Lib?nas kar? ( ar?bu : ???????? , Al-ijtiy?? ? 'iebrukums'; ivrit? : ????? ????? ??????? , Milhemet Levanon Harishona ? 'Pirmais Lib?nas kar?'); s?kotn?jais milit?r?s oper?cijas nosaukums " Miers Galilejai " ( ivrit? : ???? ???? ????? vai ???? ??"?, Mivtsa Shlom HaGalil vai Mivtsa Sheleg ) bija Izra?las iebrukums Lib?n? , kas s?k?s 1982. gada 6. j?nij?. Akt?v? karadarb?bas f?ze beidz?s 1982. gada septembr?, Izra?las karasp?ka kl?tb?tne ofici?li turpin?j?s l?dz 1985. gada j?nijam, lai gan Izra?las Aizsardz?bas armija Lib?nas dienvidus piln?b? atst?ja tikai 2000. gad?.

Izra?la kar? zaud?ja 657 kritu?os un 3887 ievainotos. Prec?zs lib??u, palest?nie?u un s?rie?u kritu?o un ievainoto skaits nav zin?ms, ta?u boj? g?ja vismaz 19 000 cilv?ku un 30 000 tika ievainoti, liela da?a no kuriem bija civiliedz?vot?ji. ^[1]

Kara m?r?i [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Lai ar? Izra?la kar? sasniedza taktisku milit?ru uzvaru, t? nesasniedza savu strat??isko ilgtermi?a m?r?i ? nodro?in?t mieru pie sav?m zieme?u robe??m. Izra?la uzs?ka karu, lai sasniegtu vair?kus m?r?us: piespiestu Palest?nas Atbr?vo?anas organiz?ciju pamest Lib?nu, atbr?votu Lib?nu no S?rijas armijas ietekmes, izveidotu Izra?lai draudz?gu kristie?u vald?bu Ba?ira ?emajela vad?b? un nosl?gtu miera l?gumu starp Izra?lu un Lib?nu. Izra?la uzbruka PAO, S?rijas armijas, Lib?nas kreiso un Lib?nas musulma?u bru?otaj?m vien?b?m, sasniedza un iekaroja Beirutu, piespie?ot atbru?ot?m PAO vien?b?m pamest Lib?nu. PAO vad?t?js J?sirs Araf?ts 1982. gada j?nij? dro??bas p?c p?rc?l?s no Beirutas uz Lib?nas zieme?u pils?tu Tripoli , bet v?l?k PAO vad?ba p?rc?l?s uz Tunisiju . Izra?la pan?ca Ba?ira ?emajela iev?l??anu par Lib?nas prezidentu, ta?u vi?? uzreiz tika nogalin?ts atent?t?. Kristie?u falangisti atrieb?s par sava l?dera n?vi ar slakti?u PAO kontrol?taj?s Sabras un ?atilas palest?nie?u b?g?u nometn?s. Pieaugo?? starptautisk? kritika, Izra?las iedz?vot?ju neapmierin?t?ba ar karu un nesp?ja nosl?gt ilgtermi?a mieru ar Lib?nas vald?bu noveda pie Izra?las karasp?ka pak?peniskas izve?anas no Lib?nas un dro??bas buferzonas izveido?anas Lib?nas dienvidos, kas past?v?ja l?dz 2000. gadam. P?c izra?lie?u karasp?ka atvilk?anas Lib?n? turpin?j?s s?vas kaujas un slakti?i starp S?rijas armiju, PAO un da??dajiem lib??u grup?jumiem. Lib?nas pilso?u kar? ofici?li beidz?s tikai 1990. gad?, S?rijai ieg?stot piln?gu milit?ri politisku kontroli p?r valsti, kas turpin?j?s l?dz S?rijas karasp?ka izve?anai 2005. gad?. Sakaut?s PAO viet? par liel?ko milit?ro draudu Izra?las zieme?iem k?uva radik?l? kust?ba Hezbollah , ar kuru Izra?lai regul?ri notiek milit?ri konflikti, liel?kais no kuriem ir 2006. gada Otrais Lib?nas kar? .

