|
Valsts amati
|
Nep?las premjerministrs
|
Amata s?kums
|
2022. gada 26. decembris
|
|
Nep?las premjerministrs
|
Amat?
|
2016. gada 4. augusts ? 2017. gada 7. j?nijs
|
|
Nep?las premjerministrs
|
Amat?
|
2008. gada 15. augusts ? 2008. gada 25. maijs
|
|
Politiskie amati
|
|
Amata s?kums
|
1994. gads
|
|
Puspa Kamals D?h?ls
(
nep?lie?u
:
???????? ?????
;
Pushpa Kamal Dahal
; dzimis
1954
. gada
11. decembr?
), dzim?anas v?rds
Ghansj?ma D?h?ls
(??????? ?????,
Ghanshyam Dahal
), politisk? iesauka
Pracanda
(???????,
Prachanda
, "kareiv?gais"), ir
Nep?las
politi?is, Nep?las premjerministrs (kop? 2022. gada). Agr?k vi?? ir bijis premjerministrs divas reizes (2008?2009, 2016?2017). D?h?ls ir
Nep?las komunistisk?s partijas (maoistu centrs)
priek?s?d?t?js kop? 1994. gada.
Ghansj?ma D?h?ls piedzima 1954. gada 11. decembr?
Gandak? Prade?as
Kaski apgabala Dhikura Pokhar? ciema att?st?bas komitejas Levad?, 20 km uz zieme?iem no
Pokharas
, Muktirama un Bhavani
brahma?i
hinduistu
?imen?. Vi?? bija vec?kais d?ls 8 b?rnu ?imen?. Imatrikul?cijas eks?menu laik? vi?? nomain?ja savu v?rdu uz Puspa Kamals ("Lotosa zieds"). ?stenojot kara?a
Mahendras
nacion?listisko politiku "dienvidu nepaliz?cijai", asto?u gadu vecum? ?imeni p?rc?la uz
Citavanas apgabalu
augl?g? zemienes re?ion?
Terai
Nep?las dienvidos.
1950. gados vi?a t?vs Muktirams p?rc?l?s uz Indijas
Asamas ?tatu
, kur str?d?ja par malkas v?c?ju, bet 1961. gad? atgriez?s m?j?s.
1971. gad? Puspa Kamals D?h?ls p?rc?l?s uz
Katmandu
, lai stud?tu Patanas studentu pils?ti??. P?c diviem gadiem vi?? atgriez?s Citv?n? un ieguva lauksaimniec?bas zin?t?u diplomu Lauksaimniec?bas un lopkop?bas instit?t?
Rampur?
. P?c studij?m, nesa??mis darbu p?c specialit?tes, vi?? k?uva par skolot?ju k?d? ciemat?, kur str?d?ja l?dz 1979. gadam.
Sa?utums par zemnieku nabadz?bu mudin?ja D?h?lu piev?rsties gal?ji
kreisajai
politikai. Vi??
analfab?tiskiem
pieaugu?ajiem organiz?ja papildu nodarb?bas, populariz?jot
Marksa
,
?e?ina
un
Mao
idejas.
1981. gad? D?h?ls iest?j?s pagr?des
Nep?las komunistiskaj? partij? (ceturtais kongress)
.
1989. gad? vi?? k?uva par
Nep?las komunistisk?s partijas (Ma??la)
?ener?lsekret?ru.
D?h?ls darboj?s pagr?d? ar? p?c demokr?tijas atjauno?anas 1990. gad?. Vi?? kontrol?ja partijas slepeno sp?rnu, savuk?rt vi?a domubiedrs
B?bur?ms Bhatar?i
parlament? p?rst?v?ja
Nep?las apvienoto tautas fronti
.
1990. gada novembr? D?h?la vad?t? Nep?las komunistisk? partija (Ma??la) apvienoj?s ar Nep?las Komunistisko partiju (ceturtais kongress), Proletari?ta str?dnieku organiz?ciju un
Nep?las komunistisko partiju (D?anamukh?)
