한국   대만   중국   일본 
Peldo?? ieguves un uzglab??anas vien?ba ? Vikip?dija P?riet uz saturu

Peldo?? ieguves un uzglab??anas vien?ba

Vikip?dijas lapa
Peldo??s ieguves un uzglab??anas vien?bas sh?ma.
FPSO OSX 1 Riode?aneiro piekrast?.
FPSO Mystras darb? Nig?rijas piekrast?.
FPSO Crystal Ocean pietauvots Melburnas ost? .
Apa?? FPSO Sevan Voyageur pietauvots Nymo ku?u b?v?tav? Eidehavn? ( Eydehavn  ? ang?u val.), Norv??ij? .
FPSO Firenze pietauvots Hellenic Shipyards ku?u b?v?tav? 2007. gad?.
FPSO Velplath?ven? ( Welplaathaven  ? ang?u val.), Roterdamas ost?.
FPSO Hæwene Brim

Peldo?? ieguves un uzglab??anas vien?ba ( Floating production storage and offloading (FPSO)  ? ang?u val.) ir peldo?s ku?is, kuru izmanto j?ras naftas un g?zes industrij? og??de?ra?u ieguvei un apstr?dei, k? ar? naftas uzglab??anai. FPSO ku?is ir projekt?ts, lai sa?emtu og??de?ra?us, kurus ieguvis pats, vai ar? no blakus eso??m platform?m un zem?dens ieguves viet?m, apstr?d?tu tos un uzglab?tu naftu l?dz to var?s p?rkraut tankku?os vai, ret?k, transport?t pa caurul?m . ?iem ku?iem tiek dota priek?roka izvieto?anai att?los j?ras rajonos, jo tos ir viegli izvietot, un naftas eksportam nav nepiecie?ama viet?j? cauru?vadu infrastrukt?ra. FPSO var b?t p?rb?v?ts naftas produktu tankku?is vai ar? ar nol?ku FPSO uzdevumiem b?v?ts ku?is. Ku?i, kuru izmanto tikai naftas uzglab??anai (bez t?s apstr?des) sauc par peldo?o uzglab??anas vien?bu ( floating storage and offloading (FSO)  ? ang?u val.).

Nesen? LNG industrijas att?st?ba prasa parasto LNG apstr?des ???u p?rvieto?anu uz j?ru, lai dotu iesp?ju izmantot att?lus, maz?kus g?zes laukus, kuru att?st?ba cit?di neb?tu ekonomiski izdev?ga. T?pat tas ?auj samazin?t kapit?lieguld?jumus un ietekmi uz vidi. [1] Par?d?s jauna tipa peldo??s sa??idrin?t?s dabasg?zes ( floating liquefied natural gas (FLNG)  ? ang?u val.) in?eniertehnisk?s b?ves. At??ir?b? no FPSO, bez g?zes ieguves, uzglab??anas un p?rkrau?anas, ?ie ku?i veiks ar? pilnu t?s apstr?di, k?du veic krasta LNG r?pn?c?s, bet laukum?, kas aiz?em tikai 25% no l?dz?gas jaudas krast? izvietotas r?pn?cas. Pirmos tr?s FLNG uzb?v?ja 2016. gad?: Prelude FLNG ( Shell ), PFLNG1 un PFLNG2 ( Petronas ).

Tipi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Peldo?? uzglab??anas vien?ba (FSO) p?c b?t?bas ir FPSO bez naftas vai g?zes apstr?des iesp?j?m. [2] Liel?k? da?a FSO ir p?rb?v?ti vienkorpusa supertankku?i . K? piem?ru var min?t Knock Nevis , biju?o Seawise Giant , kur? daudzus gadus bija pasaul? liel?kais ku?is. Pirms sagrie?anas met?ll???os tas bija p?rb?v?ts par j?ras FSO. [3]

LNG pieg?des ??des beig?s, kur dabasg?ze tiek atgriezta atpaka? norm?l? temperat?r? un spiedien?, var tikt izmantots ?pa?i modific?ts ku?is saukts par peldo?o uzglab??anas un regazifik?cijas vien?bu ( floating storage and regasification unit (FSRU)  ? ang?u val.). Peldo?? LNG uzglab??anas un regazifik?cijas vien?ba sa?em sa??idrin?to dabasg?zi ( liquefied natural gas (LNG)  ? ang?u val.) no kravu izkraujo?ajiem sa??idrin?t?s dabasg?zes p?rvad?t?jiem un t?s regazifik?cijas sist?ma nodro?ina dabasg?zes eksportu uz krastu caur pac?l?jiem [4] un cauru?vadiem.

