L?bie?u valoda l?vo k??
Izruna:	IPA : /liːv? keː?/
Valodu lieto:	Latvij? Igaunij? [a]
Re?ions:	Zieme?eiropa
Valodas izmir?ana :	2013. gada 2. j?nij? (s?kotn?ji) [b] [1]
Valodu saime :	Ur?lie?u   Baltijas j?ras somu    L?bie?u valoda
Rakst?ba :	Lat??u alfab?ts (l?bie?u ortogr?fija)
Valodas kodi
ISO 639-1 :	nav
ISO 639-2 :	?
ISO 639-3 :	liv
Valodas un izloksnes Latvij? ap 1860. gadu. L?bie?u valodas izplat?ba apz?m?ta ar ciparu 9 ( Livisch ). 1: Vidus dialekts jeb latvie?u rakstu valoda, 2: t?r?k? latvie?u valoda, 3: kurzemnieku izloksne ( Nordwestkurisch oder Tamisch ), 4: ?st?k? t?minieku izloksne ( eigentliches Tamisch ), 5: l?vu-latvie?u izloksnes zieme?u variants ( nordliches Live-Lettisch ), 6: aug?zemieku izloksne ( oberlandischer Dialekt oder Hochlettisch ), 7: ?st?k? aug?zemnieku izloksne ( eigentliches Oberlandisch ).
Piez?me : ?? lapa var satur?t IPA fon?tisk?s rakstz?mes unikod? . Bez piln?ga render??anas atbalsta vajadz?go simbolu viet? var redz?t jaut?juma z?mes, kastes vai citus simbolus.

L?bie?u valoda jeb l?vu valoda ^[2] ( l?vo k?? ) ir gandr?z izzudusi ur?lie?u saimes Baltijas somu valodu grupas valoda , viena no div?m Latvijas teritorij? autohton?m valod?m un vien?g? valoda l?dz?s latvie?u valodai , kas Latvijas teritorij? netiek uzskat?ta par sve?valodu no juridiska skata punkta . ^[c] To liel?koties ir lietoju?i l?bie?i (l?vi).

Filo?en?tiski starp ab?m Latvijas valod?m nav nek?das radniec?bas, ta?u t?s iev?rojami ietekm?ju?as viena otru, ?pa?i fonolo?ijas zi??, att?stot savdab?gas iez?mes, kas nav rakstur?gas to radu valod?m. T?, piem?ram, latvie?u valoda att?st?jusi daudzas fonolo?iskas iez?mes, kas nav rakstur?gas baltu-sl?vu valod?m , l?bie?u valodai. Citu piem?ru vid? rakstur?ga sal?dzino?i ?oti sare???ta uzsv?rt?s zilbes strukt?ra, tai pat laik? izteikta neuzsv?rto patska?u redukcija. Tai tuvu radniec?g?, ta?u izteikti konservat?v? somu valoda pie?auj daudz maz?ku zilbes sare???t?bu, tai pat laik? saglab?jot neuzsv?rtus patska?us ?oti garos v?rdos.

Atkar?b? no konteksta l?bie?u valodas apz?m?jums var tikt attiecin?ts uz 19. gadsimt? izmiru?o un sal?dzino?i slikti dokument?to Vidzem? run?to Salacas l?bie?u valodas variantu vai uz Kurzemes l?bie?u valodu. ?aj? rakst? galvenok?rt apskat?ta liter?rajai l?bie?u valodai par pamatu eso?? Kurzemes l?bie?u valodas austruml?bie?u izloksne. P?c port?la Livones.net datiem, l?bie?u valod? lab? l?men? sp?j sazin?ties ap 30 cilv?kiem vis? pasaul?. ^[4]

Citu radniec?gu valodu vid? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

P?c igau?u valodnieka T?ta Reina V?tso dom?m, Baltijas j?ras somu valodas s?kotn?ji dal?ju??s tr?s atzaros: l?bie?u valoda, dienvidigau?u valoda (kuras standartiz?t? versija ir veru valoda ) un atzars, ko vi?? sauc par ?evas grupu, kas bijusi priek?tece vis?m cit?m Baltijas j?ras somu valod?m. ^[5]

P?c igau?u valodnieka Paula Alvres dom?m, pirmie Baltijas j?ras somi, kas apmet?s Baltijas j?ras krastos, ir biju?i l?bie?i un somu valodas rietumu dialektu grupas run?t?ji. ^[6]

V?tso nor?da, ka atsevi??o Baltijas j?ras somu valodu izcel?an?s joproj?m ir str?d?gs jaut?jums, tom?r, vi?apr?t, ir skaidrs, ka l?bie?u valoda ir viena no vissen?kaj?m patst?v?gaj?m Baltijas j?ras somu valod?m. ^[7]

V?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Saska?? ar arheolo?isko izrakumu datiem m?sdienu Baltijas teritorija ir bijusi apdz?vota vair?k nek? 10 000 gadu. T?s s?kotn?jie iedz?vot?ji ir biju?i protoeiropie?i . Baltijas j?ras somi ?eit ieradu?ies 2000 gadu p.m.?. vai, p?c Tenu Karmas dom?m, 3000 gadu p.m.?., sajaucoties ar protoeiropie?iem, ir guvis virsroku Baltijas j?ras somu valodas paveids, kas bija par pamatu tiklab l?bie?u, k? ar? zieme?igau?u un dienvidigau?u valodai. ^[8] P?c igau?u valodnieka Paula Aristes viedok?a ap 3000 gadu p.m.?. Baltij? ien?ku??s ?emmes-bedr??u keramikas kult?ras p?rst?vji run?ju?i piec?s Baltijas j?ras somu pamatvalod?s, no kur?m viena ir bijusi l?bie?u valoda. ^[9] Auklas keramikas kult?ra , pie kuras pieder?ju?i ar? pirmbalti, iepl?da m?sdienu Latvijas teritorij? aptuveni 2000 gadu p.m.?., priek?? sastopot Baltijas j?ras somu tautas. ^[10]

