Nekromanti. 1806. gada
grav?ra
Nekromantija
ir meln?s
ma?ijas
prakse, kas ietver sazi?u ar miru?ajiem ? vai nu izsaucot vi?u garus k? v?zijas, vai pace?ot tos ?ermeniski ? n?kotnes notikumu z?l??anai,
[1]
sl?ptu zin??anu atkl??anai, atgrieztu k?du atpaka? no miru?ajiem, vai izmantot miru?os k? vergus vai kareivjus. Da?k?rt saukta par "n?ves ma?iju", terminu ret?k lieto ar? visp?r?g?k? noz?m?, lai apz?m?tu melno ma?iju vai burvest?bu.
[2]
V?rds "nekromantija" ir p?r?emts no v?l?n?s
lat??u valodas
necromantia
, kas savuk?rt aizg?ts no p?cklasisk?s
grie?u valodas
νεκρομαντε?α
(
nekromanteia
), kas veidots no
sengrie?u
νεκρ??
(
nekros
) 'miris ?ermenis' un
μαντε?α
(
manteia
) 'z?l??ana'; ?o salikto formu pirmo reizi izmantoja Aleksandrijas
Origens
m?su ?ras 3. gadsimt?. Klasiskaj? grie?u valod? termini bija
? ν?κυια
(nekyia) no
Odisejas
epizodes, kur? Odisejs apmekl? miru?o dv?se?u valst?bu, un
νεκρομαντε?α
hell?nistisk? laikmeta
grie?u valod?.
N?ves, ?pa?i priek?laic?gas vai vardarb?gas n?ves gad?jum? tika uzskat?ts, ka l??is saglab? zin?mu neizmantotu vitalit?ti, un t?p?c l??u da?u izmanto?ana k?uva par svar?gu burvju pa??mienu.
[3]
V?sturiski ??da prakse vai t?s il?zija tika uzskat?ta par norm?lu daudz?s ant?k?s kult?r?s;
viduslaikos
krist?g? bazn?ca
to s?ka saist?t ar melno ma?iju un aizliedza.
[3]
?frik?
un
Kar?bu j?ras sal?s
ir pla?i izplat?ts
vud?
kults, kas paredz miru?a cilv?ka ?erme?a (“bokora”) atdzim?anu, kuram ir apzi?a un kur? ir piem?rots galvenok?rt mazkvalific?tam darbam.
[4]
M?sdienu
fant?zijas literat?r?
nekromantija parasti tiek att?lota k? bied?jo?s ma?ijas novirziens, kas orient?ts galvenok?rt uz miru?o fizisku aug??mcel?anu un izmanto?anu to karam, apsardzei vai ret?k darbam. Interesi par nekromantiju literat?r? atdz?vin?ja amerik??u fantasts
Hovards Filipss Lavkrafts
, tai skait? savos darbos pieminot pa?a izdom?tu gr?matu Nekronomikonu ? viduslaiku ar?bu grimu?ru jeb ma?ijas rokasgr?matu,
[5]
kuru v?l?k s?ka "cit?t" citi ?ausmu ?anra autori.