Pirmskara situ?cija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Kara iemesli mekl?jami milit?ri politiskajos izra?lie?u ? ar?bu konfliktos , palest?nie?u b?g?u radikaliz?cij?, Lib?nas Republikas iek??j? sabrukum? u. c.

Nestabil? pierobe?a [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Lai ar? Lib?na ar Izra?lu ofici?li nebija karojusi, abu balstu pierobe?? darboj?s da??di Palest?nas ar?bu kaujas grup?jumi, kurus atbalst?ja citas ar?bu valstis. Laik? no 1968. l?dz 1975. gadam Izra?las Aizsardz?bas armija vair?k nek? 4000 reizes veica artil?rijas ap?audes vai avi?cijas uzlidojumus da??diem kaujinieku m?r?iem Lib?nas teritorij?. Boj? g?ja ar? Lib?nas kareivji un civiliedz?vot?ji.

Palest?nie?i Lib?n? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

P?c 1948. gada Izra?las Neatkar?bas kara Lib?n? patv?rumu atrada vair?k nek? 110 000 Palest?nas ar?bu. B?g?u skaits Lib?n? iev?rojami palielin?j?s p?c 1970. gada Meln? septembra pilso?u kara Jord?nij? , p?c kuriem Palest?nas Atbr?vo?anas organiz?cija tika izdz?ta uz Lib?nu. Ap 1975. gadu jau t? nestabilaj? Lib?n? bija ap 300 000 palest?nie?u ar?bu b?g?u. Daudzi no vi?iem iesaist?j?s PAO un citu politisko organiz?ciju organiz?taj?s bru?otaj?s vien?b?s, lai c?n?tos pret Izra?lu, ta?u v?l vair?k, lai iesaist?tos Lib?nas pilso?u kar? .

PAO izmantoja pilso?u karu, lai Lib?nas dienvidos un liel?kaj?s palest?nie?u b?g?u nometn?s ar S?rijas atbalstu rad?tu savu neofici?lu "valsti valst?". Palest?nie?u partiz?nu uzbrukumi Izra?lai no Lib?nas puses akt?vi s?k?s jau 1968. gad?. Pieaugot PAO milit?raj?m sp?j?m un haosam Lib?n?, artil?rijas un reakt?vo ra?e?u uzbrukumi Izra?lai k?uva aizvien liel?ki un asi?ain?ki.

Ce?? uz karu [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Jau 1976. gad? Izra?la s?ka milit?ri pal?dz?t Dienvidlib?nas kristie?u bru?otaj?m vien?b?m ar iero?iem un apm?c?bu. Izra?las galvenie sabiedrotie bija kristie?u maron?tu Falangas partija, kuras milit?ro sp?rnu vad?ja Ba?irs ?emajels , kur? v?l?j?s PAO un palest?nie?us padz?t no valsts.

P?c tam kad PAO kaujinieki 1978. gada 11. mart? uz Haifas - Telavivas ?osejas sagr?ba divus pasa?ieru autobusus k? rezult?t? tika nogalin?ti 36, bet ievainoti vair?k nek? 70 izra?lie?u, 1978. gada 15. mart? Izra?la s?ka oper?ciju "Litani", iebr?kot Lib?nas dienvidos l?dz Litani upei , izn?cinot palest?nie?u partiz?nus un piespie?ot 250 000 b?g?us b?gt no konflikta zonas. Izra?las armija 13. j?nij? atst?ja Lib?nu, izveidojot pierobe?as dro??bas buferzonu, kuru nodeva kristie?u Dienvidlib?nas armijai .

P?c ANO Dro??bas padomes pie?emt?s rezol?cijas 425, 1978. gada mart? Lib?nas dienvidos tika izvietotas ANO miera uztur??anas vien?bas, lai nodro?in?tu mieru ?aj? re?ion? un fiks?tu t? p?rk?pumus.

