한국   대만   중국   일본 
Paide ? Vikip?dija P?riet uz saturu

Paide

Vikip?dijas lapa
Paide
Apri??a pils?ta
Paide
Paides Svētā krusta baznīca
Paides Sv?t? krusta bazn?ca
Karogs: Paide
Karogs
Ģerbonis: Paide
?erbonis
Paide (Igaunija)
Paide
Paide
Atra?an?s vieta Igaunij?
Koordin?tas: 58°53′8″N 25°33′26″E  /  58.88556°N 25.55722°E  / 58.88556; 25.55722 Koordin?tas : 58°53′8″N 25°33′26″E  /  58.88556°N 25.55722°E  / 58.88556; 25.55722
Valsts Karogs: Igaunija  Igaunija
Apri??is Jervas apri??is
Pils?tas ties?bas 1291
Plat?ba
 ? Kop?j? 10,036 km 2
Iedz?vot?ji (2023) [1]
 ? kop? 8 081
 ?  bl?vums 957,2/km²
Laika josla EET ( UTC+2 )
 ? Vasaras laiks ( DST ) EEST ( UTC+3 )
M?jaslapa www.paide.ee
Paide Vikikr?tuv?

Paide ir pils?ta Jerves apri??? Igaunij? . Nosaukums Paide ir atvasin?ts no v?rda ka??akmens . Da??dos laika posmos pils?tas nosaukums ir bijis Wittenstein, Weissenstein, Paede un Paide .

V?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Paides pils un pils?ta Zviedru Vidzemes laik?.
Livonijas orde?a pils

1265. gad? Livonijas orde?a mestrs Konr?ds fon Manderns Vallimegi pilskaln? s?ka b?v?t cietoksni ar pamat?gu asto?st?ru torni, ko nosauca par Garo Hermani. Pils?tas statusu Paide ieguva 1291. gada 30. septembr?. Tolaik pils?t? dz?voja da?i simti cilv?ku. Jur?a nakts sacel?an?s laik? 1343. gad? pil? nogalin?ja ?etru igau?u vec?kos, kurus sac?lu?ies igau?u zemnieki bija iev?l?ju?i par ??ni?iem un nos?t?ju?i uz sarun?m ar Livonijas orde?a mestru Burhardu fon Dreil?benu .

Po?u-zviedru kara (1600-1629) gait? Polijas-Lietuvas armija lielhetma?a Jana Zamoiska vad?b? p?c ?etru m?ne?u aplenkuma 1602. gada 30. septembr? ie??ma Paides pili. M?sdien?s ataunotaj? pils torn? izveidots "Laika centrs Wittenstein ", kur? Laika ma??nas lomu pilda lifts, kas aizved no viena Igaunijas v?stures laikmeta cit?. [2]

Centr?lais laukums ir saglab?jis tirgus laukuma s?kotn?jo pl?nu. T? s?n? atrodas Pils?tas padome, kas s?kotn?ji tika veidota k? vienst?va ?ka 20. gadsimta s?kum?. 1920. gad? tika veikta ?kas rekonstrukcija un pievienots otrais st?vs j?gendstila veid?. M?sdien?s Pils?tas padomes ?k? atrodas m?ra birojs un pils?tas padome.

Iev?rojam?kie objekti [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Livonijas orde?a pils drupas un tornis. Asto?st?ru tornis Garais Hermanis ir Paides pils?tas popul?r?kais simbols. Ori?in?lais tornis bija asto?st?ra veid? un t? augstums p?rsniedz 30 metrus, bet sienu biezums bija aptuveni tr?s metri. Tornis un pils drupas pirmo reizi tika nostiprin?ti 19. gadsimta beig?s. 1913. gad? uz paugura tika izveidots parks. 1941. gad? padomju karav?ri izn?cin?ja torni. Lai atz?m?tu Sv?ta Jura nakts sacel?an?s 650. gadsk?rtu, tornis tika atjaunots 1993. gad?.

Paides Sv?t? Krusta bazn?ca. Bazn?ca Paid? ir bijusi kop? 13.gadsimta. S?kotn?ji bazn?ca bija izvietota Livonijas orde?a pil? un v?l?k pils?t?, kas izveidoj?s apk?rt pilij. Pirm?s bazn?cas visticam?k bija veidotas no koka. 1767.gad? pils?t? tika s?kta akmens bazn?cas celtniec?ba. Pabeigta un iesv?t?ta t? tika 1786.gad?, bet 1845.gad? bazn?cu izpost?ja ugunsgr?ks. Laika posm? no 1847. l?dz 1848.gadam tika uzcelta jauna v?l?n? klasicisma stil? veidota bazn?ca ar neo-baroka elementiem p?c G.M?lenhauzena projekta. Paides bazn?ca ir unik?la Igaunij? t?s tor?a d??, kas nav izvietots tradicion?li bazn?cas rietumu st?r?, bet gan bazn?cas centr?, t?s dienvidu pus?. Tam par iemeslu ir tas, ka jaun? bazn?ca un tornis tika uzcelti uz veciem pamatiem.

Jerves apri??a muzejs. Jerves apri??a v?sture ir atspogu?ota viet?jos muzejos. Vec?kais no ?iem muzejiem ir Jerves apri??a muzejs, kas izveidots 1905. gad?. ?obr?d muzeja fili?le izvietota ar? pils torn?.

Sports [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Paide Linnameeskond

Katru gadu notiek Paides- Tiri skr?jiens, kas ir viens no popul?r?kajiem sporta notikumiem Jerves apri???. Katru gadu tiek main?ts skr?jiena virziens - vai nu no Paides uz Tiri vai otr?di.

Vair?kus gadu desmitus pils?tas centr?laj? laukum? notiek tradicion?lais volejbola kauss "Paides Pavasaris". Katru gadu maija beig?s Paid? sapulc?jas volejbola cien?t?ji no visas Igaunijas.

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]