한국   대만   중국   일본 
Milda Pal?vi?a ? Vikip?dija P?riet uz saturu

Milda Pal?vi?a

Vikip?dijas lapa
Milda Pal?vi?a
1908. gada portrets
1908. gada portrets
Person?g? inform?cija
Dzimusi 1889 . gada 5. febru?r?
Lielezere , Kuld?gas apri??is , Kurzemes guber?a , Krievijas Imp?rija
Mirusi 1972 . gada 10. august? (83 gadi)
R?ga , Latvijas PSR , PSRS
Taut?ba latviete
Visp?r?g? inform?cija
Skola, trad?cija intuit?visms
Alma mater Par?zes Universit?te ( Sorbona )
Ietekm?jies no Anr? Bergsona
Valoda latvie?u valoda

Milda Pal?vi?a , [1] ar? Milda Palevi?a-Bite (1889?1972) bija latvie?u filozofe , akad?misk?s est?tikas aizs?c?ja Latvij? un m?kslas v?sturniece, feministe . Fran?u filozofa Anr? Bergsona (1859?1941) m?c?bas populariz?t?ja. P?t?jusi est?tikas un ar to saist?tos filozofijas jaut?jumus, jo sevi??i iedzi?inoties est?tikas priek?meta un est?tikas kategoriju p?tniec?b?, t?r?s m?kslas un diletantisma anal?z?. Rakst?jusi darbus par m?zikas est?tikas t?m?m. Latvijas PSR laik? politisku mot?vu d?? nedr?kst?ja str?d?t filozofijas jom?.

Dz?ves g?jums [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Dzimusi 1889 . gada 5. febru?r? Lielezer? skolot?ja Indri?a Pal?vi?a ?imen?, kas vad?ja Lielezeres ministrijas skolu, v?l?k Ropa?u nepilngad?go noziedznieku koloniju (1896?1905), k? ar? nodarbojies ar m?zikas pedago?ijas metodikas izstr?d??anu.

No 1901. gada m?c?j?s ?t?gmanes priv?t?imn?zij? , tad Dolgihu komercskol? un Annas ?eni?as meite?u ?imn?zij? (1905?1907) R?g?. 1907 . gad? vi?u par piedal??anos 1905. gada revol?cij? apcietin?ja. 1908 . gad? vi?a emigr?ja uz V?ni , bet p?c tam uz ?en?vu , kur 1909 . gad? apprec?j?s ar savu k?dreiz?jo ?imn?zijas skolot?ju Konr?du Bull?nu (rakstnieku Falliju ). Stud?ja filozofiju Strasb?ras Universit?t? (1909?1910), m?kslas studiju nol?k? dz?voja Ven?cij? un Florenc? (1910?1911), tad stud?ja m?kslu (1911?1914) un filozofiju (1915) Par?zes Universit?t? .

Sakar? ar Pirm? pasaules kara s?kumu 1915. gad? vi?a kop? ar v?ru atgriez?s R?g?, tad dev?s uz Maskavu , kur t? pa?a gada decembr? Fallijs mira. Milda Palevi?a p?rc?l?s uz Petrogradu no kurienes 1917. gad? dev?s pie t?va uz T?lajiem Austrumiem un visu Krievijas pilso?u kara laiku l?dz 1920. gadam m?c?ja valodas gan Mand??rijas ?imn?zij? gan ar? Vladivostokas Universit?t? .

