R?dolfs I H?bsburgs

R?dolfs I ; Rudolf I
	Romie?u karalis
	Amat? ; 1273 . gada 29. septembris ? 1291 . gada 15. j?lijs (kron?ts ?henes katedr?l? , 1273 . gada 24. novembr?
Priek?tecis	Kornvelas Ri?ards
P?ctecis	Nasavas ?dolfs
Dzim?anas dati	1218 . gada 1. maij? ; Limburgas pils , pie Zasbahas ; ( B?dene-Virtemberga , V?cija )
Mir?anas dati	1291 . gada 15. j?lij? (73 gadu vecum?) ; ?peiere , ?peieras b?skapija , Sv?t? Romas imp?rija ; ( Reinzeme-Pfalca , V?cija )
Apglab?ts	?peieras katedr?le , ?peiere , Reinzeme-Pfalca , V?cija
Dinastija	H?bsburgu dinastija
T?vs	Albrehts IV H?bsburgs
M?te	Kiburgas Hedviga
Dz?vesbiedrs(-e)	1. Hohenburgas Hedviga, 2. Burgundijas Izabella
B?rni	No pirm?s laul?bas - 10 b?rni, to skait? Albrehts I H?bsburgs , R?dolfs II H?bsburgs , H?bsburgu Jud?te
Reli?ija	katolisms

R?dolfs I ( v?cu : Rudolf I ); dzimis 1218 . gada 1. maij? , miris 1291 . gada 15. j?lij? ) bija Romie?u karalis un Sv?t?s Romas imp?rijas valdnieks no 1273. gada l?dz savai n?vei 1291. gad?.

1273. gada 1. oktobr? Frankfurt? iev?l?ts par V?cijas karali. 1278. gada 26. august? sakaudams Marhfeldas kauj? savu galveno pretinieku ? Boh?mijas karali Otok?ru II , ieguva Austrijas , ?t?rijas , Karintijas un Karniolas hercoga titulus. P?rc?la uz ?iem apgabaliem savu galveno varas b?zi, faktiski likdams pamatus Austrijas H?bsburgu dzimtai ? vienai no ietekm?g?kaj?m Eiropas v?stur?, kura p?c tam vald?ja Austrij? l?dz par 1918. gadam.

P?c Kornvalas Ri?arda n?ves 1272. gada 2. apr?l?, kara?a v?l??anas notika tikai p?c pusotra gada, vair?kiem tro?a pretendentiem cen?oties ieg?t nepiecie?amo elektoru atbalstu. Kast?lijas Alfonso X uzst?ja uz sav?m ties?b?m. Sic?lijas karalis ?arls I An?? aizst?v?ja Francijas kara?a Filipa III kandidat?ru. Uz troni cer?ja ar? Boh?mijas Otok?rs II un p?d?jais dz?vais Hoen?taufenu dinastijas p?rst?vis Fr?drihs. P?vests Gregors X blo??ja Hoen?taufenu p?rst?vi, ta?u neatbalst?ja nevienu no citiem kandid?tiem. 1273. gada 1. oktobr? visi elektori, iz?emot kl?t neeso?o Otok?ru II, par jauno karali iev?l?ja H?bsburgu gr?fu R?dolfu no ?veices. Vi?a iev?l??ana apstiprin?ja p?vesta un arhib?skapu elektoru varu imp?rij? un sp?c?gas imperatora instit?cijas sabrukumu. R?dolfs apbalvoja vi?a kandidat?ru aizst?v?ju?as pils?tas, pie??irot t?m jaunas privil??ijas un br?v?bas. Ta?u vi?a m??in?jumi pils?t?m uzlikt liel?kus nodok?us izg?z?s. No 1290. gada pils?tu p?rst?vji s?ka piedal?ties apspried?s par imp?rijas finans?m. Lai nostiprin?tu attiec?bas ar sp?c?gaj?m augstma?u dinastij?m, R?dolfs izprecin?ja savas meitas Pfalcas, Bav?rijas un Brandenburgas Vitelsbahiem un Saksijas Vitenbergiem. Galven?s r?pes sag?d?ja Otok?ra II sagr?bto zemju atg??ana. Otok?rs II atteic?s pak?auties jauniev?l?tajam R?dolfam, par ko 1275. gad? tika izsludin?ts ?rpus likuma. Ar Austrijas augstma?u un Tiroles gr?fa pal?dz?bu R?dolfs atkaroja Karintiju , Krainu un ?t?riju . Otok?rs II bija spiests pak?auties, kr?tot uz ce?iem R?dolfa priek??. Kar? dr?z ats?k?s, un beidz?s tikai ar Otok?ra II n?vi kaujas lauk?. Otok?ra d?ls V?clavs saglab?ja varu Boh?mij?, Karintiju sa??ma Tiroles gr?fs Meinhards, bet Austriju un ?t?riju R?dolfa d?li. Elektori ?o zemju sadal?jumu apstiprin?ja 1282. gad?, t? radot precedentu, ka imperatora l?mumus par zemju pie??ir?anu ir j?apstiprina elektoriem. R?dolfs pan?ca politisku vieno?anos ar p?vestu, kur? bija gatavs vi?u kron?t par imperatoru, ja vien imp?rija atteiksies no Romanjas , ta?u kron??ana t? ar? nenotika. Tuvojoties n?vei, R?dolfs no Frankfurtes dev?s uz ?peijeru, kur mira un tika apglab?ts. ^[1]

T? k? tronis nebija autom?tiski mantojams, k? cit?s Eiropas karalist?s, R?dolfs cent?s pan?kt, lai jau vi?a dz?ves laik? elektori iev?l vi?a d?lu Albrehtu par Romie?u karali. R?dolfu atbalst?ja p?vests Honorijs IV , ta?u pl?ns ne?stenoj?s, jo p?vests mira, nepasp?jis kron?t R?dolfu par imperatoru, bet elektori nev?l?j?s balsot par Albrehtu. R?dolfs saglab?ja cer?bas, jo Maincas arhib?skaps bija vi?a draugs, Tr?res elektora vieta bija vakanta, bet Pfalcas, Saksijas, Brandenburgas un Boh?mijas elektori bija piesaist?ti ar dinastisk?m laul?b?m. Albrehta iev?l??anai pretoj?s ietekm?gais ?elnes arhib?skaps, kam pievienoj?s Boh?mijas karalis V?clavs II un Lejasbav?rijas hercogs Oto III. P?c R?dolfa n?ves 1291. gad? ar? p?r?jie elektori atteic?s atbalst?t Albrehtu. ?elnes arhib?skaps par kara?a kandid?tu ieteica Nasavas gr?fu ?dolfu . ^[2]