Organisk? ??mija
ir ??mijas nozare, kas p?ta
organisk?s vielas
un to reakcijas. (
Oglekli
saturo?as vielas). Par organisk?m viel?m netiek uzskat?ti
karbon?ti
,
karbonili
,
karb?di
,
cian?ti
,
cian?di
un
rodan?di
(cianosulf?di). Visas organisk?s vielas satur oglekli, ta?u ne visas oglekli saturo??s vielas ir organisk?s vielas. Ogleklis ir izplat?t?kais
elements
, kas sp?j veidot stabilas ??misk?s saites ar citiem oglek?a
atomiem
.
Organisk?s ??mijas likumi:
- Par v?rt?bu sauc elementu atomu sp?ju pievienot vai aizvietot noteiktu skaitu ?de?ra?a atomu vai vienv?rt?ga elementa atomu.
- Ogleklis organiskajos savienojumos ir ?etrv?rt?gs
- Organiskos savienojumus iedala:
- Cikliskie savienojumi
- Necikliskie savienojumi
Necikliskie savienojumi iedal?s 2 grup?s:
- Taisn?s virknes
- Sazarot?s virknes
Organiskajos savienojumos starp oglek?a atomiem var b?t:
- Vienk?r?as saites
- Divk?r?as saites
- Tr?sk?r??s saites
19. gadsimta s?kum? ??mi?i galvenok?rt dom?ja, ka dz?vo organismu savienojumi ir p?r?k komplic?ti uzb?v?, lai sp?tu sast?v?t no neorganisk?m viel?m, un dz?vu organismu viel?m ?pa??bas pie??ir sevi??s "vit?ls sp?ks" jeb
vit?lisms
. Vi?i nosauca ?os savienojumus par "organiskiem", un atzina, ka tie j?p?ta at??ir?gi no neorganiskiem materi?liem. Tie bija daudzsolo?i p?t?jumi.
Liels solis uz priek?u organisk?s ??mijas att?st?b? bija atkl?jums, ka organisk?m viel?m var?tu b?t saist?ba ar neorganiskiem savienojumiem un tos var?tu ieg?t laboratorij? bez "vit?l? sp?ka" pal?dz?bas. Aptuveni 1816. gad? Maikls ?evrols (
Michel Chevreul
) s?ka p?t?t
ziepes
, kas bija veidotas no da??diem
taukiem
un
s?rmiem
. Vi?? izdal?ja da??das organiskas
sk?bes
, kas kombin?cij?s ar s?rmiem veido ziepes. Ieg?stot ??s vielas individu?l? veid?, vi?? demonstr?ja, ka ir iesp?jams veikt ??miskas izmai?as da??dos taukos (kuri tradicion?li n?ca no organiskiem avotiem), radot jaunus savienojumus bez "vit?l? sp?ka" l?dzdal?bas. 1828. gad?
Fr?drihs V?lers
(
Friedrich Wohler
) pirmais ieguva organisku vielu -
ur?nvielu
jeb karbam?du, kas ir
ur?na
sast?vda?a, no neorganiskas vielas - amonija
cian?ta
NH
4
OCN. Tagad ?o reakciju sauc par V?lera sint?zi. Kaut ar? V?lers v?l ilgu laiku neizdar?ja secin?jumus, kas var?tu apg?zt teoriju par "vit?lo sp?ku", ?is bija pagrieziena punkts organiskaj? ??mij?.
N?kamo lielo soli veica
Viljams Henrijs Perkins
1856. gad?, kur?, m??in?dams m?ksl?gi sintez?t
hin?nu
, nejau?i ieguva organisku kr?svielu (tagad to sauc par Perkina purpurvioleto jeb
move?nu
). Tas izrais?ja milz?gu naudas piepl?dumu un interesi par organisko ??miju. Cits solis bija
DDT
ieg??ana laboratorij?, kas izdev?s austrie?u ??mi?im Otm?ram Zeidleram 1874. gad? (?? savienojuma
insektic?d?s
?pa??bas tika atkl?tas tikai 1939. gad?).
Iz??iro?ais l?zums organisk?s ??mijas teorij? bija organisko savienojumu strukt?ras j?dziens, kuru neatkar?gi viens no otra un vienlaic?gi izstr?d?ja
Fr?drihs Augusts Kekul?
un
Ar?ibalds Skots K?pers
1858. gad?. Abi ??mi?i izvirz?ja teoriju, ka ?etrv?rt?gie oglek?a atomi var savienoties viens ar otru, veidojot oglek?a atomu ??des un gredzenus. ?o strukt?ru bija iesp?jams noskaidrot, izmantojot ??misk?s reakcijas.
Organisk?s ??mijas v?sture turpin?s ar
naftas
izp?ti un t?s sadal??anu frakcij?s p?c vir?anas temperat?r?m. Da??do naft? ietilpsto?o vielu p?rv?rt?bas daudzveid?gos ??miskos procesos p?t?ja
naftas ??mija
, kas veicin?ja naftas ??misk?s industrijas dzim?anu, kura veiksm?gi izstr?d?ja m?ksl?go
gumiju
, daudzas organiskas l?mes, piedevas, kas maina no naftas ieg?to produktu ?pa??bas, k? ar?
plastmasas
.
Farmaceitisk?s ??mijas
pirms?kum? - 19. gadsimta p?d?j? dek?d? ? v?cu ??mi?is
F?likss Hofmans
, firmas
Bayer AG
darbinieks, s?ka ieg?t
acetilsalicilsk?bi
, ko paz?st ar? k? aspir?nu, medic?niski izmantojam? form?.
Agr?k organisk?s reakcijas tika pielietotas, izmantojot nejau??bas principu, "uz labu laimi". T?d?j?di tika ieg?tas daudzas vielas, k? nejau?i atkl?tais Perkina purpurvioletais. S?kot ar 20. gadsimtu, organisk?s ??mijas progress ??va sint?z?m izmantot specifiski izv?l?tas sast?vda?as un pat izpl?not molekulu sint?zi ar v?lamo strukt?ru. Jaunu vielu sint?ze no dotaj?m iesp?jami vienk?r??m sast?vda??m tiek saukta par tot?lu sint?zi. Dabisku vielu tot?la sint?ze s?k?s ar ur?nvielu, bet v?l?k tika ieg?tas sare???t?kas vielas, k?
glikoze
vai
terpineols
. 1907. gad?
Gustavs Kompa
veica pirmo komerci?lo tot?lo sint?zi, ieg?dams
naftal?nu
. ?oti noz?m?gi bija atkl?jumi farmaceitiskaj? ??mij?, piem?ram,
holester?na
atvasin?jumu sint?ze pav?ra ce?u uz cilv?ka
hormoniem
un to modific??anu. Kop? 20. gadsimta s?kuma tot?l?s sint?zes sare???t?ba pieauga, piem?ram, tika ieg?ta
lizerg?nsk?be
un
vitam?ns B
12
. ?odien, izmantojot t? saucam?s asimetrisk?s sint?zes, iesp?jams ieg?t pat vielu ar 10 optiskajiem centriem noteiktus optiskos
izom?rus
.
Bio??mija
jeb dz?vo organismu ??mija, s?ka p?t?t tajos ietilpsto?o savienojumu strukt?ru un mijiedarb?bu k?
in vitro
(laboratorij?, ?rpus dz?v? organisma), t? ar?
in vivo
(dz?vaj?s sist?m?s), tikai 20. gadsimt?, paveroties liel?m iesp?j?m ieg?t jaunus organiskos savienojumus.