- ?is raksts ir par policijas nosaukumu. Par neregul?ru bru?otu sp?ku skat?t rakstu
Milicija
.
Padomju milicijas auto
Milicija
(
krievu
:
милиция
) bija
policijas
nosaukums
Padomju Krievij?
un
Padomju Savien?b?
[1]
(l?dz 1991. gadam) un vair?k?s
Austrumu bloka
valst?s (1945?1992), k? ar?
Dienvidsl?vij?
(1945?1992). ?is termins joproj?m tiek pla?i un da?k?rt ar? ofici?li lietots atsevi???s biju?aj?s
padomju republik?s
, piem?ram,
Baltkrievij?
,
Tad?ikist?n?
,
Uzbekist?n?
un
Kirgizst?n?
, k? ar? da??ji atz?taj?s vai neatz?taj?s
Abh?zij?
,
Dienvidosetij?
un
Pied?estr?
.
Milicijas darbinieku sauc par milici (
милиционер
).
Krievij?
v?rds "milicija" tika s?kts lietot
carisk?s imp?rijas
laikos, kad lielu streiku vai masu akciju laik? pret vald?bu, streikot?ji vai pretest?bas dal?bnieki no br?vpr?t?go str?dnieku vidus veidoja atsevi??as vien?bas, kas streiku laik? uztur?ja k?rt?bu.
P?c
Febru?ra revol?cijas
1917. gada mart? tika likvid?ta policijas noda?a un atsevi??ais ?andarmu korpuss, kas uzraudz?ja ties?bsarg?jo?o iest??u darb?bu Krievij?. Vi?u viet? k?rt?ba bija j?uztur 1917. gada apr?l? jaunizveidotai policijai, kas tika nosaukta par "miliciju", lai uzsv?rtu t?s novit?ti un tuvumu str?dniekiem. T?laika milicija bija divda??ga:
- centraliz?t? "valsts tautas milicija" (
государственная народная милиция
)
- viet?jo padomju organiz?t? "str?dnieku milicija" (
рабочая милиция
), kas uztur?ja k?rt?bu viet?jo masu pas?kumu laik? un aizsarg?ja uz??mumus.
P?c
Oktobra revol?cijas
tika likvid?tas visas iepriek??j?s valsts instit?cijas, ar? tautas milicija. Toreiz?j? Krievijas
bo??eviku
vald?ba uzskat?ja, ka armija un policija nav vajadz?ga, un k?rt?bu uztur?s bru?ota tauta. 1917. gada 10. novembr? (28. oktobr? p?c
J?lija kalend?ra
) tika izdots dekr?ts par ofici?lu Str?dnieku milicijas izveidi Str?dnieku un karav?ru deput?tu padomju vad?b?. PSRS 10. novembris tika pasludin?ta par Milicijas dienu. Milicijas darbinieki padomju laik? tika mobiliz?ti no uzticamiem komunistiem.
Milicija tika izveidota, bet tai nebija person?la, t? bija vienk?r?s br?vpr?t?go form?jums. Apm?ram gadu milicija netika uzskat?ta par valsts organiz?ciju. Da?os rajonos vec?s str?dnieku milicijas vien?bas tika izform?tas, cit?s t?s tika reorganiz?tas. Viet?j?s padomes sav? teritorij? bie?i izveidoja savas milicijas vien?bas. Dr?z vien tika saprasts, ka milicija k? neatkar?gu br?vpr?t?go vien?bu form?jums nevar norm?li darboties. 1918. gada mart? iek?lietu komisari?ts piepras?ja, lai milicija tiktu reform?ta par valsts organiz?ciju ar past?v?giem pilna laika darbiniekiem, ar noteiktiem pien?kumiem un darbotos atsevi??i no
Sarkan?s armijas
. P?c sagatavotajiem dokumentiem s?k?s "Str?dnieku un zemnieku milicijas" (
рабоче-крестьянская милиция
) organiz??ana.
Kop? tiem laikiem
PSRS
, v?l?k
Krievijas
milicija ir piedz?voja daudzas reorganiz?cijas, lai gan galven?s funkcijas tika saglab?tas.
No br??a, kad Krievija k?uva neatkar?ga p?c
PSRS sabrukuma
,
PSRS milicijas
Krievijas da?as k?uva par Krievijas Feder?cijas miliciju.
2010. gad? 6. august?
Krievijas prezidents
Dmitrijs Medvedevs
ierosin?ja miliciju reorganiz?t par
policiju
.
[2]
2010. gad? vi?? iesniedza izskat??anai
Valsts Dom?
feder?l? likuma "Par policiju" projektu.
2011. gada 7. febru?r? D. Medvedevs parakst?ja likumu "Par policiju". 2011. gad? notika Krievijas milicijas darbinieku atest?cija, atk?rtoti p?rbaud?tie darbinieki sa??ma jaunas noz?m?tes, sertifik?tus, dienesta automa??n?m tika main?ta kr?sa.
[3]
Krievijas milicijas (kop? 2011. gada ? policijas) funkcijas
[
labot ?o sada?u
|
labot pirmkodu
]
Milicijas funkcijas:
- personu dro??bas nodro?in??ana;
- noziegumu un administrat?vo p?rk?pumu nov?r?ana;
- atkl?t un atrisin?t noziegumus;
- aizsarg?t sabiedrisko k?rt?bu un nodro?in?t sabiedrisko dro??bu;
- aizsarg?t priv?to, valsts, pa?vald?bu un citu ?pa?umu;
- pal?dz?t fizisk?m un juridisk?m person?m, aizsarg?jot to ties?bas un intereses likuma robe??s.