Temperat?ra

Temperat?ra ir fizik?ls lielums , kas raksturo ?erme?a (vai vielas ) sasil?anas pak?pi jeb siltumkust?bas intensit?ti.

Temperat?ra ir viens no termodinamik? izmantotajiem j?dzieniem. Temperat?ra ir termodinamisku sist?mu raksturojo?s makroskopisks parametrs, kam ir j?ga tad, ja sist?ma ir pietieko?i liela. Temperat?ra raksturo vielas mikroda?i?u ( elektronu , atomu , molekulu ) kust?bas ?trumu viel?. Temperat?ra ir proporcion?la ?o da?i?u haotisk?s kust?bas vid?jai kin?tiskajai ener?ijai , to izsaka ??di:

$T=2*E_{kin}/(3*k)$ , kur

T ? temperat?ra kelvinos ; E _kin ? vid?j? kin?tisk? ener?ija; k ? Bolcma?a konstante . ^[1]

Klasiskaj? fizik? tiek uzskat?ts, ka absol?t?s nulles temperat?r? mikroda?i?as nekustas un vielai piem?t nulles ener?ija. Tom?r saska?? ar tre?o termodinamikas likumu absol?to nulli nav iesp?jams sasniegt, bet tikai tuvoties tai (no m?sdienu kvantu fizikas izriet, ka ar? pie absol?t?s nulles da?i??m piem?t t. s. nullsv?rst?bas).

Lai gan temperat?ra ir skal?rs lielums , ar to var raksturot siltuma p?rvieto?an?s virzienu siltumvad?tsp?jas proces?. Siltums pl?st no ?erme?a, kuram ir augst?ka temperat?ra, uz ?ermeni, kam ir zem?ka temperat?ra.

M?rvien?bas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

SI sist?m? temperat?ru m?ra kelvinos .

Ikdien? temperat?ru parasti m?ra Celsija gr?dos (0 °C ? 273,15 K). At??ir?gu m?rvien?bu, F?renheita gr?dus , bie?i lieto ASV .

Lai Celsija gr?dus p?rv?rstu kelvinos , lieto formulu:

$\mathrm {K=[^{\circ }C]\left({\frac {1\,K}{1\,^{\circ }C}}\right)+273,15\,K}$

Lai F?renheita gr?dus p?rv?rstu Celsija gr?dos , lieto formulu:

$\mathrm {\ \!^{\circ }C={\frac {5\,^{\circ }C}{9\,^{\circ }F}}([^{\circ }F]-32\,^{\circ }F)}$

Temperat?ras m?r??ana [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pamatraksts: Termometrs

Temperat?ru m?ra ar termometru . Izm?ra k?du no parametriem (piem?ram, tilpumu vai elektrisko pretest?bu ), termometram atrodoties termodinamisk? l?dzsvara st?vokl? ar m?r?mo sist?mu. Termometra galven? sast?vda?a ir k?da viela, kuras fizik?lo ?pa??bu mai?u, mainoties temperat?rai, lieto temperat?ras re?istr??anai. Atkar?b? no termometrisk?s vielas iz??ir vair?ku veidu termometrus:

G?zes (un kondens?cijas) termometri. Tie m?ra g?zes spiedienu (nosl?gt? tilpum?), mainoties temperat?rai. ?os sauc ar? par manometriskajiem termometriem, jo temperat?ru tur nolasa no manometra . Kondens?cijas termometrs no g?zes termometra at??iras ar to, ka tur ir gaisto?s ??idrums l?dzsvar? ar savu tvaiku, un, mainoties temperat?rai, tas iztvaiko un kondens?jas, mainot savu tilpumu.
Bimet?liskais termometrs sast?v no divu da??du met?lu vien?da garuma pl?ksn?t?m, kas savienotas kop?. T? k? da??diem met?liem termisk?s izple?an?s koeficienti ir da??di, mainoties temperat?rai, pl?ksn?tes izliecas. Izliekums ir atkar?gs no temperat?ras un to var viegli m?r?t.
??idruma termometrs (visizplat?t?kais termometrs) m?ra ??idruma izple?anos (tilpuma mai?u).
Pretest?bas termometrs m?ra k?da materi?la elektrisk?s pretest?bas izmai?as. Materi?ls parasti ir k?ds met?ls ( var? , plat?ns ) vai pusvad?t?js .
Termoelements ( termop?ris ) m?ra divu sametin?tu met?lu termoelektrisk? EDS mai?u. Ar to var m?r?t augst?kas temperat?ras nek? ar pretest?bas termometriem.
Pirometrs m?ra siltumstarojumu (un gaismas starojumu), kas n?k no m?r?m? ?erme?a. ?eit par termometrisko vielu iesp?jams lietot ar? pa?u m?r?mo vielu, ja zina t?s melnuma pak?pi.