M?jas ?zelis

M?jas ?zelis ; Equus asinus ( Linnaeus , 1758)
	Equus asinus
Klasifik?cija
Valsts	Dz?vnieki ( Animalia )
Tips	Hordai?i ( Chordata )
Klase	Z?d?t?ji ( Mammalia )
K?rta	Nep?rnad?i ( Perissodactyla )
Dzimta	Zirgu dzimta ( Equidae )
?ints	Zirgi ( Equus )
Apak??ints	?ze?i ( Asinus )
Suga	M?jas ?zelis ( Equus asinus )
Izplat?ba
	M?jas ?zelis Vikikr?tuv?

M?jas ?zelis ( Equus asinus ) ir zirgu ?ints ( Equus ) ?ze?u apak??ints ( Asinus ) viena no sug?m . Past?v uzskats, ka tas ir c?lies no ?frikas savva?as ?ze?a ^[1] ( Equus afracanus ). Skarbo dz?ves apst?k?u ietekm? ?zelis izveidojies par ?oti sp?c?gu un iztur?gu dz?vnieku , kas veic lielus att?lumus, nesdams smagas kravas, turkl?t pat?r? maz bar?bas un ?dens .

Da??d?s ?ze?u sugas sav? starp? var krustot, tom?r t?di p?cn?c?ji ir neaugl?gi. Popul?rs ir zirga un m?jas ?ze?a hibr?ds , ko sauc par m?li .

M?jas ?zelis tika pieradin?ts apm?ram 3 000 gadus pirms m?su ?ras ^[2] ??ipt? . Ir avoti, kuros min?ts 6 000 g.p.m.?. ^[1] Katr? zi?? tas ir noticis taj? pa?? laik?, kad tika pieradin?ts zirgs . M?jas ?zelis k?uva popul?rs k? darba dz?vnieks un strauji izplat?j?s vis? pasaul? . Ar? m?su dien?s ?zelis daudz?s valst?s nav zaud?jis savu lomu saimnieciskaj? dz?v? un to skaits turpina pieaugt.

?ze?m?tes un kume?i [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?ze?m?t?m gr?sn?bas periods ilgst 13 m?ne?us ^[1]; tas ir par vienu vai diviem m?ne?iem gar?ks nek? ??vei . Parasti piedzimst viens kume?? , ?oti reti dv??i (1,7%). Ja ?ze?m?tei piedzimst dv??i, tad abi izdz?vo tikai 14% gad?jumu.

Izskats un ?pa??bas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?ze?u izm?rs skaust? var b?t da??ds, tas ir robe??s no 90 cm l?dz 140 cm. V?ri??? dzimuma ?ze?i parasti ir liel?ki nek? ?ze?m?tes. Sp??u Andal?zijas ?ze?a ??irnes dz?vnieki var sasniegt pat 160 cm skaust?.

?ze?a dabisk? vide ir tuksnesis , t? iespaid? ?zelim ir izveidoju??s ?patn?jas zirgu dzimtai ?pa??bas. At??ir?b? no zirgiem, kas dz?vo cie?os baros, ?ze?u bars gan?s diezgan izklaidus. ?ze?iem ir ska?a balss, kuru tie izmanto, lai viens ar otru sazin?tos pla?? teritorij?. ?ze?a saucienu var dzird?t pat 3 kilometru att?lum?. ?ze?iem ir lielas ausis, un tie var uztvert ska?as no daudz liel?kiem att?lumiem, nek? citi zirgi. Ja ?zelim draud briesmas, tad tas sevi aizst?v?s ar sp?c?gu paka?k?ju sp?rienu, k? ar? ar kodieniem un priek?k?ju sitieniem.

?ze?u gremo?anas sist?ma ir ?oti iztur?ga, un tie daudz ret?k cie? no zarnu kolik?m k? zirgi. ?zelis var ?st da??dus tuksne?u asos augus , un no augiem efekt?g? veid? uz?emt ?deni, l?dz ar to ?zelis var ilgi iztikt bez ?dens. Piedev?m ?zelim vajag maz?k bar?bas nek? t?da pa?a izm?ra un svara zirgam. Ja ?zeli p?rbaro un tas ieg?st lieko svaru, tad ?zelis var iedz?voties nagu karson?.

