Pleskavas apgabals
(
krievu
:
Псковская область
) ir
Krievijas Feder?cijas
apgabals t?s zieme?rietumu da??, pie
valsts robe?as
ar
Baltkrieviju
,
Latviju
un
Igauniju
.
Apgabals ietilpst
Krievijas Zieme?rietumu feder?laj? apgabal?
, kur tas robe?ojas ar
?e?ingradas
un
Novgorodas apgabaliem
. Dienvidaustrumos tas robe?ojas ar? ar
Krievijas Centr?laj? feder?laj? apgabal?
ietilpsto?ajiem
Tveras
un
Smo?enskas apgabaliem
.
Pleskavas apgabala teritorija ir viens no
Sen?s Krievzemes
veido?an?s centriem.
Pag?ju?o gadu v?stures
hronik? min?ts, ka
Izborskas
pil? 9. gadsimt? apmeties
Rurika
br?lis Truvors, savuk?rt Pleskava tradicion?li tiek uzskat?ta par
Kijivas k?azienes Olgas
dzimto pils?tu. No 1348. l?dz 1510. gadam tagad?j? Pleskavas apgabala zieme?u da?a atrad?s
Pleskavas Republika
, bet dienvidu da?a pak??v?s
Polockas k?aziem
.
1510. gad? Pleskavas valsti iek??va
Maskavijas
teritorij?, bet
Sebe?as
un
?eve?as
apk?rtne atrad?s
Lietuvas di?kunigaitijas
pak?aut?b?.
Liel? Zieme?u kara
laik? Krievijas cars
P?teris I
Pleskavas apri??i iek??va jaunizveidotaj?
Ingermanlandes
guber?? (1708?1710), P?terburgas guber?? (1710?1727), tad Novgorodas guber??.
Katr?nas II
vald??anas laik? 1777. gad? izveidoja Pleskavas vietniec?bu, ko 1796. gad? p?rd?v?ja par
Pleskavas guber?u
.
1927. gad? Pleskavas guber?u likvid?ja, t?s teritorijas zieme?da?u iek??va
?e?ingradas apgabal?
, bet dienvidda?u Rietumu apgabal?.
Otr? pasaules kara
laik? apgabala teritoriju okup?ja
V?rmahts
, p?c t? atbr?vo?anas 1944. gad? izveidoja Pleskavas apgabalu, kuram pievienoja no
Igaunijas
un
Latvijas
atdal?t?s teritorijas (tagad?j?s
Ivangorodas
,
Pe?oru
, Izborskas un
Pitalovas
apk?rtn?). 1957. gad? Pleskavas apgabalam pievienoja da?u no likvid?t? Ve?ikijluku apgabala.
Administrat?vi Pleskavas apgabals ir sadal?ts 2 pils?tu rajonos (
городской округ
) un 24 rajonos (
муниципальный район
).
Pleskavas apgabal? ir 14 pils?tas:
Pleskavas apgabala pils?tu izvietojums;
treknrakst?
? apgabala centrs
Liel?k?s apdz?vot?s vietas
Etniskais sast?vs
| gads
|
1897
|
1920
|
1926
|
1959
|
1970
|
1979
|
1989
|
2002
|
2010
|
| iedz?vot?ju skaits
|
1122317
|
1245427
|
1788418
|
951866
|
875293
|
850939
|
845291
|
760810
|
673423
|
| krievi
|
1063007
|
1205569
|
1695739
|
920818
|
845433
|
815701
|
797436
|
717101
|
616432
|
| baltkrievi
|
2321
|
1590
|
34277
|
4451
|
5756
|
8772
|
12496
|
9664
|
6772
|
| igau?i
|
25458
|
12140
|
13241
|
7813
|
4749
|
3478
|
2259
|
1122
|
625
|
| latvie?i
|
11127
|
10002
|
10961
|
2181
|
1406
|
1233
|
893
|
690
|
442
|
| ebreji
|
7361
|
8488
|
22664
|
3025
|
2334
|
1956
|
1339
|
637
|
369
|
| ukrai?i
|
77
|
146
|
858
|
6863
|
8804
|
10519
|
15352
|
12471
|
8636
|
| ?ig?ni
|
647
|
536
|
1760
|
1853
|
2167
|
2511
|
3319
|
3221
|
3231
|
| v?cie?i
|
3885
|
1042
|
1115
|
129
|
213
|
742
|
825
|
685
|
425
|
| po?i
|
4466
|
3900
|
5971
|
994
|
759
|
786
|
722
|
588
|
359
|
| somi
|
3645
|
94
|
85
|
1713
|
1066
|
864
|
658
|
356
|
212
|
| tat?ri
|
28
|
91
|
265
|
363
|
465
|
705
|
1010
|
1499
|
1233
|
| lietuvie?i
|
94
|
1555
|
733
|
280
|
354
|
368
|
528
|
347
|
221
|
| arm??i
|
1
|
2
|
5
|
101
|
149
|
178
|
552
|
2270
|
2379
|
| tad?iki
|
0
|
0
|
0
|
101
|
21
|
22
|
69
|
230
|
448
|
| uzbeki
|
0
|
0
|
0
|
80
|
41
|
127
|
334
|
258
|
739
|
| gruz?ni
|
0
|
14
|
3
|
57
|
72
|
164
|
256
|
327
|
306
|
| azerbaid???i
|
0
|
0
|
1
|
57
|
78
|
195
|
890
|
1319
|
1272
|
| mold?vi
|
6
|
0
|
2
|
69
|
217
|
412
|
1049
|
797
|
721
|
| kirg?zi
|
0
|
0
|
3
|
nez.
