Vai Apvienotajai Karalistei j?paliek Eiropas Savien?bas loceklei vai ar? j?pamet Eiropas Savien?ba?
|
Izv?le
|
Balsis
|
Procents
|
Par ES pame?anu
|
17 410 742
|
51.89%
|
Par palik?anu ES
|
16 141 241
|
48.11%
|
Referendums par Apvienot?s Karalistes dal?bu Eiropas Savien?b?
(
ang?u
:
United Kingdom European Union membership referendum
) bija
referendums
par
Apvienot?s Karalistes
(AK) palik?anu vai izst??anos (t? saukto
Brexit
) no
Eiropas Savien?bas
. Referendums notika 2016. gada 23. j?nij?, vairums no v?l?t?jiem nobalsoja par Apvienot?s Karalistes izst??anos no Eiropas Savien?bas.
[1]
Izst??an?s notika 2020. gada 31. janv?ra nakt?.
Referendum? var?ja piedal?ties Apvienot?s Karalistes pilso?i, Apvienotaj? Karalist? un
Gibralt?r?
dz?vojo?ie
?rijas
un
Britu Sadraudz?bas
valstu (
Austr?lijas
,
Banglade?as
,
Dienvid?frikas
,
Indijas
,
Kan?das
,
Jaunz?landes
,
Jamaikas
,
Pakist?nas
u.c.) pilso?i, k? ar? tie Apvienot?s Karalistes pilso?i, kas dz?vo ?rvalst?s maz?k nek? 15 gadus. Referendum? nedr?kst?ja piedal?ties
Apvienot?s Karalistes Kro?a ?pa?umu
pilso?i.
S?kotn?ji akt? tika pied?v?ts jaut?jums “Vai Apvienotajai Karalistei j?paliek Eiropas Savien?bas loceklei?” Iesp?jam?s atbildes: “J?” vai “N?”. Komisija v?l?k pied?v?ja citu jaut?juma formul?jumu: “Vai Apvienotajai Karalistei j?paliek Eiropas Savien?bas loceklei vai ar? j?pamet Eiropas Savien?ba?”, kur? tika pie?emts 2015. gada septembr? pirms tre?? las?juma parlament?. Iesp?jamie varianti: “Palikt Eiropas Savien?bas loceklei” vai “Izst?ties no Eiropas Savien?bas”.
Referendum? vis? Apvienotaj? Karalist? un Gibralt?r? piedal?j?s 33 578 016 (72,21%) no re?istr?tajiem balssties?gajiem. Par ES pame?anu nobalsoja 17 410 742 (51,89%), bet par palik?anu ES 16 141 241 (48,11%) v?l?t?ju. Par palik?anu ES nobalsoja vairums
Skotijas
,
Zieme??rijas
un
Gibralt?ra
v?l?t?ju:
[2]
Zeme
|
Dal?ba
(%)
|
par palik?anu
|
par pame?anu
|
skaits
|
%
|
skaits
|
%
|
Anglija
|
73,0
|
13 266 996
|
46,6
|
15 188 406
|
53,4
|
Skotija
|
67,2
|
1 661 191
|
62,0
|
1 018 322
|
38,0
|
Velsa
|
71,7
|
772 347
|
47,5
|
854 372
|
52,5
|
Zieme??rija
|
62,7
|
440 707
|
55,8
|
349 442
|
44,2
|
Gibralt?rs
|
83,5
|
19 322
|
95,9
|
823
|
4,1
|
Kop?
|
72,21
|
16 141 241
|
48,11
|
17 410 742
|
51,89
|
Pieder?ba Eiropas Savien?bai bija str?d?gs jaut?jums jau 1973. gad?,
[3]
kad Lielbrit?nija k?uva par
Eiropas Ekonomikas kopienas
dal?bnieci, kas ir Eiropas Savien?bas priek?tece.
2013. gad?
Deivids Kemerons
apsol?ja, ka gad?jum?, ja konservatori uzvar?s 2015. gada parlamenta v?l??an?s, Lielbrit?nijas vald?ba veidos p?rrunas, kur?s tiks lemts par izdev?g?kiem nosac?jumiem dal?bai Eiropas Savien?b?, un p?c?k tiks veikts referendums par pieder?bu Eiropas Savien?bai.
[4]
Eiropadomes
sapulc? 2016. gada 20. febru?r? Deivids Kamerons pazi?oja, ka vi?? atbalsta Apvienot?s Karalistes palik?anu Eiropas Savien?b? un referendums par to tiks notur?ts 23. j?nij?. Taj? pat laik? cit?m partij?m tika dota at?auja nepiekrist premjerministra teiktajam un piedal?ties kampa??, kura atbalsta Apvienot?s Karalistes izst??anos no Eiropas Savien?bas.