Tuksnes? un uz akme?ain?s zemes ?ze?a mazie, ?aurie nagi nodilst vienm?r?gi, ta?u, ja dz?vnieks gan?s m?kst? z?l? , tie ?tri ataug un cilv?kam tie ir j?apv?l?.

Raksturs [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?ze?iem ir ietiep?ga un sp?t?ga dz?vnieka slava, kas neatbilst paties?bai. ?is stereotips ir izveidojies t?d??, ka cilv?ki bie?i nesaprot un p?rprot ?ze?a augsti att?st?to pa?aizsardz?bas instinktu . Ir ?oti gr?ti piespiest ar sp?ku vai varu ?zeli kaut ko izdar?t, ja tas uzskat?s, ka piepras?tais uzdevums ir b?stams vi?a dz?v?bai . Ja cilv?ks izprot ?o ?ze?a rakstura ??autni, tad vi?? ?tri atkl?j, ka tas ir inteli?ents, uzman?gs, draudz?gs, rota??gs un k?rs m?c?ties dz?vnieks. ?ze?us bie?i tur kop? ar zirgiem vai ponijiem, jo tiek uzskat?ts, ka tie nomierina nervozus zirgus. Ja ?zelis ir bijis paz?stams ar ??vi un t?s kume?u, tad p?c tam, kad kume?? ir at??irts no m?tes, ^[3] tas nepat?kam?s situ?cij?s mekl? gl?bi?u pie ?ze?a.

Ja k?ds cilv?ks ieg?st ?ze?a uztic?bu, tad vi?? ieg?st loj?lu un ?oti atsauc?gu draugu. T?d?? valst?s , kur?s ?zelis ir bijis popul?rs darba dz?vnieks, mainoties saimnieciskajai dz?vei, ?zelis joproj?m tiek audz?ts un tur?ts k? m?jas m?lulis. ^[4]

V?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

M?jas ?ze?a sen?i ir N?bijas un Som?lijas savva?as ?ze?i, kas pieder ?frikas savva?as ?ze?u ^[5]^[6] sugai. ?ze?i tika pieradin?ti daudzus t?ksto?us gadu pirms m?su ?ras ??iptes un N?bijas teritorij?. Pieradin?tie dz?vnieki k?uva ?oti svar?gi pal?gi kravu transport??anai, jo ?zelis var nest 20-30% no sava svara. T?pat ?ze?us s?ka intens?vi izmantot lauku darbos. Apm?ram 1 800 g.p.m.?. ?ze?a izplat?ba bija sasniegusi Tuvos Austrumus . S?rijas tirdzniec?bas pils?ta Damaska tika nosaukta par "?ze?u pils?tu". S?rija ir cilv?kiem devusi 3 da??das ?ze?u ??irnes , ieskaitot j?jam?ze?a ??irni, kuru bija iecien?ju?as sievietes . J?jam?zelim ir slaid?kas un gar?kas k?jas, un tam ir viegl?kas gaitas nek? parastam ?zelim.

Grie?iem ?zelis asoci?j?s ar v?na dievu Dion?su , t? k? tas parasti nesa liel?s v?na kr?kas. Un senie romie?i tik ?oti augstu v?rt?ja ?zeli, ka to uzskat?ja par sv?tu dz?vnieku.

