Mongo?i

Mongo?i
	Mongolijas armijas karav?ri
Visi iedz?vot?ji
	~10 miljoniem
Re?ioni ar visvair?k iedz?vot?jiem
	??na ? 5,8 miljoni ; Mongolija ? 3,1 miljons ; Krievija ? 620 t?ksto?i ;
Valodas
	mongo?u valoda ; (k? ar? ??nie?u un krievu valoda ) ;
Reli?ijas
	budisms , ?amanisms
Radnieciskas etniskas grupas
	tungusu tautas

Mongo?i ( mongo?u : Монголчууд , Mongolchuud , izrun?: /?m?ŋ.???.t???ːt/ ) ir vair?ku radniec?gu mongolo?d?s rases tautu kopums, kas run? mongo?u valod?s . M?sdien?s mongo?i tiek iedal?ti div?s liel?s grup?s, no kur?m viena da?a m?t Mongolij? , kur veido valsts pamatn?ciju, bet otra dz?vo ??nas zieme?austrumos. ^[1]

Liel?k? mongo?u cilts ir halhi , kuri dz?vo Mongolij?. V?l Mongolij? dz?vo oirati . Par mongo?iem sauc ar? ??n? dz?vojo?os baoa?us , dunsjanus , daurus un bargus , k? ar? Krievij? dz?vojo?os burjatus un kalmikus . ^[1] Nereti par mongo?iem tiek saukti tikai Mongolijas iedz?vot?ji, lai gan daudzas mongo?u ciltis m?t blakus eso?aj? ??n? , galvenok?rt Iek??j?s Mongolijas autonomaj? re?ion? . Mongolij? kopum? dz?vo ap 3,1 miljonu mongo?u, ^[2] bet ??n? vi?u skaits tiek l?sts ap 5,8 miljoniem. ^[3] P?c reli?isk?s p?rliec?bas liel?koties budisti . ^[3]

V?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Mongo?u etno?en?ze nav l?dz galam izp?t?ta. Tiek uzskat?ts, ka tie c?lu?ies no pirmiedz?vot?ju cilt?m, kas mitu?as m?sdienu Mongolij? un ??nas zieme?rietumu teritorij?s. ??nie?u hronik?s mongo?us piemin s?kot ar 7.?10. gadsimtu. 12. gadsimta beig?s un 13. gadsimta s?kum? tie ?ingishana vad?b? iekaroja pla?as teritorijas, kas ??va izveidot Mongo?u imp?riju (t? past?v?ja no 13. l?dz 14. gadsimtam). ?aj? laik? mongo?u karasp?ks sasniedza Oderas upi m?sdienu Polijas teritorij?, Adrijas j?ru , Tuvos Austrumus , Indo??nu , Javu un Jap?nu . P?c imp?rijas sabrukuma mongo?i sa???l?s vair?k?s grup?s.

Mongo?u kult?ra [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Daudzi mongo?i dz?vo k? klejot?ji , kl?stot pa stepi no vienas vietas uz citu ar visu iedz?vi un m?jdz?vniekiem. Vi?i dz?vo jurt?s . Arvien vair?k iedz?vot?ju p?rce?as uz dz?vi pils?t?s, galvenok?rt uz galvaspils?tu Ulanbatoru , k? ar? s?k dz?vot vienuviet lopkop?bas ferm?s.

Mongo?u ganu ?imen?s b?rni l?dz asto?u gadu vecumam m?c?s m?j?s. P?c tam vi?i dodas uz intern?tskol?m Ulanbator? un cit?s pils?t?s. Visi b?rni jau no mazotnes m?c?s j?t ar zirgu . Nadama sv?tkos vi?i sacen?as zirgu skrie?an?s sacens?b?s. Bez j??anas v?l iecien?tas sportisk?s aktivit?tes ir c??as sports un loka ?au?ana .

Ulanbator? liel?k? da?a cilv?ku dz?vo daudzdz?vok?u namos. Daudzus vilina dz?ve laukos un pieder jurtas ?rpus pils?tas. Br?vaj? laik? mongo?i piev?r?as m?zikai . Mongo?u tautasdziesmas ir par m?lest?bu , piedz?vojumiem un dz?vi step? .

Mongo?i p?rtiek galvenok?rt no piena produktiem , siera un ga?as . Uztur? maz lieto d?rze?us , kas skaidrojams ar to, ka ir maz lauksaimniec?b? izmantojam?s zemes. Taut? iecien?to dz?rienu airaku gatavo no ??ves piena, ko tr?s dienas sk?b?, l?dz to var lietot.

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

↑ ^1,0 ^1,1 Pasaules zemes un tautas . ?eogr?fijas v?rdn?ca . R?ga : Zvaigzne. 1978. 489. lpp.
↑ ≪Mongolia≫ (ang?u). CIA World Factbook. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2015. gada 3. j?lij? . Skat?ts: 2011. gada 26. august? .
↑ ^3,0 ^3,1 ≪The Mongolian Ethnic Group≫ (ang?u).

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Vikikr?tuv? par ?o t?mu ir pieejami multivides faili. Skat?t: Mongo?i .

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Krievijas Liel?s enciklop?dijas raksts (krieviski)
Austrumeiropas enciklop?dijas raksts (v?ciski)
Enciklop?dijas Krugosvet raksts (krieviski)

?is ar etniskaj?m grup?m un taut?m saist?tais raksts ir nepiln?gs . J?s varat dot savu ieguld?jumu Vikip?dij?, papildinot to .

[pz-1] 1,0 ^1,1 Pasaules zemes un tautas . ?eogr?fijas v?rdn?ca . R?ga : Zvaigzne. 1978. 489. lpp.

[2] ≪Mongolia≫ (ang?u). CIA World Factbook. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2015. gada 3. j?lij? . Skat?ts: 2011. gada 26. august? .

[ki-3] 3,0 ^3,1 ≪The Mongolian Ethnic Group≫ (ang?u).

[1]

[2]

[3]