Mongolijas Tautas Republika
bija
soci?listiska valsts
, kas ofici?li tika pasludin?ta 1924. gada 25. novembr? un bija
PSRS
satel?tvalsts ?zij?.
Komunistu
varas monopols beidz?s 1990. gad? un Tautas Republika ofici?li beidza past?v?t l?dz ar
Mongolijas
jaun?s konstit?cijas pie?em?anu 1992. gada 12. febru?r?.
Laik? starp 1921. un 1924. gadu Mongolij? nostiprin?j?s komunistisk?s
Tautas Revolucion?r?s partijas
vara, kas ar PSRS milit?ro un politisko atbalstu atbr?voj?s no iek??jiem oponentiem un nodro?in?ja neatkar?bu no pilso?u kara nov?jin?t?s
??nas
. Jaunais komunistu re??ms pak?peniski v?rs?s pret tradicion?l?s mongo?u sabiedr?bas diviem balstiem ? feod?lajiem augstma?iem un
budismu
(m?ku k?rt? atrad?s l?dz pat tre?da?ai no valsts v?rie?iem). 1924. jaun? Mongolijas Valsts banka izlaida nacion?lo val?tu ?
tugriku
. Valst? tika organiz?ti nozaru kooperat?vi.
Revolucion?raj? Tautas partij? turpin?j?s c??a starp lab? un kreis? sp?rna p?rst?vjiem. 1928. gada novembr??decembr? notieko?aj? 7. Tautas partijas kongres? uzvaru guva
?oibalsana
vad?tais kreisais sp?rns, l?dz?in?jais partijas vad?t?js
Cerens-O?irins Dambador?s
(
Tseren-Ochiryn Dambadorj
) zaud?ja amatu un tika izs?t?ts diplom?tisk? amat? uz
Maskavu
, kur ?aj? laik? c??? par varu bija uzvar?jis
Sta?ins
.
[1]
Mongolij? tika uzs?kta akt?va vair?k nek? 600 feod?lo ?pa?uma konfisk?cija, piecgades pl?na veido?ana, nomadu lopkopju kolektiviz?cija un ??nie?u tirgot?ju izspie?ana no tirdzniec?bas. 1931.-32. gad? tika nacionaliz?ti vair?k nek? 800 budistiem un augstma?iem piedero?ie ?pa?umi, to iepriek??jie ?pa?nieki parasti tika apcietin?ti vai no?auti. Budistu m?kus piespieda pamest klosterus un uzs?kt darbu vai iest?ties armij?. Nomadu lopkopji, protest?jot pret uzspiesto kolektiviz?ciju, nok?va vair?k nek? 7 miljonus lopu tr?s gadu laik?, lai nov?rstu to non?k?anu valsts kop?pa?um?. Valst? s?k?s p?rtikas tr?kums un bads. Mongolijas rietumos s?k?s sacel?an?s, ko apspieda ar
padomju armijas
pal?dz?bu.
1932. gada maij?, p?c sacel?an?s apspie?anas,
PSKP
vad?ba lika Revolucion?rajai Tautas partijai k??t m?ren?kai. No partijas par p?rlieku "kreisumu" tiek izsl?gti da?i vad?t?ji. ?oibalsans pazi?oja, ka ce?? uz soci?lismu nevar b?t sasteigts, tika p?rtraukta kolektiviz?cija un at?auts priv?t?pa?ums.
[1]
Turpm?kos 15 gadus lopkop?b? valsts saglab?ja neiejauk?an?s politiku, ta?u kontrol?ja tirdzniec?bu.
Pirmskara gados turpin?j?s asa c??a pret budismu, 1937.?38. gad? no?aujot ap 2000 augst?ko gar?dznieku. L?dz 1939. gadam gandr?z visi klosteri jau bija sl?gti. L?dz?gi k? PSRS, laik? no 1937. l?dz 1939. gadam partij? notika asi?ainas t?r??anas, un valst? izv?rs?s ?oibalsana
person?bas kults
.
[2]
Valsts galvenais uzdevums bija att?st?t savas milit?r?s sp?jas un nostabiliz?t re??mu, lai sp?tu atvair?t imperi?l?s
Jap?nas
uzbrukumu. 1935. gada janv?r? PSRS armija atgriez?s Mongolij? un 1936. gada 12. mart? tika parakst?ts mongo?u?padomju Draudz?bas l?gums, kas paredz?ja ar? milit?ro sadarb?bu.
Otr? pasaules kara
gados mongo?u armij? dien?ja gandr?z 100 000 kareivju, valst? bija ap 900 000 iedz?vot?ju.