?aj? laik? no atbildes triecienu taktikas Izra?la p?rg?ja uz taktiku, kas paredz?ja uzbrukt jebkuram kaujinieku m?r?im jebkur? br?d?. Tas noveda ar? pie sadursm?m ar Lib?n? izvietotajiem S?rijas milit?rajiem sp?kiem.

S?kot ar 1980. gadu, ANO miera uztur?t?ji fiks?ja aizvien bie??kus Izra?las gaisa, zemes un j?ras sp?ku iebrukumus Lib?nas teritorij?, kas tika veikti, lai izn?cin?tu palest?nie?u kaujinieku b?zes un poz?cijas.

1981. gada j?lij? PAO desmit dienas ap?aud?ja Izra?lu ar 130 milimetru artil?riju un Grad reakt?vaj?m ra?e?u iek?rt?m, k? rezult?t? tika nogalin?ti 6 un ievainoti 111 Izra?las iedz?vot?ji. Atbildot Izra?la veica gaisa uzlidojumus Lib?nas dienvidos un bombard?ja PAO ?t?bu Beirutas centr?, kur boj? g?ja ap 300 cilv?kiem un v?l 800 tika ievainoti. ASV diplom?ti pan?ca pamieru, kas turpin?j?s devi?us m?ne?us no 1981. gada j?lija beig?m l?dz 1982. gada pavasarim.

Pamiera laik?, no 1981. gada augustam l?dz 1982. gada maijam ANO miera uztur?t?ji re?istr?ja 2096 Lib?nas gaisa telpas un 652 teritori?lo ?de?u p?rk?pumus, ko veica Izra?las sp?ki. ?ai pa?? laik? Izra?la zi?oja par 270 PAO uzbrukumiem Izra?l?, okup?taj? Rietumkrast? , no Lib?nas un Jord?nijas robe?u puses, k? ar? 20 uzbrukumus Izra?las p?rst?vjiem citur pasaul?, kuros boj? g?ju?i 29 un ievainoti virs 300 izra?lie?u.

Uzbrukuma iegansts [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Izra?las premjers Menahems Begins un aizsardz?bas ministrs Ariels ?arons uzskat?ja, ka jebkur? uzbrukums izra?lie?iem vai ebrejiem jebkur pasaul? ir j?uzskata par PAO organiz?tu pamiera p?rk?pumu, lai ar? palest?nie?u preto?an?s kust?b? past?v?ja da??das savstarp?ji naid?gas organiz?cijas. PAO vad?t?js J?sirs Araf?ts cent?s norobe?oties no palest?nie?u uzbrukumiem Izra?lai pamiera laik?, lai izvair?tos no kara.

Izra?las armija izstr?d?ja kara pl?nu "Liel?s Priedes", kas 1981. gada 20. decembr? tika prezent?ts Izra?las vald?bai. Tas paredz?ja iebrukumu Lib?n? l?dz Beirutas ? Damaskas ?osejai un savieno?anos ar maron?tu bru?otaj?m vien?b?m Beirutas apk?rtn?. Liel?k? ministru da?a bija pret ??du uzbrukumu.

1982. gada 5. apr?l? Par?z? tika no?auts Izra?las diplom?ts Jakovs Bar-Simantovs. 1982. gada 3. j?nij? ?lomo Argovs, Izra?las v?stnieks Apvienotaj? Karalist?, tika sa?auts un smagi ievainots. Uzbrukumu veica Ir?kas atbalst?t? Abu Nidala teroristu organiz?cija, kas bija PLO naid?gi noska?ota un kuru atbalst?ja S?rija un Ir?ka.

4. j?nija Izra?las vald?bas sapulc? premjerministrs Begins un armijas ?ener?l?t?ba vad?t?js uzv?la atbild?bu par uzbrukumu uz PAO. T? viet?, lai izn?cin?tu Abu Nidalu Damask? vai Bagd?d?, tika apstiprin?ts pl?ns iebrukumam Lib?n?.

