Sabiedrisko pakalpojumu regul??anas komisija

Pievienot saites
Vikip?dijas lapa

Sabiedrisko pakalpojumu regul??anas komisija (SPRK) ir institucion?li un funkcion?li neatkar?ga valsts iest?de, kas Latvij? uzrauga sabiedrisko pakalpojumu sniedz?ju darb?bu se??s sabiedrisko pakalpojumu nozar?s:

  1. Ener??tika (dabasg?ze, elektroener?ija, siltumener?ija).
  2. ?denssaimniec?ba (centraliz?t? ?densapg?de un kanaliz?cija).
  3. Elektroniskie sakari.
  4. Pasts;
  5. Sadz?ves atkritumu apsaimnieko?ana (apglab??ana poligonos);
  6. Depoz?ta iepakojuma apsaimnieko?ana (atk?rtoti vai vienreiz lietojamo dz?rienu iepakojumiem).

Depoz?ta iepakojuma apsaimnieko?anas sist?ma ir jauna SPRK atbild?bas joma, ko Saeima uztic?ja SPRK uzraudz?t no 2020.gada 1.j?lija. [1]


SPRK uzdevums ir r?p?ties, lai ikviens lietot?js sabiedriskos pakalpojumus sa?emtu atbilsto?? kvalit?t? par ekonomiski pamatotu cenu. SPRK pie?emtie l?mumi ir saisto?i gan sabiedrisko pakalpojumu sniedz?jiem (komersantiem), gan sabiedrisko pakalpojumu lietot?jiem (gan fizisk?m, gan juridisk?m person?m). Kopum? SPRK uzrauga vid?ji 600 regul?tos komersantus atbilsto?i 2020. ? 2021. gada datiem.

V?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pie?emot likumu [2] 2000.gada 19.oktobr?, tika uzs?kta divu l?me?u sabiedrisko pakalpojumu regul??anas sist?mas izveide. Tolaik pirm? l?me?a regulators ? SPRK regul?ja sabiedrisko pakalpojumu nozares valsts l?men?, savuk?rt, otr? l?me?a regulatori ? pa?vald?bu regulatori regul?ja lok?los pakalpojumu sniedz?jus (komersantus) attiec?go pa?vald?bu teritorij?s.

Pirms reformas ?steno?anas regul??anas funkcijas veica da??das instit?cijas: Satiksmes ministrija, ministriju pak?aut?b? eso??s Energoapg?des regul??anas padome, Telekomunik?ciju tarifu padome un Dzelzce?a administr?cija, k? ar? pa?vald?bas.

P?r?emot min?to regul??anas instit?ciju funkcijas, iz?emot pa?vald?bu regulatoru funkcijas, 2001.gad? savu darb?bu s?ka vienotais daudznozaru regulators (SPRK), kas valsts m?rog? tolaik regul?ja ener??tikas (iz?emot siltumapg?di, kur ra?o?anas proces? netiek izstr?d?ta elektroener?ija), telekomunik?ciju (tagad ? elektronisko sakaru), pasta un dzelzce?a transporta nozares. Savuk?rt, pa?vald?bu uzdevums bija izveidot pa?vald?bu regulatorus, kas regul?ja sadz?ves atkritumu apsaimnieko?anas nozari (iz?emot sadz?ves atkritumu p?rstr?di), ?densapg?des, kanaliz?cijas un siltumapg?des (iz?emot ko?ener?ciju) nozares.

Regul??anas sist?mas reformas galvenais iemesls bija nodro?in?t neatkar?gu regul??anas instit?ciju izveidi un neatkar?ga l?mumu pie?em?anu. Ar regul??anu saist?tie l?mumi tie?i ietekm? ne tikai regul?jamos sabiedrisko pakalpojumu sniedz?jus (komersantus), bet ar? sabiedr?bu un ekonomikas att?st?bu kopum?, t?p?c sabiedrisko pakalpojumu sniedz?ju un lietot?ju intere?u izv?rt??ana un sabalans??ana bija nododama neatkar?gu instit?ciju zi??, t?d?j?di nov?r?ot politisku un ekonomiski nepamatotu l?mumu pie?em?anas risku. Jaunizveidotie regulatori ? SPRK un pa?vald?bu regulatori ? bija neatkar?gi savu l?mumu pie?em?an? un nebija pak?auti vald?bas, pa?vald?bas un citu valsts instit?ciju l?mumiem. SPRK pie?emtos l?mumus par prettiesiskiem var?ja atz?t un atcelt tikai tiesa. SPRK neuzraudz?ja pa?vald?bu regulatorus un nebija ties?ga ietekm?t to darb?bu.

Sabiedrisko pakalpojumu regul??anas sist?mas reforma tika ?stenota 2009.gada laik?. No 2001.gada 1.j?nija l?dz 2009.gada 1.novembrim Latvij? darboj?s 16 pa?vald?bu regulatori un SPRK, kura atra?an?s vieta bija R?ga, bet s?kot ar 2009.gada 1.novembri SPRK p?r??ma no pa?vald?bu regulatoriem vai pa?vald?bu dom?m (padom?m) regul??anas funkcijas siltumapg?d?, sadz?ves atkritumu apsaimnieko?anas un ?denssaimniec?bas nozar?s. T?d?j?di kop? 2009.gada novembra tiek nodro?in?ta centraliz?ta un vienveid?ga likum? dele??to regul??anas funkciju izpilde, t.i., tiek nodro?in?ta vienota pieeja visiem sabiedrisko pakalpojumu sniedz?jiem.

