Milit?r? diktat?ra ir vald?bas forma, kur? politisk? vara pieder bru?otajiem sp?kiem.

Diktat?ra var b?t atkl?ta vai ar? neofici?la, kur? past?v demokr?tiskas sist?mas fas?de, ta?u ?st? vara pieder bru?oto sp?ku vad?bai.

Liel?k? da?a milit?ro diktat?ru izveidojas p?c valsts apv?rsuma . Parasti apv?rsums tiek attaisnots k? vien?gais l?dzeklis, lai gl?btu valsti no politisk?s nestabilit?tes vai ar? pasarg?tu to no "b?stam?m ideolo?ij?m ". Aukst? kara gados Lat??amerik? bie?i par apv?rsuma pamatojumu kalpoja komunisma briesmas. Tuvajos Austrumos par iemeslu apv?rsumiem bie?i bijusi konfront?cija ar Izra?lu vai ar? nepiecie?am?ba pretoties isl?mistiem . ?frik? apv?rsumi bie?i notiek valsts ekonomisko probl?mu d??.

Milit?rie re??mi parasti sevi pozicion? k? neitr?lus, ar politiku nesaist?tus sp?kus, kas n?ku?i pie varas, lai stabiliz?tu valsti politiski vai ekonomiski gr?t? period?. Parasti ??di re??mi nerespekt? cilv?kties?bas un stingri apspie? politiskos oponentus .

Viens no milit?ro apv?rsumu iemesliem ir tas, ka valst?s ar v?j?m vai nestabil?m pilsonisk?m un valsts instit?cij?m bru?otie sp?ki bie?i vien ir visorganiz?t?k? un sp?j?g?k? instit?cija .

L?dz ar Aukst? kara beig?m milit?rie apv?rsumi notiek ret?k. Iemesli tam ir vair?ki, pirmk?rt, pazudis komunisma drauds, otrk?rt, milit?r?s diktat?ras bie?i vien izr?d?ju??s nesp?j?gas atrisin?t valsts probl?mas, t?p?c bru?otie sp?ki vairs necen?as uz?emties politisko varu.

Re?ion?l?s iez?mes [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Tipisku milit?ro diktat?ru Lat??amerik? vada hunta (no sp??u v?rda junta "san?ksme/komiteja"), kura parasti sast?v no bru?oto sp?ku vad?t?jiem. Ta?u gad?jumos, ja augst?k? milit?r? vad?ba palikusi uztic?ga vald?bai (vai ar?, ja tiek g?zta jau past?vo?a milit?r? hunta), pie varas n?k un huntu veido jaun?ki virsnieki . Uz t?d?m diktat?r?m attiecina terminu " pulkve?u re??ms ". Bie?i par vienpersonisku milit?ro diktatoru k??st p?c ranga vec?kais vai apv?rsumu vad?ju?ais virsnieks. Parasti huntas vad?t?js ar? uz?emas valsts vad?t?ja pien?kumus.

Tuvajos Austrumos un ?frik? milit?ros apv?rsumus parasti vada un par diktatoru k??st viens cilv?ks. ??d?s diktat?r?s milit?r? diktat?ra ieg?st autokr?tijas iez?mes.