Heinrihs Magnuss Manske
(
v?cu
:
Heinrich Magnus Manske
; dzimis
1974
. gada
24. maij?
?eln?
) ir vec?kais p?tnieks
Sengera instit?t?
Kembrid??
,
Lielbrit?nij?
[1]
[2]
[3]
[4]
un
programm?t?js
, kur? str?d?jis pie vienas no pirmaj?m
MediaWiki
programmat?ras versij?m.
Manske
?elnes Universit?t?
stud?jis bio??miju un 2006. gad? to pabeidzis ar doktora gr?du; vi?a disert?cija bija par atv?rt? pirmkoda r?ku
molekul?rajai biolo?ijai
GENtle
.
[5]
[6]
K? students Manske bija viens no pirmajiem Interneta enciklop?dijas
Nupedia
(
Vikip?dijas
priek?tecis) akt?viem lietot?jiem un satura veidot?jiem un v?l?k vi?? sarakst?ja vienu no pirmaj?m
MediaWiki
programmat?ras versij?m, uz kuras darboj?s Vikip?dija.
[7]
Manske kop? 2007. gada apr??a str?d?
Sengera instit?t?
Kembrid??
, bet joproj?m izstr?d? r?kus Vikip?dijas vajadz?b?m.
[8]
2012. gad? Manske bija l?dzautors publik?cijai
Nature
?urn?l?, kas demonstr?ja jaunus veidus, k? identific?t re?ionus, kur att?st?s mal?rijas paraz?ti un aprakst?ja pa??mienus mal?rijas z??u pretest?bas kart??anai. P?tnieki izstr?d?ja pa??mienu, k? ieg?t mal?rijas paraz?ta DNS no asin?m, kas samazina k??du iesp?jam?bu sekvenc??an?.
[9]
K? students vi?? bija viens no akt?v?kajiem satura veidot?jiem
Nupedia
projekt?,
[10]
public?jot inform?ciju par biolo?ijas t?m?m
[7]
un izstr?d?jot r?kus un papla?in?jumus priek?
Nupedia
.
[11]
V?l?k, neb?dams apmierin?ts ar eso??s programmat?ras ierobe?ojumiem,
[10]
Manske izstr?d?ja vienu no pirmaj?m versij?m, kas v?l?k k?uva par
MediaWiki
.
[11]
[12]
Vi?a jaun? versija tika uzst?d?ta 2002. gad?.
[10]
Vikip?dijai s?kotn?ji izmantot? viki programmat?ra bija
UseModWiki
, sarakst?ta
Perl
. Rodoties probl?m?m ar m?rogojam?bu, 2001. gada vasar? Manske uzs?ka darbu pie
UseModWiki
aizvietot?ja, kas izmantotu datub?zi un satur?tu Vikip?dijai specifiskas iesp?jas.
[13]
2002. gada 25. janv?r? Manske izlaida pirmo versiju
MySQL
b?z?tam
PHP
viki dzin?jam, sauktam par
Phase II
.
[14]
Viens jaunin?jums, ko Manske ieviesa bija v?rdtelpas, lai nodal?tu da??du veidu lapas, t?das k? diskusiju vai lietot?ja v?rdtelpa, tas
Phase II
at???ra no vec?s viki programmat?ras, kam nebija da??du v?rdtelpu.
[13]
Phase II
ieviesa ar? citas iesp?jas, kas joproj?m ir pieejamas, ieskaitot failu aug?upiel?di, uzraug?mo darbu sarakstu, autom?tiskus parakstus un lietot?ja devuma sarakstu.
[15]
[16]
Manskes ieguld?jums ??va vienk?r??k iek?aut fotogr?fijas Vikip?dijas rakstos, tika rad?ta ar? administratoru lietot?ju grupa, kam bija ties?bas dz?st lapas un blo??t vanda?us.
[10]
[17]
Manske bija
atv?rt? pirmkoda
piekrit?js, ?pa?i attiec?b? uz
GPL
licenci. Vi?a ieguld?jums pirmaj?s
MediaWiki
versij?s tika izlaists saska?? ar GPL licenci.