1920. gad? vi?a kop? ar t?vu atgriez?s Latvij? un Latvijas Konservatorij? las?ja lekcijas par est?tiku un m?kslas zin?tni. 1921 . gad? vi?a salaul?j?s ar kapteini J. Biti un str?d?ja par ?imn?zijas skolot?ju R?g? (1921?1923). 1923. gad? turpin?ja filozofijas studijas Par?zes Universit?t? un 1925. gad? Sorbon? ieguva filozofijas doktores gr?du ar p?t?jumu par modern?s v?cu est?tikas kritiskaj?m un zin?tniskaj?m tendenc?m. [2]

Latvijas Konservatorijas m?c?bu sp?ki 1929. gad?. Pirmaj? rind? no kreis?s: N. K?rkli?a, E. Freivalde-Mi?ke, M. Gubene, A. Sokolovska, J. V?tols , P. ??berts, B. Roge, E. Francmane, E. Goldmane-Elverfelde; 2. rind?: N. Kreicbergs, L. Gomane-Dombrovska, J. Jurj?ns , E. Ungerna de Horna, A. Daugulis, P. Jurj?ns , J. K?rkli?? , F. Ertnere , A. Benefelde, P. Sakss , F. Kor?do; 3. rind?: J. Neimanis, nezin?ms, ?. ?bele , A. Ozoli??, M. Pal?vi?a-Bite , O. Z?verss, A. Jermolovs, V. Lazda.

P?c tam turpin?ja lektores darbu Latvijas Konservatorij? un Latvijas Universit?t?, k? Latvijas konservatorijas p?rst?ve piedal?j?s est?tikas un m?kslas zin?tnes kongresos Hamburg? (1930) un Par?z? (1937). 1936. gad? izdeva rakstu kr?jumu "Aist?tikas probl?mas". Bija Latvijas Sievietes darba ties?bu aizsardz?bas biedr?bas priek?s?d?t?ja. Otr? Pasaules kara beig?s izl?ma palikt Latvij?, pirmos p?ckara gadus M. Pal?vi?a-Bite las?ja lekcijas filozofij?.

1950. gad? M. Pal?vi?a tika atst?din?ta no pedago?isk? darba, jo tika ap?aub?ta vi?as Sorbonn? ieg?t? zin?tnisk? gr?da pilnties?bu padomju augst?kaj? m?c?bu iest?d?, komisija Maskav? bez jaunas disert?cijas aizst?v??anas atsac?j?s apliecin?t M. Pal?vi?as zin?tnisko kvalifik?ciju. K? vien?gais public?tais darbs bija vi?as p?t?jums par Rai?a est?tiskajiem uzskatiem ?urn?la "Karogs" burtn?c?. Noraido?u l?mumu par public??anu no Latvijas Zin?t?u akad?mijas un Latvijas Valsts izdevniec?bas sa??ma manuskripts "Est?tisk?s domas att?st?ba Latvij? 19. gs. un 20. gs. pirmaj? pus? (l?dz 1940. gadam)". [3]

Mirusi 1972 . gada 10. august?. Vi?as Latvijas PSR laik? nepublic?tie darbi tika izdoti tikai p?c 1991. gada.

Filosofija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Milda Pal?vi?a bija iev?rojama intuit?visma p?rst?ve Latvij?. Cit?di akcent?ts visp?rino?u atzi?u kl?sts, kas saglab?ja savu noz?mi vis? starpkaru posm?, saist?s ar intu?cijas izc?lumu m?kslas rad??an? un uztver?, kas liel? m?r? nor?da uz zin?mu, inerces rad?tu, uzkav??anos 20. gadsimta s?kuma aktualit?t?s. Est?ti?es Mildas Pal?vi?as publik?cij?s par m?kslu ir analiz?tas filozofu I. Kanta, B. Spinozas, A. ?openhauera, psiholo?isk?s est?tikas p?rst?vju T. Lipsa, J. Folkelta. est?tiku un m?kslas teor?ti?u K. F?dlera, R. H?mana, M. Desu?ra, B. Kristiansena u.c. autoru idejas, kas nor?da uz pla?u m?kslas literat?ras kl?sta p?rzin??anu. Tom?r visnoz?m?g?kais vi?as uzskatu avots bija fran?u filozofa Anr? Bergsona koncepcija. Liel? m?r? M. Pal?vi?u var?tu pat uzskat?t par iev?rojam?ko A. Bergsona ideju populariz?t?ju Latvij?, jau 1920. gadu s?kum? vi?a akcent?ja, ka m?kslas valst?ba ir fant?zijas t?li, j?tas un p?rdz?vojumi, atkl?jot lietu b?t?bas cit?di nek? zin?tne un filozofija un, pateicoties intu?cijai, m?s g?stam "viengabalainu, sint?tisku lietu aptvertni". L?dz?gi izteikumi par intu?cijas vado?o lomu pieder rakstniekam Eduardam T?teram, dzejniekam K?rlim J?kabsonam u.c. autoriem.