12. gadsimta beig?s l?bie?i dz?voja pla?? teritorij? pie j?ras, k? ar? Daugavas un Gaujas apkaim?, uz iek?zemes pusi vi?iem kaimi?os dz?voju?i leti , zemga?i un s??i . Visagr?k?s dokument?t?s liec?bas par l?bie?iem ir Kijivas Pe?oru lielklostera m?ka Nestora hronika , kur l?bie?i piemin?ti k? либь ( lib' ), ar? любь ( ljub' ), ta?u p?d?jais tiek uzskat?ts par k??dainu. ^[8]

Somu somugrists Riho Gr?nt?ls , pa?aujoties uz literat?r? izplat?tiem viedok?iem, l??, ka 13. gadsimta s?kum? pirms Livonijas krusta kariem Latvijas iedz?vot?ju skaits var?tu b?t bijis ap 150 000. L?bie?u skaits var?tu b?t bijis 15 000?21 000, p?c da?iem avotiem l?dz 28 000, no tiem 10 000?12 000 dz?voju?i Daugavas L?vzem? , 5000?6000 Turaidas jeb Gaujas re?ion? un ap 6000?9000 Metsepol? . ^[11] Kaut ar? l?bie?u valoda visilg?k izdz?vojusi Kurzem?, joproj?m nav noskaidrots jaut?jums, vai l?bie?i tur dz?voju?i jau tad, kad Vidzemes l?bie?u teritorij?s norisin?j?s Indri?a hronik? aprakst?tie notikumi. ^[12]

Indri?a hronik? aprakst?ta l?bie?u un vi?u kaimi?u zemga?u un s??u kristianiz??ana . S?ki aprakst?ta Ako un Dabre?a vad?to l?bie?u preto?an?s ar? p?c tam, kad virsvec?kais Kaupo bija ??vis sevi krist?t un p?rg?jis v?cie?u pus?. P?c V?ri dom?m, j?ras krast? dz?vojo?ie l?bie?i bija v?cie?u prim?rais m?r?is. ^[13] V?ri uzskata, ka l?bie?i bija kritu?i ne??last?b? kungu ac?s, kam skaidrojums, vi?apr?t, var?tu b?t tas, ka l?bie?i biju?i slikti kristie?i un s?ksti tur?ju?ies pie pag?nisk?m trad?cij?m, k? rezult?t?, zemes kungu atbalst?ti, l?bie?u novados s?ka iepl?st kaimi?i. ^[14]

Livonijas Konfeder?cijas past?v??anas laik? Igaunijas un Vidzemes iedz?vot?ju skaits iev?rojami pieauga no 1350. l?dz 1550. gadam, kam sekoja gar? karu periods . L??, ka n?kamo 80 gadu laik? iedz?vot?ju skaits samazin?j?s uz pusi, vissmag?kais laiks bijis 16. gadsimta p?d?jie gadu desmiti. Iedz?vot?ju skaits atkal pieauga Zviedru Vidzemes period? l?dz 17.gs. beig?m, ko p?rtrauca jaun?s katastrofas, ko atnesa Lielais Zieme?u kar? . ^[12] Gr?nt?ls uzskata, ka ?iem diviem karadarb?bas periodiem ir vistie??kais sakars ar faktu, ka Vidzem? l?bie?u valoda izmira jau 19.gs. ^[15]

Tomass J?rns ( Hiarne ) sav? hronik? Ehst-, Lyf- und Lettlaendische Geschichte (kas apraksta notikumus l?dz 1639. gadam) izsak?s, ka Vidzem? l?bie?u bija palicis maz (galvenok?rt Salacas , Limba?u , Liepupes , Nabes un Vaini?u apkaim?), turpret? Kurzem? l?bie?u esot bijis vair?k, turkl?t tur vi?i neesot prec?ju?ies ar latvie?iem. ^[17]

J. L. Bergera ( Borger ) p?t?jum? Versuch uber die Alterthumer Lieflands und seiner Volker besonders der Letten (1778) vi?? aprakst?jis, ka sastapis l?bie?us ne tikai Salacas tuvum?, bet 15 gadus pirms darba public??anas ar? net?lu no R?gas , 15 kilometrus no R?gas biju?aj? Rember?es krog?. ^[18]

Ja neskaita agr?k public?tus atsevi??u l?bie?u v?rdu uzskait?jumus (vai agr?kaj?s hronik?s piemin?tus l?bie?u personv?rdus un vietv?rdus), pirmais jebkad public?tais teksts l?bie?u valod? ir Salacas izloksn? tulkota t?vreize , kas 1789. gad? public?ta G. Bergma?a ( Bergmann ) mitrid?t? Das Gebeth des Herrn oder Vaterunsersammlung . ^[19]

Iesp?jams, svar?g?kais pav?rsiens l?bie?u valodas v?stur? ir bijusi ??gr?na ( Sjogren ) un V?dema?a ( Wiedemann ) gramatikas un v?rdn?cas izdo?ana divos s?jumos 1861. gad? ( Joh. Andreas Sjogren's Livische Grammatik nebst Sprachproben un Joh. Andreas Sjogren's Livisch-deutsches und deutsch-livisches Worterbuch ). ^[20]

V?l?k V?demanis uzdeva saviem informantiem, kas bija piedal?ju?ies l?bie?u-v?cu-l?bie?u v?rdn?cas veido?an?, Polmanim un Princim ar vi?a d?liem tulkot Mateja eva???liju k? rietumu, t? austrumu izloksn?, ko V?demanis izredi??ja un atrada iesp?ju 1863. gad? izdot London? L. L. Bonaparta apg?d?b? k? Das Evangelium Matthai in den westlischen Dialect des Livischen ubersetzt von dem Liven J. Prinz und dessen Sohnen P. Prinz und J. P. Prinz rietuml?bie?u izloksn? un Das Evangelium Matthai in den ostlichen Dialect des Livischen zum ersten Male ubersetzt von dem Liven N. Pollmann austruml?bie?u izloksn?. P?c V?ri dom?m, ar V?dema?a redi??to Polma?a un Prin?u Mateja eva???lija tulkojumu izdo?anu s?k?s l?bie?u rakstu valodas past?v?ga att?st?ba. ^[21]