|
6
|
15
|
148
|
54
|
199
|
| ba?k?ri
|
0
|
35
|
4
|
nez.
|
55
|
108
|
167
|
256
|
189
|
| av?ri
|
0
|
0
|
0
|
nez.
|
7
|
29
|
140
|
137
|
149
|
| lezg?ni
|
0
|
1
|
2
|
nez.
|
9
|
27
|
121
|
151
|
188
|
| kar??i
|
37
|
5
|
15
|
126
|
140
|
183
|
212
|
159
|
100
|
| komie?i
|
2
|
0
|
33
|
79
|
96
|
97
|
157
|
161
|
150
|
| marie?i
|
0
|
4
|
7
|
nez.
|
51
|
83
|
153
|
160
|
107
|
| mordvie?i
|
0
|
1
|
31
|
135
|
169
|
271
|
395
|
317
|
226
|
| osetini
|
0
|
0
|
0
|
nez.
|
57
|
79
|
195
|
163
|
120
|
| udmurti
|
0
|
1
|
10
|
nez.
|
81
|
162
|
195
|
167
|
126
|
| ?e?eni
|
0
|
0
|
2
|
nez.
|
8
|
56
|
340
|
557
|
300
|
| turkm??i
|
0
|
0
|
0
|
nez.
|
4
|
20
|
107
|
54
|
64
|
| ?uva?i
|
0
|
17
|
63
|
110
|
183
|
418
|
806
|
658
|
444
|
| gagauzi
|
0
|
0
|
0
|
nez.
|
3
|
22
|
97
|
91
|
111
|
| korejie?i
|
0
|
0
|
7
|
nez.
|
38
|
61
|
73
|
144
|
119
|
| p?r?jie
|
144
|
194
|
561
|
448
|
302
|
574
|
1682
|
1409
|
1379
|
| nenosaka etn.
|
11
|
0
|
0
|
20
|
nez.
|
1
|
316
|
2590
|
24630
|
20. gadsimta p?d?j?s tr?s ceturtda??s apgabals ir piedz?vojis un turpina piedz?vot intens?vu
depopul?ciju
, kas saist?ta ar jaunie?u aizpl??anu un l?dz ar to iedz?vot?ju noveco?anos un dabisko iedz?vot?ju skaita samazin??anos. Ja saska?? ar 1926. gada tautas skait??anas datiem pa?reiz?j?s apgabala robe??s dz?voja 1678 t?ksto?i cilv?ku, tad l?dz 1990. gadam iedz?vot?ju skaits samazin?j?s l?dz 844 t?ksto?iem, bet l?dz 2008. gada s?kumam ? l?dz 705 t?ksto?iem. Taj? pa?? laik? p?c iedz?vot?ju skaita samazin??an?s tempiem Pleskavas apgabalu apsteidz tikai da?i
Gal?jo Zieme?u
re?ioni, no kuriem turpin?s iedz?vot?ju masveida aizbrauk?ana. Pleskavas apgabalu 20. gadsimta 90. gados neofici?li d?v?ja par "Krievijas depopul?cijas galvaspils?tu", t? demogr?fiskie r?d?t?ji (galvenok?rt iedz?vot?ju dzimuma un vecuma strukt?ra ar lielu vec?ka gadag?juma cilv?ku ?patsvaru) tika izmantoti m?c?bu literat?r?, lai ilustr?tu attiec?gos procesus.