Amerikas kontinent? ?ze?i t?pat k? zirgi Ledus laikmeta beig?s izmira. 1495 . gad? kop? ar konkistadoriem ?zelis v?lreiz sasniedza Ameriku. Ar Kristofera Kolumba ku?iem uz Jauno pasauli atbrauca ?etri ?ze?u t?vi?i un divas ?ze?m?tes. Amerik? ?ze?i tika izmantoti, lai ra?otu m??us, kurus izmantoja par darba dz?vniekiem. Dr?z p?c tam, kad Amerikas Savienot?s Valstis pasludin?ja savu neatkar?bu, prezidents D?ord?s Va?ingtons lika ievest jaunus ?ze?us no vec? kontinenta , jo tika uzskat?ts, ka viet?jie ?ze?i ir zaud?ju?i kvalit?ti, augumu un sp?ku un ka vi?u p?cn?c?ji m??i vairs nav tik iztur?gi k? sen?k. No Sp?nijas un Francijas tika ievesti liela auguma ?ze?i, da?i sasniedza pat 1,63 m augstumu skaust?. Viens no ?ze?iem v?rd? Maltas bru?inieks tika izbr???ts, jo tas bija tikai 1,43 m augsts, un netika iek?auts Amerikas ?ze?u uzlabo?anas programm?. ?o ?zeli sav? ?pa?um? pa??ma pats D?ord?s Va?ingtons un sakrustoja ar sav?m ?ze?m?t?m, t?d? veid? radot jaunu ??irni Mammoth Jacks (Jack ang?u valod? noz?m? ?ze?u t?vi??).

Lai ar? ?zelis tika ievests Amerik? jau 15. gadsimta beig?s, tas nek?uva popul?rs starp Amerikas iedz?vot?jiem. Daudz v?l?k apm?ram ap 1800 . gadu ?zelis tika it k? atkl?ts par jaunu, kad to s?ka intens?vi lietot raktuv?s , ?pa?i zelta raktuv?s. Str?dnieki ?ze?us lietoja, lai tie nestu gan p?rtiku , gan instrumentus , gan zeltu. ?zelis bija vienlaic?gi k? staig?jo?s ledusskapis, instrumentu kaste un ieguvuma glab?tuve. ?ze?u draudz?gais raksturs ??va tos apm?c?t t?d? veid?, ka str?dniekiem nebija j?lieto virves ve?anai, tie vienk?r?i sekoja saviem saimniekiem. Kad raktuvju darbs industrializ?j?s, ?ze?i "tika atlaisti no darba". M?su dien?s Amerikas Dienvidrietumos savva?? var sastapt raktuvju ?ze?u p?cn?c?jus.

20. gadsimta s?kum? at??ir?b? no nabadz?g?s pasaules valst?m ?ze?i zaud?ja savu noz?mi ASV saimnieciskaj? dz?v?, un tie k?uva par m?jas m?lu?iem. ASV tika rad?ta miniat?ro ?ze?u ??irne, kuru augums skaust? ir apm?ram 60 ? 80 cm. Tie k?uva popul?ri k? m?jdz?vnieki b?rniem.

Latvij? t?pat k? daudz?s cit?s zieme?u valst?s ?zelis nekad nav ie??mis svar?gu lomu saimnieciskaj? dz?v?. Tas ir sastopams k? iz??mums un parasti tam nekas vair?k nav j?dara, k? tikai j??d z?le.

Pielietojums m?sdien?s [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

M?sdien?s pasaul? ir apm?ram 44 miljoni m?jas ?ze?u. ??na ir valsts, kur? ir visvair?k ?ze?u pasaul? - apm?ram 11 miljoni, tad seko valstis: Pakist?na , Etiopija un Meksika. Ir zin?tnieki, kas uzskata, ka ?ze?u skaits paties?b? ir daudz liel?ks, jo ne visi ?ze?i vis?s valst?s tiek uzskait?ti. ^[7]

Liel?k? da?a ?ze?u tiek izmantota gandr?z t?pat k? pirms 6 000 gadiem - tos joproj?m pamat? lieto transport??anai, gan cilv?ku p?rvad??anai, gan kraujot uz muguras kravu pakas, gan j?dzot ?ze?us kravas ratos. ?ze?us pla?i lieto ar? lauksaimniec?b? - ar?anas un kul?anas darbos, ?dens un miltu dzirnavratu grie?an? un citos darbos. ?ze?i tiek audz?ti, lai tos izmantotu m??u ra?o?an?, lai tie b?tu zirgu kompanjoni gan?b?s, tos izmanto, lai gan?tu aitas un vienk?r?i, lai tur?tu k? m?jas m?lu?us. Ir valstis, kur ?ze?us tur, lai ieg?tu pienu un ga?u ^[7] .

