Literat?ra

Literat?ra (no lat??u : littera ? 'burts') jeb rakstniec?ba ir viss cilv?ces uzrakst?tais tekstu kopums ar m?ksliniecisku vai sabiedrisku noz?mi. Literat?ra tiek iedal?ta dai?literat?r? , zin?tniskaj? literat?r? un publicistik? . ?aur?k? noz?m? j?dziens "literat?ra" apz?m? m?kslas veidu ? dai?literat?ru.

Literat?ras pirms?kumi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pamatraksts: Literat?ras v?sture

Literat?ras pirms?kumi mekl?jami mutv?rdu mitolo?ijas un folkloras trad?cij?s. Par pirmo zin?mo liter?ro darbu tradicion?li uzskata babilonie?u " Po?mu par Gilgame?u " (ap 3. g.t. p.m.?.). 5.?2. gs. p.m.?. Indij? pierakst?ts eposs " R?m?jana ", bet ap 5. gs. p.m.?. ? otrs liel?kais eposs literat?ras v?stur? " Mah?bh?rata " (taj? ir aptuveni 2,5 miljoni v?rdu).

Rietumu literat?ras s?kumi dat?jami ar 8. gs. p.m.?., kad Senaj? Grie?ij? dzimst ant?k? literat?ra . ?aj? laik? tapu?i Hom?ram pied?v?tie eposi " Ili?da " un " Odiseja " un H?sioda eposi " Teogonija " un " Darbi un dienas ". Ant?k? literat?ra uzskat?ma par visas Rietumu literat?ras pamatu - neviena no nacion?laj?m Eiropas literat?r?m nav veidojusies bez ant?k?s literat?ras ietekmes. S?kotn?ji gan liel?ka loma ir romie?u literat?rai , kas, j?atz?st, bie?i tikai atdarina sengrie?u literat?ru.

Dai?literat?ras veidi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

V?sturiski izveidoju?ies ?etri literat?ras pamatveidi:

dzeja jeb lirika,
proza jeb epika,
dramatur?ija ,
liroepika .

Dzeja parasti ir rakst?ta saist?t? valod?, tai rakstur?gs dal?jums rind?s, valodas ritmiskums , subjekt?vu p?rdz?vojumu paudums, bie?s un daudzveid?gs m?ksliniecisk?s izteiksmes l?dzek?u un retorisko fig?ru izmantojums. Past?v da??di m??in?jumi klasific?t dzeju, ta?u neviens no tiem nesp?j aptvert dzeju piln?b?. Dzeju var m??in?t klasific?t p?c t?s tematikas (filosofisk?, meditat?v?, lirisk? dzeja u.tml.), p?c v?rsmojuma ( metrisk? , tonisk? , sillabisk? , sillabotonisk? dzeja, br?v?s v?rsmas , verlibrs ), strofikas , formas (t.s. tradicion?l?s formas ir, piem?ram, epigramma , el??ija , idille , oda u.c.) un cit?di. T? k? 20. un 21. gadsimta literat?r? liel?koties v?rojama atteik?an?s no tradicion?lu formu, v?rsmojuma un strofikas izmanto?anas, ?? laika dzejas klasifik?cija p?c ??diem principiem ?oti bie?i ir neiesp?jama.

Proza ir rakst?ta nesaist?t? valod?, t?s rakstur?gas iez?mes ir si?etiskums , maz?ka t?lain?ba nek? dzejai (tom?r bie?i vien, it ?pa?i 20. gadsimt?, proza var b?t ar? nesi?etiska vai ?oti t?laina). Tradicion?lie prozas pamat?anri ir rom?ns , st?sts , novele , liter?r? pasaka , eseja , miniat?ra , t?lojums , humoreska . Ta?u 20. un 21. gadsimta literat?r? v?rojama prozas ?anru robe?u izpl??ana un ?anru hibridiz?cija. Piem?ram, 20. gadsimta pirm?s puses avangarda literat?ras virzieni apzin?ti, lai paustu noliedzo?u attieksmi pret tradicion?lo literat?ru un papla?in?tu m?ksliniecisk?s izteiksmes iesp?jas, rad?ja literat?ru, kas neiek?aujas tradicion?lo literat?ras ?anru sist?m?. 20. gadsimta otraj? pus? literat?ras ?anru sist?mu turpin?ja destabiliz?t postmodernisma literat?ra.

Dramatur?ijas darbi ( lugas ) pamat? ir rakst?ti sarunu form? un paredz?ti iestud??anai te?tr? . Dramatur?ijas pamat?anri ir tra??dija , dr?ma , tra?ikom?dija , kom?dija .

Liroepika apvieno dzejas un prozas (da?reiz ar? dramatur?ijas) iez?mes: t? rakst?ta saist?t? valod? un ir v?st?jo?a un si?etiska. Liroepikas pamat?anri ir eposs , po?ma , bal?de , s?ga , fabula .

Literat?rzin?tne [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Literat?rzin?tne p?ta dai?literat?ru da??dos aspektos. Latvie?u trad?cij?, balstoties uz v?cu trad?ciju, literat?rzin?tnei ir tr?s savstarp?ji cie?i saist?tas apak?nozares:

??ds literat?rzin?tnes modelis izveidoj?s V?cij? 19. gadsimt? un ir nostiprin?jies ne tikai Latvij?, bet ar? Krievij? un vair?k?s cit?s Austrumeiropas valst?s.

Literat?rzin?tnes pirms?kumi rodami jau Senaj? Grie?ij? ( Aristote?a " Po?tika ", 4. gs. p.m.?.), t? att?st?s Senaj? Rom? ( Hor?cijs ), Renesanses ( Fran?esko Petrarka ) un klasicisma ( Nikol? Bualo ) laikmeta Eirop?, ar? 19. gadsimt?. Literat?rzin?tne ? ?pa?i teorija un kritika ? sp?c?gi izmain?s 20. gadsimt?, izveidojoties t?diem humanit?ro zin?t?u virzieniem k? hermeneitika , struktur?lisms un poststruktur?lisms . ?oti liela noz?me ir ar? Zigmunda Freida psihoanal?zei un Karla Gustava Junga dz??u psiholo?ijai .

Skat?t ar? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Vikikr?tuv? par ?o t?mu ir pieejami multivides faili. Skat?t: Literat?ra .