Referendums par Apvienot?s Karalistes dal?bu Eiropas Savien?b?

Vikip?dijas lapa
Vai Apvienotajai Karalistei j?paliek Eiropas Savien?bas loceklei vai ar? j?pamet Eiropas Savien?ba?
Izv?le Balsis Procents
Referendums bija neveiksmīgs Par ES pame?anu 17 410 742 51.89%
Par palik?anu ES 16 141 241 48.11%
Der?gas v?l??anu z?mes 33 551 983 99.92%
Neder?gas v?l??anu z?mes 25 359 0.08%
Kop? 33 577 342 100.00%
V?l?t?ju aktivit?te 72.21%
Vajadz?g? v?l?t?ju aktivit?te 50%
Elektor?ts 46 501 241
Avots: www .bbc .com /news /politics /eu _referendum /results
Referenduma rezult?ti da??dos v?l??anu apgabalos (dzeltens par palik?anu, zils par izst??anos). Redzams, ka Gibralt?ra , Skotijas un Zieme??rijas balsot?ji vairum? ir atbalst?ju?i palik?anu ES. Par izst??anos p?rsvar? balsoju?i Anglijas un Velsas provinces iedz?vot?ji, tom?r par palik?anu biju?i Londonas , citu lielpils?tu, universit??u pils?tu ( Kembrid?as , Oksfordas ) un vair?ku p?rtiku?u lauku rajonu balsot?ji

Referendums par Apvienot?s Karalistes dal?bu Eiropas Savien?b? ( ang?u : United Kingdom European Union membership referendum ) bija referendums par Apvienot?s Karalistes (AK) palik?anu vai izst??anos (t? saukto Brexit ) no Eiropas Savien?bas . Referendums notika 2016. gada 23. j?nij?, vairums no v?l?t?jiem nobalsoja par Apvienot?s Karalistes izst??anos no Eiropas Savien?bas. [1] Izst??an?s notika 2020. gada 31. janv?ra nakt?.

Balssties?gie [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Referendum? var?ja piedal?ties Apvienot?s Karalistes pilso?i, Apvienotaj? Karalist? un Gibralt?r? dz?vojo?ie ?rijas un Britu Sadraudz?bas valstu ( Austr?lijas , Banglade?as , Dienvid?frikas , Indijas , Kan?das , Jaunz?landes , Jamaikas , Pakist?nas u.c.) pilso?i, k? ar? tie Apvienot?s Karalistes pilso?i, kas dz?vo ?rvalst?s maz?k nek? 15 gadus. Referendum? nedr?kst?ja piedal?ties Apvienot?s Karalistes Kro?a ?pa?umu pilso?i.

Referenduma jaut?jums [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

S?kotn?ji akt? tika pied?v?ts jaut?jums “Vai Apvienotajai Karalistei j?paliek Eiropas Savien?bas loceklei?” Iesp?jam?s atbildes: “J?” vai “N?”. Komisija v?l?k pied?v?ja citu jaut?juma formul?jumu: “Vai Apvienotajai Karalistei j?paliek Eiropas Savien?bas loceklei vai ar? j?pamet Eiropas Savien?ba?”, kur? tika pie?emts 2015. gada septembr? pirms tre?? las?juma parlament?. Iesp?jamie varianti: “Palikt Eiropas Savien?bas loceklei” vai “Izst?ties no Eiropas Savien?bas”.

