Karalis D?ons paraksta Hartu
Liel? br?v?bas harta
(
lat??u
:
Magna Charta Libertatum
,
ang?u
:
The Great Charter
) ir likums par aristokr?tu privil??ij?m,
[
nepiecie?ama atsauce
]
ko
1215
. gada 15. j?nij? izdeva
Anglijas karalis
D?ons Bezzemis
(
John Plantagenet
). Tas ir viens no
Lielbrit?nijas
ties?bu pamataktiem.
P?c kara?a
Ri?arda I
n?ves
1199
. gad?
Anglijas
baroni
par
karali
iev?l?ja vi?a jaun?ko br?li
D?onu
(l?dz tam
re?ents
).
1205. gad? s?k?s konflikts ar
p?vestu
par kandidat?ru uz
Kenterberijas
arhib?skapa vietu. Str?d? zaud?jis, karalis D?ons
1213
. gad? bija spiests atz?t sevi par Romas p?vesta vasali un s?ka maks?t nodevas. Pa to laiku
Francijas karalis
Filips II at??ma gandr?z visas
Plantagenetu
zemes Francij? (iz?emot
Bordo
). Lai izrautu valsti no pan?kuma, D?ons I iepl?noja v?rien?gas valsts centraliz?cijas un sabiedr?bas moderniz?cijas reformas, ieceru zi?? krietni apsteidzot savu laiku.
Kara?a milit?ro un finansi?lo v?jumu izmantoja
baroni
un pils?tas, kas apvienoj?s, lai saglab?tu veco feod?lo k?rt?bu un ierobe?otu kara?a varu, nepie?aut valsts iejauk?anos aristokr?tijas un pils?tu ma?istr?tu autonomij?. ?o varas ierobe?o?anas mekl?jumu s?kotn?jais m?r?is aprobe?oj?s ar v?lmi at?emt karalim ties?bas uzlikt jaunus nodok?us un piespiest to kompens?t bazn?cas finansi?los zaud?jumus. Kad situ?cija bija non?kusi l?dz bru?otam konfliktam, karalis nobij?s no t? un
1215
. gada
15. j?nij?
parakst?ja Lielo br?v?bas hartu.
T?s redakciju izstr?d?ja
Kenterberijas
arhib?skaps
. Tagad Bazn?cai bija ties?bas br?vi v?l?t savas amatpersonas; tie?ie kara?a vasa?i bija spiesti tam maks?t nodok?us tikai 4 gad?jumos:
- sa?emot feodu;
- izp?rkot karali no g?sta;
- iece?ot t? vec?ko d?lu par bru?inieku;
- izprecinot t? vec?ko meitu.
Citus nodok?us var?ja uzlikt tikai
Liel? sapulce
(
Parliament
? kara?a vasa?i un Bazn?cas hierarhi).
Pils?t?m ar
Londonu
priek?gal? tika pie??irtas br?v?bas gr?matas, kas papla?in?ja to privil??ijas un nepie??va kara?a varas iejauk?anos to iek??j?s liet?s (piem?ram, piespie?ot
cunftes
papla?in?t savu dal?bnieku loku vai at?aujot konkr?taj? pils?t? tirgoties citu pils?tu tirgot?jiem un amatniekiem). Katru br?vo (mui?nieku, gar?dznieku vai pilsoni) var?ja ties?t tikai vi?a k?rtas tiesne?i (t?tad kara?a ier?d?iem bija j?b?t vai nu
aristokr?tiem
, vai tie bija bezsp?c?gi baronu nelikum?gas r?c?bas gad?jumos); to var sod?t tikai uz ??s vi?a k?rtas tiesas sprieduma pamata (t.s.
Habeas corpus act
). Tiesved?bu kontrol?ja komisija, kur? bija 24 baroni un Londonas m?rs.
1216
. gad? D?ons I mira un troni mantoja mazgad?gais
Henrijs III
. "Harta" tika kori??ta: karalim nu bija ties?bas uzlikt jaunus nodok?us, kam nepiecie?ams Liel?s padomes akcepts. 1265. gad?
Lesteras
gr?fs
Saimons de Monforts (
Simon de Montfort
) sasauca parlamentu, kur? pirmo reizi piedal?j?s pilson?bas p?rst?vji: 2 deleg?ti no katras nocietin?tas pils?tas un 4 no liel?ko pils?tu r?tskungiem.
Edvarda I
laik? (
1272
?
1307
) s?ka san?kt nevis viens kop?js, bet t.s.
k?rtu parlamenti
, kas sapulc?j?s vien? laik?, bet s?des notur?ja atsevi??i. ?ajos trijos parlamentos piedal?j?s aristokr?tija, bazn?cas hierarhi, 2 br?vie no katras gr?fistes un 2 deleg?ti no katras nocietin?tas pils?tas r?tskungiem. Katras k?rtas parlaments noteica to nodok?u apm?rus, kurus j?maks? ?ai k?rtai.
1341
. gad? no k?rtu parlamentiem izveidoj?s baronu/prel?tu pal?ta (tag.
aug?pal?ta
) un pils?tu pal?ta (tag.
apak?pal?ta
).
Rezult?t?
Anglijas Karaliste
iesl?ga feod?l? stagn?cij? ar v?ju valsts varu, un s?ka p?rvar?t to tikai
Henrija VIII
laik?, kad karalim izdev?s uzs?kt valsts centraliz?cijas procesu, veidojot
absol?to monarhiju
.