[18]
Vikip?dijai pieaugot Manskes
Phase II
sask?r?s ar ?trdarb?bas probl?m?m, t?p?c
L? Denjels Krokers
sist?mu p?rrakst?ja v?lreiz, kas noveda pie
Phase III
sist?mas, ko izmantoja no 2002. gada j?nija un kop? 2003. gada to s?ka saukt par "MediaWiki".
[14]
??
MediaWiki
programmat?ra ?obr?d tiek izmantota k? pamata platforma gan Vikip?dijai, gan daudziem citiem
Wikimedia
projektiem. T? ir pieejama bez maksas un to izmanto ar? daudzas citas organiz?cijas.
Manske turpin?ja izstr?d?t r?kus un
MediaWiki
papla?in?jumus, ieskaitot r?kus, lai att?lotu pieder?bu kategorij?m, apr??in?tu kategoriju ???lumu un import?tu att?lus no
Flickr
uz
Vikikr?tuvi
.
[19]
[20]
Manske izstr?d?ja ar?
Cite
papla?in?jumu, kas atsau?u p?rvald?b? ieviesa XML l?dz?gu sintaksi.
[21]
Manske tiek atz?ts par pirm? raksta autoru
v?cu valodas Vikip?dij?
, kas bija
polim?ru ??des reakcija
, ko vi?? pirmoreiz sarakst?ja 2001. gad?.
[22]
[23]
[24]
2002. gad?
D?imijs Veilss
25. janv?ri nosauca par Magnusa Manskes dienu, godinot vi?a ieguld?jumu Vikip?dij?, pazi?ojot, ka "?odien pie vakari??m katram vikip?distam ir j?saka tosts par godu Magnusam un vi?a daudzajiem izgudrojumiem."
[25]
Lerijs Send?ers
savos memu?ros par Vikip?dijas pirms?kumiem izc?la Manskes ieguld?jumu projekt? un pied?v? vi?am lielu noz?mi Vikip?dijas veiksmes st?st?:
Vikip?dija s?k?s ar sauji?u cilv?ku, daudziem no
Nupedia
. ?o
Nupedia
lietot?ju ietekme bija iz??iro?a. Es dom?ju, ka ?pa?i nenogursto?? Magnusa Manskes (kur? abos projektos str?d?ja pie programmat?ras), m?su dedz?g? atbalst?t?ja R?ta If?ere un ?oti gudrais pokeru sp?l?jo?ais programm?t?js L? Denjels Krokers, tie ir tikai da?i... Ta?u, t? k? projekts s?k?s ar ?iem labajiem cilv?kiem un m?s sp?j?m piel?goties, izskaidrot un veicin?t labus ieradumus un politikas jauniem lietot?jiem, projekta
Nupedia
saknes pal?dz?ja izveidot robustu, funkcion?jo?u un veiksm?gu kopienu.
[26]
Manske, l?dz ar citiem, tika atz?m?ts par iev?rojamu devumu
MediaWiki
, kad
USENIX
Advanced Computing Technical Association
2010. gad?
MediaWiki
un
Wikimedia Foundation
tika godin?ti ar STUG balvu (
Software Tools User Group
).
[27]
- ↑
Publik?ciju saraksts
no
Google Scholar
- ↑
Magnus Manske
no
DBLP
bibliogr?fijas servera
- ↑
Publik?ciju saraksts
no
Microsoft Academic Search
- ↑
Magnuss Manske
no
Scopus
bibliogr?fisk?s datub?zes.
- ↑
Magnus Manske
(2006).
GENtle, a free multi-purpose molecular biology tool
. University of Cologne.
- ↑
Alastair Kerr.
≪Desktop Sequence Analysis: software review≫
.
Bioinformatics Knowledge Blog
, 2011. gada 21. j?nijs. Arhiv?ts no
ori?in?la
, laiks: 2013. gada 27. j?nij?
. Skat?ts: 2013. gada 4. j?nijs
.
- ↑
7,0
7,1
Claudia Lehnen.
≪Der Wikipedia-Pionier aus Koln≫ [The Wikipedia pioneer from Cologne]
.
