Splita
(
horv?tu
:
Split
) ir pils?ta
Horv?tij?
,
Dalm?cijas
vidusda?? pie
Adrijas j?ras
. Horv?tijas otr? liel?k? pils?ta.
Splitas-Dalm?cijas ?upanijas
centrs. Slavena ar 3.?4. gadsimta
romie?u
imperatora
Diokleti?na
celto
pili
.
M?sdienu Splitas priek?pils?t? atrad?s sen?
Salona
(
Salonae
) ? romie?u
Dalm?cijas
provinces galvaspils?ta un imperatora
Diokleti?na
dzimt? pils?ta. 293. gad? Diokleti?ns pav?l?ja pils?tas piev?rt? celt pili, kura k?uva par imperatora rezidenci. Kad VII un VIII gadsimt? Dalm?cij? iebruka
av?ri
un
sl?vi
, Salona tika pamesta, bet atliku?ie iedz?vot?ji p?rc?l?s uz Diokleti?na pili, un t? k?uva par jaun?s pils?tas kodolu.
Bizantijas
laikos pils?ta bija t?s sast?v?, saglab?jot politisku autonomiju. Kop? 12. gadsimta Split? vald?ja
ung?ru
augstma?i, un t? bija neatkar?ga. No 1420. l?dz 1797. gadam pils?ta bija
Ven?cijas republikas
sast?v?.
1797. gad? Splita iek??v?s
Austrijas Imp?rijas
sast?v?, bet p?c
Austrung?rijas
kapitul?cijas
Pirmaj? pasaules kar?
?
Serbu, horv?tu un slov??u karalist?
(
Dienvidsl?vij?
). T? k? citas Dalm?cijas liel?k?s pils?tas (
Rijeka
un
Zadara
) starp kariem bija
It?lijas
teritorij?, Splita k?uva par Dienvidsl?vijas galveno ostu.
Otr? pasaules kara
laik? Splitu okup?ja
It?lijas
karasp?ks. P?c It?lijas kapitul?cijas 1943. gada septembr? Split? ieg?ja
Tito
partiz?ni, tom?r p?c div?m ned???m Splitu ie??ma
v?cu
karasp?ks. 1944. gada 26. oktobr? Split? atkal ieg?ja partiz?ni un l?dz kara beig?m pils?ta bija Tito Horv?tijas pagaidu galvaspils?ta.
Nodibinoties soci?listiskajai Dienvidsl?vijai, Splita iek??v?s Horv?tijas republikas sast?v?.
Horv?tijas pilso?u kara
s?kum? Split? atrad?s lieli
Dienvidsl?vijas Tautas armijas
sp?ki, jo Splita bija Dienvidsl?vijas kara flotes galven? b?ze. Notika vair?ki bru?oti incidenti. Vien? no tiem fregate "Splita" bombard?ja Splitas pils?tu. Tom?r 1992. gada janv?r? Dienvidsl?vijas armija pameta pils?tu.
Split? dzimu?i:
- ↑
Q118496886
.
- ↑
dzs.hr
, Dr?avni zavod za statistiku, KONTINGENTI STANOVNI?TVA, PO GRADOVIMA/OP?INAMA, POPIS 2001., Splitsko-dalmatinska ?upanija, pristupljeno 26. lipnja 2011.