kuru ar? Tu vari
papildin?t
!
?aj? port?l? var atrast inform?ciju par astronomiju.
Astronomija
(
grie?u
:
astron - zvaigzne; nomos - likums
) ir
zin?tne
par
Visumu
un taj? sastopamo
mat?rijas
formu (atsevi??u
debess ?erme?u
, to sist?mu un citu veidojumu) uzb?vi, izvietojumu, kust?bu un att?st?bu. Astronomija ir cie?i saist?ta ar cit?m
zin?tn?m
, k?, piem?ram, ar
fiziku
,
??miju
,
meteorolo?iju
,
?eogr?fiju
,
biolo?iju
un, protams, ar
matem?tiku
. Astronomij? uzkr?t?s zin??anas tiek izmantotas
cilv?ces
praktiskaj?m vajadz?b?m.
2017. gada j?nijs.
- (
Saules sist?ma
)
ASV
un
Francijas
zin?tnieki, pamatojoties uz “
Vega-2
” un “
Venera-10
” datiem, izveidoja
Ven?ras
atmosf?ras
modeli. Atmosf?ras model??anas proces? tika noskaidrotas divas ?patn?bas ? augsta atmosf?ras
bl?vuma
pak?pe un t?s
gaisa
sl??a ri??o?ana, kas p?rsniedz pa?as
plan?tas
rot?cijas ?trumu. Ven?ras atmosf?ra sast?v no div?m pamatkomponent?m ?
og?sk?b?s g?zes
un
sl?pek?a
, kuras p?c eksperimenta rezult?tiem augsta
spiediena
apst?k?os, k?di ir uz Ven?ras virsmas, izr?da specifiskas ?patn?bas. P?c apr??iniem t?s nesajaucas, bet CO
2
it k? “nogrimst” atmosf?ras diben? un koncentr?jas uz plan?tas virsmas. Savuk?rt N
2
“uzpeld” uz maz?k bl?vo apgabalu un uzkr?jas tur. Planetologi nosauca to par divu g?zu gigantisko “burbu?u” cirkul?ciju. ?? iemesla d??, dom?jams, “Vega-2” konstat?ja temperat?ras “l?cienus”, jo nos??oties t? izlidoja cauri abiem “burbu?iem” ar at??ir?gu iek??jo temperat?ru.
- (
M?su galaktika
)
Saska?? ar jauno p?t?jumu, m?su
galaktik?
var b?t ap 100 miljardu
br?no punduru
. Tie ir kosmiski objekti, kuru masa ir maz?ka par
zvaig??u
masu, bet liel?ka nek?
plan?tam
, un t?d?? tur nevar notikt
kodoltermisk? sint?ze
. Pirmo reizi tie tika atrasti
1995. gad?
. Visi atrastie punduri l?dz ?im br?dim bija l?dz 1500
gaismas gadu
att?lumam, jo to v?jais starojums ir gr?ti konstat?jams. Apl?kojot RCW 38 zvaig??u kopu 5500
g.g.
att?lum?, tika konstat?ta daudz liel?ka ?o objektu koncentr?cija. P?t?jumi par?d?ja, ka br?no punduru veido?an?s ir atkar?ga no vides, jo tie vair?k ir izplat?ti apgabalos ar zvaig??u bl?v?ku izvietojumu.
- (
Visums
)
Galaktiku centros parasti izvietojas
mas?vi melnie caurumi
.
NASA
rentgenstaru kosmisk? observatorija “Chandra”
konstat?ja no galaktiku centriem n?ko?us kompaktus ciet?
rentgenstarojuma
avotus, kas n?k no nelieliem, da?u simtu gaismas gadu izm?ra apgabaliem, kas ietver galaktikas centr?los melnos caurumus. P?tot sam?r? net?lo (ap 70 mlj. g.g.) galaktiku ESO428-G014 izbr?nu rad?ja tas, ka t?s rentgenstarojums iziet no no sam?r? pla?a are?la, kas m?rams vair?kos t?ksto?os, nevis simtos gaismas gadu. ?is ir pirmais gad?jums, kad tika konstat?ts “izklied?tais” galaktikas cietais rentgenstarojums. Pa?laik
zin?tnieki
mekl? izskaidrojumu ?im fenomenam.
Galileo Galilejs
(
it??u
:
Galileo Galilei
, dzimis
1564
. gada
15. febru?r?
, miris
1642
. gada
8. janv?r?
) bija
Renesanses
laika
fizi?is
,
astronoms
,
matem?ti?is
, dom?t?js.
Dinamikas
k? zin?tnes nozares un eksperiment?l?s fizikas pamatlic?js. Defin?jis
inerces
likumu un br?v? kritiena likumu, formul?jis ?erme?a kust?bas pa sl?pni un trajektoriju pamatprincipus (ripinot lodi pa sl?pni un m?rot t?s atra?an?s vietu da??dos laika spr??os, konstat?ja, ka lodes ?truma palielin??an?s ir proporcion?la t?s kust?bas laikam); izvirz?ja ideju par kust?bas un miera st?vok?a relativit?ti (
Galileja relativit?tes princips
); izgudroja ar? termoskopu (m?sdienu termometra priek?teci). Izveidojis
teleskopu
un veicis virkni atkl?jumu astronomij?: jaunus objektus kosmos? (piem?ram,
Jupitera
pavado?us), kosmosa objektu rot?ciju ap savu asi.
Heliocentrisma
koncepcijas piekrit?js.
Ar port?lu
Astronomija
ir saist?ti ??di port?li: