- ?is raksts ir par vald?bas politiku. Par cit?m j?dziena
rusifik?cija
noz?m?m skat?t
noz?mju atdal??anas lapu
.
Edvarda Isto 1899. gada
e??as glezna
"Uzbrukums" (
Hyokkays
), kur? Somijas p?rkrievo?ana att?lota k? somu tautasmeitai uzbr?ko?s krievu divgalvainais ?rglis, kas pl?? vi?as likumu gr?matu
P?rkrievo?ana
,
krievisko?ana
jeb
rusifik?cija
(no
lat??u
:
russi
? 'krievi' un
fico
? 'taisu') ir
Krievijas Imp?rij?
,
Padomju Savien?b?
un
Krievijas Feder?cij?
?stenota vald?bas politika valsts maz?kumtaut?bu iedz?vot?ju
p?rtauto?anai
, m??inot pan?kt to valodu un kult?ru aizst??anu ar
krievu valodu
un
krievu kult?ru
. Apzin?tu un labpr?t?gu krievu valodas un kult?ras pie?em?anu sauc par
p?rkrievo?anos
.
P?rkrievo?anas rad?to seku mazin??anu un tautu identit?tes, valodas, kult?ras un v?sturisk?s atmi?as atjauno?anu sauc par
atkrievisko?anu
.
Ukrainas austrumos, biju?aj?
Zapori?jas Se??
, nopietna p?rkrievo?ana ilga ap 200 gadiem, biju??s
Polijas?Lietuvas ?nijas
zem?s ap 40?50 gadiem, bet
Baltijas provinc?s
? ap 20 gadiem. Administrat?vi pie?emtos l?mumus par p?rkrievo?anu viet?j?s pretest?bas un v?ji att?st?to kontroles meh?nismu d?? pild?ja tikai da??ji. Imp?rija apm?c?bai krievu valod? nepie???ra vajadz?gos l?dzek?us. Krievija ar? necent?s p?rtautot visas tautas. Galven?s p?les pielika krievu valodai tuv?ko
rut??u
dialektu likvid??anai. Privili??t? st?vokl? bija pareiztic?g?s tautas ?
arm??i
,
gruz?ni
,
oset?ni
,
rum??i
,
grie?i
,
bulg?ri
, k? ar? pareiztic?bu pie??mu?ie cittautie?i. Pret po?iem p?rkrievo?anu v?rsa k? sodu par nepaklaus?bu, bet Baltijas zviedru un v?cie?u elites pa?as iek??v?s imp?rijas aristokr?tij?. Ebreju, musulma?u, budistu, ?amanistu un citu tic?bu p?rst?vju
p?rtauto?ana
netika veicin?ta, uzliekot tiem da??dus ierobe?ojumus vai pie??irot pa?p?rvaldes ties?bas.
[1]
Imp?rijas politiku pret maz?kumtaut?b?m un to lietotaj?m valod?m var iedal?t ?etros posmos:
- valodu autonomija, 1721?1830;
- selekt?va p?rkrievo?ana, 1830?1863;
- p?rkrievo?anas uzspie?ana, 1863?1905;
- p?rkrievo?anas atpl?di, 1905?1917.
Krievijas Imp?rijai anekt?jot Baltiju, Somiju un da?u no Polijas, imp?rija ieguva teritorijas ar daudz att?st?t?ku kult?ras un p?rvaldes l?meni. P?c
Vidzemes un Igaunijas kapitul?cijas
1710. gad? t?s saglab?ja pla?u p?rvaldes autonomiju, ko p?c 1795. gada
Kurzeme un Zemgales hercogistes aneksijas
piem?roja ar? ?ai provincei. L?dz?gu valodas un reli?ijas autonomiju ieguva
Somijas lielhercogiste
(1809) un
Polijas Karaliste
(1815). Pamatizgl?t?bu zemniekiem nodro?in?ja viet?j? valod?, bet augst?kaj? izgl?t?b? joproj?m lietoja v?cu un po?u valodas. Igau?u un latvie?u br?vlai?ana (1816?1819) noveda pie pla??k?m pamatizgl?t?bas iesp?j?m viet?j?s valod?s. Biju??s Polijas-Lietuvas ?nijas lei?u un rut??u teritorij? augst?k? izgl?t?ba un p?rvalde joproj?m notika poliski. Ebrejiem
nometin?juma josl?
lika m?c?ties krieviski, poliski vai v?ciski, k? ar? administr?ciju nodro?in?t vien? no ??m valod?m. Katr?na II likvid?ja nemier?g?
Ukrainas hetman?ta
pa?noteik?anos, ievie?ot t? p?rvald? krievu valodu. Viet?j? aristokr?tija no po?u un ukrai?u valodas p?rg?ja uz krievu. L?dz?gi krievu valodu ieviesa Smo?enskas apk?rtn? p?rpo?ot?s baltkrievu elites vid?.
1764. gad? izn?ca nor?de veicin?t
Mazkrievijas
,
Livonijas
un
Somijas
, k? ar?
Smo?enskas provin?u
p?rkrievo?anas pas?kumus, lai t?s p?rtrauktu tiekties pie kaimi?valst?m ("neraudz?tos k? vilki uz me?u"):
Ciи провинц?и <Малую Россiю, Лифляндiю и Финляндiю>, также и смоленскую, надлежитъ легчайшими способами привести къ тому, чтобъ oн? обрус?ли и перестали бы гляд?ть какъ волки къ л?су
.
[2]
Ar? 1812. gad? anekt?taj?
Besar?bij?
1828. gad? likvid?ja rum??u pa?p?rvaldi un p?rvald? un izgl?t?b? ieviesa krievu valodu.
?aj? laik? krievu valodu galvenok?rt apguva un lietoja aristokr?tijas un elites p?rst?vji, kam imp?rijas valodas zin??anas nodro?in?ja karjeras iesp?jas valsts p?rvald?, kara un diplom?tiskaj? dienest?. ?eit ?pa?i izc?l?s
Baltijas v?cie?u
aristokr?tija, kas bija cie?i sapl?dusi ar p?rv?coto
Romanovu dinastiju
. Vienlaikus, netika trauc?ta po?u un v?cu valodu domin??ana rietumu provinc?s, un
tat?ru valodas
domin??ana kazahu zem?s.
1863. gada
Valujeva apk?rtraksts
, ar kuru
Krievijas Imp?rij?
aizliedza reli?isk?s un m?c?bu literat?ras izdo?anu ukrai?u valod?
P?c 1830. gada
Novembra sacel?an?s
apspie?anas Krievijas Imp?rijas administr?cija sod?ja da?u patriotisk?s po?u elites un samazin?ja t?s varu. Po?u valoda saglab?ja ofici?l?s valodas statusu, ta?u blakus tai tagad ieviesa krievu valodu, kuras zin??ana k?uva oblig?ta valsts p?rvald? str?d?jo?ajiem, sl?dza po?u
Var?avas
un
Vi??as Universit?tes
. Po?iem, baltkrieviem, lietuvie?iem un ukrai?iem bija j?dodas stud?t uz P?terburgu un Maskavu vai jaunatv?rto krievvalod?go universit?ti Kijiv?. Skol?s pak?peniski s?ka ieviest priek?metus, ko pasniedza vien?gi krieviski (valodu, v?sturi, ?eogr?fiju, statistiku). Skolot?ju tr?kuma d?? ?? apm?c?ba netika ieviesta piln?b?, un sievie?u skol?s apm?c?ba joproj?m notika vien?gi poliski.
Loj?laj?s Baltijas provinc?s saglab?j?s v?cu valodas telpa.
T?rbatas Universit?t?
, kur m?c?bas notika v?ciski, krievu valodas eks?mens bija nepiecie?ams diploma ieg??anai. Izgl?t?bas iest?des krievu valodas apm?c?bai nepiev?rsa lielu uzman?bu. 1849. gad? krievu valodu pietiekam? l?men? zin?ja tikai 80 no aptauj?tajiem 343 ier?d?iem.
Kauk?z? un Kazahst?n? viet?j?s elites vajadz?b?m atv?ra skolas ar krievu apm?c?bu, ta?u p?r?j? izgl?t?ba, cik nu t? tika nodro?in?ta, joproj?m notika viet?j?s valod?s.
Krievijas Imp?rijas ?eizara
Aleksandra II Romanova
1864. gada dekr?ts, ar kuru Vi??? sabiedrisk?s viet?s aizliedza run??anu po?u valod?
Mihaila Muravjova
1864. gada edikts, ar kuru aizliedza gr?matu iespie?anu lietuviski "ar po?u burtiem"
Krievijas Imp?rijas ?eizara
Nikolaja II Romanova
1900. gada pazi?ojums somiski par krievu valodas ievie?anu
Somijas lielhercogistes
p?rvaldes iest?d?s n?kamo desmit gadu laik?
P?c 1863. gada po?u
Janv?ra sacel?an?s
apspie?anas Polijas Karalist?, s?k?s krievu valodas uzspie?ana. Krievu valodu ieviesa valsts p?rvald? (1868) un ties?s (1875). Skolu p?rie?ana uz krievu valodu beidz?s 1885. gad?, kad to ieviesa pamatskol?s. Skol?nus sod?ja par savstarp?ju sarun??anos poliski.
1864. gada izgl?t?bas reforma atc?la tic?bas ierobe?ojumus vidusskolu audz?k?iem, t? paverot ce?u ebreju studentiem ce?u uz augst?ko izgl?t?bu. Diplomu ieguvu?iem ebrejiem, k? ar? ?rsta izgl?t?bu ieguvu?ajiem ebrejiem ??va dz?vot un str?d?t ?rpus nometin?juma joslas, str?d?t valsts p?rvald? un ties?s.
Ukrainas un Baltkrievijas teritorij?s p?rtrauca po?u valodas izmanto?anu p?rvald?. Izgl?t?b? 1859. gad? s?k?s p?rie?ana no po?u lat??u alfab?ta uz krievu kirilicu. 1864.?65. gad? baltkrievu un lietuvie?u valod?s izdotaj?m gr?mat?m pav?l?ja p?riet tikai uz kirilicu. ?ie po?u lat??u drukas aizliegumi tika attiecin?ti ar? uz ukrai?iem un latgalie?iem. Tas noveda pie skolu apmekl?t?bas kri?an?s un pagr?des skolu ra?an?s. Lietuvie?u zem?s izv?rt?s lat??u alfab?t? iespiestu gr?matu kontrabanda no Pr?sijas un Kurzemes. P?c 1874. gada po?u valodas apm?c?ba l?n?m atgriez?s Lietuvas skol?s.
[1]
19. gadsimta pirmaj? pus? krievu inteli?ence ar interesi p?t?ja Ukrainas zemju senatni un kult?ru. 1857. gad? s?ka darboties pirm? ukrai?u tipogr?fija, s?ka veidoties ukrai?u valodas gramatika. P?c 1863. gada po?u sacel?an?s apspie?anas, imp?rijas administr?cij? rad?s ba?as, ka ukrai?u valoda ir saikne ar visu polisko. S?k?s da??du aizliegumu virkne, kuru m?r?is bija izbeigt ukrai?u valodas izmanto?anu literat?r? un izgl?t?b?. 1876. gad? aizliedza ukrai?u gr?matu importu no ?rzem?m (galvenok?rt
Gal?cijas
). Viet?jo ier?d?u da??do uzskatu d??, aizliegumus da??ji atc?la 1881. gad?, tad pastiprin?ja 1884., 1892., un 1895. gados. Ta?u tas nenoz?m?ja ukrai?u literat?ras piln?gu aizliegumu. No 1876. l?dz 1880. gadam cenz?ra at??va iespiest 37 no 53 iesniegtaj?m ukrai?u gr?mat?m. Kijiv? 1881. gad? s?ka izn?kt ukrai?u laikraksts
Luna
un 1883. gad?
Rada
.
P?rkrievo?anu rut??u zem?s, kur?s veidoj?s baltkrievu un ukrai?u tautas, iedvesmoja ar? 1861. gad? veikt? dzimt?au?u br?vlai?ana. Ier?d?i baid?j?s, ka br?v?bu ieguvu?ie zemnieki s?ks izgl?toties baltkrieviski un ukrainiski nevis krieviski, t? novedot pie ??el?an?s, ko tikai atbalst?tu dump?gie po?i. Kop? ar ukrai?iem, kurus ?aj? laik? ofici?li sauca par "mazkrieviem", krievi, jeb "lielkrievi", veidoja imp?rijas iedz?vot?ju vair?kumu. Bez mazkrieviem lielkrievi bija iedz?vot?ju maz?kums. Daudzi ar? uzskat?ja, ka baltkrievi un ukrai?i run? da??dos viet?jos dialektos, kam j?izn?kst, p?rejot uz vienotu krievu valodu. 19. gadsimta otraj? pus? valodas standartiz?cija notika ar? Francij?, kur tika apspiesti dienvidu re?ionu dialekti, ievie?ot standartiz?tu fran?u valodu. Ta?u at??ir?b? no Francijas, kas izgl?t?bu m?r??ja uz visiem valsts iedz?vot?jiem, izgl?t?ba Krievijas Imp?rij? bija pieejama iedz?vot?ju maz?kajai da?ai, t? samazinot
p?rtauto?anas
iesp?jas.
Ar
Aleksandra III
k?p?anu tron? 1881. gad? ar? p?rv?cotaj?s Baltijas provinc?s s?k?s krievu valodas uzspie?ana. 1882. gad? s?ka pak?penisku valsts p?rvaldes p?reju uz krievu valodu, 1889. gad? tiesas s?ka p?riet uz krievu valodu. Vidusskol?s no 1887. gada un Tartu Universit?t? no 1889. gada p?rg?ja uz apm?c?b?m krieviski. Liel?ka ietekme uz pamatiedz?vot?jiem bija krievu valodas ievie?ana pamatizgl?t?b?. 1886. gad? luter??u pamatskolas un skolot?ju semin?rus pak??va imp?rijas Izgl?t?bas ministrijai. 1887. gad? krievu valodu s?ka ieviest skol?s, 1892. gad? to ievie?ot ar? pamatskol?s. Tikai tic?bas m?c?bu ??va pasniegt viet?j? valod?. ?o reformu ?steno?anu kav?ja tas, ka tr?ka krieviski run?jo?u skolot?ju, k? ar? skolu inspektoru tr?kums. 1891. gad? Baltijas provinc?s bija tikai 10 skolu inspektori, da?i no kuriem bija atbild?gi par 400 skolu p?rbaud?m. T? k? skolas finans?ja viet?j? administr?cija, v?cbaltie?u elites s?ka p?rtraukt skolu finans??anu. Kr?toties izgl?t?bas pieejam?bai, daudzi b?rni palika m?c?ties m?j?s, elites studenti dev?s stud?t uz V?ciju vai Maskavu un P?terburgu.
Latvie?u un igau?i vid? valdo?ais naids pret v?cie?iem noz?m?ja, ka daudzi no vi?iem uzskat?ja pareiztic?bu, krievu valodu un imp?rijas administr?ciju k? pozit?vu pretsp?ku v?cie?u varai. Krievu valodas zin??anas zem?kaj?m ??ir?m deva karjeras un finansi?lus ieguvumus, iesp?jas p?rvietoties pa imp?riju. Tikm?r l?dz?gi m??in?jumi ieviest krievu valodu Somijas lielhercogist? sask?r?s ar sp?c?gu nacion?lo pretest?bu. T? k? Somijas p?rvald? izmantoja zviedru un somu valodas, tad krievu valoda visp?r nebija nepiecie?ama.
Tradicion?li isl?miskaj? Volgas re?ion? un kazahu zem?s 19. gadsimta vid? akt?vi darboj?s tat?ru mision?ri, atverot reli?isk?s skolas un nostiprinot isl?ma normu iev?ro?anu. Iepriek? pareiztic?bu pie??mu?ie iedz?vot?ji atgriez?s isl?m?. Krievu skolas ?ajos re?ionos bija retums. 1870. gad? ?ejienes taut?m ??va m?c?ties sav? valod? un paral?li apg?t krievu valodu, atverot divvalodu skolas
?uva?u
un
kazahu valodai
izveidoja alfab?tus uz kirilicas pamata. Pastiprin?j?s viet?jo iedz?vot?ju apm?c?ba pareiztic?b?. Nesen iekarotaj?
Krievijas Turkest?n?
skolas ar krievu valodu bija retums, un izgl?to?anu joproj?m veica isl?ma skolas. Da?viet Kauk?z? past?v?ja isl?ma skolas un divvalodu izgl?t?ba, bet citur stingri cent?s apm?c?bu veikt tikai krieviski. Gruzij? krievu valodu no pirm?s klases 1867. gad? ieviesa valsts skol?s un 1876. gad? ar? p?r?j?s. Uz krievu valodu 1872. gad? p?rg?ja
Tiflisas
gar?gais semin?rs. ?o l?mumu ietekme bija minim?la, jo skol?s ?aj? laik? m?c?j?s ap 1% gruz?nu.
[1]
Kopum?, ?ajos gados veikt? p?rkrievo?ana nedeva cer?tos rezult?tus. Maz?kumtaut?bu apdz?votajos re?ionos krievu skolu bija p?r?k maz, t?m nepie???ra nepiecie?amo finans?jumu, bet ofici?li uzspiest? valodas politika tikai izrais?ja nacion?l?s pa?apzi?as nostiprin??anos. Krievijas Imp?rija nek?uva par "tautu katlu" kur? rastos vienota krievvalod?ga n?cija. Elites p?rst?vju b?rnus bie?i m?j?s izgl?toja m?jskolot?ji, stud?t tos s?t?ja uz ?rzem?m, vai universit?t?m, kur?s apm?c?ba nenotika vien?gi krieviski.
1897. gada tautas skait??ana uzr?d?ja, ka las?t krieviski m?k liel?k? da?a izgl?toto ebreju, v?cie?u, arm??u un grie?u. To m?c?ja ar? gandr?z puse izgl?toto po?u un latvie?u, bet tikai tre?da?a izgl?toto lietuvie?u, igau?u un gruz?nu. Tikai v?cie?iem, latvie?iem, igau?iem un ebrejiem vair?k par 50% iedz?vot?ju m?c?ja las?t un rakst?t. T? k? baltkrievu un ukrai?u zemnieku liel?k? da?a skolas neapmekl?ja, p?rkrievo?ana vi?us sk?ra minim?li.
Strauji s?koties industrializ?cijai, provin?u pils?t?s strauji pieauga krieviski run?jo?o str?dnieku skaits. Viet?jo iedz?vot?ju liel?k? da?a turpin?ja apstr?d?t zemi, bet tr?c?gie krievi mekl?ja darbu r?pn?c?s. Tikm?r miljoniem ukrai?u zemnieku p?c dzimtb??anas atcel?anas 1861. gad? lab?kas dz?ves mekl?jumos p?rc?l?s uz Sib?riju, Kazahst?nu, Zieme?kauk?zu un Kuba?u, saglab?jot savus akcentus, ta?u pak?peniski p?rejot uz krievu valodu.
[1]
1905. gada revol?cija noveda pie valodas politikas izmai??m, atviegloja drukas cenz?ru, atc?la valodu un alfab?tu aizliegumus. S?k?s pla?a laikrakstu un gr?matu iespie?anu viet?j?s valod?s un dialektos. 1905. gad? priv?taj?m skol?m at??va veikt m?c?bas viet?j?s valod?s. 1906. gad? Baltijas provin?u skolu pirmaj?s div?s klas?s atjaunoja izgl?t?bu viet?j? valod?. Lietuvie?i un po?i atguva ties?bas izgl?toties sav?s valod?s. Baltkrieviem un ukrai?iem uzliktos ierobe?ojumus neatc?la. Mazkrievu dialektu uzskat?ja par tik tuvu krievu valodai, ka t? atsevi??a m?c??ana nav nepiecie?ama, bet baltkrieviem visp?r tr?kstot rakst?tas literat?ras, ko pasniegt. Imp?rijas past?v??anas p?d?jos gados p?rkrievo?ana liel? imp?rijas da?? beidz?s, k??stot par br?vpr?t?gu izv?li.