Izn?kums [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Referendum? vis? Apvienotaj? Karalist? un Gibralt?r? piedal?j?s 33 578 016 (72,21%) no re?istr?tajiem balssties?gajiem. Par ES pame?anu nobalsoja 17 410 742 (51,89%), bet par palik?anu ES 16 141 241 (48,11%) v?l?t?ju. Par palik?anu ES nobalsoja vairums Skotijas , Zieme??rijas un Gibralt?ra v?l?t?ju: [2]

Zeme Dal?ba
(%)
par palik?anu par pame?anu
skaits % skaits %
Anglija 73,0 13 266 996 46,6 15 188 406 53,4
Skotija 67,2 1 661 191 62,0 1 018 322 38,0
Velsa 71,7 772 347 47,5 854 372 52,5
Zieme??rija 62,7 440 707 55,8 349 442 44,2
Gibralt?rs 83,5 19 322 95,9 823 4,1
Kop? 72,21 16 141 241 48,11 17 410 742 51,89

V?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Referenduma pirmss?kumi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pieder?ba Eiropas Savien?bai bija str?d?gs jaut?jums jau 1973. gad?, [3] kad Lielbrit?nija k?uva par Eiropas Ekonomikas kopienas dal?bnieci, kas ir Eiropas Savien?bas priek?tece. 2013. gad? Deivids Kemerons apsol?ja, ka gad?jum?, ja konservatori uzvar?s 2015. gada parlamenta v?l??an?s, Lielbrit?nijas vald?ba veidos p?rrunas, kur?s tiks lemts par izdev?g?kiem nosac?jumiem dal?bai Eiropas Savien?b?, un p?c?k tiks veikts referendums par pieder?bu Eiropas Savien?bai. [4]

Eiropadomes sapulc? 2016. gada 20. febru?r? Deivids Kamerons pazi?oja, ka vi?? atbalsta Apvienot?s Karalistes palik?anu Eiropas Savien?b? un referendums par to tiks notur?ts 23. j?nij?. Taj? pat laik? cit?m partij?m tika dota at?auja nepiekrist premjerministra teiktajam un piedal?ties kampa??, kura atbalsta Apvienot?s Karalistes izst??anos no Eiropas Savien?bas. [5]

Aptauju rezult?ti [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Aptauju rezult?ti (2013?2016). Ar za?u iez?m?ti PAR palik?anu noska?otie, ar sarkanu PRET noska?otie, ar zilu ? neizl?mu?ie balssties?gie

Kop? 2010. gada veikt?s sabiedrisk?s domas aptaujas liecin?ja, ka PRET Apvienot?s Karalistes (AK) palik?anu ES noska?oto britu v?l?t?ju ?patsvars maksimumu sasniedza Grie?ijas par?du kr?zes s?kum? 2012. gada novembr?, kad par AK izst??anos balsotu 56%, bet par palik?anu tikai 30% aptauj?to. 2014. gada marta aptauja liecin?ja par vien?du PAR (41%) un PRET (41%) balsot?ju ?patsvaru. Toties p?c Kemerona sekm?gaj?m sarun?m ar ES 2015. gada j?nij? PAR balsot?ju skaits pieauga l?dz 43%, bet PRET balsot?ju ?patsvars samazin?j?s l?dz 36%. Tom?r kop? 2016. gada maija beig?m, kad tika pazi?oti p?d?jie dati par AK iece?oju?o imigrantu skaitu , v?l?t?ju aptaujas p?rsvar? liecina par to, ka PRET palik?anu ES noska?oto v?l?t?ju ?patsvars bija par 1-7% liel?ks nek? PAR palik?anu balsot?ju ?patsvars, bet neizl?mu?o ?patsvars sv?rst?j?s starp 3% un 13%.

Anal?zes liecin?ja, ka PAR palik?anu ES p?rsvar? balsotu jaun?ki v?l?t?ji, bet vi?u starp? nebija dzimumu at??ir?bu. Augst?ks eiroskepticisms bija konstat?jams p?rsvar? v?l?t?jiem ar zem?kiem ien?kumiem un konservat?viem uzskatiem. Pils?tu iedz?vot?ji ar liel?ku stud?jo?o un m?c?bsp?ku ?patsvaru bija vair?k PAR palik?anu ES noska?oti. PAR palik?anu ES bija vairum? noska?oti Londonas , Skotijas , Velsas , Zieme??rijas un Gibralt?ra balsot?ji. 2016. gada s?kum? veikt? aptauja da??d?s ES valst?s liecin?ja, ka PAR Apvienot?s Karalistes palik?anu ES noska?oto ?patsvars vis?s ES valst?s bija krietni liel?ks nek? PRET noska?oto ?patsvars. Piem?ram, Latvij? 58% aptauj?to bija PAR, 9% PRET, bet 33% bija vienalga (Igaunij? 65%, 8%, 28%; Lietuv? 78%, 6%, 16%). [6]

