Ledus ir cie?i sabl?v?tu ?dens krist?li?u kopums. Tas ir ?dens cietais agreg?tst?voklis , kaut gan tam ir maz?ks bl?vums nek? ?denim. Zem?ka bl?vuma d?? ledus gabali sp?j notur?ties virs ?dens. T?rs ?dens sasalst led?, ja t? temperat?ra ir zem?ka par 0 °C. Ledus var veidoties ar? desublim?joties ?dens tvaikiem, pietieko?i zem? temperat?r? ( sarma ). K? dab? sastopams ciets krist?ls , ledus tiek pieskait?ts miner?liem ? miner?ls ir dabiski veidojusies neorganiska, homog?na, cieta viela ar noteiktu ??misko sast?vu un sak?rtotu atomu strukt?ru, kas atbilst ?denim p?c defin?cijas ?dens - H ₂ O, tas dabiski veidojas temperat?r? zem 0 °C, ir homog?ns ar specifisku ?de?ra?a un sk?bek?a atomu izvietojumu. Ledum ir iesp?jamas vair?kas krist?lisk?s modifik?cijas. Spiedienos l?dz ?200 MPa (tr?sk?r?ais punkts ?200 MPa un ?-20 °C) veidojas ledus-1, kura bl?vums (0,9167 g/cm³) ir maz?ks nek? ?dens bl?vums sasal?anas temperat?r? (0,9998 g/cm³), t?p?c ?ajos apst?k?os ledus sasalstot izple?as. Spiedienos, kas ir liel?ki par ?200 MPa, veidojas citas ledus modifik?cijas, kuru bl?vums ir liel?ks par ?dens bl?vumu.

Par ledu m?dz d?v?t ar? citu, parastos apst?k?os ??idru vai g?zveid?gu, vielu cieto agreg?tst?vokli, piem?ram, sausais ledus , ledus eti?sk?be , amonjaka ledus.

Ledus veidi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Krist?liskas vielas parasti ir ?oti bl?vas, t?p?c augst? spiedien? t?s var p?rk?rtoties tikai vien? vai div?s cit?s krist?lisk?s strukt?r?s. K? piem?ru var min?t oglekli, kas no graf?ta p?rtop par dimantu 200000 atmosf?ru spiedien? (200 tonnas uz katru graf?ta virsmas kvadr?tcentimetru). Ledus ir ?oti neparasta cieta viela, jo tas past?v 19 zin?mos veidos, no kuriem daudzi eksist? tikai laboratorij?. P?rsvar? uz Zemes ir parastais ledus, ko sauc par I _h (viens h). Taj? ?dens molekulas veido heksagon?lu strukt?ru, kur? starp molekul?m ir izteiktas ?de?ra?a saites . T?d?j?di krist?l? paliek ?oti daudz tuk?as vietas, t?p?c kubikcentimetrs ledus sver tikai 0,9167 gramus, turpret? kubikcentimetrs ?dens sver tie?i vienu gramu. Robe??s no -73 l?dz -147 °C ledus veido kubisku strukt?ru, ko sauc par I _c ledu. Tas mikrokrist?lu veid? sastopams atmosf?ras aug??j? sl?n?. T? k? Ih led? ir daudz tuk?as telpas, to var saspiest vismaz 14 stabil?s un div?s nestabil?s krist?lisk?s strukt?r?s. V?l ir tr?s amorf? ledus varianti. Vair?k nek? 99% ledus visum? ir amorfi. Amorfaj? led? ?dens molekulas ir bez t?l?s k?rt?bas, l?dz?gi ??idram ?denim. ??ds ledus kl?j putek?u da?i?as starpzvaig??u telp? .

I _h ledus Visviegl?kais ledus paveids - I _h ledus (bl?vums 916,7kg/m ³ ) - uz Zemes sastopams visbie??k. Taj? ar ?de?ra?a sait?m saist?tas ?dens molekulas veido heksagon?lu krist?lisko strukt?ru. I _h (h noz?m? heksagon?ls) ledus rodas norm?l? spiedien? un 0 l?dz -73 °C temperat?r?. L?dz pat V ledum strukt?ra k??st arvien bl?v?ka, jo saites deform?jas.