Izra?la jau 4. j?nij? veica uzlidojumus palest?nie?u poz?cij?m Lib?n? un Beirut?, kuru laik? g?ja boj? 200 cilv?ki. Taj? pa?? dien? PAO atbild?ja ar Izra?las zieme?u artil?rijas ap?audi, kas ievainoja 3 cilv?kus. 5. j?nij? Izra?las avi?cija bombard?ja 15 Lib?nas pils?tas un palest?nie?u b?g?u nometnes.

Kar? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

5. j?nij? vald?ba un Knesets pie??ma l?mumu par iebrukumu Lib?n?. 1982. gada 6. j?nija 11.00 25 000 Izra?las kareivji aizsardz?bas ministra Ariela ?arona vad?b? uzs?ka oper?ciju "Miers Galilejai", kuras publiskotais m?r?is bija atspiest PAO bru?ot?s vien?bas 40 kilometrus no Izra?las-Lib?nas robe?as. Paral?li armijas virz?bai uz Beirutu, kara flote izs?din?ja desantu zieme?os no Sidonas .

Iebrukuma gait? izv?rt?s nepasludin?ts kar? starp Izra?lu un S?riju. Lai nodro?in?tu gaisa p?r?kumu un darb?bas br?v?bu, Izra?las gaisa sp?ki oper?cij? Mole Cricket 19 9. j?nij? izn?cin?ja vair?k nek? 30 S?rijas pretgaisa aizsardz?bas SAM ra?e?u sist?mas un 80 lidma??nas gaisa kauj?, kur? no ab?m pus?m kop? piedal?j?s vair?k nek? 150 lidma??nas. ?? uzvara bija ?ok?jo?a ne tikai S?rijai, bet ar? PSRS , kuras milit?rie speci?listi bija izveidoju?i un kontrol?ja S?rijas pretgaisa aizsardz?bas sist?mu.

T?pat jaunie Izra?l? ra?otie Merkava tanki sevi labi par?d?ja c???s pret padomju ra?otajiem T-72 tankiem. S?v?s kauj?s 8.?10. j?nij? s?rie?iem tom?r izdev?s atsist izra?lie?u uzbrukumu un notur?t Beirutas-Damaskas ?oseju, pa kuru s?rie?u karasp?ks sa??ma pieg?des no S?rijas. 11. j?nij? starp izra?lie?iem un s?rie?iem tika nosl?gts pamiers, jo abu valstu starp? nebija v?lmes uzs?kt pilna apjoma abpus?ju karu. ^[2]

Izra?las armija ?tri virz?j?s uz priek?u un p?c pirm?s kara ned??as atrad?s pie Beirutas, savienoj?s ar kristie?u kontrol?tajiem apgabaliem Beirutas apk?rtn? un no 13. j?nija s?ka Beirutas rietumu aplenkumu, kur atrad?s PAO un vair?ku citu palest?nie?u un lib?nie?u grup?jumu galvenie sp?ki, k? ar? da?a no S?rijas garnizona. ^[3] Izra?las armija necent?s ie?emt ?o pils?tas da?u, lai ielu kauj?s nezaud?tu karav?rus. Rietumbeiruta tika pak?auta artil?rijas ap?aud?m un avi?cijas bombard??anai, tai tika atsl?gta elektr?bas, ?dens un p?rtikas pieg?de. J?lija s?kum? piln?b? sagrautas bija jau 500 ?kas.

14. j?lij? premjerministrs Begins piekrita Ariela ?arona un ?ener?l?t?ba priek?nieka pl?nam Rietumbeirutas ie?em?anai, ta?u 16. j?lija vald?bas s?d? vald?bas koal?cijas partneri draud?ja pamest vald?bu, ja ?is pl?ns tiks ?stenots.

