한국   대만   중국   일본 
Organisk? ??mija ? Vikip?dija P?riet uz saturu

Organisk? ??mija

Vikip?dijas lapa

Organisk? ??mija ir ??mijas nozare, kas p?ta organisk?s vielas un to reakcijas. ( Oglekli saturo?as vielas). Par organisk?m viel?m netiek uzskat?ti karbon?ti , karbonili , karb?di , cian?ti , cian?di un rodan?di (cianosulf?di). Visas organisk?s vielas satur oglekli, ta?u ne visas oglekli saturo??s vielas ir organisk?s vielas. Ogleklis ir izplat?t?kais elements , kas sp?j veidot stabilas ??misk?s saites ar citiem oglek?a atomiem .

Organisk?s ??mijas likumi:

  1. Par v?rt?bu sauc elementu atomu sp?ju pievienot vai aizvietot noteiktu skaitu ?de?ra?a atomu vai vienv?rt?ga elementa atomu.
  2. Ogleklis organiskajos savienojumos ir ?etrv?rt?gs
  3. Organiskos savienojumus iedala:
  • Cikliskie savienojumi
  • Necikliskie savienojumi

Necikliskie savienojumi iedal?s 2 grup?s:

  1. Taisn?s virknes
  2. Sazarot?s virknes

Organiskajos savienojumos starp oglek?a atomiem var b?t:

  • Vienk?r?as saites
  • Divk?r?as saites
  • Tr?sk?r??s saites

V?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

19. gadsimta s?kum? ??mi?i galvenok?rt dom?ja, ka dz?vo organismu savienojumi ir p?r?k komplic?ti uzb?v?, lai sp?tu sast?v?t no neorganisk?m viel?m, un dz?vu organismu viel?m ?pa??bas pie??ir sevi??s "vit?ls sp?ks" jeb vit?lisms . Vi?i nosauca ?os savienojumus par "organiskiem", un atzina, ka tie j?p?ta at??ir?gi no neorganiskiem materi?liem. Tie bija daudzsolo?i p?t?jumi.

Liels solis uz priek?u organisk?s ??mijas att?st?b? bija atkl?jums, ka organisk?m viel?m var?tu b?t saist?ba ar neorganiskiem savienojumiem un tos var?tu ieg?t laboratorij? bez "vit?l? sp?ka" pal?dz?bas. Aptuveni 1816. gad? Maikls ?evrols ( Michel Chevreul ) s?ka p?t?t ziepes , kas bija veidotas no da??diem taukiem un s?rmiem . Vi?? izdal?ja da??das organiskas sk?bes , kas kombin?cij?s ar s?rmiem veido ziepes. Ieg?stot ??s vielas individu?l? veid?, vi?? demonstr?ja, ka ir iesp?jams veikt ??miskas izmai?as da??dos taukos (kuri tradicion?li n?ca no organiskiem avotiem), radot jaunus savienojumus bez "vit?l? sp?ka" l?dzdal?bas. 1828. gad? Fr?drihs V?lers ( Friedrich Wohler ) pirmais ieguva organisku vielu - ur?nvielu jeb karbam?du, kas ir ur?na sast?vda?a, no neorganiskas vielas - amonija cian?ta NH 4 OCN. Tagad ?o reakciju sauc par V?lera sint?zi. Kaut ar? V?lers v?l ilgu laiku neizdar?ja secin?jumus, kas var?tu apg?zt teoriju par "vit?lo sp?ku", ?is bija pagrieziena punkts organiskaj? ??mij?.

N?kamo lielo soli veica Viljams Henrijs Perkins 1856. gad?, kur?, m??in?dams m?ksl?gi sintez?t hin?nu , nejau?i ieguva organisku kr?svielu (tagad to sauc par Perkina purpurvioleto jeb move?nu ). Tas izrais?ja milz?gu naudas piepl?dumu un interesi par organisko ??miju. Cits solis bija DDT ieg??ana laboratorij?, kas izdev?s austrie?u ??mi?im Otm?ram Zeidleram 1874. gad? (?? savienojuma insektic?d?s ?pa??bas tika atkl?tas tikai 1939. gad?).

Iz??iro?ais l?zums organisk?s ??mijas teorij? bija organisko savienojumu strukt?ras j?dziens, kuru neatkar?gi viens no otra un vienlaic?gi izstr?d?ja Fr?drihs Augusts Kekul? un Ar?ibalds Skots K?pers 1858. gad?. Abi ??mi?i izvirz?ja teoriju, ka ?etrv?rt?gie oglek?a atomi var savienoties viens ar otru, veidojot oglek?a atomu ??des un gredzenus. ?o strukt?ru bija iesp?jams noskaidrot, izmantojot ??misk?s reakcijas.

Organisk?s ??mijas v?sture turpin?s ar naftas izp?ti un t?s sadal??anu frakcij?s p?c vir?anas temperat?r?m. Da??do naft? ietilpsto?o vielu p?rv?rt?bas daudzveid?gos ??miskos procesos p?t?ja naftas ??mija , kas veicin?ja naftas ??misk?s industrijas dzim?anu, kura veiksm?gi izstr?d?ja m?ksl?go gumiju , daudzas organiskas l?mes, piedevas, kas maina no naftas ieg?to produktu ?pa??bas, k? ar? plastmasas .

Farmaceitisk?s ??mijas pirms?kum? - 19. gadsimta p?d?j? dek?d? ? v?cu ??mi?is F?likss Hofmans , firmas Bayer AG darbinieks, s?ka ieg?t acetilsalicilsk?bi , ko paz?st ar? k? aspir?nu, medic?niski izmantojam? form?.

Agr?k organisk?s reakcijas tika pielietotas, izmantojot nejau??bas principu, "uz labu laimi". T?d?j?di tika ieg?tas daudzas vielas, k? nejau?i atkl?tais Perkina purpurvioletais. S?kot ar 20. gadsimtu, organisk?s ??mijas progress ??va sint?z?m izmantot specifiski izv?l?tas sast?vda?as un pat izpl?not molekulu sint?zi ar v?lamo strukt?ru. Jaunu vielu sint?ze no dotaj?m iesp?jami vienk?r??m sast?vda??m tiek saukta par tot?lu sint?zi. Dabisku vielu tot?la sint?ze s?k?s ar ur?nvielu, bet v?l?k tika ieg?tas sare???t?kas vielas, k? glikoze vai terpineols . 1907. gad? Gustavs Kompa veica pirmo komerci?lo tot?lo sint?zi, ieg?dams naftal?nu . ?oti noz?m?gi bija atkl?jumi farmaceitiskaj? ??mij?, piem?ram, holester?na atvasin?jumu sint?ze pav?ra ce?u uz cilv?ka hormoniem un to modific??anu. Kop? 20. gadsimta s?kuma tot?l?s sint?zes sare???t?ba pieauga, piem?ram, tika ieg?ta lizerg?nsk?be un vitam?ns B 12 . ?odien, izmantojot t? saucam?s asimetrisk?s sint?zes, iesp?jams ieg?t pat vielu ar 10 optiskajiem centriem noteiktus optiskos izom?rus .

Bio??mija jeb dz?vo organismu ??mija, s?ka p?t?t tajos ietilpsto?o savienojumu strukt?ru un mijiedarb?bu k? in vitro (laboratorij?, ?rpus dz?v? organisma), t? ar? in vivo (dz?vaj?s sist?m?s), tikai 20. gadsimt?, paveroties liel?m iesp?j?m ieg?t jaunus organiskos savienojumus.