Smo?enska
pils?ta
Смоленск
Uspenskas katedr?le D?epras krast?
Karogs ?erbonis
Smo?enska Izvietojums Smo?enskas apgabal?
Koordin?tas: 54°47′N 32°3′E  /  54.783°N 32.050°E  / 54.783; 32.050 Koordin?tas : 54°47′N 32°3′E  /  54.783°N 32.050°E  / 54.783; 32.050
Valsts	Krievija
Feder?lais apgabals	Centrs
Feder?cijas subjekts	Smo?enskas apgabals
Pirmoreiz min?ta	863 . gad?
Plat?ba
? Kop?j?	166,35 km 2
Iedz?vot?ji (2023)
? kop?	312 896
?  bl?vums	1 984,1/km²
Laika josla	UTC ( UTC+3 )
Pasta indekss	214000
T?lru?u kods	+7 4812
M?jaslapa	www .smoladmin .ru
Smo?enska Vikikr?tuv?

Smo?enska ( krievu : Смоленск ) ir pils?ta Krievijas rietumu da??, Smo?enskas apgabala administrat?vais centrs. Izvietojusies apgabala vidusda?? D?epras upes krastos 400 km no valsts galvaspils?tas Maskavas . Viena no sen?kaj?m Krievijas pils?t?m (pirmoreiz min?ta 863. gad?), kop? 1985. gada varo?pils?ta .

V?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pamatraksts: Smo?enskas k?azi

863. gad? pirmo reizi min?ta hronik? ( Устюжнский (Архангелогородский) свод ), kur? teikts, ka Novgorodas varjagi rusi Askolds un Dirs ce?? pa D?epru uz Cargradu nav uzbruku?i Smo?enskai, jo t? bijusi labi nocietin?ta un apdz?vota. 882. gad? to iekaroja Kijivas k?azs O?egs ( senskandin?vu : Helgi  ? 'iesv?t?tais'), kas to nodeva k? l?ni mazgad?gajam Rurika d?lam k?azam Igoram ( senskandin?vu : Ingvar ). 948.?952. gad? Konstant?ns Porfirogenetoss ( Porphyrogennetos ) Smo?ensku min?jis k? centr?lo nocietin?to varjagu pilskalnu tirdzniec?bas ce?? pa Daugavas upi un Lovates upi no Baltijas j?ras zem?m uz Konstantinopoli , kas ?eit krustoj?s ar ce?u uz Volgas upi uz Kaspijas j?ru un Persiju un ar?bu zem?m (" Ce?? no varjagiem uz grie?iem ").

12. gadsimt? Smo?enska k?uva par neatkar?gas k?azistes galvaspils?tu. 1229. gad? tika nosl?gts tirdzniec?bas un sadarb?bas l?gums starp Smo?ensku no vienas puses un R?gu un Gotlandi no otras puses (sk. zem?k). 1238. gad? to izlaup?ja mongo?u karasp?ks. 1404. gad? p?c atk?rtotiem Lietuvas di?kunga V?tauta Di?? uzbrukumiem Smo?enskas k?aziste k?uva par Lietuvas di?kunigaitijas sast?vda?u. 1514. gad? to iekaroja Maskavijas lielk?aziste.

1611. gad? Po?u?krievu kara (1609?1618) laik? to iekaroja Polijas-Lietuvas armija. 1618. gad? miera l?guma rezult?t? to atkal iek??va Polijas-Lietuvas kopvalst? k? Smo?enskas vaivadiju.

1632.?1634. gad? Smo?enskas d?? izc?l?s jauns kar? ( Po?u?krievu kar? (1632?1634) ) starp Krievijas caristi un Poliju-Lietuvu, kur? Krievija cieta sak?vi. Kauj?s pie Smo?enskas pret Krieviju piedal?j?s ar? Kurzemes hercoga pulks prin?a J?kaba vad?b?. ^[1] Tom?r 1654. gad? Po?u?krievu kara laik? Smo?ensku no jauna iekaroja Krievija un miera l?guma rezult?t? 1667. gad? iek??va Krievijas sast?v?.

1812. gad? pils?tu p?c smagas kaujas iekaroja Napoleona armija (" Kauja pie Smo?enskas ").

1918. gad? Smo?enska tika pasludin?ta par Baltkrievijas Tautas Republikas da?u.

1919. gada 1. janv?r? Smo?ensk? tika pasludin?ta Baltkrievijas Padomju Soci?listisk? Republika . T?s vald?ba ?eit atrad?s l?dz 7. janv?rim.

1941. gad? Smo?enska tika gandr?z piln?gi izn?cin?ta Otr? pasaules kara kauj? starp ielenkto PSRS karasp?ku un uzbr?ko?o V?cijas armiju.

1943. gad? pils?tu ie??ma Sarkan? armija .

V?stures un kult?ras pieminek?i [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• P?tera un P?vila bazn?ca (no 12. gadsimta).
• Erce??e?a Mi?e?a bazn?ca (no 12. gadsimta).
• Pils?tas nocietin?jumi (1596?1602) ap senpils?tu.
• Marijas (Pamo?an?s) Katedr?le (1677).
• Smo?enskas Debessbrauk?anas (Uspenskas) katedr?le (1677?1679).
• Viens no vec?kajiem operas namiem (1780).
• P?terburgas ermit??as fili?le (2006).
• Tala?kino m?kslinieku kolonija Smo?enskas tuvum? ar Sv?t? Gara bazn?cu (Nikolaja R?riha freskas un moza?kas).

Dokumenti [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

L?guma starp Smo?ensku un R?gu ievads (1229.):

"Kas notiek laik?, tas ar laiku izgaist. (T?p?c) tiek uztic?ts labiem v?riem vai apstiprin?ts ar dokumentu, lai visiem b?tu zin?ms, ar? tiem, kuri dz?vos v?l?k. Taj? gad?, kad nomira R?gas kungs Alberts , Smo?enskas k?azs Mstislavs D?vida d?ls apsv?ra un s?t?ja uz R?gu savu lab?ko priesteri Jeremiju un kop? ar vi?u sapr?t?gu v?ru Panteleju no savas pils?tas Smo?enskas: abi tika s?t?ti uz R?gu, no R?gas tie dev?s uz Gotu krastu , lai tur apstiprin?tu mieru. Vi?i apstiprin?ja mieru, jo tirgot?jiem nebija miera starp Smo?ensku un R?gu, un Gotu krastu. Par ?o mieru bija p?l?ju?ies labi v?ri: dieva bru?inieks Rolfs no Kaseles un smo?enskietis Tuma?s, lai miers b?tu m???gs; vi?i atjaunoja mieru, k? tas patika krieviem un visiem, kas run?ja lat??u m?l? un kuri k? viesi tirgoj?s Krievzem?.

Uz ?? miera pamata, lai tas b?tu ilgsto?s, k?azam un visiem r?dziniekiem un visiem, kas run? lat??u m?l?, un visiem, kas brauc Baltijas j?r?, bija pa pr?tam uzst?d?t un pierakst?t ties?bas, k? j?izturas krieviem pret tiem, kas run? lat??u m?l?, un k? j?izturas tiem, kas run? lat??u m?l?, pret krieviem, ja k?ds ko nodar?tu. Nedod dievs, ka starp mums izceltos kauti?? vai tiktu nogalin?ts k?ds cilv?ks, tad par ?o cilv?ku j?maks?, lai tas nekait?tu mieram: j?maks? t?, lai ab?m pus?m b?tu pa pr?tam." . ^[2]

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Vikikr?tuv? par ?o t?mu ir pieejami multivides faili. Skat?t: Smo?enska .

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Ebreju enciklop?dijas raksts (angliski)
• Smo?enskas kr?vi?i un vi?u kaimi?i (latviski)
• Pils?tas m?jas lapa
• Inform?cijas port?ls
• Smo?enskas cietoksnis
• Pils?tas v?sture
• Senas fotogr?fijas
• Fotogalerija

s d l Smo?enskas apgabala pils?tas Demidova Desnogorska Dorogobu?a Duhov??ina Gagarina Jarceva Je??a Po?inoka Roslav?a Rud?a Safonova Si?ovka Smo?enska Ve?i?a Vjazma

s d l Krievijas feder?cijas subjektu galvaspils?tas un centri Valsts galvaspils?ta: Maskava Republiku galvaspils?tas Abakana ?eboksari ?erkeska Elista Gornoaltajska Groznija I?evska Jakutska Jo?karola Kaza?a Kizila Magasa Maha?kala Maikopa Na??ika Petrozavodska Saranska Siktivkara Simferopole ( de jure Ukraina ) Ufa Ulanude Vladikauk?za Novadu centri Barnaula ?ita Habarovska Krasnodara Krasnojarska Perma Petropavlovska-Kam?atska Stavropole Vladivostoka Apgabalu centri Arhange?ska Astraha?a Belgoroda Blagove??enska Brjanska ?e?abinska Irkutska Ivanova Jaroslav?a Jekaterinburga Ju?nosaha?inska Kaluga Ka?i?ingrada Kemerova Kirova Kostroma Kurg?na Kurska ?ipecka Magadana Murmanska Novosibirska ?i??ijnovgoroda Omska Orenburga Orla Penza Pleskava Rjaza?a Rostova pie Donas Samara Saratova Smo?enska Tambova Tjume?a Tomska Tula Tvera U?janovska Ve?ikijnovgoroda Vladimira Volgograda Vologda Voro?e?a Feder?l?s pils?tas Maskava Sanktp?terburga Sevastopole ( de jure Ukraina ) Autonom? apgabala centrs Birobid?ana Autonomo apvidu centri Anadira Hantimansijska Narjanmara Saleharda