2012. gad? Tartu Universit?te un Latvie?u valodas a?ent?ra izdeva l?dz ?im liel?ko l?bie?u valodas v?rdn?cu ? L?bie?u-igau?u-latvie?u v?rdn?cu . M?sdien?s da?i l?bie?u jaunie?i ne tikai dzied tautasdziesmas l?biski, bet pat cen?as akt?vi lietot l?bie?u valodu ikdienas sazi??. Viena no ??d?m jaun?k?s paaudzes l?bie?u valodas run?t?j?m ir Julg? Stalte , kas uzst?jas kop? ar l?bie?u-igau?u pasaules m?zikas grupu Tu??i Lum . ^[22] 2018. gad? Latvijas Universit?t? tika izveidots L?bie?u instit?ts ( l?bie?u : Le?m? I??zsk?ol L?vod instit?t ), lai veicin?tu valodas p?tniec?bu un izpratni. T? direktors ir l?bie?u valodnieks un rakstnieks Valts Ern?treits . ^[23]

2020. gad? tika zi?ots, ka jaundzimus? Kuldi Medne k?uvusi par vien?go dz?vo cilv?ku, kam l?bie?u valoda ir dzimt?. Vi?as vec?ki ir l?bie?u valodas atdzim?anas akt?visti J?nis un Ren?te Med?i. Divus gadus v?l?k, 2022. gada oktobr?, vi?i izdeva "K?ldalap?. Zeltab?rns" ('Zelta b?rns') - gr?matu l?bie?u un latvie?u valod? b?rniem un vec?kiem. Pl?nots laist klaj? ar? gr?matas audio versiju un turpin?jumus. ^[24]

Lai rosin?tu l?bie?u savulaik apdz?votos Latvijas novadus apzin?t un izcelt savas l?bisk?s saknes, mekl?t un r?d?t l?bisko sava novada ainav?, pas?kumos un ikdien?, LU L?bie?u instit?ts sadarb?b? ar UNESCO Latvijas Nacion?lo komisiju un Latvijas Nacion?lo kult?ras centru pasludin?ja 2023. gadu par L?bie?u mantojuma gadu ( l?bie?u : L?vod pier?ndoks ?igast ), organiz?jot da??dus instit?ciju un akt?vistu r?kotus pas?kumus. ^[25] Par centr?lo notikumu akcij? tika noteikta L?bie?u mantojuma diena ? pirm? sv?tdiena p?c pavasara Saulgrie?iem , kas atbilda 26. martam. ^[26]

2023. gada janv?r?, p?c ilg?m c???m (piem?ram, ar m?kslas akcijas "Nek?du l?bie?u nav" starpniec?bu ^[27] ), uz Talsu novada robe?as tika izvietotas pirm?s no 171 valsts standartam atbilsto?as ce?a z?mes ar latvie?u un l?bie?u tekstu. ^[28] L?dz?gas z?mes kop? 2021. gada tiek izvietotas Latgal? ar latgalie?u rakstu valodas tekstu. ^[29] ?? pa?a gada XXVII Visp?r?jos latvie?u Dziesmu un XVII Deju sv?tkos pirmo reizi sv?tku v?stur? (koru lielkoncert? "T?rums. Dziesmas ce??") tika izpild?ts ska?darbs l?bie?u valod? ? Ineses Zanderes un Valta P?ces ska?darbu cikla "N?c?ji" II da?a "L?bie?i n?k". ^[30]

Ortogr?fija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Saska?? ar V?tso l?bie?u valodas alfab?ts sast?v no 31 burta: <A A B D ? E F G H I J K L ? M N ? O ? O P R ? S ? T ? U V Z ?>. L?dztekus pamata alfab?ta burtiem lieto ar makronu atvasin?tus burtus garajiem patska?iem: <? ? ? ? ? ? ? ?>. ^[31] Burti <C Q W X Y> tiek izmantoti cittautu ?pa?v?rdu pierakstam. Saska?? ar l?bie?u ortogr?fijas noteikumiem, pierakstot cittautu ?pa?v?rdus, tiek saglab?tas ar? tajos sastopam?s diakritisk?s z?mes. ^[32]

M?kstin?tais <?> da?k?rt tiek k??daini atvasin?ts ar sedi?u  ? <?>, iesp?jams, agr?kos laikos past?v?ju?u tehnisku ierobe?ojumu d??. Eversons piez?m?, ka l?bie?u (ar? latvie?u) m?kstin?tajiem burtiem vienm?r ir j?tiek atvasin?tiem ar komatu, kaut ar? v?sturiskas k??das d?? latvie?u (un l?bie?u) m?kstin?tie burti ir klasific?ti k? atvasin?ti ar sedi?u. ^[33]

Ar ?urn?la L?vli pirmo numuru, kas tika izdots 1931. gad? ap Ziemassv?tku laiku, s?k?s centieni ieviest no jauna noapa?otos priek??j?s rindas patska?us, kas bija delabializ?ju?ies 19. un 20.gs. mij?. Tika lietoti burti <o> un <y> (garie varianti: <?> un <?>) v?rdos, kur v?sturiski bijis noapa?ots priek??j?s rindas patskanis, piem?ram, yk? un kyl? . Burta <y> nevis <u> lieto?anai par iemeslu var?ja b?t t? pieejam?ba uz rakst?mma??nas un, iesp?jams, ar? t?p?c, ka vair?ki l?bie?u izdevumi tika druk?ti Somij?. ^[34] M?sdienu l?bie?u pareizrakst?b? v?sturiski past?v?ju?us noapa?otus priek??j?s rindas patska?us neataino ? ik? , kil? .