Darbi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Doktora disert?cijas titullapa (1926)
  • Essai sur les tendances critiques et scientifiques de l'esthetique allemande contemporaine . F. Alcan, 1926 ? 335 lpp. (M. Bites-Pa??vi?as doktora disert?cija, 1926)
  • Anr? Bergsona revolucion?r? noz?me filosofij? (Pa?evi?u Milda). [R?ga]: 1923 ? 26 lpp.
  • Aist?tikas probl?mas, 1936
  • Fallijs. Dzejdarbu izlase. Milda Palevi?a; priek?v. Fallija person?ba un domu pasaule, 5.?110.lpp., aut. Milda Palevi?a. R?ga : Latvju Gr?mata 1942
  • Vai sieviete piepilda savu cilv?cisko uzdot?bu tikai ?imen?? Students 1937. ? Nr. 6(258) 191.lpp.
  • Filozofijas un m?kslas zin?tnes kongresi ?? gada august? Par?z?. Students 1937. ? Nr. 2(254) 83.?84. lpp.
  • Filozofijas un m?kslas zin?tnes kongresi Par?z?. V?rds. 1937. ? Nr. 10. ? 249.?250. lpp.
  • Filozofijas un est?tikas kongresi Par?z?. Daugava 1937. ? Nr. 11 1046.?1052. lpp.
  • Daugavas" desmit gadi. Students 1937. ? Nr. 6(258) 181.lpp.
  • Angelika Gail?te "Francij?". Daugava 1937. ? Nr. 7 656.?657. lpp.
  • Alb?rs Tibod? k? filozofs. Daugava 1938. ? Nr. 9 861.?869. lpp.
  • Latvijas akad?miski izgl?toto sievie?u apvien?bas tap?ana un pirmais darba posms. Latvijas Akad?miski Izgl?toto Sievie?u Apvien?bas Zi?ojumi 1938. ? maijs [1.]?3. lpp.
  • Valsts gar?gie pamati. Universitas. 1938. Nr. 17 477.?478 .lpp.
  • Pal?vi?a, M. Gar?g?s aug?anas un atjaunotnes ideja Rai?a est?tik?. Padomju Zeme, 1965, 14. sept.
  • Gara kr?ze. Karogs, 1991. ? Nr.5/6 243.?250. lpp.
  • Anr? Bergsona ?tika un aist?tika. Kult?ras Av?ze, 1993. ? Nr.8/9 11.?13. lpp.
  • Mans darbs ? izmis?ga c??a. Karogs, 1995. ? nr. 3. ? 212.-230.lpp. Karogs, 1995. ? nr. 2. ? 209.?226. lpp.

Literat?ra [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

  • Par filozofi Mildu Pal?vi?u (1889?1972). Karogs, 1991. ? Nr.5/6 237.?243.; 251.?267. lpp.
  • Stella Pel?e. Mildas Pal?vi?as est?tika un feministika. Feministica Lettica , 1999. ? Nr. 1 54.?65. lpp.

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

  1. Latvie?u konvers?cijas v?rdn?ca . XV. s?jums . R?ga : An?a Gulbja izdevniec?ba. 30 458.?30 459.. sleja.
  2. Essai sur les tendances critiques et scientifiques de l'esthetique allemande contemporaine, par Milda Bites-Palevitch, professeur d'esthetique au Conservatoire de musique de Riga Lettonie
  3. Inga Millere. Mildas Palevi?as filozofiskie un est?tiskie uzskati (2009)

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]