1982. gada 18. august? ASV diplom?ti pan?ca vieno?anos, ka PAO sp?ki pamet?s Beirutu un Lib?nu, bet Izra?la p?rtrauks Rietumbeirutas aplenkumu. V?l 10. august? Ariels ?arons pav?l?ja veikt mas?vu Rietumbeirutas artil?rijas ap?audi, kur? boj? g?ja 300 cilv?ki. ASV prezidents Reigans ?o ap?audi nosauca par "bezj?dz?gu un neizskaidrojamu". 12. august? Izra?las vald?ba ierobe?oja ?arona ties?bas pav?l?t ?stenot milit?rus uzbrukumus bez vald?bas vai premjerministra at?aujas.

1982. gada 21. august? Beirut? ierad?s pirmais ANO miera uztur??anas kontingents, ost? izs?d?s 350 Francijas kareivju. Taj? pa?? dien? pirmie 400 palest?nie?u kaujinieki grie?u ku?os pameta Beirutu. ANO miera uztur??anas sp?kos iesaist?j?s 800 ASV j?ras k?jnieki u. c. valstu kareivji. Kop?jais ANO kontingents sasniedza 2130 karav?rus. P?c starptautiski organiz?tas vieno?an?s pan?k?anas, 1982. gada augusta beig?s un septembr? vair?k nek? 14 000 PAO karot?ji pameta Lib?nu. Daudzi t?ksto?i palest?nie?u akt?vistu un milit?ristu dev?s uz cit?m ar?bu pasaules valst?m. PAO galven? m?tne tika p?rcelta uz Tunisiju .

Liel?k? da?a Izra?las armija sp?ku Beirutu atst?ja jau l?dz 27. septembrim, sav? kontrol? v?l neilgu laiku paturot starptautisko lidostu un j?ras ostu.

Slakti?i [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1982. gada 21. august? par Lib?nas prezidentu iev?l?ja kristie?u p?rst?vi Ba?iru ?emajelu . Izra?la cer?ja, ka ar vi?u izdosies nosl?gt miera l?gumu. 14. septembr? jauniev?l?to prezidentu un v?l 26 cilv?kus nogalin?ja mas?vs bumbas spr?dziens. Par vain?go tika atz?ts kristietis Habibs ?artuni, kur? spr?dzienu esot noorganiz?jis S?rijas uzdevum?.

P?c ?emajela nogalin??anas, 15. septembr? Izra?las armija nekav?joties ie??ma Beirutas rietumus, kuros atrad?s palest?nie?u Sabras un ?atilas nometnes, lai nov?rstu kristie?u atrieb?bu pret musulma?iem. Sabras un ?atilas nometn?s PAO bija organiz?jusi treni?nometnes vair?kiem t?ksto?iem ?rvalstu kaujinieku. Izra?las armija uzskat?ja, ka nometn?s atrodas v?l 2000 ? 3000 PAO kaujinieki, kas ap?aud?ja izra?lie?us ar autom?tiskajiem un prettanku iero?iem. Lai nerisk?tu ar saviem karav?riem, 16.-17. septembr? nomet?u att?r??anu izra?lie?i uztic?ja saviem sabiedrotajiem falangistiem, kuru l?deris ?emajels nupat bija nogalin?ts. Izra?las armija at??va nometn?s ieiet ap 150 falangistiem, kas atrieb?b? ?stenoja brut?lu slakti?u. Visas notiku?? deta?as un upuru skaits nav noteikts, ta?u p?c da??diem apr??iniem falangisti esot nogalin?ju?i starp 460 un 3500 cilv?ku. Prec?z?ki apr??ini sv?rst?s starp 700 un 1200 upuriem.

Izra?las izveidot? izmekl??anas komisija atzina Arielu ?aronu person?gi atbild?gu par to, ka vi?? nenov?rsa slakti?u un ieteica vi?u atst?din?t no Aizsardz?bas ministra amata, k? ar? nepie?aut vi?am turpm?k ie?emt nek?dus amatus vald?b?. ?is ieteikums netika ?emts v?r?.