, izveidojot
Nep?las komunistisko partiju (Vienot?bas centrs)
[NKP (VC)].
1994. gad? B?bur?ma Bhatar?i un Puspas Kamala D?h?la vad?t? grupa atdal?j?s no NKP (VC) un izveidoja paral?lu partiju NKP-VC, par kuras priek?s?d?t?ju k?uva D?h?ls. Partija 1996. gad? pie??ma nosaukumu
Nep?las komunistisk? partija (maoistu)
, v?l?k t? k?uva par Nep?las komunistisko partiju (maoistu centru).
1996. gada 4. febru?r? B?bur?ms Bhatar?i premjerministra
Sera Bah?dura Deubas
vad?tajai vald?bai iesniedza 40 pras?bu sarakstu, draudot ar pilso?u karu, ja t?s netiks izpild?tas. Pras?bas bija saist?tas ar "valstniec?bu, demokr?tiju un iztikas l?dzek?iem" un pras?ja, ka "j?p?rtrauc ?rvalstu kapit?la domin??ana Nep?las r?pniec?b?, uz??m?jdarb?b? un finans?s", "j?atce? diskrimin?jo?i l?gumi, tostarp 1950. gada Nep?las un Indijas l?gums", k? ar? "j?konfisc? zeme, kas ir feod?l?s sist?mas kontrol?, un t? j?izdala bezzemniekiem un bezpajumtniekiem". T? k? pras?bas netika izpild?tas, 1996. gada 13. febru?r? NKP (maoistu) vad?tie sp?ki vienlaic?gi s?ka uzbrukumus se?os apgabalos. Pilso?u kar?, ko aizs?ka ar m?r?i likvid?t Nep?las monarhiju un izveidot tautas republiku, ilga desmit gadus. Puspa Kamals D?h?ls, kur? ieguva iesauku Pracanda ("kareiv?gais") vad?ja NKP (maoistu) milit?ros centienus izveidot kontroles zonas, ?pa?i kalnu re?ionos un Nep?las rietumos.
2004. gada beig?s vai 2005. gada s?kum? attiec?bas starp D?h?lu un B?bur?mu Bhatar?i pasliktin?j?s p?c domstarp?b?m par varas sadali partijas iek?ien?. Vienu br?di Pracanda izsl?dza Bhatar?i no partijas, lai gan v?l?k vi?u atjaunoja amat?. V?l?k vi?i samierin?ja vismaz da?as domstarp?bas.
2005. gada 22. novembr? Pracanda un
Septi?u partiju alianse
public?ja "divpadsmit punktu vieno?anos", kur? bija paustas vieno?an?s jomas starp NKP (M) un partij?m, kas ieguva lielu vair?kumu p?d?j?s parlamenta v?l??an?s 1999. gad?. Citu punktu starp? ?aj? dokument? bija teikts, ka kara?a
Gj?nendras
diktatorisk? monarhija ir galvenais Nep?las progresa kav?klis. Tur bija apgalvots, ka maoisti iest?jas par cilv?kties?b?m un preses br?v?bu, k? ar? par daudzpartiju p?rvaldes sist?mu. T? pauda pa?kritiku, k? ar? maoistu un septi?u partiju nodomu neatk?rtot pag?tnes k??das.
2006. gada 26. apr?l? NKP (maoistu) pazi?oja par
pamieru
, kura ilgums bija 90 dienas. ?is solis sekoja ned???m ilgu?ajiem masveida protestiem un ?ener?lstreikam Katmandu un citviet, kas piespieda karali Gj?nendru atteikties no person?g?s diktat?ras, ko vi?? bija ieviesis 2005. gada 1. febru?r?, un atjaunot 2002. gada maij? atlaisto parlamentu. P?c tam septi?u partiju alianse izveidoja jaunu vald?bu. Parlaments un jaun? vald?ba atbalst?ja pamieru un s?ka sarunas ar maoistiem, pamatojoties uz divpadsmit punktu vieno?anos. Abas puses vienoj?s, ka iev?l?s jaunu konstitucion?lo asambleju, lai izstr?d?tu jaunu konstit?ciju un izlemtu monarhijas likteni. Maoisti v?l?j?s, lai ?is process beigtos ar Nep?las pasludin??anu par republiku.
