Politika ( grie?u : πολιτικ? , politika ? ‘valsts dar??anas’) ir sabiedrisks process, kur? da??das iedz?vot?ju intere?u grupas , nacion?las un starptautiskas instit?cijas , uz??mumi vai atsevi??i indiv?di , veic darb?bas savu ofici?lu vai neofici?lu varas , ietekmes, ekonomisko vai citu m?r?u sasnieg?anai. Politika pla??k? noz?m? ietver ar? aktivit?tes, caur kur?m cilv?ki pie?em, uztur un maina visp?r?jos noteikumus, kas regul? vi?u dz?vi. ^[1] Politika t?d?? ir ?oti saist?ta ar konflikta un sadarb?bas fenomenu. ^[1]

Klasisk? politikas izpratne ir c?lusies no Sen?s Grie?ijas un v?rds “politika” ir c?lies no v?rda polise, kas tie?? tulkojum? no Grie?u valodas noz?m? “pils?tvalsts”. ^[1] Senaj? Grie?ij? sabiedr?ba bija sadal?ta vair?k?s pils?tvalst?s un katr? pils?tvalst? past?v?ja sava p?rvaldes sist?ma, no t? ar? izriet v?rds politika - “polises dar??anas” jeb m?sdienu izpratn? “valsts dar??anas”. ^[1] Jau t? laika darbos tika spriests par sabiedr?bu un politiku, piem?ram, Platona “Valsts” , Aristote?a “Politika” . Sav? gr?mat? " Politika" Aristotelis apgalvoja, ka “cilv?ks p?c dabas ir politisks dz?vnieks” ar ko vi?? uzskat?ja, ka tikai politisk? sabiedr?b? cilv?ks var sasniegt piln?bu un dz?vot “labu dz?vi”. Aristotelis uzskat?ja, ka politika ir ?tiska aktivit?te, kuras virsuzdevums ir taisn?gas sabiedr?bas veido?ana, savuk?rt Platons bija skarbs demokr?tijas kriti?is un sav? darb? apgalvoja to, ka varai b?tu j?pieder izgl?totajai elitei, kara?iem-filozofiem. ^[1]

Politika sev? ietver ar? procesu, caur kuru valsts pie??ir atbalstu, apbalvojumu vai sodu, rea??jot pret notikumiem sabiedr?b? vai sabiedr?bas spiediena ^[1] . ??di politika tiek ?stenota ar form?lu vai autorat?vu l?mumu, kas liek pamatus r?c?bas pl?nam, kas ir saisto?s visai sabiedr?bai . ^[1]

Politikas studijas p?c b?t?bas p?ta valsts p?rvaldi vai pla??k? kontekst? to, k? tiek ?stenota varas un autorit?tes pielieto?ana ^[1] . Zin?tnes nozare, kur? tiek p?t?ta politika, ir politolo?ija . Ir iz??iramas vair?kas pieejas politikas p?tniec?b? k? zin?t?u nozar?, piem?ram, politisk? filozofija ? normat?v? pieeja , k? ar? emp?risk? pieeja, kuras ietvaros p?ta instit?cijas un strukt?ras (institucion?lisms), uzved?bas anal?ze (biheiviorisms, racion?l?s izv?les teorija) un citas p?tniec?bas pieejas. ^[1]

Tiek at??irta iek?politika un ?rpolitika , iez?m?jot at??ir?bu starp to, kas notiek valsts iek?ien? un kas notiek attiec?b?s starp valst?m. ^[1] ?is iek?politikas un ?rpolitikas sadal?jums ir uztur?jis ar? studiju discipl?nas ? politikas zin?tne un starptautisk?s attiec?bas. Tom?r globaliz?cijas ietekm?, kuras pamat? ir starpvalstu attiec?bas un valstu atkar?ba vienai no otras, mazin?s ?o divu no???rumu noz?m?ba. ^[1]

Politisko procesu s?k?an?s priek?nosac?jums ir sabiedr?bas struktur??an?s Neol?ta revol?cijas laik? un l?dz ar to at??ir?gu intere?u veido?an?s da??d?s iedz?vot?ju grup?s.

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?is ar politiku saist?tais raksts ir nepiln?gs . J?s varat dot savu ieguld?jumu Vikip?dij?, papildinot to . s d l