Semjons Konstantinovi?s Timo?enko
(
krievu
:
Семён Константинович Тимошенко
,
ukrai?u
:
Тимошенко Семен Костянтинович
, dzimis
1895
. gada
18. febru?r?
[
v.s.
6. febru?r?
]
, miris
1970
. gada
31. mart?
) bija
ukrai?u
izcelsmes
Padomju Savien?bas
milit?rais komandieris un
mar?als
. 1940. un 1941. gad? bija Padomju Savien?bas aizsardz?bas tautas komis?rs (aizsardz?bas ministrs).
Karojis
Pirmaj? pasaules kar?
un
Krievijas pilso?u kar?
. 1930. gados vad?jis vair?kas milit?ras oper?cijas. 1940. gada janv?r? s?ka vad?t Padomju Savien?bas uzbrukumu Somijai
Ziemas kara
laik?, kas mart? nosl?dz?s ar miera sarun?m. 1940. gada maij? k?uva par PSRS mar?alu un Padomju Savien?bas aizsardz?bas tautas komis?ru. K? komandieris vi?? saskat?ja nepiecie?am?bu moderniz?t Sarkano armiju, it ?pa?i c??a pret
Tre?o reihu
, kas s?k?s 1941. gada j?nij?. Timo?enko izdev?s p?rvar?t pretest?bu moderniz?cijai un uz??m?s armijas mehaniz?ciju un tanku ra?o?anu. T?pat vi?? atkal ieviesa armij? v?l stingr?ku un skarb?ku discipl?nu. 1941. gada j?nij? aizsardz?bas tautas komis?ra amatu p?r??ma
Josifs Sta?ins
un Timo?enko tika nos?t?ts vad?t kaujas uz centr?lajiem apgabaliem.
Smo?enskas kauj?
tika ciesti lieli zaud?jumi, bet Timo?enko izdev?s atk?pties un saglab?t armiju v?l?kai aizsardz?bai pret v?cie?iem, kad tie uzbruka
Maskavai
. Septembr? Timo?enko dev?s uz m?sdienu Ukrainas teritoriju, kur vi?am izdev?s nostiprin?t fronti un aptur?t straujo v?cie?u iebrukumu. 1942. gada maij? Timo?enko vad?ja 640 t?ksto?us lielu armiju, lai pretuzbrukum? atg?tu
Harkivu
; kampa?a cieta neveiksmi.
?ener??a
Georgija ?ukova
pan?kumi Maskavas aizst?v??an? 1941. gada decembr? p?rliecin?ja Sta?inu, ka vi?? ir lab?ks komandieris nek? Timo?enko. 1942. gad? Sta?ins izsl?dza Timo?enko no frontes l?nijas pav?lniec?bas, un vi?am tika uztic?tas funkcijas k? Sta?ingradas (1942. gada j?nijs), Zieme?rietumu (1942. gada oktobris), ?e?ingradas (1943. gada j?nijs), Kauk?za (1944. gada j?nijs) un Baltijas (1944. gada augusts) komandierim.
P?c kara Timo?enko bija padomju armijas komandieris
Baltkrievijas PSR
(1946. gada mart?),
Dienvidur?los
(1946. gada j?nij?) un atkal Baltkrievij? (1949. gada mart?). 1960. gad? vi?? tika iecelts par Aizsardz?bas ministrijas ?ener?linspektoru un no 1961. gada vad?ja
Kara veter?nu Valsts komiteju
. Miris 1970. gad?
Maskav?
.