S?kot no 2016.gada 1.janv?ra SPRK p?rtrauca dzelzce?a nozares uzraudz?bu. [3]

Darb?bas neatkar?ba [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

L?dz 2011.gada 11.augustam, kad st?j?s sp?k? groz?jumi likum? “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, SPRK bija Latvijas Republikas ekonomikas ministra p?rraudz?b? eso?a instit?cija, bet ar min?tajiem groz?jumiem tika nostiprin?ts SPRK neatkar?bas statuss ? saska?? ar likumu, kop? ?? br??a SPRK vairs nav p?rraudz?bas iest?de, bet ir institucion?li un funkcion?li neatkar?gs, pilnties?gs, autonoms publisko ties?bu subjekts un patst?v?gs sava likum? apstiprin?t? bud?eta izpild?.

Turpinot institucion?lo neatkar?bas stiprin??anu, 2015.gad? Ekonomisk?s sadarb?bas un att?st?bas organiz?cija (OECD) s?ka SPRK darb?bas v?rt??anu (peer review) par l?dz?in?jo SPRK funkciju un procesu darb?bu. 2016.gada septembr? OECD pabeidza darbu pie zi?ojuma izstr?des ?Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu regul??anas komisijas darb?bas rezult?tu uzlabo?ana”, sniedzot rekomend?cijas turpm?kaj?m SPRK darb?b?m. Vienlaikus OECD zi?ojum? ietvertas rekomend?cijas SPRK finan?u neatkar?bas un stabilit?tes stiprin??anai un iesp?j?m pilnveidot eso?o nozaru regul?jumu. OECD rekomend?cijas ir nostiprin?tas likum? "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem".

2021. gada j?nij? sekm?gi nosl?dz?s OECD darbs pie SPRK darb?bas v?rt?juma, atspogu?ojot progresu darb?bas att?st?b? p?c 2016.gada. OECD v?rt?jums pieejams OECD m?jaslap? [4] .

Darb?bas finans?jums [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

SPRK darb?bu finans? no ie??mumiem, kas g?ti, iekas?jot valsts nodevu par sabiedrisko pakalpojumu regul??anu un iekas?jot maks?jumus par SPRK sniegtajiem pakalpojumiem, kuri noteikti normat?vajos aktos. Valsts nodevu maks? visi regul?jamo nozaru sabiedrisko pakalpojumu sniedz?ji. Valsts nodevu iemaks? SPRK kont? Valsts kas?. Iemaks?t? valsts nodeva izmantojama vien?gi SPRK darb?bas nodro?in??anai.

SPRK sast?vs [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

SPRK sast?v? ir padome, kur? ietilpst priek?s?d?t?js un ?etri padomes locek?i, un izpildinstit?cija, kas ir pak?auta padomei un pilda t?s sekretari?ta un ekspertu funkcijas. Padome l?mumus pie?em balsojot. Padomes l?mums ir pie?emts, ja par to nobalso vismaz tr?s padomes locek?i. Priek?s?d?t?ja un padomes locek?a amata pretendentus Ministru kabinets izraug?s atkl?t? konkurs?. Priek?s?d?t?ju un padomes locek?us p?c Ministru kabineta priek?likuma amat? iece? Saeima.

Priek?s?d?t?ju vai padomes locekli iece? amat? uz pilnvaru termi?u, kas nav ?s?ks par pieciem gadiem, bet nav gar?ks par septi?iem gadiem, nodro?inot atbilst?gu rot?ciju. Padomes locekli, tai skait? priek?s?d?t?ju, atk?rtoti iecelt amat? var ne vair?k k? vienu reizi.

Padomes priek?s?d?t?ji [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

  • Alda Ozola [5] (2021. gada 2. j?lijs ? ?obr?d [6] )
  • Rolands Irklis  (2016. gada 25. febru?ris - 2021. gada 27. janv?ris)
  • Valdis Lokenbahs (2011. gada 25.febru?ris - 2016. gada 24. febru?ris)
  • Valent?na Andrejeva (2005. gada 5.decembris - 2010. gada 4.decembris)
  • Inna ?teinbuka (2001. gada 1.j?lijs ? 2005. gada 20.novembris)

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

  1. ↑ ≪Groz?jumi likum? "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem " ≫ . LIKUMI.LV (latvie?u) . Skat?ts: 2021-11-08 .
  2. ↑ ≪Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem≫ . LIKUMI.LV (latvie?u) . Skat?ts: 2021-11-08 .
  3. ↑ https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32012L0034&from=DE
  4. ↑ ≪Progress Review of Latvia’s Public Utilities Commission: Driving Performance≫ . www.oecd-ilibrary.org (ang?u) . Skat?ts: 2021-11-08 .
  5. ↑ ≪Alda Ozola≫ .
  6. ↑ Termi?? noteikts l?dz 2028. gada 1. j?lijam
Saturs ieg?ts no " https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Sabiedrisko_pakalpojumu_regul??anas_komisija&oldid=3774474 "