Milit?rie sp?ki [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Lai ar? Izra?la iebruka suver?naj? Lib?nas Republik?, t?s galvenie milit?rie pretinieki bija da??das palest?nie?u un lib??u bru?ot?s vien?bas un S?rijas armija, kas Lib?n? bija ievesta, lai ierobe?otu Lib?nas pilso?u karu. Lib?nas armija pa ?iem nestabilit?tes gadiem bija sabrukusi.

Izra?la [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Izra?la kar? piedal?j?s ar 78 000 kareivju, 1240 tankiem, 1500 bru?utransportieriem un 600 lidma??n?m, kas bija organiz?ti piec?s div?zij?s un div?s pastiprin?t?s brig?d?s.

Izra?las uzbrukums tika sadal?ts tr?s uzbrukuma sektoros: Piekrastes sektors (virziens: T?ra , Sidona, Damora un Beiruta ), iek??va 91. div?ziju, kuru p?c vajadz?bas papildin?ja desantnieki. Sektoru atbalst?ja kara flote, kas nodro?in?ja artil?rijas atbalstu un desanta oper?cijas. Centr?lais sektors (virziens: no Bofortas forta l?dz Nabatijai ), iek??va 36. un 162. div?ziju, kuru uzdevums bija ie?emt D?ez?nes pils?tu un p?c tam virz?ties uz Sidonu. Austrumu sektors (virziens: no Rahaijas un Hasbaijas cauri Bekas ielejai l?dz Kara?nas ezeram, 90. un 252. div?zija, k? ar? k?jnieku un desantnieku brig?des. Galvenais uzdevums bija blo??t S?rijas tanku vien?bas, ta?u neuzs?kt kaujas pret tiem.

S?rija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

S?rija Lib?n? bija izvietojusi virs 30 000 karav?ru, galvenok?rt centr?laj? Bekas ielej?, kur? 8. j?nij? ieg?ja 1. bru?utanku div?zija, kur? ietilpa vair?kas mehaniz?t?s un tanku brig?des un desmit komando bataljoni. Bekas ielej? bija izvietoti ap 400 tanku un 19 PSRS ra?otas zeme-gaiss zen?tra?e?u iek?rtas, tai skait? SA6. Kara pirmaj?s dien? to skaits tika iev?rojami palielin?ts.

Beirut? un ?oufa kalnos bija izvietotas divas brig?des, kuras atbalst?ja ap 200 tankiem. To galvenais uzdevums bija aizsarg?t Beirutas-Damaskas ?oseju.

Lib?na [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Lib?nas armija ?aj? laik? bija gandr?z piln?b? sabrukusi un zaud?jusi lielu da?u smag? bru?ojuma, kareivjiem iesaistoties pilso?u kar?. 1982. gad? armiju veidoja ap 10 000 kareivju piec?s brig?d?s, kurus komand?ja kristie?u virsnieki. Lib?nas armija ofici?li skait?j?s neitr?la, ta?u parasti atbalst?ja falangistus.

Bru?otie grup?jumi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pilso?u kar? Lib?n? bija izveidojis daudzus viet?jo reli?isko grupu un politisko partiju organiz?tus bru?otos grup?jumus, kas, lai ar? pa lielam, dal?j?s div?s koal?cij?s ? kristie?os un musulma?os, bie?i main?ja sabiedrotos, un ne??l?gi c?n?j?s viena pret otru.

• Lab?jie grup?jumi (p?rsvar? kristie?i)

Lib?nas fronte, da??du partiju koal?cija kur? bija virs 20 000 kaujinieku.

Dienvidlib?nas armija, ar Izra?las atbalstu dibin?ta 1979. gad?, karoja pret PAO un Hezbollah. Kareivji pamat? bija kristie?i, ?i?ti un druzi , bet komandieri parasti bija kristie?i.

Ciedru sargi, 3000 ? 6000 cilv?ku liels maron?tu grup?jums, kas c?n?j?s pret s?rie?iem.

• Kreisie grup?jumi (p?rsvar? musulma?i)

Lib?nas nacion?l? pretest?bas fronte, da??du partiju koal?cija, kur? bija ap 30 000 kaujinieku.

