Pirts ir telpa vai celtne, kas paredz?ta cilv?ka ?erme?a mazg??anai (t?r??anai) ar vienlaic?gu vai pam??us ?dens un karsta gaisa vai tvaika iedarb?bu. Pirts k? proced?ra ir ?erme?a pak?au?ana augstai temperat?rai ar m?r?i izsaukt sv??anu. Ar sviedriem no organisma tiek izvad?tas nevajadz?gas vielas. Karstums kalpo ar? k? musku?us atsl?bino?s un musku?u s?pes remd?jo?s l?dzeklis. ^[1] Iz??ir saus?s pirtis, kas radu??s pag?ju?aj? gadsimt?, un slapj?s jeb tvaika pirtis, kuru kop?j?s v?sturisk?s saknes mekl?jamas gan Somij? , gan Krievij? , gan Baltij? . Saus?s un slapj?s pirts galven? at??ir?ba ir gaisa temperat?r? un gaisa mitrum? . Tvaika pirt?s kars??an?s notiek 50?60 °C temperat?r? pie relat?v? gaisa mitruma 60?70%, bet sausaj?s pirt?s ? 70?110 °C temperat?r? un 5?25% gaisa mitruma. ^[2] Nereti higi?nisk?s proced?ras tiek apvienotas vai kombin?tas ar da??d?m ?rstniecisk?m, terapeitisk?m ( mas??a , peld??ana , specifisku ?dienu, dz?rienu, zie?u un arom?tu lieto?ana) un cit?m iedarb?b?m.

V?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pirts ir sena cilv?ku higi?nas sast?vda?a. Par vienu no sen?kajiem t?s veidiem pie?emts uzskat?t pirti, kas ier?kota ar ?d?m, audeklu vai voiloku apvilkt? konusveida slietn?, kura vid? vai nu uz ugunskura novietots katls ar v?ro?u ?deni, vai ar? zem? izrakt? bedr? tiek nokait?ti akme?i, kam virs? rasina ?deni. ??du pirts metodi joproj?m lieto klejot?ju tautas Zieme?amerik? un ?zij? , k? ar? t?risti ilgsto?os p?rg?jienos un cilv?ki, kas str?d? me?on?gos apvidos (?eologi, ?eod?zisti, celtnieki u.c.).

Tiek uzskat?ts, ka komfortablas pirtis c?lu?i jau senaj? Indij? , ??n? , ??ipt? . Senaj? Grie?ij? Hipokrats pusei pacientu esot izrakst?jis pirts proced?ras. Eirop? pirts kult?ra uzplaukumu piedz?voja 1.?2. gadsimt? Senaj? Rom? , kad pirtis tika celtas vis? imp?rijas teritorij?. Pirtis bija ne tikai higi?nisks, bet ar? soci?ls kult?ras elements. Viduslaikos kristiet?bas uzskatu ietekm?, kad pirtis uzskat?ja par gr?c?g?m, Dievam ?pa?i nepat?kam?m, romie?u pirtis tika izdemol?tas, un trad?cijas zuda. Eiropa par pirts trad?cij?m no jauna uzzin?ja no Krievijas, kur t?s sevi??i izplat?j?s Napoleona karu laik?. ^[3] Tiesa gan, dr?z p?c tam pirts atkal zaud?ja savu popularit?ti un savu n?kamo popularit?tes atdzim?anu piedz?voja pateicoties somiem, kas savu pirti atveda l?dzi uz Berl?nes olimpiskaj?m sp?l?m 1936. gad?.

Pirts veidi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Da??du kult?ru un izcelsmes pirtis galvenok?rt at??ir gaisa temperat?ra un relat?vais mitrums taj?s. Gaisa mitrums var main?ties no 0 l?dz 100%, gaisa temperat?ra ? no 30 l?dz 150 °C. At??ir?gi var b?t ar? siltuma nes?ji ( kr?snis vai sild?m?s gr?das un l?vas ). Pirtis nosac?ti var iedal?t:

• Saus? gaisa pirts. Temperat?ra 90?110 °C (atsevi??os gad?jumos l?dz 140 °C), mitrums 5%?10%;
• Mitr? gaisa pirts. Temperat?ra 75?90 °C, mitrums 20?35%;
• Tvaika pirts. Temperat?ra 45?65 °C, mitrums 40%?65%;
• Tvaika (?dens) pirts. Temperat?ra 40?45 °C, mitrums 100%.

P?c pirts gaisa temperat?ras un mitruma re??ma, k? ar? p?r?an?s paradumiem (ritu?liem) paz?stam?kie pirts veidi ir:

• Mitr? gaisa pirts ar pirts gari?u, kur papildus ?erme?a tvaic??anai un mazg??anai tradicion?li tiek lietotas zaru sloti?as "p?r?anai" (intens?vai ?das mas??ai), k? ar? kontrastaini ?dens re??mi (aplie?an?s ar aukstu ?deni vai peldes v?s?s ?denstilp?s). Mitr? gaisa pirts ar pirts gari?u un pirtsslot?m ir gan krievu pirts , gan tradicion?l?s somu pirts jeb somu sauna , k? ar? latvie?u un baltie?u pirtis.
• Saus? gaisa pirts. M?sdienu izpratn? att?st?jusies 20. gadsimt? k? ?ermeni relaks?jo?s un terapeitisks pirts veids bez augstas slodzes uz sirds un asinsvadu sist?mu. Neskaidru iemeslu d?? nereti tiek k??daini saukta par saunu.
• Turku pirts (hamm?ms) ? tvaika pirts.
• Romie?u pirts (termas).
• Jap??u pirts (sento).

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]