Fonolo?ija un prosodija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Patska?i [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pamatojoties uz Mozliju un V?tso, l?bie?u burtiem atbilsto?ajiem patska?iem ir ??das v?rt?bas:

• <?> ir nenoapa?ots augsti vid?ja m?les pac?luma paka??j?s rindas patskanis . Gan Mozlijs ( Moseley ), ^[35] gan V?tso ^[31] ir gandr?z vienispr?tis par to. IPA to apz?m?tu k? /?/ , t? ir igau?u burta <o> v?rt?ba.
• <o> uzsv?rt? zilb? ir nenoapa?ots augsta m?les pac?luma paka??j?s rindas patskanis , t? to raksturo V?tso. ^[31] IPA apz?m?jums tam b?tu /?/ , ?? ska?a sastopama tjurku valod?s un korejie?u valod? . Mozlijs to defin?jis k? "vid?ja pac?luma vid?j?s rindas nenoapa?otu patskani" un p?c tam piemin?jis, ka l?bie?u valod? ir ar? ?va, ta?u ?va ar? ir vid?ja m?les pac?luma vid?j?s rindas patskanis , ac?mredzot, Mozlijam radusies k??da. V?tso sal?dzina l?bie?u <o> ar igau?u un vepsu <o> un piemin, ka tas ir paaugstin?ts, kas saskan ar /?/ v?rt?bu (igau?u <o> v?rt?ba /?/ ir t?s pa?as rindas, bet zem?ka). ^[36]
• Neuzsv?rt? zilb? <o> ir jau piemin?tais vid?ja m?les pac?luma vid?j?s rindas patskanis , IPA to apz?m?tu k? /?/ . ^[d]
• Garais burts <?> austruml?bie?u izloksn? apz?m? 2 da??das ska?as: noapa?otu augsti vid?ja m?les pac?luma paka??j?s rindas patskani /oː/ un noapa?otu zema m?les pac?luma paka??j?s rindas patskani /?ː/ , ^[32] p?d?j? apz?m??anai L?L izmanto apz?m?jumu <?>, ?is apz?m?jums nav da?a no standarta l?bie?u ortogr?fijas.
• <i> apz?m? nenoapa?otu augsta m?les pac?luma priek??j?s rindas patskani ^[35] /i/ .
• <e> apz?m? nenoapa?otu vid?ja m?les pac?luma priek??j?s rindas patskani ^[35] /e/ .
• <a> apz?m? nenoapa?otu zema m?les pac?luma priek??j?s rindas patskani ^[35] /æ/ .
• <a> apz?m? nenoapa?otu zema m?les pac?luma paka??j?s rindas patskani ^[35] /?/ .
• <u> apz?m? noapa?otu augsta m?les pac?luma paka??j?s rindas patskani ^[35] /u/ .

IPA patska?u tabul? tos var?tu att?lot ??di:

s d l	Priek?.r.	G.pr.r.	Vid.r.	G.pak.r.	Pak.r.
Augsts	i  ?  y ?  ?  ? ?  ?  u ?  ?  ? ?  ? e  ?  ø ?  ?  ? ?  ?  o ? ?  ?  œ ?  ?  ? ?  ?  ? æ ? a  ?  ? ?  ?  ?
Gandr. augsts
Augsti vid?js
Vid?js
Zemi vid?js
Gandr?z zems
Zems

Visiem patska?iem ir iesp?jamas ?sas un garas versijas, iz?emot /?/  ? tikai ?ss un /?ː/  ? tikai gar?.

?ai tabulai ir iesp?jamas ar? vari?cijas, piem?ram, vid?jos /e̞ ?̞ o̞/ parasti pieraksta bez pazemin?juma z?mes ??, t? tas dar?ts ar? augst?k dotaj? tabul?. J?piez?m?, ka V?tso raksturojis /?/ un /o/ tie?i k? augsti vid?ja pac?luma (t?tad /? o/ un nevis /?̞ o̞/ ), ta?u citviet vi?? sauc <?> par "vid?ji augstu nelabi?lu patskani", ja ar to ir dom?ts vid?js pac?lums, tam atbilstu /?̞/ . ^[37] Mozlijs nesniedz skaidru burta <o> v?rt?bu saucot to par "da??ji noapa?otu paka??j?s rindas patskani", ^[e] neminot t? pac?lumu, ta?u burtam <?> atbilsto?o v?rt?bu vi?? defin? tie?i k? nenoapa?otu vid?ja pac?luma paka??j?s rindas patskani (prec?z? pierakst? /?̞/ un nevis /?/ ). ^[35] Priek??j?s rindas zemo /a/ bie?i pieraksta k? /æ/ un apz?m?jumu /a/ ?rt?bas labad izmanto vid?j?s rindas vai pat paka??j?s rindas zem? /?/ pierakstam. T?d?j?di iesp?jama tabulas versija, kur visu tr?s rindu patska?i b?tu sadal?ti tie?i tr?s pac?lumos (vizu?li veidotu tr?s horizont?las l?nijas): augsti /i ? u/ , vid?ji /e̞ ? ?̞ o̞/ un zemi /a ? ?/ .

	Priek?.	Vid.		Pak.
Augsts	i ? ? u e̞ ? ?̞ ? o̞ a ? ? ?
Gandr. augsts
Augsti vid?js
Vid?js
Zemi vid?js
Gandr?z zems
Zems

Divska?i un trijska?i [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Sakar? ar patska?u sadal??anos un pagarin??anos, k? ar? m?kstin?tu zilbes beig?s eso?u klus??u un ar? palataliz?t? ? sabruk?anu, k? ar? apst?kli, ka divska?i ir to?a nes?ji, l?bie?u valodas divska?u un trijska?u sist?ma ir sare???ta sal?dzin?jum? ar kaimi?u valod?m.

Divska?i p?c kvalit?tes iedal?s kr?to?os un k?pjo?os.

