Rostoka

Rostoka
Rostoka ;
	Rostokas vecpils?tas apb?ve
; Karogs	; ?erbonis
	Rostoka
	Koordin?tas: 54°04′44″N 12°07′56″E / 54.07889°N 12.13222°E Koordin?tas : 54°04′44″N 12°07′56″E / 54.07889°N 12.13222°E
Valsts	V?cija
Feder?l? zeme	M?klenburga-Priek?pomer?nija
Apri??is	Pils?ta ar apri??a ties?b?m
Pils?tas ties?bas	1218
Plat?ba
? Kop?j?	181,44 km 2
Augstums	17 m
Iedz?vot?ji (2022)
? kop?	209 920
? bl?vums	1 117,4/km²
Laika josla	CET ( UTC+1 )
? Vasaras laiks ( DST )	CEST ( UTC+2 )
M?jaslapa	http://rathaus.rostock.de/
	Rostoka Vikikr?tuv?

Rostoka ( v?cu : Rostock , ofici?li Hanzas pils?ta Rostoka ( v?cu : Hansestadt Rostock )) ir ostas pils?ta V?cijas zieme?os, M?klenburgas-Priek?pomer?nijas zem? pie Varnovas upes. Pils?tas rajons Varneminde , 12 kilometrus no Rostokas centra, ir k?rorts Baltijas j?ras krast?. Rostoka ir p?c iedz?vot?ju skaita liel?k? pils?ta M?klenburg?-Priek?pomer?nij? . R?gas sadraudz?bas pils?ta.

V?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pils?tu dibin?ju?i Pielabas sl?vi jeb vendi 11. gadsimt?. 1161. gad? apmetni nodedzin?ja D?nijas karalis Valdem?rs I Lielais . P?c tam ?aj? viet? apmet?s v?cu iece?ot?ji nodibinot Vecpils?tu ( Altstadt ), Viduspils?tu ( Mittelstadt ) un Jauno Pils?tu ( Neustadt ). Rostoka 1218. gad? ieguva pils?tas ties?bas un att?st?j?s Hanzas savien?bas sast?v?. 1419. gad? nodibin?ja vienu no vec?kaj?m Eiropas universit?t?m - Rostokas Universit?ti . 1573. gad? Rostoka atzina M?klenburgas hercoga varu p?r pils?tu. Tr?sdesmitgadu kar? Rostoku okup? d??u , zviedru un imperatora karasp?ks (1618?48). Pamaz?m pils?ta pagrimst, un tas att?st?ba atjaunojas l?dz ar r?pniec?bas att?st?bu 19. gadsimta otraj? pus?, kad Rostoka k??st par iev?rojamu ostu, ku?u- un avi?cijas b?ves centru. 1939. gada 27. august? pie Rostokas notika pasaul? pirmais veiksm?gais reakt?v?s lidma??nas starts. T? k? pils?t? un t?s apk?rtn? atrad?s avi?cijas komp?niju Arado un Henkel r?pn?cas, to smagi bombard?ja Otr? pasaules kara laik?. P?c Otr? pasaules kara Rostoka att?st?j?s k? liel?k? VDR ostas pils?ta. 1992. gad? no 22. l?dz 24. augustam pils?tas Lihtenh?genes rajon? notika pret vjetnamie?iem un ?ig?niem v?rsti grauti?i.

Uz??m?jdarb?ba un kult?ra [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Rostok? atrodas komp?niju AIDA Cruises (kru?zu komp?nija), Hugo Stinnes Schiffahrt (ku?niec?ba), Neptun Werft (ku?ub?ve) un Scandlines (pr?mju satiksme) galven?s m?tnes. Komp?nijas Nordex (v?ja turb?nu ra?o?ana) r?pn?ca. Pils?t? tradicion?li notiek ikgad?j?s Hanzas regates sacens?bas. Modern?s m?kslas muzejs Kunsthalle Rostock , Stasi muzejs, zoolo?iskais d?rzs.

Cilv?ki [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Rostok? dzimu?i

princese Elizabete Karol?ne Krist?ne, v?l?k? Krievijas valdniece (1740-1741) Anna Leopoldovna ( Анна Леопольдовна , 1718-1746),
filozofs Francis Epinuss ( Franz Aepinus , 1724-1802),
feldmar?als Gebhards L?berehts fon Blihers ( Gebhard Leberecht von Blucher , 1742-1819),
bot?ni?is Ferdinands fon Millers ( Ferdinand von Mueller , 1825-1896),
bio??mi?is Albrehts Kosels ( Albrecht Kossel , 1853-1927),
orient?lists K?rlis Brokelmanis ( Carl Brockelmann , 1868?1956),
arhitekts Heinrihs Tesenovs ( Heinrich Tessenow , 1876-1950),
rakstnieks Valters Kempovskis ( Walter Kempowski , 1929-2007),
teologs un politi?is, V?cijas prezidents Joahims Gauks ( Joachim Gauck , 1940),
desmitc??nieks Kristi?ns ?enks ( Christian Schenk , 1965),
rite?brauc?js Jans Ulrihs ( Jan Ullrich , 1973)
rite?brauc?js Andr? Greipels ( Andre Greipel , 1982),
rite?brauc?js Pauls Martenss ( Paul Martens , 1983)