?is raksts neatbilst pie?emtajiem noform??anas krit?rijiem. L?dzu, pal?dzi uzlabot ?o rakstu . Diskusij? var par?d?ties da??di ieteikumi. Vair?k lasi lieto?anas pam?c?b? .

?is raksts ir j?uzlabo, lai iev?rotu Vikip?dij? pie?emto stilu un/vai format??anu . L?dzu, pal?dzi uzlabot ?o rakstu . Diskusij? var par?d?ties da??di ieteikumi. Vair?k lasi lieto?anas pam?c?b? .

Muzik?l? not?cija ir z?mju sist?ma vizu?lai m?zikas att?lo?anai.

V?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

M?sdienu no?u pierakst??anas sist?ma rad?s viduslaiku Eirop? , ta?u jau ilgi pirms tam at??ir?ga no?u pierakst??ana tika lietota da??d?s zem?s. M?sdienu no?u nosaukumus rad?ja it??u benediktie?u m?ks Gvido no Areco , kur? dz?voja apm?ram no 991. l?dz 1033. gadam. Nosaukumi rad?ti no J?nim Krist?t?jam velt?tas dziesmas pirmaj?m zilb?m:

Ut queant laxis
re sonare fibris,
Mi ra gestorum
fa muli tuorum,
Sol ve polluti
la bii reatum,
S ancte I ohannes.

17. gadsimt? vairum? zemju "ut" tika noman?ts ar skan?g?ko "do".

No?u nosaukumi un izvietojums [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Uz pirm?s pal?gl?n?jas-"Do" Zem no?u l?nij?m-"Re"

Uz 1. no?u l?nijas-"Mi"

Starp 1. un 2. no?u l?niju atrodas "Fa"

Uz 2. no?u l?nijas-"Sol"

Starp 2. un 3. no?u l?niju atrodas "La"

Uz 3. no?u l?nijas-"Si"

Starp 3. un 4. no?u l?niju atrodas "Do*"

Uz 4. no?u l?nijas-"Re*"

Starp 4. un 5. no?u l?niju atrodas "Mi*"

Uz 5. no?u l?nijas-"Fa*"

•  ? 2. pak?pes okt?va, bie?i vien lieto liekot di?zus.