• Kr?to?ie divska?i ir ?si ( ie un uo ) vai gari ( ?e un ?o ), ?so kr?to?o divska?u kop?jais garums ir tuvs ?su monoftongu patska?u garumam.
• K?pjo?ie divska?i ir gari un iedal?s divska?os ar ?su s?kuma komponenti un garu s?kuma komponenti.
  • Austruml?bie?u izloksn? k?pjo?ie divska?i ar garu s?kuma komponenti beidzas tikai ar i ( ?i , ?i , ?i , ?i , ?i ).
  • K?pjo?ie divska?i ar ?su s?kumu beidzas ar i ( ai , ei , ?i , ui ) vai u ( au , iu , ou , ou ).
    • K?pjo?ie divska?i ar ?su s?kumu iedal?s divska?os ar ?su beigu da?u ( aig? "mala", joug?d "upes") un garu beigu da?u, ar ?su beigu da?u saist?s ar? sekojo??s neuzsv?rt?s zilbes patska?a garums (resp., tam j?b?t garam). K?pjo?ajos divska?os ar ?su s?kumu un garu beigu da?u t? ir skaidri gar?ka nek? s?kuma komponente, zilb? ar pamattoni ( aigo "m?r?t", kougon "t?lu") t? ir gar?ka nek? zilb? ar lauztu toni ( a'igo "malu", jo'ugo "upi"). ^[38] ?eit lauztais tonis, ac?mredzot, ?auj sasniegt v?lamo zilbes svaru, neprasot tik daudz pagarin??an?s.

Saska?? ar V?tso trijska?i ieu , uoi un ?oi s?kas un beidzas ar augstu komponenti un darbojas attiec?gi gan k? ?si un gari kr?to?ie divska?i, gan k? k?pjo?ie divska?i ar ?su un garu s?kuma komponenti. ^[38]

Tonis [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

L?bie?u valoda ir vien?g? Baltijas j?ras somu valoda, kura v?rda uzsv?rtaj? zilb? ??ir divus to?us ( zilbes inton?cijas ): k?pjo?o pamattoni un k?pjo?i kr?to?u lauzto toni. Papildus rakstur?gajai to?a kont?rai patska?a vai divska?a ar lauzto toni vid?j? da?? vai ?sa patska?a beigu da?? to?a galotn? seko laringaliz?cija jeb r?kles musku?u sasprindzin?jums, kas ?pa?i sp?c?ga sasprindzin?juma gad?jum? var izpausties k? laring?ls l?dzskanis . V?j?ka sasprindzin?juma gad?jum? tas var ar? palikt nepaman?ms, ??d? gad?jum? ar? to?a kritums liel?koties s?kas agr?k.

V?rdn?c?s un fon?tisk? transkripcij? lauztu toni m?dz nor?d?t ar apostrofu, ta?u l?bie?u pareizrakst?b? to?us nenor?da. Tom?r vair?kos gad?jumos par toni var liecin?t v?rda uzb?ve, par lauztu toni liecina: <b, d, ?, g, z, ?, v, j> atra?an?s l?dzska?u savienojuma s?kum? un zilbes ar pamata uzsvaru beig?s, aiz ?sa patska?a vai ?sa kr?to?a divska?a un vienlaikus <i> vai <o> priek??, savuk?rt <p, t, ?, k, s, ?> atra?an?s aiz ?sa patska?a vai ?sa kr?to?a diftonga nor?da uz pamattoni. ^[32] No ??m likumsakar?b?m izriet visp?r?gais noteikums, ka pirms gemin?ta bals?ga troksne?a vienm?r ir lauztais tonis: a'bbo "plecu (partit?vs)", i'bbi "zirgs" utt.

Ir iesp?jami minim?lie p?ri p?c to?a: l?? "lode" un l?'? "lapa", aigo "m?r?t; laiku (part.)" un a'igo "malu (part.)", kallo "salu (part.)" un ka'llo "zivi (part.)"

Past?v v?rdi, kuru paradigm? notiek pamatto?a un lauzta to?a mija: aig? "mala" : a'igo "malu (part.)", sobr? "draugs" : so'bro "draugu (part.)", n?mo "redzam" : n?'do "redz?t". ^[32] Pirmie divi piem?ri var?tu b?t skaidrojami ar tieksmi uz p?das izohroniju, tre?ais piem?rs, ac?mredzot, skaidrojams ar dz?sta l?dzska?a refleksu (sal. somu nahda ). V?sturiski dz?sti l?dzska?i ir viens no lauzt? to?a ra?an?s iemesliem: r?' "nauda" < * raha , sal. somu, igau?u raha . ^[39]

Uzsvars un p?da [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

L?bie?u valoda l?dztekus somu valodai ir vien?g? Baltijas j?ras somu valoda, kur? uzsvars uz pirmo zilbi ir ar? sve?v?rdos. Saska?? ar V?tso neuzsv?rts var b?t no latvie?u valodas aizg?ts darb?bas v?rda pried?klis , saska?? ar V?ri ( Vaari ) ar pried?kli atvasin?tos darb?bas v?rdos ir divi uzsvari, ^[40] V?tso preciz?, ka pried?klim ar garu zilbi ir t?da pa?a stipruma uzsvars k? saknei, t?d?j?di v?rd? no|votto "no?emt" pried?klis ir neuzsv?rts, bet v?rd? at|ando "atdot" uzsv?rts ir gan pried?klis, gan darb?bas v?rda sakne. No latvie?u valodas aizg?tie pried?k?i netiek lietoti liter?raj? valod?. ^[41]

Papildu uzsvars ( pal?guzsvars ) parasti ir aizn?kamaj? zilb? aiz zilbes ar pamata uzsvaru, ta?u uzsv?rtai zilbei var sekot l?dz div?m neuzsv?rt?m zilb?m. Viens no iz??mumiem ir vienm?r uzsv?rt? izska?a -nik? , kuras gad?jum? pal?guzsvars var b?t ar? uz otr?s zilbes, piem?ram, si'dnik? "ogleklis": si'dnikko "oglekli". ^[41]