Kolner Stadt-Anzeiger
(German), 2008. gada 2. febru?ris
. Skat?ts: 2013. gada 22. j?nijs
.
- ↑
≪Magnus Manske≫
. Skat?ts: 2013. gada 4. j?nijs
.
- ↑
≪DNA Research; Putting parasites on the world map≫.
China Weekly News
. 2012. gada 26. j?nijs.
- ↑
10,0
10,1
10,2
10,3
Kurt Jansson.
≪Zehn Jahre Wikipedia ? Der kurze Sommer der Anarchie≫
.
Der Spiegel
, 2011. gada 14. janv?ris.
- ↑
11,0
11,1
Jennifer Joline Anderson.
Wikipedia: The Company and Its Founders
. ABDO, 2011.
44
. lpp.
ISBN
9781617148125
.
- ↑
Torsten Kleinz.
≪Neues Werkzeug soll Anfanger zur Wikipedia locken≫
.
Die Zeit
, 2012. gada 16. decembris.
- ↑
13,0
13,1
Sumana Harihareswara, Guillaume Paumier. ≪MediaWiki≫. In Amy Brown, Greg Wilson.
The Architecture of Open Source Applications
. Kristian Hermansen, 2012.
ISBN
9781105571817
.
- ↑
14,0
14,1
Rajeev Kumar.
≪Wiki Installation and Customization≫
. Arhiv?ts no
ori?in?la
, laiks: 2015. gada 21. j?lij?
. Skat?ts: 2013. gada 4. j?nijs
.
- ↑
≪Wikipedia:PHP script new features≫
. 2002. gada 27. janv?ris
. Skat?ts: 2013. gada 4. j?nijs
.
- ↑
Magnus Manske.
≪[Wikipedia-l] New features list≫
, 2002. gada 27. janv?ris
. Skat?ts: 2013. gada 4. j?nijs
.
- ↑
Erik Moller.
≪Das Wiki-Prinzip≫
.
Heise online
, 2003. gada 9. maijs.
- ↑
N. A. Polukarova (June 2007). "The concept of open editing from the copyright viewpoint".
Automatic Documentation and Mathematical Linguistics
(Allerton Press, Inc.) 41 (3): 104?107.
doi
:
10.3103/S0005105507030053
.
ISSN
1934-8371
. "In simpler words, while the developers of proprietary programs use their copyrights to deprive most of the users of most of their freedoms, GPL adherents, including above-mentioned Magnus Manske, use these privileges to guarantee these freedoms to users."
- ↑
≪Magnus' toys'n'tools≫
. Skat?ts: 2013. gada 4. j?nijs
.
- ↑
≪Magnus' tools on wmflabs≫
. Skat?ts: 2013. gada 4. j?nijs
.
- ↑
Mathias Schindler, Denny Vrande?i?.
≪Introducing new features to Wikipedia≫
. In Jim Hendler, Helen Margetts.
Proceedings of the First International Conference on Web Sciences WebSci09
. Athens, Greece, March 2009
. Skat?ts: 2013. gada 4. j?nijs
.
- ↑
≪German Wikipedia reaches landmark millionth entry≫
.
Deutsche Welle
. 2009. gada 28. decembris.
- ↑
dpa/mos.
≪Deutsche Wikipedia erreicht eine Million Eintrage≫
.
Die Zeit
, 2009. gada 28. decembris.
- ↑
Achim Sawall.
≪Deutschsprachige Wikipedia erreicht die Millionenmarke≫
. golem.de, 2009. gada 28. decembris.
- ↑
≪[Wikipedia-l] Celebration≫
. 2002. gada 25. janv?ris
. Skat?ts: 2013. gada 4. j?nijs
.
- ↑
Larry Sanger. ≪The Early History of Nupedia and Wikipedia: A Memoir≫. In Chris DiBona, Danese Cooper, and Mark Stone.
Open Sources 2.0: The Continuing Evolution
. O'Reilly Media, 2008. 317. lpp.
ISBN
9780596553890
.
- ↑
≪STUG award≫
. Arhiv?ts no
ori?in?la
, laiks: 2012. gada 11. janv?r?
. Skat?ts: 2013. gada 4. j?nijs
.