Taisn?bas un att?st?bas partija

Vikip?dijas lapa
Taisn?bas un att?st?bas partija
Adalet ve Kalkınma Partisi
Vad?t?js Red?eps Tajips Erdogans
Dibin?ta 2001 . gada 14. augusts
Galven? m?tne Valsts karogs: Turcija Ankara , Turcija
Jaunatnes sp?rns AK Genclik
Ideolo?ija Erdoganisms
Ekonomiskais liber?lisms [1]
Soci?lais konservat?visms [1] [2] [3]
Ofici?l?s kr?sas Dzeltena, oran?a, zila, balta
Parlaments
263 / 600
Turcijas politisk?s partijas

Taisn?bas un att?st?bas partija ( turku : Adalet ve Kalkınma Partisi , AK Parti vai AKP [4] ) ir lab?ja, konservat?va partija Turcij?. Partiju bie?i v?rt? k? m?reni isl?misku partiju, l?dz?gi krist?gajiem demokr?tiem kristie?u Eirop?. 2008 . gada 17. mart? uzs?kts tiesas process par partijas sl?g?anu.

AKP sevi pozicion? k? m?renu, lab?ju konservat?vu partiju. 2007. gada visp?r?j?s v?l??an?s t? uzvar?ja, ieg?stot aptuveni pusi no nodotaj?m bals?m [5] un t?s priek?s?d?t?js, biju?ais Stambulas m?rs Red?eps Tajips Erdogans ir Turcijas premjers.

V?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Taisn?bas un att?st?bas partija izveidoj?s no biju?ajiem Labkl?j?bas partijas biedriem, kuri uz 1996. gad? vad?ja koal?ciju. 2000. gad? Labkl?j?bas partiju likvid?ja milit?risti, jo p?c milit?ro amatpersonu uzskatiem, vi?i apdraud?ja Turcijas sekul?rismu. 2001 . gada 14. august? da?a Labkl?j?bas partijas biedru, kurus d?v?ja par reformistiem ( turku valod? : Yenilikciler ), izveidoja Taisn?bas un att?st?bas partiju. Partijas vad?t?js Red?eps Tajips Erdogans, dibinot partiju, deklar?ja, ka: ? AKP nav politiska partija ar reli?isku asi”.

P?c gr?ta ies?kuma, kam?r Erdoans nebija v?l k?uvis par premjeru, partija nostabiliz?j?s. T? p?rdz?voja 2003. gada Ir?kas iebrukuma kr?zi, neskatoties uz sp?c?gu pretest?bu no Republik??u tautas partijas puses , kas kav?ja ASV pl?nu realiz??anu iebrukumam Ir?k? no Turcijas. Republik??i ar? nepie??va Turcijas karasp?ka nos?t??anu uz Ir?ku, ko AKP b?tu atbalst?ju?i. Vald?ba ir pan?kusi to, ka Turcijas uz?em?anai ES jau ir noteikts termi??, jo Turcija piln?b? atbalsta Kipras jaut?juma atrisin??anas Annana pl?nu. Turcij? ir uzs?ktas iev?rojamas struktur?las reformas un t?s politiskie sasniegumi ir nodro?in?ju?i izk???anu no ilgsto?? hiperinfl?cijas perioda l?dz 8,8% infl?cijai 2004. gada j?nij?. T?di iev?rojami izdevumi k? Financial Times un The Economist public?ju?i viedokli, ka AKP vad?b? vald?ba ir bijusi veiksm?g?k? vair?k?s p?d?j?s desmitgad?s.

2004. gada pa?vald?bu v?l??an?s AKP ieguva nepieredz?tu balsu skaitu: 34%, sp?c?gi v?jinot sekul?r?s nacion?listisk?s Republik??u tautas partijas poz?cijas dienvidu un rietumu piekrast?, k? ar? Soci?ldemokr?tisk?s tautas partijas poz?cijas kurdu apdz?votajos re?ionos Turcijas dienvidaustrumos.

2005. gada janv?r? AKP tika uz?emta Eiropas Tautas partij? ( EPP ) par nov?rot?ju un to, iesp?jams, uz?ems par pilnties?gu biedru, ja Turcija iest?sies ES. Ja ES noraid?s Turcijas pieteikumu dal?bai, valda uzskats, ka partija atkal sa??elsies starp reformistiem un konservat?vajiem un Turcijas politik? s?ksies jauns nestabilit?tes periods.

Papildinform?cija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

AKP g?st atbalstu no lauku zemniekiem un vi?u b?rniem, kas apmetu?ies uz dz?vi miljoniem lielaj?s pils?t?s. Neskatoties uz to, ka partija sevi pozicion? k? lab?ju, t? ir ieviesusi vair?kas soci?l? atbalsta programmas pils?tu un lauku maztur?go atbalstam pa?vald?bu l?men?. Iesp?jams, ka ??du programmu ievie?ana ir centieni islamisk? veid? ?stenot l?dz?gu modeli, k?du ?steno krist?gie demokr?ti Centr?leirop?.

Partijas simbols ir spilgta spuldze, kas simboliz? gaismu, elektrisko apgaismojumu un caurredzamu vald?bu. [6] Iek?politiski partija cen?as b?t lab?ja un konservat?va.