Atkar?b? no uzsvaru skaita (t.sk. pal?guzsvaru) v?rds sast?v no vienas vai vair?k?m p?d?m (uzsvaru grup?m). Neuzsv?rti v?rdi parasti veido p?du kop? ar v?rdu, kuram ir uzsvars. Ja vair?ki neuzsv?rti vienzilbes v?rdi seko cits citam, viens no tiem var ieg?t p?das uzsvaru. ^[38]

Fonotaktika un zilbes garums [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

L?bie?u valodas zilbe satur 1?3 patska?us , pirms kuriem var b?t l?dz trim l?dzska?iem un sekot l?dz trim l?dzska?iem. ^[f] L?dzska?u sakopojums v?rda s?kum? nor?da, ka v?rds ir ekspres?vs ( kr?p?o "skr?p?t") vai aizg?ts ( kr?ig "apkakle", ?kink "d?vana"). ^[38] T?pat ar? bals?gie /b d g z/ v?rda s?kum? liel?koties nor?da, ka v?rds ir aizg?ts vai onomatopo?tisks, ^[42] ta?u atsevi??os gad?jumos tie ievada ar? mantotus v?rdus ( b?olgoz "br?klene", d?rbal "cinis; k?dra", g?rban "dz?rvene", zap "?ults"). ^[41]

Visi patska?i, iz?emot reduc?to /?/ , var atrasties v?rda pirmaj? zilb?. Savdab?ga l?bie?u valodas iez?me ir fakts, ka, jo t?l?k zilbe ir p?c zilbes ar pamata uzsvaru, jo ierobe?ot?ks ir iesp?jamo patska?u kl?sts ? otraj? zilb? p?c zilbes ar pamata uzsvaru mantotos v?rdos austruml?bie?u izloksn? ir iesp?jams tikai k?ds no 3 ?sajiem /? i ?/ vai 4 garajiem /?ː iː eː uː/ . Turkl?t /eː/ otraj? zilb? atrodams tikai retos gad?jumos, piem?ram, ku?? "velns". ^[43] Neuzsv?rt? zilb? p?c zilbes ar sekund?ro uzsvaru var b?t sastopami tikai k?ds no 2 ?sajiem /i ?/ vai diviem garajiem /?ː iː/ patska?iem. Neuzsv?rt? zilb? p?c neuzsv?rtas zilbes sastopami vairs tikai /i/ un /?/ . ^[36] T? k? noteiktos gad?jumos /? u i/ ir p?rveidoju?ies par /?/ , tad reduc?tais patskanis t?l?k?s zilb?s ir sastopams visbie??k. ^[43]

Uzsv?rta zilbe ir ?sa, ja t?s beig?s ir ?ss monoftongs vai ?ss divskanis ie vai uo ( ka-l? "zivs", pie-z? "ligzda", suo-d? "kar?", lie-p? "alksnis"). P?r?j?s uzsv?rt?s zilbes ir garas ( k?-ra "v?stule; raksts", s?e-zor "blusa", kat-?? "katls", vot-to "?emt", sa'd-do "krist", t?'on-to "t?kstotis"). At??ir?b? no igau?u valodas, l?bie?u valod? v?rdu var veidot ar? ?sas uzsv?rtas zilbes ( li "ej!", sa "?e!", se "tas", ni "nu; tagad"). Neuzsv?rta zilbe ir gara, ja taj? ir gar? patskanis vai divskanis. T? k? patska?u kl?sts, kas ir iesp?jams mantotu v?rdu neuzsv?rt?s zilb?s ir ierobe?ots, tad divskanis neuzsv?rt? zilb? liecina, ka v?rds ir aizg?ts. ^[38]

Zilbes svars un p?das izohronija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

L?bie?u valodas zilbju iedal?jums p?c svara l?dzin?s zilbju iedal?jumam igau?u valod?, kur pirm?s un otr?s garuma pak?pes zilbes ir vieglas, bet tre??s garuma pak?pes zilbes ir smagas.

?aj? sada?? izmantotas ur?lie?u fon?tiskaj? alfab?t? (UPA) izmantotas papildz?mes: gravis pusgaras ska?as nor?d??anai un makrons gara l?dzska?a nor?d??anai, ja attiec?gaj? poz?cij? gar? l?dzskanis netiek nor?d?ts standarta ortogr?fij?. ??ds lietojums nav da?a no standarta l?bie?u ortogr?fijas.

L?bie?u valodas zilbes svaru noteico?ie krit?riji ir ??di: ^[44]

• visas ?s?s zilbes ir vieglas;
• gar?s zilbes ar pamattoni ir vieglas vai smagas;
  • gara zilbe ar pamattoni ir viegla, ja t? beidzas ar k?pjo?u divskani vai trijskani, kura beigu komponente ir ?sa ( ai-g? "mala", jou-g?d "upes", kuoi-g?d "ku?i"), vai ja t?s ?sajam monoftongam vai ?sam kr?to?am divskanim seko gemin?ta vai l?dzska?u savienojums, kura s?kuma da?a ir ?sa ( ?ur-r? "mur!", pit-k? "gar?", suot-k?b "m?ca"), vieglajai zilbei sekojo??s neuzsv?rt?s zilbes patskanis liel?koties ir gar?;
  • gara zilbe ar pamattoni ir smaga, ja taj? ir divskanis vai trijskanis ar garu beigu da?u ( ai-go "m?r?t", suoi-mo "lam?t"), vai ja ?sam patskanim vai ?sam kr?to?am divskanim seko gar? v?rda beig?s eso?s l?dzskanis, l?dzska?u savienojums ar garu s?kuma da?u vai gemin?ta ( kik? "gailis", pi??-ki "p?rkons", ak?-ko "?ert");
• zilbe ar lauzto toni ir smaga, ja t?s beig?s ir l?dzskanis, divskanis vai trijskanis ( u'd "migla", na'g-rom "smejamies", a'i-go "malu (part.)", kuo'i-gon "ku?im");
• uzsv?rta zilbe ar garu patskani liel?koties ir smaga ( k?-lo "dzird?t", s??-mod "siles", v?-rod "sve?i", p?'-dod "t?ri", t?'-do "grib?t").