2006. gada 16. j?nij? D?h?ls tik?s sarun?s ar premjerministru
Giridz? Pras?du Koir?l?
. ??s tik?an?s rezult?t? tika nosl?gta Visp?r?j? miera vieno?an?s par parlamenta atlai?anu, NKP (maoistu) iek?au?anu jaunaj? pagaidu vald?b?, jaunas konstit?cijas izstr?di un Nep?las lauku rajonos darbojo?os NKP (maoistu) "tautas vald?bu" likvid??anu. Abas puses ar? vienoj?s par atbru?o?anos v?l?k starptautisk? uzraudz?b?. 2007. gada 18. septembr? NKP (maoistu) izst?j?s no koal?cijas vald?bas pirms Satversmes sapulces v?l??an?m, pieprasot, lai parlaments pasludina republiku un v?l??an?s ievie? proporcion?l?s p?rst?vniec?bas sist?mu. NKP (maoistu) atgriez?s vald?b? 2007. gada 30. decembr? p?c vieno?an?s par monarhijas atcel?anu p?c v?l??an?m un par da??jas proporcion?l?s p?rst?vniec?bas sist?mu v?l??an?s.
Desmit gadus ilgais kar? galu gal? noveda maoistus Nep?las parlament?. 2008. gada apr?l? notiku?aj?s Satversmes sapulces v?l??an?s NKP (maoistu) ieguva iev?rojamu p?rsvaru. 8. maij? Satversmes sapulce pasludin?ja Nep?lu par
republiku
. NKP (maoistu) D?h?lu izvirz?ja premjerministra amatam. D?h?ls sol?ja, ka partija sadarbosies ar cit?m partij?m jaun?s konstit?cijas izstr?d?, un vi?? apliecin?ja starptautiskajai sabiedr?bai, ?pa?i Indijai un ??nai, ka partija v?las labas attiec?bas un sadarb?bu. Vi?? ar? sac?ja, ka partija v?l??an?s ir paudusi ap?em?anos atbalst?t daudzpartiju demokr?tiju.
2008. gada 15. august? p?c vair?kus m?ne?us ilg?m diskusij?m par varas dal??anu Puspu Kamalu D?h?lu iev?l?ja par premjerministru, un 18. august? vi?? nodeva premjerministra zv?restu.
2009. gada 4. maij? D?h?ls atk?p?s no amata, jo vi?a vald?bai neizdev?s iecelt jaunu Nep?las armijas virspav?lnieku ? ?o iniciat?vu blo??ja prezidents
R?ms Varans J?davs
. Pracanda cent?s atcelt l?dz?in?jo virspav?lnieku, jo vi?? kategoriski atteic?s aptuveni 19 000 biju?o maoistu nemiernieku iek?aut regul?raj? Nep?las armij?.
25. maij? par premjerministru k?uva
M?dhavs Kum?rs Nep?ls
.
2016. gada august? Puspu Kamalu D?h?lu iev?l?ja uz otro termi?u Nep?las premjerministra amat?. Koal?cijas vald?bu veidoja Nep?las komunistisk? partija (maoistu centrs), Nep?las kongress un da?as nelielas partijas.
2017. gada 24. maij? p?c iepriek??jas vieno?an?s ar Nep?las kongresu D?h?ls atk?p?s no premjerministra amata,
[1]
un j?nij? vi?u nomain?ja Nep?las Kongresa priek?s?d?t?js
Sers Bah?durs Deuba
.
2022. gada 25. decembr? p?c 2022. gada Nep?las visp?r?j?m v?l??an?m Puspu Kamalu D?h?lu iev?l?ja par premjerministru tre?o reizi, kad par vi?u nobalsoja 169 no 275 deput?tiem. 2023. gada 10. janv?r? vi?? ieguva uztic?bas balsojumu parlament?, kad par vi?u nobalsoja 268 no 270 deput?tiem.