Marija Fransu?za Ter?ze Mart?na
(
fran?u
:
Marie-Francoise Therese Martin
, bazn?c? paz?stama k?
Sv?t? Ter?ze no B?rna J?zus
jeb k?
Sv?t? Ter?ze no Lizj?
; dzimusi
1873
. gada
2. janv?r?
Alanson?
,
Francij?
, mirusi
1897
. gada
30. septembr?
Lizj?
, Francij?) bija fran?u karmel?tu klosterm?sa, viena no ?etr?m sieviet?m, kas ir sa??musi titulu
bazn?cas doktore
.
Ter?zes t?vs, Luiss Mart?ns
Ter?zes m?te, Z?lija Mart?na
Ter?zes t?vs, Lu? Mart?ns (
fran?u
:
Louis Martin
), un m?te Z?lija Ger?na (
fran?u
:
Zelie Guerin
) salaul?ju?ies 1858. gada 13. j?lij?. Pirms tam abi vec?ki jaun?b? v?l?ju?ies iet pa reli?isk? aicin?juma ce?u. Lu? 20 gadu vecum? cer?jis iest?ties Liel? Sv?t? Bernarda kloster?, tom?r v?jo
lat??u valodas
zin??anu d?? vi?? netika pie?emts. P?ris gadus jaunietis apguva lat??u valodu, ta?u p?c tam to p?rtrauca, dom?jams t?d??, ka saprata, ka tas nav vi?a ce??. Savuk?rt Z?lija, t?pat k? vi?as m?sa, v?l?j?s sekot
Sv?t? Franciska no Sales
piem?ram. Vi?a netika pie?emta, jo
klostera
priore vi?ai atbild?ja, ka tas neesot vi?as aicin?jums. T?vs p?c
profesijas
bija juvelieris un pulkste?meistars, m?te - me????u aud?ja. Vec?ki b?rnus audzin?ju?i ?oti gar?g? gaisotn?.
[1]
Ter?ze Mart?na piedzima k? dev?tais b?rns ?imen?. Tolaik vi?as t?vam, Lu? Mart?nam, bija gandr?z 50 gadu, bet m?tei Z?lijai - 41 gads. Pirmos ?etrarpus gadus, kas vi?ai atmi?? paliku?i k? "saulainie gadi", Ter?ze pavad?ja dzimtaj? pils?ti??
Alanson?
Francijas
zieme?os. ?etrarpus gadu vecum? nomira vi?as m?te. ?imene p?rc?l?s uz
Lizj?
. Devi?u gadu vecum? Ter?ze smagi saslima un atrad?s uz mir?anas robe?as. P?c p?k??as izvese?o?an?s meitene nol?ma velt?t sevi kalpo?anai
Dievam
un
bazn?cai
karmel?tu kloster?.
1889. gad?, 15 gadu vecum? Ter?ze m??in?ja pirmo reizi iest?ties kloster?, tom?r
b?skaps
atteic?s vi?ai dot savu piekri?anu, aizbildinoties ar vi?as nepilngad?bu. Nel?dz?ja ar? brauciens uz
Romu
audienc? pie
p?vesta
Leona XIII
. Tom?r dr?z p?c tam b?skaps, p?rliecin?jies, ka Ter?zes izv?le ir nopietna, main?ja savu l?mumu, un Ter?ze var?ja realiz?t savu sapni k??t par
karmel?tu
m??eni.
P?c septi?iem kloster? pavad?tajiem gadiem Ter?zei s?ka att?st?ties
tuberkuloze
. 1897. gada 30. septembr? Ter?ze mira, paliekot nevienam nezin?ma m??ene no att?la klostera. P?d?jos dz?ves gadus vi?a velt?ja laiku, rakstot
autobiogr?fisku
gr?matu, kur? aprakst?ja savu dz?vi un apcer?ja
teolo?iskus
jaut?jumus.
Sv?t?s Ter?zes no B?rna J?zus katedr?le,
Lizj?
Gadu p?c Ter?zes n?ves klostera priek?niece izdeva Ter?zes autobiogr?fisko darbu ar nosaukumu "K?das dv?seles st?sts" (
L’Histoire d’une Ame
). Izdevuma tir??a bija tikai 2000 eksempl?ru. Tom?r negaid?ti gr?mata ieguva p?rsteidzo?u popularit?ti. Tir??as s?ka sekot viena p?c otras. Francijas b?skapi un vado?ie teologi kop? ar vienk?r?ajiem las?t?jiem izteica savu apbr?nu. 20. gadsimta s?kum? "K?das dv?seles st?sts" tika p?rtulkots vis?s galvenaj?s
Eiropas
valod?s. 1907. gad? p?vests
Pijs X
pirmo reizi izteica v?l??anos, lai Ter?ze tiktu pagodin?ta. K?d? priv?t? audienc? vi?? nosauca Ter?zi par "noz?m?g?ko m?su laikmeta sv?to". Sv?t? Ter?ze no Lizj? tika
beatific?ta
1923. gada 29. apr?l? un kanoniz?ta 1925. gada 17. maij?. To veica p?vests
Pijs XI
. 1929. gad?, ?emot v?r? sv?tce?ot?ju skaita pieaugumu uz vi?as kapu, Lizj? tika uzcelta
Sv?t?s Ter?zes bazilika
. 1997. gad? p?vests
J?nis P?vils II
pasludin?ja Ter?zi par Bazn?cas doktori.
[2]
"M?lest?bu var pier?d?t ar darbiem, bet k? man vajadz?tu atkl?t savu m?lest?bu? Es nevaru veikt lielus varo?darbus. Vien?gais veids pier?d?t manu m?lest?bu ir kais?t ziedus, un ?ie ziedi b?s mazi velt?jumi, t?pat, k? katrs mans skatiens, v?rds un visi mani ?r?ji necilie darbi, kurus es dar??u d?? m?lest?bas".
Sv?t? Ter?ze no Lizj?
Sv?t?s Ter?zes p?rdomu galvenais j?dziens ir "Mazais ce??". T? vi?a sauc sv?tuma sasnieg?anas ce?u, kas neiek?auj sev? varon?gas r?c?bas vai varo?darbu veik?anu tic?bas v?rd?.
Bie?i vien Ter?zes "Mazais ce??" tiek v?rt?ts, k? p?rlieka sentimentalit?te un b?rni???gs gar?gums. Savuk?rt, Ter?zes atbalst?t?ji nor?da, ka vi?a tiec?s att?st?t pieeju gar?gai dz?vei, kas b?tu saprotama un atbalst?ma praktiz??anai visiem, kas v?las vi?ai sekot, neatkar?gi no to izgl?t?bas l?me?a.