M?jas ?ze?u skaits pasaul? turpina pieaugt. To veicina ar? cilv?ku popul?cijas pieaugums, mazatt?st?to valstu nostiprin??an?s par lauksaimniec?bas zem?m , naftas produktu cenu pieaugums un ?ze?a k? m?lu?a popularit?tes pieaugums. ^[4]^[7]

L?dz ar m?lu?a statusa pieaugumu pasaul?, pieaug probl?mas, kas saist?tas ar bezatbild?gu cilv?ku r?c?bu, pametot negrib?tu m?jdz?vnieku "likte?a var?". T?d?? tiek dibin?tas organiz?cijas un ?ze?u patversmes, kas pal?dz pamestajiem dz?vniekiem atrast jaunus saimniekus. Liel?k? ??da veida organiz?cija ir Lielbrit?nij? , kas cen?as pal?dz?t ?ze?iem ar? ?rpus savas valsts, k?, piem?ram, ??ipt?, Etiopij? , Indij? , Kenij? un Meksik? . ^[8]

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 D?uljeta Kletona-Broka "Zirgi. Enciklop?dija", Apg?ds Zvaigzne ABC ISBN 9984-17-076-4
↑ Rossel S, Marshall F et al. "Domestication of the donkey: Timing, processes, and indicators." PNAS 105(10):3715-3720. March 11, 2008. Abstract Arhiv?ts 2008. gada 7. j?nij?, Wayback Machine vietn?.
↑ ≪Donkeys≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2007. gada 15. j?lij? . Skat?ts: 2008. gada 2. decembr? .
↑ ^4,0 ^4,1 Blench, R. 2000. The History and Spread of Donkeys in Africa . Animal Traction Network for Eastern and Southern Africa (ATNESA)
↑ J. Clutton-Brook, J. A Natural History of Domesticated Mammals 1999.
↑ Albano Beja-Pereira, "African Origins of the Domestic Donkey," in Science , 2004
↑ ^7,0 ^7,1 ^7,2 Starkey, P. and M. Starkey. 1997. Regional and World trends in Donkey Populations . Animal Traction Network for Eastern and Southern Africa (ATNESA) ^{[
novecojusi saite
]}
↑ ≪The Donkey Sanctuary (DS). 2006. Website. (accessed December 2, 2006).≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2008. gada 31. august? . Skat?ts: 2008. gada 4. decembr? .

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Vikikr?tuv? par ?o t?mu ir pieejami multivides faili. Skat?t: M?jas ?zelis .

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Krievijas Liel?s enciklop?dijas raksts (krieviski)
Enciklop?dijas Krugosvet raksts (krieviski)
https://web.archive.org/web/20081220072114/http://www.blm.gov/wo/st/en/prog/wild_horse_and_burro.html

[Kletona-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 D?uljeta Kletona-Broka "Zirgi. Enciklop?dija", Apg?ds Zvaigzne ABC ISBN 9984-17-076-4

[2] Rossel S, Marshall F et al. "Domestication of the donkey: Timing, processes, and indicators." PNAS 105(10):3715-3720. March 11, 2008. Abstract Arhiv?ts 2008. gada 7. j?nij?, Wayback Machine vietn?.

[3] ≪Donkeys≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2007. gada 15. j?lij? . Skat?ts: 2008. gada 2. decembr? .

[Blench_2000-4] 4,0 ^4,1 Blench, R. 2000. The History and Spread of Donkeys in Africa . Animal Traction Network for Eastern and Southern Africa (ATNESA)

[5] J. Clutton-Brook, J. A Natural History of Domesticated Mammals 1999.

[6] Albano Beja-Pereira, "African Origins of the Domestic Donkey," in Science , 2004

[Starkey_1997-7] 7,0 ^7,1 ^7,2 Starkey, P. and M. Starkey. 1997. Regional and World trends in Donkey Populations . Animal Traction Network for Eastern and Southern Africa (ATNESA) ^{[
novecojusi saite
]}

[DS_2006-8] ≪The Donkey Sanctuary (DS). 2006. Website. (accessed December 2, 2006).≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2008. gada 31. august? . Skat?ts: 2008. gada 4. decembr? .

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]