  1. Peldo?? uzglab??anas vien?ba (FSO)
  2. Peldo?? ieguves un uzglab??anas vien?ba (FPSO)
  3. Peldo?? urb?anas, ieguves un uzglab??anas vien?ba ( Floating drilling production storage and offloading (FDPSO)  ? ang?u val.)
  4. Peldo?? uzglab??anas un regazifik?cijas vien?ba (FSRU)

V?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Naftas ieguve j?r? notiek kop? 1940. gadiem. [5] S?kotn?ji visas naftas platformas balst?j?s j?ras diben?, bet 1970. gados naftas ieguve p?rvietoj?s uz dzi??kiem un att?l?kiem ?de?iem un s?ka izmantot peldo?as ieguves sist?mas. [6]

Pirmais naftas FPSO tika uzb?v?ts 1977. gad? priek? Shell Castellon naftas lauka Sp?nijas Vidusj?ras piekrast?. [7] 2019. gad? pasaul? k? FPSO tika izmantoti vair?k k? 270 ku?i. [8]

2017. gad? Royal Dutch Shell uzb?v?ja 488 m garu un 74 m platu peldo?o sa??idrin?t?s dabasg?zes vien?bu (FLNG), sauktu par Prelude , kura ir izvietota 200 km no Rietumaustr?lijas krasta. [9] 2013. gad? Prelude b?tu pasaul? liel?kais ku?is un Samsung Heavy Industries b?v?t?s Royal Dutch Shell peldo??s sa??idrin?t?s dabasg?zes vien?bas (FLNG) izmaksas ?aj? gad? tika l?stas ap 12 miljardiem ASV dol?ru. [10]

Tom?r pirmo peldo?o sa??idrin?t?s dabasg?zes vien?bu 2017. gad? uzb?v?ja Petronas . L?gums ar Technip un DSME konsorciju par iepirkumu, projekt??anu, b?vi, uzst?d??anu un nodo?anu ekspluat?cij? tika parakst?ts 2012. gada j?nij?. [11] Vien?ba ir izvietota Kanowit g?zes lauk? Saravakas piekrast? Malaizij?. [12]

LNG pieg?des ??des otraj? (izkrau?anas un regazifik?cijas) gal?, pirmo sa??idrin?t?s dabasg?zes p?rvad?t?ja p?rb?vi veica 2007. gad? p?c uz??muma Golar LNG pas?t?juma Keppel ku?u b?v?tav? Singap?r?. Par peldo?o LNG uzglab??anas un regazifik?cijas vien?bu p?rb?v?ja Golar LNG piedero?u Moss tipa sa??idrin?t?s dabasg?zes p?rvad?t?ju. [13]

Meh?nisms [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Nafta, kas ieg?ta j?ras platform?s , var tikt transport?ta uz cietzemi vai nu pa cauru?vadiem vai ar tankku?iem. Ja naftas transportam tiek izv?l?ts tankku?is, ir nepiecie?ams uzkr?t naftu kaut k?da veida uzglab??anas tank?, lai ku?is neb?tu past?v?gi aiz?emts naftas ieguves laik? un b?tu nepiecie?ams tikai tad, kad ir ieg?ts pietiekami daudz naftas, lai tankku?i piepild?tu. [14]

Priek?roc?bas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Peldo??s ieguves un uzglab??anas vien?bas ir ?pa?i efekt?vas att?l?s vai dzi??dens ieguves viet?s, kur uz j?ras dibena guld?tie cauru?vadi nav rentabli. FPSO nerada vajadz?bu guld?t d?rgus, lielas distances cauru?vadus no ieguves iek?rtas l?dz krasta termin?lim. Peldo??s ieguves un uzglab??anas vien?bas var b?t ekonomisk? zi?? pievilc?gs risin?jums maz?kiem naftas laukiem, kuri var tikt iztuk?oti da?u gadu laik? un neattaisno cauru?vada izb?ves izmaksas. Kad lauks ir iztuk?ots, FPSO var tikt p?rvietots uz citu vietu. [14]

Iev?rojami ku?i [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

FPSO, kur? str?d? visdzi??kajos ?de?os ir FPSO BW Pioneer , kuru uzb?v?ja un t? tehnisko vad?bu nodro?ina BW Offshore p?c Petrobras America pas?t?juma. Ku?is ir noenkurots 2 600 m dzi?um? ASV piekrast?, Meksikas l?c? , Volkera gr?das ( Walker Ridge  ? ang?u val.) 249. blok? un dien? tas var ieg?t un apstr?d?t 80 000 barelu (13 000 m 3 ). L?gums par projekt??anu, iepirkumu, b?vi un uzst?d??anu ( Engineering, Procurement, Construction and Installation (EPCI)  ? ang?u val.) tika nosl?gts 2007. gada oktobr? un ieguve tika uzs?kta 2012. gada s?kum?. FPSO p?rb?ve tika veikta MMHE ( Malaysia Marine and Heavy Engineering (MMHE)  ? ang?u val.) ku?u b?v?tav? Pasirgudang? ( Pasir Gudang  ? ang?u val.), Malaizij? , bet virsb?ves ( topsides  ? ang?u val.) modu?i tika iepirkti un izgatavoti vair?kos citos uz??mumos da??d?s valst?s. Ku?im ir tornis atvienojamai un cietai sasaistei ar ?arn?ra peldo?o platformu ( Articulated loading platform (ALP)  ? ang?u val.). Tuvojoties viesu?v?trai ku?is var atvienoties no peldo??s platformas un p?c v?tras tai atkal pievienoties ar minim?lu d?kst?ves laiku. [15] 2013. gada j?lij? Shell nosl?dza l?gumu ar SBM Offshore par FPSO pieg?di un t? nomu ASV piekrastes Meksikas l??a akme?u naftas laukam ( Stones oil field  ? ang?u val.). Ku?is ir paredz?ts darbam v?l dzi??kos 2 900 m ?de?os. [16]