V?tso secina, ka smagai zilbei sekojo?as neuzsv?rtas zilbes patskanis vienm?r ir ?ss, vieglai zilbei sekojo?as neuzsv?rtas zilbes patskanis vienm?r ir gar?. Kaut ar? vi?? to nepiemin, ??s attiec?bas starp zilb?m ir ?oti l?dz?gas vienk?r?ajiem p?das izohronijas noteikumiem latvie?u valod? (kas saska?? ar vairumu autoru att?st?ju?ies Baltijas j?ras somu ietekm?), t. i., savstarp?ju mijiedarb?bu starp gariem l?dzska?iem un gariem patska?iem (piem?ram, la[pp]a → lap?). Z?m?ga at??ir?ba l?bie?u valod? ir fakts, ka lauzta inton?cija ir viens no smagu zilbi veidojo?iem faktoriem (v?sturisku iemeslu d?? latvie?u valodai nav izstr?d?ti atz?ti krit?riji par to, kas latvie?u valod? nosaka zilbes svaru).

V?ri, lai atsauktos uz ?o procesu, izmanto terminu l?dzska?u kvantitat?v? mija . ?ajos piem?ros mija ir uzskat?ma standarta l?bie?u ortogr?fij? (papildus lietotas v?rdn?c?s izmantotas z?mes <' ?>): ^[40]

• tt / t: katto "p?rkl?t" ? kat?b "es p?rkl?ju, vi?? p?rkl?j";
• pp / p: lieppo  ? liep? "alksnis" (partit?vs : nominat?vs);
• kk / k: rikkod "bag?ti" ? rik?z "bag?ts";
• zz / z: pie'zzo  ? piez? "ligzda" (partit?vs : nominat?vs);
• ?? / ?: a'??o  ? a?? "lieta" (partit?vs : nominat?vs);
• mm / m: i'mmo "z?st" ? im?b "z??";
• nn / n: ka'nno  ? kan? "vista" (partit?vs : nominat?vs);
• ll / l: pallo "degt" ? pal?b "deg";
• rr / r: karro  ? k?ra "(dz?vnieka) spalva" (partit?vs : nominat?vs);
• jj / j: a'jjo "dz?t" ? aj?b "es dzenu, vi?? dzen";
• vv / v: so'vvo  ? sov? "n?ja" (partit?vs : nominat?vs).

?ajos piem?ros garas afrik?tas <ts> un <t?> dotas k? <tts> un <tt?>, ??ds pieraksts netiek izmantots standarta ortogr?fij?:

• tts /ts: mottso [standarta ortogr?fij? motso ] "me?s (partit?vs)" ? mots?d "me?i (daudzskaitlis)";
• tt? / t?: v?tt?o [standarta ortogr?fij? v?t?o ] "mekl?t" ? v?t??b "es mekl?ju, vi?? mekl?";

Sekojo?os piem?ros pusgar? l?dzskanis nor?d?ts ar UPA izmantoto gravja z?mi:

• k?s / ks: ok?so  ? oks? "zars" (partit?vs : nominat?vs);
  • mak?so "maks?t" ? maks?b "es maks?ju, vi?? maks?";
• p?s / ps: nap?so ? naps? "sitiens" (partit?vs : nominat?vs);
• p?? / p?: lip??o "slaukt" ? lip??b "es slaucu, vi?? slauc";
• p?t / pt: lop?to "beigt" ? lopt?b "es beidzu, vi?? beidz";
• s?t / st: as?to "iet, so?ot" ? ast?b "es eju/so?oju, vi?? iet/so?o";
• r?b / rb: var?bod "k?ju pirksti" ? v?rbaz "k?jas pirksts";
• r?d / rd: par?dob "borti" ? p?rdaz "borts";
• r?g / rg: ur?go  ? ?rga "strauts" (partit?vs : nominat?vs);
• ?d / nd: ra?do  ? r?nda "krasts" (partit?vs : nominat?vs);
• r?z / rz: var?zo  ? v?rza "kume??" (partit?vs : nominat?vs);
• m?b / mb: lam?bod "aitas" ? l?mbaz "aita";
• l?g / lg: vol?go  ? v?lga "par?ds" (partit?vs : nominat?vs);
• l?m / lm: sil?mo  ? s?lma "acs" (partit?vs : nominat?vs);
• r?n / rn: par?no  ? p?rna "liepa" (partit?vs : nominat?vs).

L?dz?gi k? latvie?u valod? ?si patska?i l?bie?u valod? ir saist?ti ar gariem l?dzska?iem (vai pusgariem l?dzska?u sakopojumos) ar? tad, ja tas netiek uzr?d?ts ortogr?fij?. Svar?ga at??ir?ba no latvie?u valodas ir tas, ka ?aj? proces? ir iesaist?ti ar? skane?i ( pallo  : pal?b ), kas latvie?u valod? nemaina savu garumu (piem., mala : mal?).

Patska?u v?sturisk? att?st?ba [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

L?dz?gi vairumam igau?u un votu valodu izlok??u uzsv?rt?s zilbes paaugstin?tais nenoapa?otais paka??j?s rindas o vispirms ir veidojies no agr?ka *e v?rdos, kur biju?i paka??j?s rindas patska?i a , o un u ( * v?raz > v?roz "sve?s", *negla > no'ggol "nagla"), un da??ji ar? no ?sajiem *a , *o , *u , *u ( *sana > son? "v?rds", *roho > ro'v "mauri??", *huva > jov? "labs"). P?c o ra?an?s *e , *o , *o ir k?uvu?i par divska?iem ie , uo , uo . At??ir?b? no igau?u valodas izloksn?m, somu, kar??u, livi un l?du dialekta, l?bie?u valod? ir sa???lu?ies ar? ?sie patska?i, turkl?t l?bie?u ?sie sa???lu?ies divska?i ir vair?k vai maz?k tik pat gari k? ?ss atsevi??s patskanis ( *kevad > kiev?d "pavasaris", *keuzi > kieu? "virve", *soda > suod? "kar?"). At??ir?b? no piemin?taj?m valod?m *? un *e nav sa???lu?ies, ja sekojo?aj? zilb? bijis *i ( *k?li > k?? "valoda", *(h)elmi > e?m "dzintars").

