M?ksl?gais intelekts

M?ksl?gais intelekts ( MI ) ( ang?u : artificial intelligence ? AI ) ir datorzin?t?u un citu zin?t?u nozare, kas p?ta ma??nu sapr?t?gu iztur??anos, apm?c?bu un piel?go?anos. Andreass Kapl?ns un Maikls Henleins defin? m?ksl?go intelektu k? ?sist?mas sp?ju pareizi interpret?t ?r?jos datus, m?c?ties no ??diem datiem un izmantot ??s zin??anas, lai sasniegtu konkr?tus m?r?us un uzdevumus, izmantojot elast?gu piel?go?anos”. ^[1] MI ietvaros tiek p?t?ta sapr?t?g? uzved?ba (cilv?kiem, dz?vniekiem un ma??n?m) un tiek m??in?ts model?t ??du uzved?bu ar datora starpniec?bu. MI m?sdien?s ikdien? pla?i izmanto rokraksta un balss atpaz??an?, rekl?mu piel?go?anai individu?lam soci?lo t?klu (piem?ram, Facebook ) lietot?jam, k? ar? mekl?jot inform?ciju internet?, piem?ram, ar Google starpniec?bu. Biolo?ijas un medic?nas nozar? m?ksl?go sapr?tu lieto, piem?ram, nervu ??nu t?kla simul??an?. ^[2] un v??a ??nu atpaz??an? ^[3]

MI zin?tnes nozare dzima Dartmutas koled?as semin?r? 1956. gad?, kur terminu ?m?ksl?gais intelekts” rad?ja D?ons Mak?rtijs , lai jomu nodal?tu no kibern?tikas un izvair?tos no kebern?tista Norberta V?nera ietekmes. Projekta dal?bnieki Alens ??els ( CMU ), Herberts Saimons (CMU), D?ons Mak?rtijs ( MIT ), M?rvins Minskis (MIT) un Art?rs Samjuels ( IBM ) k?uva par MI izp?tes dibin?t?jiem un l?deriem. Vi?i kop? ar saviem studentiem rad?ja programmas, ko prese aprakst?ja k? "p?rsteidzo?us", jo 1954. gad? datori m?c?j?s dambretes strat??iju un jau 1959. gad? sp?l?ja lab?k nek? vid?js sp?l?t?js, risin?ja algebras teksta uzdevumus, pier?d?ja teor?mas un run?ja ang?u valod?. 1960. gadu vid? izp?ti finans?ja ASV Aizsardz?bas departaments , l?dz?gas laboratorijas tika izveidotas vis? pasaul?. MI rad?t?ji bija optimistiski par n?kotni un Herberts Saimons paredz?ja, ka ma??nas tuv?kajos 20 gados b?s sp?j?gas dar?t visu, ko sp?j?gs ir cilv?ks. M?rvins Minskis piekrita un rakst?ja, ka vienas paaudzes laik? m?ksl?g? intelekta rad??anas probl?ma p?c b?t?bas b?s atrisin?ta.

MI klasifik?cija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

M?ksl?go intelektu var iedal?t stipraj? un v?jaj?. Stipr? MI ( Strong AI ) m?r?is ir izveidot ma??nas, kas var?tu dom?t t?pat k? cilv?ks, t?m b?tu sapr?t?gas b?tnes apzi?a . Savuk?rt v?jais MI ( Weak AI ) ir k? blakusprodukts stipr? MI rad??anas proces? ? da??das tehnolo?ijas, kuras tiek ieviestas sist?m?s, lai papildin?tu t?s ar "sapr?t?g?m" ?pa??b?m; tas ir MI elementu pielietojums praktiskaj? dz?v?.

Zin?tnisk?s skolas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

P?c probl?mas risin??anas pieejas m?ksl?go intelektu iedala konvenci?lajos MI un skait?o?anas intelekt?.

Konvenci?lais MI ( Conventional AI ) aptver metodes, kuras tagad klasific? k? ma??napm?c?bu , ko raksturo form?lisms un statistisk? anal?ze . Tas ir paz?stams ar? k? simboliskais MI, lo?iskais MI. Galven?s metodes:

Ekspertsist?mas ? sist?mas, balst?tas uz zin??an?m ;
Case based reasoning ? uz analo?iskiem gad?jumiem balst?ta sprie?ana;
Beiesa t?kli ? uz varb?t?b?m balst?ti t?kli;
Uz uzved?bu balst?ti MI ( Behavior based AI ) ? modul?ra pieeja, kas sast?v no autonom?m uzved?bas programm?m, kuras palai? atkar?b? no vides izmai??m.

Skait?o?anas intelekts ( Computational Intelligence ? CI ) ietver iterat?vo att?st?bu vai m?c??anos. M?c??an?s balst?ta uz emp?riskiem datiem un tiek saist?ta ar nesimbolisko MI. Metodes:

Neironu t?kli ? balst?ti uz strukt?r?m, kas l?dz?gas cilv?ka smadzen?m ; sist?mas ar ?oti liel?m t?lu paz??anas sp?j?m;
Izpl?du??s sist?mas ( Fuzzy systems ) ? tehnika sprie?anai nenoteikt?bas apst?k?os, pla?i izmanto m?sdienu ra?o?anas un pat?r?t?ju kontroles sist?m?s;
Evolucion?r? skait?o?ana ? izmanto biolo?ij? pielietotas koncepcijas, t?das k? popul?cija , mut?cija un dabisk? atlase , lai atrastu lab?kos probl?mas risin?jumus. ??s metodes iedala:
- Evolucion?rajos algoritmos (piem?ram, ?en?tiskais algoritms );
- Spieta algoritmos (piem?ram, skudru algoritms ).