1939. gada maij? Jap?nas armija iebruka Mongolij?, un l?dz septembrim turpin?j?s
Halhingolas kampa?a
, kur? mar?ala
?ukova
vad?t? padomju-mongo?u armija sak?va jap??us. 1941. gada 13. apr?l? tika parakst?ts padomju-jap??u Abpus?j?s Neuzbruk?anas l?gums, kur? Jap?na ap??m?s iev?rot Mongolijas robe?as. Kara gados Mongolijas galvenais uzdevums bija apg?d?t Sarkano armiju ar
liellopu
?d?m, vilnu un ga?u.
1945. gada 10. august? Mongolija sekoja PSRS paraugam un pieteica karu Jap?nai, piedaloties uzbrukum?
Iek??jai Mongolijai
un
Mand??rijai
.
1945. gada 14. august? tika parakst?ts padomju-??nie?u Draudz?bas un Savien?bas l?gums, kur? ??na ar? ap??m?s atz?t Mongolijas neatkar?bas referenduma rezult?tus.
[3]
1945. gada 20. oktobra referendum? mongo?i 100% nobalso par neatkar?bu un sa??ma ??nas atz??anu 1946. gada 5. janv?r?, ta?u re?las diplom?tisk?s attiec?bas tika izveidotas jau ar
??nas Tautas Republiku
p?c ??nas pilso?u kara beig?m 1949. gad?.
[2]
1946. gada 27. febru?r? tika parakst?ts PSRS un Mongolijas Draudz?bas un savstarp?j?s pal?dz?bas l?gums, k? ar? l?gumi par sadarb?bu ekonomik? un kult?r?. Mongolija ieviesa
kirilicas alfab?tu
, kas valst? tiek lietots joproj?m. Mongolija s?ka veidot diplom?tisk?s attiec?bas ar ?rpasauli, un 1961. gad? t? tika uz?emta
ANO
. Tika ?stenots pirmais piecgades pl?ns (1948-52).
P?c ?oibalsana n?ves 1952. gada 26. janv?r? par Mongolijas l?deri l?dz 1984. gadam k?uva Revolucion?r?s Tautas partijas vad?t?js
Jum?agijns Cedenbals
(1963. un 1973. gad? apmekl?ja
Latvijas PSR
). Sekojot desta?iniz?cijai PSRS, 1956. gad? Mongolij? tika nosod?ts ?oibalsana person?bas kults. Valsts ekonomik? s?ka att?st?ties der?go izrakte?u ieguve. P?c 1949. gada
??nas Tautas Republika
sniedza iev?rojamu finansi?lo atbalstu Mongolijas att?st?b?, pal?dz?ja infrastrukt?ras projektu realiz??an?. Saasinoties PSRS un ??nas attiec?b?m, PSRS armija atkal izv?rsa savu milit?ro kl?tb?tni Mongolij?, b?v?jot ra?e?u b?zes un kara lidlaukus.
1962. gad? Mongolija iest?j?s
Savstarp?j?s ekonomisk?s pal?dz?bas padom?
. Mongolijas lopkop?bu regul?ru post?ja skarbais kontinent?lais klimats - ziemas aukstums un sausums. Neizdev?s sasniegt pl?nos nospraustos ekonomisk?s att?st?bas m?r?us, t?p?c aizvien liel?ka noz?me bija PSRS sniegtajam atbalstam. 1984. gada august? novecoju?ais Cedenbals tika atcelts no amatiem un palika ?rst?ties Maskav?, par jauno partijas un parlamenta vad?t?ju k?uva
?ambins Batmunhs
, kur? sekoja
Gorba?ova
perestroikas
kursam PSRS.
1989. gada decembr? Mongolijas Tautas Republik? s?k?s protesti pret vienpartijas re??mu. 1990. gada mart? opoz?cija uzs?ka protestus, un piespieda Batmunhu kop? ar partijas Politbiroju atk?pties 9. mart?.
1990. gada 29. j?lij? notika pirm?s demokr?tisk?s v?l??anas, kur?s Revolucion?r? Tautas partija guva p?rliecino?u uzvaru un saglab?ja varu l?dz 1996. gadam. 1992. gada 12. febru?r? sp?k? st?j?s jauna, demokr?tiska konstit?cija.
|
---|
| Padomju Savien?bas
savienot?s republikas
| |
---|
| PSRS satel?tvalstis Eirop?
| |
---|
| PSRS satel?tvalstis ?zij?
| |
---|
| PSRS satel?tvalstis ?frik?
| |
---|
| PSRS satel?tvalstis Lat??amerik?
| |
---|
|