s d l Krievijas Imp?rijas guber?as, vietniec?bas un liel?k?s pils?tas (1897) P?terburga (galvaspils?ta, 1 264 900 iedz?vot?ju) Maskava (1 038 600) Var?ava (626 000) Odesa (403 800) Lodza (314 000) R?ga (282 200) Kijeva (247 700) Harkova (174 000) Tbilisi (159 600) Vi??a (154 500) Saratova (137 100) Kaza?a (130 000) Rostova pie Donas (119 500) Tula (114 700) Astraha?a (112 900) Jekaterinoslava (112 800) Baku (111 900) Ki?i?eva (108 500) Helsinki (93 000) Nikolajeva (92 000) Minska (90 900) ?i??ijnovgoroda (90 100) Samara (90 000) Orenburga (72 400) Jaroslav?a (71 600) Daugavpils (69 675) Vitebska (65 900) Tallina (64 572) Liep?ja (64 489) Jekaterinodara (65 600) Caricina (55 200) P?tera I guber?as pirms imp?rijas dibin??anas (1708) Arhangelogorodas guber?a Azovas guber?a Ingermanlandes guber?a Kaza?as guber?a Kijivas guber?a Maskavas guber?a Sib?rijas guber?a Smo?enskas guber?a Katr?nas I laika guber?as (1727) Arhange?skas guber?a Belgorodas guber?a P?terburgas guber?a Kaza?as guber?a Kijivas guber?a Maskavas guber?a Novgorodas guber?a R?gas guber?a Sib?rijas guber?a Smo?enskas guber?a Tallinas (R?veles) guber?a Voro?e?as guber?a Katr?nas II laika vietniec?bas (dibin??anas gads) Arhange?skas (1784) Braclavas (1793) ?er?igovas (1781) Harkovas (1780) Izjaslavas (1793) Irkutskas (1783) Jaroslav?as (1777) Jekaterinoslavas (1783) Kauk?za (1785) Kaza?as (1781) Kalugas (1776) Kijevas (1781) Koliva?as (1783) Kostromas (1778) Kurskas (1779) Minskas (1795) Mogi?evas (1777) ?i??ijnovgorodas (1779) Novgorodas (1776) Novgorodas-Severskas (1781) Olo?ecas (1784) Orlas (1778) Penzas (1780) Permas (1781) Podolijas (1795) Polockas (1777) Pleskavas (1777) R?gas (1783) Rjaza?as (1778) Saratovas (1781) Simbirskas (1780) Slo?imas (1796) Smo?enskas (1775) Tallinas (R?veles, 1783) Tveras (1775) Tobo?skas (1782) Tulas (1777) Ufas (1781) Vi??as (1795) Vladimiras (1778) Voznesenskas (1795) Vologdas (1780) Vol?nijas (1795) Voro?e?as (1779) Viborgas (1783) Vjatkas (1780) ?ener?lguber?as (1775?1917), parasti sast?v?ja no vair?k?m guber??m vai apgabaliem P?terburgas Maskavas Baltkrievijas (1775-1856) Sib?rijas ?ener?lguber?a (1802-1822), kas sadal?ta Rietumsib?rijas (1822-1882) un Austrumsib?rijas (1822-1884), t? savuk?rt Am?ras (1887-1917) un Irkutskas (1887-1917) ?ener?lguber??s Lietuvas (1794-1912) Kijevas (1832-1912) Mazkrievijas (1802-1856) Jaunkrievijas (1802-1873) Orenburgas (1851-1881) Baltijas (l?dz 1876) Var?avas (1874-1917) Turkest?nas (1867-1917) Stepes ?ener?lguber?a ar galvaspils?tu Omsku (1882-1917) Kauk?za vietniec?ba ar galvaspils?tu Tbilisi (1801?1917) Somijas (1809?1917)