X ledus Visbl?v?k? ledus forma ir X ledus. Viens cm ³ ?? ledus sver 2,51 g (bl?vums 2510 kg/m ³ ). X ledu izgatavo eksperiment?li, pak?aujot VII ledu 600000 atmosf?ru lielam spiedienam (600 tonnas uz katru ledus virsmas kvadr?tcentimetru). ?de?ra?a saites tad jau ir piln?gi sairu?as, un ?de?ra?a atomi atrodas starp diviem sk?bek?a atomiem, ar kuriem tie saist?s vienl?dz cie?i.

I _h ledus - bl?vums 916,7 kg/m ³ .

I _c ledus - bl?vums 916,7 kg/m ³ . Reti sastopams atmosf?ras aug??jos sl??os.

II ledus - bl?vums 1170 kg/m ³ . Ieg?st, saspie?ot Ih ledu 190 ? 210 K temperat?r? un 300 MPa spiedien? .

III ledus - bl?vums 1140 kg/m ³ . Ieg?st, atdzes?jot ?deni l?dz 250 K un 300 MPa spiedien?.

IV ledus - bl?vums 1270 kg/m ³ .

V ledus - bl?vums 1230 kg/m ³ . Ieg?st, atdzes?jot ?deni l?dz 253 K temperat?rai 500 MPa spiedien?.

VI ledus - bl?vums 1310 kg/m ³ . Ieg?st, atdzes?jot ?deni l?dz 270 K 1,1 GPa spiedien?.

VII ledus - bl?vums 1500 kg/m ³ .

VIII ledus - bl?vums 1460 kg/m ³ .

IX ledus - bl?vums 1160 kg/m ³ . Ieg?st no III ledus, to ?tri atdzes?jot no 208 K l?dz 165 K (?trums nepiecie?ams, lai nepasp?tu izveidoties II ledus). IX ledus strukt?ra ir identiska III ledus strukt?rai, bet protonu izvietojums ir sak?rtots.

X ledus - bl?vums 2510 kg/m ³ . Ieg?st t?pat k? VII ledu, bet tikai 70 GPa spiedien?.

XI ledus - bl?vums 916,7 kg/m ³ .

XII ledus - bl?vums 1290 kg/m ³ . Ieg?st, atdzes?jot ?deni l?dz 260 K temperat?rai 0,55 GPa spiedien?.

XIII ledus - bl?vums 1230 kg/m ³ . Ieg?st, atdzes?jot ?deni zem 130 K 500 MPa spiedien?.

XIV ledus - bl?vums 1290 kg/m ³ . Ieg?st pie temperat?ras zem 118 K un 1,2 GPa spiedien?.

XV ledus - bl?vums 1310 kg/m ³ . Ieg?st, atdzes?jot ?deni l?dz apm?ram 108 - 80 K 1,1 GPa spiedien?.

Skat?t ar? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Aisbergs
• ?dens

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?im rakstam ir nepiecie?amas atsauces uz ?r?jiem avotiem . L?dzu, pal?dzi uzlabot ?o rakstu , pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir k?di ieteikumi, vari tos pievienot diskusij? . Vair?k lasi lieto?anas pam?c?b? . Mekl?t atsauces: "Ledus" – zi?as   · gr?matas   · scholar   · br?vi att?li

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Vikikr?tuv? par ?o t?mu ir pieejami multivides faili. Skat?t: Ledus .

• Latvijas Nacion?l?s enciklop?dijas ??irklis
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Liel?s enciklop?dijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)

?is ar ??miju saist?tais raksts ir nepiln?gs . J?s varat dot savu ieguld?jumu Vikip?dij?, papildinot to . s d l

?is ar fiziku saist?tais raksts ir nepiln?gs . J?s varat dot savu ieguld?jumu Vikip?dij?, papildinot to . s d l