P?c rezult?ta pazi?o?anas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Deivids Kemerons sav? run? n?kamaj? dien? p?c referenduma pazi?oja, ka Lielbrit?nija var izdz?vot ?rpus Eiropas Savien?bas un ir j?atrod pats lab?kais risin?jums, tom?r vi?? pats ir nol?mis atk?pties no amata n?kamaj? Konservat?vo partijas san?ksm? 2016. gada oktobr?. K? vi?a iesp?jamais p?ctecis premjera kr?sl? tiek nosaukts viens no Brexit kampa?as vad?t?jiem Boriss D?onsons . Lielbrit?nijas Neatkar?bas partijas l?deris Naid?els Fara?s pazi?oja, ka referenduma diena ir k?uvusi par Apvienot?s Karalistes neatkar?bas dienu un paredz?ja, ka dr?zum? l?dz?gi balsojumi notiks ar? cit?s valst?s. Skotijas vald?bas vad?t?ja Nikola St?rd?ena neizsl?dza, ka dr?zum? var?tu notikt v?l viens referendums par Skotijas neatkar?bu , jo t?s iedz?vot?ji v?las palikt Eiropas Savien?b?. [7]

Eiropas Komisijas prezidents ?ans Klods Junkers , Eiropadomes prezidents Donalds Tusks , Eiropas parlamenta prezidents Martins ?ulcs un N?derlandes premjerministrs Marks Rite mudin?ja Lielbrit?niju uzs?kt sarunas par bloka pame?anu p?c iesp?jas dr?z?k, jo jebk?da kav??an?s nevajadz?gi paildzin?tu neskaidr?bu. [8]

Latvijas Republikas ?rlietu ministrs Edgars Rink?vi?s pauda uzskatu, ka referenduma izn?kums b?tiski ietekm?s Lielbrit?nijas politiku un ar? ES t?l?ko att?st?bu, ir j?koncentr?jas uz t?l?ko r?c?bu un nek?d? gad?jum? nedr?kst ?auties panikai. [9]

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

  1. 'Brexit': Briti nobalsoju?i par izst??anos no ES delfi.lv, 2016. gada 24. j?nij?
  2. BBC News skat?ts 2016. gada 25. j?nij?
  3. ≪Britain and the EU: A long and rocky relationship≫ . 2014. gada 1. apr. – caur www.bbc.com.
  4. Cameron pledges referendum on EU membership . 2013. gada 23. janv..
  5. ≪EU referendum: Cameron sets June date for UK vote≫ . 2016. gada 20. febr. – caur www.bbc.com.
  6. ' You Should Hear What They Say About You' ? what our European neighbours think of Britain and the EU≫ (English). 2016. gada 17. febru?ris . Skat?ts: 2016. gada 17. j?nijs .
  7. Kamerons p?c ≪Brexit≫ pazi?o par atk?p?anos no premjera amata Andris L?cars, Artjoms Konohovs, lsm.lv zi?u redakcija, 2016. gada 24. j?nij?
  8. Junkers v?las ?tru Lielbrit?nijas izst??anos no ES delfi.lv, 2016. gada 24. j?nij?
  9. ?rlietu ministrs Rink?vi?s: ≪Brexit≫ ? medusmaize radik??iem; ES nedr?kst ?auties panikai lsm.lv, 2016. gada 24. j?nij?

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]