Viens no pasaul? liel?kajiem FPSO ir Kizomba A ar uzglab??anas tanku tilpumu 2,2 miljoni barelu (350 000 m 3 ). Ku?i, kur? izmaks?ja vair?k nek? 800 miljonus ASV dol?ru, uzb?v?ja Hyunday Heavy Industries Ulsan? , Korej? un to izmanto Esso Exploration Angola ( ExxonMobil ). Tas ir noenkurots Atlantijas oke?n? , dzi??dens blok?, 1 200 metros, 320 km no Centr?l?s ?frikas valsts Angolas krastiem. Ku?a ?densizspaids ir 81 000 t, garums ? 285 m, platums ? 63 m un augstums ? 32 m.

Pirmais FSO Meksikas l?c?, FSO Ta'Kuntah , tiek ekspluat?ts kop? 1998. gada augusta. FSO pieder un t? tehnisko vad?bu nodro?ina MODEC ( Mitsui Ocean Development & Engineering Company Inc. (MODEC)  ? ang?u val.), kur? ir nosl?dzis pakalpojuma l?gumu ar PEMEX Exploration and Production . Ku?is ir uzst?d?ts k? da?a no Cantarell naftas lauka izstr?des. Naftas lauks ir izvietots Kampe?es l?c?, Meksikas Jukatanas pussalas piekrast?. Ku?is ir p?rb?v?ts ULCC tankku?is ar uz??muma SOFEC ?r?j? tor?a tauvo?an?s sist?mu, diviem slink? ? S veida "pac?l?jiem" starp torni un naftas produktu cauru?vada gala kolektoru ( Pipe Line End Manifold (PLEM)  ? ang?u val.) j?ras diben?, k? ar? izkrau?anas sist?mu, kas ?auj vienlaic?gi pietauvot un piekraut divus tankku?us: vienu pie FSO borta un otru aizmugur?. FSO ir projekt?ts uz?emt 800 000 barelu dien? (130 000 m 3 /d) bez pl?not?m d?kst?v?m. [17]

Skarv FPSO , kuru priek? BP Norge projekt?ja un izstr?d?ja Aker Solutions , ir viens no modern?kajiem un liel?kajiem Norv??u j?ras FPSO un tas izvietots centr?l?s Norv??ijas piekrast?. Skarv ir g?zes kondens?ta un naftas lauka izstr?des projekts, kur? savieno piecas zem?dens akas ar FPSO, kuram n?kotn? b?s iesp?jams pievienot v?l vair?kas mazas, net?lu izvietotas akas. Ku?a apstr?des iek?rtas var tikt gal? ar apm?ram 19 000 000 kubikmetru g?zes un 13 500 kubikmetriem naftas dien?. 80 km gar? g?zes cauru?vads savieno ku?i ar cauru?vadu transporta sist?mu Asgard . Peldo??s ieguves vien?bas ski?u projektu, k? ar? ieguves lauka sist?mu kop?jo projektu izstr?d?ja Aker Solutions (iepriek? Aker Kvaerner ). ?is pats uz??mums sagatavoja iepirkumus, k? ar? veica kop?j? ieguves lauka izstr?des projekta vad?bu. [18] Ku?a korpusa projekts ir b?z?ts uz Aker Solutions piedero?a projekta Tentech 975 b?zes. [19] T?pat BP izv?l?j?s Aker Solutions , lai veiktu detaliz?tu projekt??anu, iepirkumus, k? ar? sniegtu pal?dz?bu Skarv ieguves lauka izstr?dei nepiecie?am?s celtniec?bas vad?b? ( engineering, procurement and construction management assistance (EPcma)  ? ang?u val.). EPcma l?gums ietv?ra FPSO virsb?ves ( topsides  ? ang?u val.) modu?u detaliz?tu projekt??anu, iepirkumu sagatavo?anu, k? ar? pal?dz?bu BP ku?a korpusa un virsb?ves modu?os izvietoto iek?rtu b?vniec?bas vad?b?. L?guma nosl?g?anas br?d?, 2007. gada ruden?, tika pl?nots, ka naftas produktu ieguve tiks uzs?kta 2011. gada august?. [20] L?gumu par Skarv FPSO korpusa b?vi BP nosl?dza ar Samsung Heavy Industries Dienvidkorej?, bet l?gumu par tor?a un tauvo?an?s sist?mas b?vi ar SBM Offshore . FPSO garums ir 292 m un platums 50,6 m. Ku?? vienviet?g?s kaj?t?s var tikt izvietoti 100 cilv?ki un t? b?vi pabeidza 2010. gada beig?s. [18]

