Ledus laikmets

P?d?j? ledus laikmeta skats: Antarkt?das Pol?rais plato m?sdien?s.

Ledus laikmets ir apz?m?jums periodiskiem aukstuma periodiem Zemes klimatiskaj? v?stur?. No arheolo?iskajiem izrakumiem ir zin?ms par vismaz pieciem lieliem ledus laikmetiem.

Sen?kie ledus laikmeti [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pa?i sen?kie zin?mie ledus laikmeti biju?i jau proterozoja un fanerozoja eon?s.

H?rona apledojums (no H?rona ezera nosaukuma) norit?jis pirms 2,4 ? 2,1 miljardiem gadu. Uzskata, ka viens no t? iemesliem bija sk?bek?a koncentr?cijas pieaugums Zemes atmosf?r? sakar? ar fotosintez?jo?o mikroorganismu skaita strauju pieaugumu,
Kriog?nais periods (no cryos "auksts" un genesis "cilme") pirms 800 ? 635 miljoniem gadu bija pats aukst?kais periods Zemes v?stur?, kad led?ji vismaz divu sec?gu apledojumu laik? pat sasniegu?i ekvatoru ,
Andu-Sah?ras apledojums notika paleozoja ?ras kembrija un ordovika periodos pirms 460 ? 430 miljoniem gadu, kad notika viena no t. s. "dz?vo b?t?u lielaj?m izmir?an?m",
Kar? ledus laikmets (no Karoo apgabala nosaukuma Dienvid?frik? ) paleozoja ?ras karbona un perma periodos pirms 360 ? 260 miljoniem gadu, ko izrais?ja sk?bek?a uzkr??an?s atmosf?r? sakar? ar sauszemes augu savairo?anos. Led?ji p?rkl?ja Pangejas superkontinenta dienvidda?u.

Liel?kie ledus laikmeti Zemes v?stur? iez?m?ti ar zilu.

Jaun?kais ledus laikmets [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Vairums m?sdienu ?eologu uzskata, ka pa?laik turpin?s kainozoja ?ras kvart?ra perioda apledojums, kas s?k?s pirms 2,58 miljoniem gadu pleistoc?na epoh?. Savu maksimumu led?ju izplat?ba sasniedza pleistoc?na epohas nosl?gum? pirms apm?ram 22 t?ksto?iem gadu.

Laiku pa laikam bija ar? starpledus jeb interglaci?lie periodi, kad klimats k?uva nedaudz silt?ks, tom?r kopum? laiks bija daudz aukst?ks un saus?ks nek? m?sdien?s. Main?j?s ar? daba led?ja tuvum?. Augu valsts k?uva nabadz?ga, daudzi pie siltuma pieradu?i dz?vnieki izmira vai dev?s uz dienvidiem. Zieme?eirop? sniegs un ledus ?saj?s vasar?s nepaguva izkust un zemi s?ka p?rkl?t led?js ? bieza ledus un sniega k?rta. Led?js ilgsto?i kl?ja visu Eiropas zieme?u da?u, ar? Latvijas teritoriju. Zieme?eirop? led?ja biezums sasniedza divus kilometrus. Ledus laikmeta beig?s pirms aptuveni 13 000 ? 10 300 gadiem no led?ja ku?anas ?de?iem Zieme?eirop? izveidoj?s Baltijas ledus ezers tagad?j?s Baltijas j?ras ieplakas dienvidu un centr?laj? da??.

P?c lielo led?ju atk?p?an?s holoc?na epohas s?kum? pirms aptuveni 12 000 gadu iest?jies relat?vi silt?ks periods. Grenlandes led?ja dzi?urbumu p?t?jumi liecina, ka pirms apm?ram 5 t?ksto?iem gadu vid?j? gaisa temperat?ra Zieme?u puslod? atkal s?ka samazin?ties, minimumu sasniedzot pirms apm?ram 2000 gadiem. ?aj? laik? s?k?s cilv?ku migr?cija no Skandin?vijas uz dienvidiem (da?a no Liel?s tautu staig??anas ). P?c tam atkal k?uva relat?vi silt?ks, Vikingu laikmet? (ap 1000 g. m. ?.) vid?j? gaisa temperat?ra sasniedza maksimumu, cilv?ki apmet?s Grenland? un Island? . Kop? t? laika zemes virsma atkal atdzisa, Zieme?eirop? no 1350. l?dz 1850. gadam iest?j?s " Mazais ledus laikmets ". ^[1]