- ?is raksts ir par titulu. Par cit?m j?dziena
Hercogs
noz?m?m skat?t
noz?mju atdal??anas lapu
.
Hercoga heraldiskais kronis
Hercogs
(
v?cu
:
Herzog
,
fran?u
:
Duc
,
ang?u
:
Duke
,
it??u
:
Duca
,
krievu
:
Герцог
) ir aristokr?tisks tituls, ko lieto vai nu suver?ns
monarhs
, hercogistes valdnieks vai ar? kara?a/imperatora vasalis, rang? n?kamais aiz kara?a. Sievie?u dzimt? ?
hercogiene
(
Her Grace The Most Noble Duchess
). S?kotn?ji senajiem
?erm??iem
v?l?ts
karadraudzes
vad?t?js, agro
viduslaiku
laik?
cilts
vadonis.
Absol?t?s
monarhijas laik? augst?kais aristokr?tijas tituls, p?c ranga l?dzv?rt?gs
princim
vai
k?azam
.
Anglij?
hercogi piel?dzin?ti otr?s pak?pes prin?iem (
His Grace The Most High, Noble and Potent Prince
), kas rang? ir zem?ki tikai par karaliskaj? dinastij? dzimu?iem "asins prin?iem" (
Prince Sang Royal
), bet augst?k eso?i par
mar??ziem
.
It?lij?
suver?nie hercogi bija "vi?a augst?ba“ (
Sua Altezza
) kop? 1630. gada.
V?cu
zem?s kop? 1825. gada d?v?j?s par "vi?a/vi?as gai??ba" (
Seine/Ihre Durchlaucht
), bet no 1844. gada - "vi?a/vi?as augst?ba“ (
Seine/Ihre Hoheit
).
Sp?nij?
hercogi un karalistes grandi tika d?v?ti par "izcilajiem senjoriem“ (
El Excelentisimo Senor
).
Erchercoga heraldiskais kronis
Erchercogs
(
v?cu
:
Erzherzog
,
ang?u
:
Archduke
) - rang? zem?ks par
k?rfirstu
un
karali
, ta?u augst?ks par hercogu. Pirmo reizi tituls piemin?ts
Austrijas
hercoga R?dolfa IV (1358.-1365.) izveidotaj? it k? 1156. gad?
V?cu n?cijas sv. Romas imp?rijas
imperatora
Fridriha I Barbarosas Austrijas hercogiem pie??irtaj? privil??iju sarakst? ?Privilegium Maius”. Kaut ar? imperators to neatzina, jau Austrijas hercogs Ernsts (1406.-1424.) s?ka d?v?ties par "erchercogu". Ofici?li tituls tika atz?ts ap 1458. gadu, kad imperators Fridrihs III to pie???ra savam jaun?kajam br?lim Albrehtam VI. S?kot ar XVI gs. titulu s?ka izmantot ne tikai Austrij?, bet ar? citos
H?bsburgu dinastijas
kara?namos, lai no??irtu karalisk?s asins prin?us un princeses no nekaraliskiem hercogiem.
Lielhercoga heraldiskais kronis
Lielhercogs
? (v?c.
Großherzog
, angl.
Grand duke
) absol?ti suver?ns monarhs, p?c ranga l?dzv?rt?gs
lielk?azam
un karalim (ja vien ?is lielhercogs nav k?da kara?a vasalis). Pirmais ??du titulu no
p?vesta
Pija V sa??ma Florences hercogs Kozimo I dei Medi?i 1569. gad?. P?c
V?nes kongresa
?is tituls pieder?ja Hesenes, Badenes, Saksijas-Veim?ras, M?klenburgas-?v?r?nas, M?klenburgas-?tr?licas, Oldenburgas,
Luksemburgas
hercogiem,
Pr?sijas
karalim k? Lejasreinas un Pozna?as lielhercogam,
Austroung?rijas
imperatoram k?
Krakovas
lielhercogam.
B?ronu dzimtas
?erbonis.
Pirmo reizi Latvijas v?stur? hercoga tituls lietots
Indri?a Livonijas hronikas
tekst?, v?stot par zemga?u hercoga Viestura (
Viesthardus, dux Semigallorum
) pret Gaujas
l?viem
v?rsto 1205. gad? nosl?gto milit?ro savien?bu ar Livonijas b?skapu Albertu.
[1]
P?c Zemgales valsts pak?au?anas ?o titulu lietoja ar? Lietuvas di?kunigaitis
?edimins
k?d? 1323. gada dokument? sevi d?v?ja par Zemgales k?azu un hercogu (
princeps et dux Semigallie
). P?c Livonijas orde?a pado?an?s un
Vi??as ?nijas
nosl?g?anas 1561. gad? Polijas-Lietuvas kopvalsts valdnieks
Sigismunds II Augusts
pie???ra Livonijas orde?a mestram hercoga titulu (lat??u:
Deo Gracia in Livonia, Curlandiae et Semigalliae Dux
, v?cu:
Von Gottes Gnaden in Liefland, zu Curland und Semgallen Herzog
). Hercogistes p?d?jais hercogs
P?teris B?rons
p?c tre??s Polijas dal??anas 1795. gada 28. mart? atteic?s no tro?a un titula par labu Krievijas Imp?rijai, tom?r vi?a p?cte?i saglab?ja mantojamu prin?a titulu. Kad
1918
. gada
22. septembr?
tika proklam?ta
Apvienot? Baltijas hercogiste
, t?s hercoga kronis tika pied?v?ts
M?klenburgas
hercogam ?dolfam Fr?driham
.