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

  1. ↑ A revolution in natural gas production Shell. Skat?ts: 2021. gada 7. maij?
  2. ↑ 273 technical questions and answers for job interview Offshore Oil & Gas Rigs Petrogav International Oil & Gas Training Center. 28. lpp.
  3. ↑ Canty D. World's largest FSO to retire from Qatar waters Oil & Gas Middle East. 2009. gada 16. augusts. Skat?ts: 2021. gada 8. maij?
  4. ↑ Pac?l?ji ir lokanas ???tenes, kuras savieno zem?dens cauru?vadus ar ku?i. ???te?u forma var main?ties atkar?b? no ?dens dzi?uma, vi??o?an?s apst?k?iem, ku?a kust?b?m u.c.
  5. ↑ Ma K., Luo Y., Kwan T., Wu Y. Mooring System Engineering for Offshore Structures Chapter 1 ? Introduction 1.2. History of offshore mooring 1.2.2 Floating production?deepwater boom in 2000s Elsevier Inc., 2019. ISBN 9780128185513
  6. ↑ 273 technical questions and answers for job interview Offshore Oil & Gas Rigs Petrogav International Oil & Gas Training Center. 52. lpp.
  7. ↑ The Dominance of FPSO Offshore technology, 2008. gada 28. augusts. Skat?ts: 2021. gada 10. maij?
  8. ↑ FPSOs: mobile processing Arhiv?ts 2021. gada 11. maij?, Wayback Machine vietn?. Fluenta, 2019. gada 18. marts. Skat?ts: 2021. gada 10. maij?
  9. ↑ Smith P., Pfeifer S. Shell’s floating LNG plant given green light The Financial Times. 2011. gada 20. maijs. Skat?ts: 2021. gada 10. maij?
  10. ↑ Callus A. Record-breaking gas ship launched, bigger one planned Reuters. 2013. gada 3. decembris. Skat?ts: 2021. gada 10. maij?
  11. ↑ Cheang C. Y. Petronas Cuts First Steel for FLNG Facilit Rigzone. 2013. gada 25. j?nijs. Skat?ts: 2021. gada 10. maij?
  12. ↑ Petronas' Kanowit field FLNG facility under construction Offshore engineer. 2013. gada 19. augusts. Skat?ts: 2021. gada 10. maij?
  13. ↑ The world's first LNG Floating Storage and Regasification conversion Skipsrevyen. 2007. gada 3. decembris. Skat?ts: 2021. gada 10. maij?
  14. ↑ 14,0 14,1 Chen J. Floating Production Storage and Offloading (FPSO) Investopedia, 2020. gada 22. decembris. Skat?ts: 2021. gada 11. maij?
  15. ↑ BW Pioneer: FPSO Begins Producing Oil And Gas In Gulf. Pipeline & Gas Journal. Volume 239. No. 4. 2012. gada apr?lis. Skat?ts: 2021. gada 21. maij?
  16. ↑ SBM Offshore Awarded Contracts to Provide World’s Deepest Disconnectable FPSO for Shell Stones in Gulf of Mexico. SBM Offshore. 2013. gada 23. j?lijs. Skat?ts: 2021. gada 21. maij?
  17. ↑ FSO Ta'Kuntah. MODEC. Skat?ts: 2021. gada 22. maij?
  18. ↑ 18,0 18,1 Skarv and Idun Offshore Fields, North Sea, Norway Offshore Technology. Skat?ts: 2021. gada 22. maij?
  19. ↑ Maslin E. Skarv ?BP harsh-water FPSO Offshore Engineer. 2013. gada 15. apr?lis. Skat?ts: 2021. gada 22. maij?
  20. ↑ Aker Kvaerner Wins More Skarv Work Rigzone. 2007. gada 20. septembris. Skat?ts: 2021. gada 22. maij?

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Vikikr?tuv? par ?o t?mu ir pieejami multivides faili. Skat?t: Peldo??s ieguves un uzglab??anas vien?bas
Saturs ieg?ts no " https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Peldo??_ieguves_un_uzglab??anas_vien?ba&oldid=4034976 "