Ierosin?jums sl?gt partiju [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

2008 . gada 17. mart? Turcijas Augst?k? tiesa pie??ma Turcijas ?ener?lprokurat?ras prokurora Abdurrahmana Jald?inkaja aps?dz?bas rakstu pret AKP par konstit?cij? noteikt? sekul?risma principu p?rk?p?anu, kur? prokurors piepras?jis partijas sl?g?anu. Augst?k?s tiesas priek?s?d?t?ja vietnieks Osmans Alifejazs paskaidroja, ka lietas materi?li ir izsniegti tiesas locek?iem un pirmstiesas izmekl??ana tiks pabeigta 10 dienu laik?. [7]

Lietas gaita [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?ener?lprokurora birojs 2008 . gada 14. mart? public?ja ?ener?lprokurora lietu. Lai to apspriestu, 2008 . gada 15. mart? premjerministrs Red?eps Tajips Erdogans sasauca vald?bas s?di, lai apspriestu public?to lietu. Lieta tika nodota Turcijas Konstitucion?lajai tiesai un partijai ir j?sniedz paskaidrojumi, kas s?kum? nos?t?mi ?ener?lprokurora birojam. P?c paskaidrojumu sa?em?anas, ?ener?lprokurora birojs sagatavo prokurora tehnisko poz?ciju.

P?c ?ener?lprokurora tehnisk?s poz?cijas raksta un partijas paskaidrojumu sa?em?anas, Konstitucion?l? tiesa sagatavos jaut?jumus ab?m pus?m. Uz partijai uzdotajiem jaut?jumiem atbildes gatavo partijas atbild?g?s amatpersonas un par ?o nost?ju partijas amatperson?m b?s j?sniedz liec?bas tiesas s?d?. P?c ?? procesa beig?m, tiesas sekret?ri sagatavos tiesas tehnisko zi?ojumu.

P?c tiesas tehnisk? zi?ojuma sa?em?anas 11 Konstitucion?l?s tiesas locek?i izskat?s tehnisko zi?ojumu un Konstitucion?l?s tiesas priek?s?d?t?ja noteikt? termi?? sapulc?sies, lai izskat?tu iesniegtos pier?d?jumus un liec?bas. Partijas sl?g?anai nepiecie?amas septi?as no 11 locek?u bals?m. Partijas, kas agr?k ar Konstitucion?l?s tiesas l?mumu sl?gtas, ir p?rs?dz?ju?as l?mumu Eiropas Cilv?kties?bu ties?.

Aps?dz?bas raksts [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Aps?dz?bas raksts pavisam sast?v no 17 map?m un ar to pras?ta partijas sl?g?ana, k? ar? aizliegums 71 partijas biedram, tai skait? valsts prezidentam Abdullaham Gilam un premjeram Red?epam Tajipam Erdoganam piedal?ties valsts p?rvald? un politik? piecus gadus. Aps?dz?bas galven?s da?as:

  1. partijas programm? iek?autais politiskais isl?ms paredz valsts likumu groz??anu un partijas biedri veiku?i ar konstit?ciju neat?autas darb?bas indiv?da un Dieva starp? ;
    1. partijas pamatos ir noteikumi, kas pamatoti ar ?ariatu un partijas vad?t?js Red?eps Tajips Erdoans sav? uzrun? 2008. gada Sp?nijas viz?tes laik? pazi?oja, ka, neskatoties uz to, ka galvas lakats ir politiska z?me, konstit?cijai un tiesai nav ties?bu to aizliegt lietot;
    2. partija pan?kusi groz?jumus Konstit?cijas 10. un 42. pantos, grozot sekul?risma pamata principus;
  2. partija ar izpildvaras ties?b?m pie??musi valstiskus l?mumus, kas balst?ti ar reli?ijas dogm?m un ??da r?c?ba aizliegta ar konstit?ciju.

Skat?t ar? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

  1. ↑ 1,0 1,1 Cook, Steven A. (2012). "Recent History: The Rise of the Justice and Development Party". U.S.-Turkey Relations: A New Partnership (Council on Foreign Relations): 52. lpp.
  2. ↑ Gocek, Fatma Muge (2011). The Transformation of Turkey: Redefining State and Society from the Ottoman Empire to the Modern Era. I.B. Tauris. 56. lpp.
  3. ↑ Tocci, Nathalie (2012). "Turkey and the European Union". The Routledge Handbook of Modern Turkey (Routledge): 241. lpp.
  4. ↑ Pirmais sa?sin?jumus ir ofici?lais, bet otro lieto parasti partijas oponenti. Turku valod? v?rds ak noz?m? baltu, t?ru vai ???stu.
  5. ↑ BBC NEWS | Europe | Turkey re-elects governing party
  6. ↑ ≪Arhiv?ta kopija≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2016. gada 15. mart? . Skat?ts: 2018. gada 10. septembr? .
  7. ↑ Yahoo News: Turkish court takes up demand to ban ruling party [ novecojusi saite ]

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Portal icon Turcijas port?ls
Autoritat?v? vad?ba
Saturs ieg?ts no " https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Taisn?bas_un_att?st?bas_partija&oldid=3881169 "