Nilss Bors

Nilss Bors ; Niels Bohr
Person?g? inform?cija
Dzimis	1885 . gada 7. oktobr? ; Kopenh?gena , D?nija
Miris	1962 . gada 18. novembr? (77 gadi) ; Kopenh?gena , D?nija
Dz?vesbiedre	Margr?te Nerlunda
B?rni	6
Paraksts
Zin?tnisk? darb?ba
Zin?tne	fizika
Alma mater	Kopenh?genas Universit?te ; Kembrid?as Universit?te
Pasniedz?ji	Ernests Rezerfords
Studenti	Verners Heizenbergs
Sasniegumi, atkl?jumi	Bora atoma uzb?ves modelis
Apbalvojumi	Nobela pr?mija fizik? ( 1922 )

Nilss Henriks D?vids Bors ( d??u : Niels Henrik David Bohr ; dzimis 1885 . gada 7. oktobr? Kopenh?gen? , miris 1962 . gada 18. novembr? Kopenh?gen?) bija ebreju izcelsmes d??u zin?tnieks , kura atkl?jumi veicin?ja atoma strukt?ras un kvantu meh?nikas izpratni. 1922. gad? Boram pie???ra Nobela pr?miju fizik? par ieguld?jumu atomu strukt?ras un no tiem izstarot?s radi?cijas izp?t?. ^[1]

Dz?vesg?jums [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Dzimis 1885. gad? Kopenh?gen? fiziolo?ijas profesora Kristi?na Bora un vi?a sievas Ellenas, dzimu?as Adleres, ?imen?. 1911. gad? Bors ieguva doktora gr?du Kopenh?genas Universit?t? . P?c tam vi?? stud?ja pie Ernesta Rezerforda Man?estr? , Anglij? . Balstoties uz Rezerforda teorij?m, Bors 1913. gad? public?ja savu atoma strukt?ras modeli , kas paredz?ja, ka elektroni ap atoma kodolu p?rvietojas orb?t?s un elementa ??misk?s ?pa??bas liel? m?r? nosaka elektronu skaits ?r?j? orb?t?. T?pat Bors postul?ja, ka elektrons var?tu no augst?kas ener?ijas orb?tas p?rvietoties uz zem?ku, atbr?vojot diskr?t?s ener?ijas fotonu . Tas k?uva par kvantu teorijas pamatu.

1916. gad? Bors k?uva par Kopenh?genas Universit?tes profesoru, bet 1920. ? jaunizveidot? Teor?tisk?s fizikas instit?ta direktoru. Bors deva noz?m?gu ieguld?jumu kvantu meh?nikas Kopenh?genas interpret?cijas izveid?. Visslaven?kais Bora students bija Verners Heizenbergs .

1941. gad?, kad D?niju okup?ja v?cu sp?ki, Kopenh?gen? Boru apmekl?ja Heizenbergs , kas vi?am pav?st?ja par V?cijas atombumbas izveides programmu. V?l?k Bors dev?s uz Ameriku , kur piedal?j?s Manhetenas projekta ?steno?an?. Zin?tnieks Ri?ards Fainmens zi?o, ka ?aj? laik? vi?? dro??bas apsv?rumu d?? bijis zin?ms k? Nikolass Beikers. Tom?r Bora ieguld?jums projekt? nebija liels. P?c kara vi?? atgriez?s Kopenh?gen?, kur uzst?j?s par kodolener?ijas izmanto?anu mier?gos nol?kos.