Tautas atbr?vo?anas armija, etnisko druzu Progres?v?s Soci?listu partijas bru?otais form?jums, kur? bija 10 000 l?dz 20 000 karot?ju.

Gl?b?ji, vair?kus t?ksto?us liels, p?rsvar? sunn?tu bru?otais form?jums, kas c?n?j?s kop? ar PAO.

Kurdist?nas str?dnieku partija, kurai taj? laik? bija b?zes Lib?n?. Karoja kop? ar s?rie?iem un PAO.

• Reli?iskie grup?jumi

Lib?nas fronte, kristie?u partiju organiz?t? koal?cija, kur? bija ap 30 000 karot?ju. P?rsvar? falangisti, lai ar? iek??va ar? da?as lab?j? sp?rna kristie?u grupas.

?i?tu musulma?iem bija vair?kas organiz?cijas. Amal, kas bija naid?gi PAO, s?kotn?ji bija neitr?li un tiem bija pav?l?ts nepretoties. Hezbollah kara laik? izveidoja revolucion?r? Ir?na , un ?i?tu bru?otie grup?jumi aizvien vair?k radikaliz?j?s.

Palest?nie?i [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Palest?nie?u bru?otaj?s vien?b?s bija ap 15 000?20 000 karot?ju, no kuriem 6000 atrad?s Lib?nas dienvidos. Vair?ki t?ksto?i no vi?iem bija ?rvalstu br?vpr?t?gie no ar?bu un Tre??s pasaules valst?m. PAO bija 80 novecoju?i tanki, da?a no kuriem vairs nekust?j?s un tika izmantoti k? artil?rija. Papildus vi?iem bija 100?200 lielgabalu un BM21 Katyusha ra?e?u palai?anas iek?rtu. PAO sa??ma padomju ra?otu bru?ojumu, ko vi?iem pieg?d?ja ar?bu valstis.

Paral?li PAO karadarb?b? bija iesaist?tas v?l gandr?z desmit citas palest?nie?u organiz?cijas, kuras liel?k? vai maz?k? m?r? finans?ja un kontrol?ja S?rija, L?bija un Ir?ka.

Kara rezult?ti [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1982. gada septembr? PAO evaku?ja gandr?z visus savus sp?kus no Lib?nas. Ar ASV starpniec?bu Izra?la un Lib?na 1983. gada 17. maij? nosl?dza vieno?anos, par Izra?las karasp?ka pak?penisku izve?anu un dro??bas zonas izveido?anu pierobe??. ?? vieno?an?s netika ofici?li ratific?ta, un 1984. gada mart?, S?rijas spiediena rezult?t? Lib?na ?o vieno?anos izbeidza.

1985. gada janv?r? Izra?la s?ka izvest liel?ko da?u armijas, atst?jot 850 km ² (8% Lib?nas teritorijas) pierobe?as dro??bas zonas kontroli nelieliem Izra?las sp?kiem un Dienvidlib?nas armijai.

?emot v?r? kara brutalit?ti un lielos mier?go iedz?vot?ju upurus, Izra?las t?ls pasaul? smagi cieta.

P?c Izra?las aizie?anas, S?rija ieguva domin?jo?u st?vokli Lib?n? un milit?ri v?rs?s pret saviem iepriek??jiem sabiedrotajiem palest?nie?iem. Izra?las?Maron?tu alianse sabruka un kristie?u bru?otajiem sp?kiem Lib?nas iek?ien? vieniem pa?iem bija j?karo pret druziem, atliku?ajiem palest?nie?iem, s?rie?iem un citiem bru?otajiem form?jumiem, l?dz tos aplenca un transport?ja uz Austrumbeirutu.

P?c Izra?las aizie?anas no Dienvidlib?nas 2000. gad?, ?o rajonu ie??ma Ir?nas izveidot?s radik?l?s Hezbollah kust?bas bru?otie sp?ki, kas noveda pie 2006. gada Otr? Lib?nas kara.

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]