Programm??ana

Datorprogramm??ana jeb, bie??k lietotais nosaukums, programm??ana ir datorprogrammas izveides process . Tas ietver datorprogrammas pirmkoda projekt??anu , rakst??anu, atk??do?anu, test??anu un uztur??anu . ?is pirmkods tiek rakst?ts k?d? programm??anas valod? . Programm??anas nol?ks ir izveidot lietojamu programmu, kas atbilst iecer?tajai darb?bai un parametriem. ?is process bie?i prasa ?pa?as zin??anas daudz?s da??d?s jom?s, piem?ram, programmas pielieto?anas sf?ru, specializ?tus algoritmus un form?lo lo?iku .

Cilv?kus, kas veic programm??anas darbus, sauc par programm?t?jiem .

M?sdien?s programm??an? izmanto ?pa?as programmu izstr?des vides, kur?s parasti ir ietverts teksta redaktors pirmkoda ievad??anai un labo?anai, lietot?ja saskarnes un att?lu redaktors, atk??dot?js k??du atra?anai un nov?r?anai, kompilators pirmkoda p?rkod??anai izpild?m? ma??nkod? un citi modu?i.

V?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Programm?jamas ier?ces past?v?ja vismaz kop? 1206. gada, kad polim?ts Al-D?azari izgudroja autom?tus, kurus var?ja meh?niski programm?t ar mietiem un citiem elementiem, lai tie sp?l?tu da??dus ritmus. ^[1]

Ta?u pirm? datorprogramma tika rad?ta 1843. gad?, kad Ada Lavleisa public?ja algoritmu, kas bija dom?ts, lai apr??in?tu Bernulli skait?us ar ??rlza Bebid?a anal?tisko ma??nu. ^[2]

Pirm?s programmas bija rakst?tas ma??nkod? , kas bija atkar?gs no konkr?tas ma??nas instrukciju kopas , kuru visbie??k pierakst?ja bin?raj? kod? . Dr?z tika izveidotas asamblervalodas, kur?s programm?t?ji var?ja nor?d?t izpild?m?s instrukcijas teksta form?t? (piem. "ADD X", "TOTAL"). Asamblervalodas izmantoja sa?sin?jumus katram instrukciju kodam un cilv?kam saprotamus nosaukumus atmi?as adres?m. Ta?u ma??n?m ar at??ir?g?m instrukciju kop?m ir nepiecie?amas at??ir?gas asamblervalodas, jo asamblervaloda ir vienk?r?i cits veids k? pierakst?t ma??nkodu.

Augsta l?me?a programm??anas valodas padar?ja programmu izstr?di vienk?r??ku un saprotam?ku, turkl?t programmas, kas rakst?tas ??d?s valod?s vairs nebija tik ?oti ierobe?otas uz konkr?tu ma??nu. Pirm? pla?i izmantot? augsta l?me?a valoda, Fortran , tika izlaista 1957. gad?, ^[3] un dr?z tika izveidotas daudzas citas valodas.

Programmas v?l joproj?m tika ievad?tas ar caurumot?m kart?m vai pap?ra lent?m l?dz pat 1960 gadiem, kad datu glab??anas ier?ces un termin?li bija k?uvu?i pietiekami l?ti, lai programmas var?tu rad?t t?s ievadot dator?. Teksta redaktoru izveide vienk?r?oja programmu main??anu un uzlabo?anu.

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

↑ Fowler, Charles B. (1967-10). "The Museum of Music: A History of Mechanical Instruments" (en). Music Educators Journal 54 (2): 45?49. doi : 10.2307/3391092 . ISSN 0027-4321 .
↑ Fuegi, J.; Francis, J. (2003-10). "Lovelace Babbage and the creation of the 1843 'notes'" . IEEE Annals of the History of Computing 25 (4): 16?26. doi : 10.1109/MAHC.2003.1253887 . ISSN 1058-6180 .
↑ ≪IBM100 - FORTRAN≫ . www-03.ibm.com (en-US). 2012-03-07 . Skat?ts: 2019-05-11 .

?is ar inform?cijas tehnolo?ij?m saist?tais raksts ir nepiln?gs . J?s varat dot savu ieguld?jumu Vikip?dij?, papildinot to .

[1] Fowler, Charles B. (1967-10). "The Museum of Music: A History of Mechanical Instruments" (en). Music Educators Journal 54 (2): 45?49. doi : 10.2307/3391092 . ISSN 0027-4321 .

[2] Fuegi, J.; Francis, J. (2003-10). "Lovelace Babbage and the creation of the 1843 'notes'" . IEEE Annals of the History of Computing 25 (4): 16?26. doi : 10.1109/MAHC.2003.1253887 . ISSN 1058-6180 .

[3] ≪IBM100 - FORTRAN≫ . www-03.ibm.com (en-US). 2012-03-07 . Skat?ts: 2019-05-11 .

[1]

[2]

[3]