[5]
Kop? 2010. gada veikt?s sabiedrisk?s domas aptaujas liecin?ja, ka PRET Apvienot?s Karalistes (AK) palik?anu ES noska?oto britu v?l?t?ju ?patsvars maksimumu sasniedza
Grie?ijas par?du kr?zes
s?kum? 2012. gada novembr?, kad par AK izst??anos balsotu 56%, bet par palik?anu tikai 30% aptauj?to. 2014. gada marta aptauja liecin?ja par vien?du PAR (41%) un PRET (41%) balsot?ju ?patsvaru. Toties p?c Kemerona sekm?gaj?m sarun?m ar ES 2015. gada j?nij? PAR balsot?ju skaits pieauga l?dz 43%, bet PRET balsot?ju ?patsvars samazin?j?s l?dz 36%.
Tom?r kop? 2016. gada maija beig?m, kad tika pazi?oti p?d?jie dati par
AK iece?oju?o imigrantu skaitu
, v?l?t?ju aptaujas p?rsvar? liecina par to, ka PRET palik?anu ES noska?oto v?l?t?ju ?patsvars bija par 1-7% liel?ks nek? PAR palik?anu balsot?ju ?patsvars, bet neizl?mu?o ?patsvars sv?rst?j?s starp 3% un 13%.
Anal?zes liecin?ja, ka PAR palik?anu ES p?rsvar? balsotu jaun?ki v?l?t?ji, bet vi?u starp? nebija dzimumu at??ir?bu. Augst?ks
eiroskepticisms
bija konstat?jams p?rsvar? v?l?t?jiem ar zem?kiem ien?kumiem un konservat?viem uzskatiem. Pils?tu iedz?vot?ji ar liel?ku stud?jo?o un m?c?bsp?ku ?patsvaru bija vair?k PAR palik?anu ES noska?oti. PAR palik?anu ES bija vairum? noska?oti
Londonas
,
Skotijas
,
Velsas
,
Zieme??rijas
un
Gibralt?ra
balsot?ji.
2016. gada s?kum? veikt? aptauja da??d?s ES valst?s liecin?ja, ka PAR Apvienot?s Karalistes palik?anu ES noska?oto ?patsvars vis?s ES valst?s bija krietni liel?ks nek? PRET noska?oto ?patsvars. Piem?ram, Latvij? 58% aptauj?to bija PAR, 9% PRET, bet 33% bija vienalga (Igaunij? 65%, 8%, 28%; Lietuv? 78%, 6%, 16%).
[6]
Deivids Kemerons
sav? run? n?kamaj? dien? p?c referenduma pazi?oja, ka Lielbrit?nija var izdz?vot ?rpus Eiropas Savien?bas un ir j?atrod pats lab?kais risin?jums, tom?r vi?? pats ir nol?mis atk?pties no amata n?kamaj? Konservat?vo partijas san?ksm? 2016. gada oktobr?. K? vi?a iesp?jamais p?ctecis premjera kr?sl? tiek nosaukts viens no
Brexit
kampa?as vad?t?jiem
Boriss D?onsons
. Lielbrit?nijas Neatkar?bas partijas l?deris
Naid?els Fara?s
pazi?oja, ka referenduma diena ir k?uvusi par Apvienot?s Karalistes neatkar?bas dienu un paredz?ja, ka dr?zum? l?dz?gi balsojumi notiks ar? cit?s valst?s.
Skotijas vald?bas vad?t?ja
Nikola St?rd?ena
neizsl?dza, ka dr?zum? var?tu notikt v?l viens
referendums par Skotijas neatkar?bu
, jo t?s iedz?vot?ji v?las palikt Eiropas Savien?b?.
[7]
Eiropas Komisijas
prezidents
?ans Klods Junkers
,
Eiropadomes
prezidents
Donalds Tusks
,
Eiropas parlamenta
prezidents
Martins ?ulcs
un
N?derlandes
premjerministrs Marks Rite mudin?ja Lielbrit?niju uzs?kt sarunas par bloka pame?anu p?c iesp?jas dr?z?k, jo jebk?da kav??an?s nevajadz?gi paildzin?tu neskaidr?bu.
[8]
Latvijas Republikas ?rlietu ministrs
Edgars Rink?vi?s
pauda uzskatu, ka referenduma izn?kums b?tiski ietekm?s Lielbrit?nijas politiku un ar? ES t?l?ko att?st?bu, ir j?koncentr?jas uz t?l?ko r?c?bu un nek?d? gad?jum? nedr?kst ?auties panikai.
[9]