Svar?g?k?s no l?bie?u valod? notiku?aj?m savdab?gaj?m p?rmai??m ir:

• uzsv?rt?s zilbes *a paaugstin??an?s par e , ja taj? pa?? vai n?kamaj? zilb? sekojis i ( *tai > tei "uts", *vaginen > ve'ggi "stiprs", *s?ri > *s?ri > s?r "(k?jas) ikri"), ?is process ir l?dz?gs regres?vajai patska?u harmonijai liter?raj? latvie?u valod? ("platajam un ?aurajam <e>");
• paka??j?s rindas patska?u *a , *o , *u p?rtap?ana *b , *pp , *m , *v , *kk priek?? par priek??j?s rindas a , o , u tad, ja n?kamaj? zilb? bijis i , t. i., metafonija jeb umlauts ( *tammi > *tammi > tam "ozols", *tobi > *tobi > to'b > te'b "kaite", *nukki > *nukki > nuk > nik "??ukurs"), labi?lie priek??j?s rindas o , u 19., 20.gs. mij? delabializ?j?s;
• augsta un vid?ji augsta pac?luma patska?u zudums v?rda beig?s un ar to saist?ta agr?k?s atv?rt?s ?s?s pirm?s zilbes k???ana par sl?gtu ar lauzto toni ( *abu > a'b "pal?dz?ba; plecs", *tuli > tu'? "uguns");
• ?sa monoftonga pagarin??an?s sa?sin?ju??s gara skane?a priek?? ( *pu??az > *pu ^? ?az > *p? ^? ?az > p??az "bura", tammod > *ta ^m mod > *t? ^m mod > t?mod > t?mod "ozoli");
• *? labializ?cija austruml?bie?u izloksn? ( *m? > m? "zeme", *t?mod > t?mod "ozoli"); ^[36]
• k?dreiz?j? *i vai *j priek?? izveidoju??s m?kstin?t? v?j? vel?r? klus??a *? un sp?c?g? vel?r? klus??a *?? sabruk?ana par patska?a i un nem?kstin?ta vel?r? klus??a grupu ( *lagja > *la?? > laig? "plats", *lahkik > l?'?i > l?'igi "pu?u", *h?kki > ?? > ?ik "??is");
• *a p?rtap?ana par centraliz?to/reduc?to o neuzsv?rt? tre?aj? zilb?;
• ?sa monoftonga pagarin??an?s zilbes beig?s eso?as rezonantes priek?? (jauna gar? ? ra?an?s austruml?bie?u izloksn?) un divska?a s?kuma komponentes pagarin??an?s, ja uzsv?rtajai zilbei seko viena neuzsv?rta zilbe ( *jalga > j?lga "k?ja", *aiga > ?iga "laiks");
• vok?l?s harmonijas zudums, *e centraliz??an?s (k???ana par indiferentu patskani) zilb?s, kas t?l?kas par pirmo un paaugstin??an?s par *o (iesp?jams, ?eit V?tso dom? uzsv?rt?s zilbes paka??j?s rindas augsto o , kas radies no *e , jo t?l?k?s zilb?s atrodamais centraliz?tais/reduc?tais o ir vid?j?s rindas/vid?j? pac?luma);
• *o paaugstin??an?s par u , k? ar? *o un u sapl??ana par u ( *kaded > kad?d "rokas", *k?ndod > *k?ndud "celmi");
• patska?u pagarin??an?s v?rda otraj? zilb? p?c uzsv?rt?s zilbes ar ?su vai sa?sin?ju?os zilbes gal? eso?u obstruenti ( *abud > ab?d "pleci", *kadud > kad?d "rokas", *musta > must? "melns");
• ?s? u p?rveido?an?s par o sekojo?aj?s zilb?s austruml?bie?u izloksn? ( *l?ndud > l?ndod "putni", *k?ndud > k?ndod "celmi);
• ?s? uo , reti ar? gar? ?o vienk?r?o?an?s aiz l?dzska?iem p , m un v par vid?ji augstu nenoapa?otu ? vai ? austruml?bie?u izloksn? un Lielirb?, ? un o var veidot minim?los p?rus ( p?'ddo "s?p?t" un po'ddo "skrandu");
• galven?s zilbes o sapl??ana ar priek??jo noapa?oto u rietuml?bie?u izloksn?, u savuk?rt sapl?da ar i l?dz 20.gs. s?kumam ( ko'zzi > ku'zzi > ki'zzi "dusm?gs", v?roz > v?roz > v?roz "sve?s);
• noapa?oto (labi?lo) priek??j?s rindas patska?u delabializ??an?s l?dz 20.gs. s?kumam ( ku'zzo > ki'zzo "vaic?t", s? > s? "vaina", to'b > te'b "kaite", t?o > t?e "darbs"). ^[37]

Izloksnes un to vok?lisma sal?dzin?jums [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Kurzemes l?bie?u valoda iedal?s 3 izloksn?s: rietuml?bie?u, kas tikusi run?ta L???? un Mi?e?torn? , Lielirbes, kas tikusi run?ta Lielirb? , un austruml?bie?u izloksn?, kur? v?l p?c Otr? pasaules kara ietilpu?i Jaunciems , S?krags , Mazirbe , Ko?rags , Pitrags , Saunags , Vaide , Kolka un Melnsils . ^[45]

Liter?rajai l?bie?u valodai par pamatu ir Kurzemes l?bie?u valodas austrumu izloksne. ?aj? izloksn? ir vispla??kais patska?u kl?sts.

Sekojo?aj? l?bie?u izlok??u patska?u kl?sta sal?dzin?jum? pa kreisi ir nenoapa?oti priek??j?s rindas patska?i , pa vidu ? nenoapa?oti paka??j?s rindas patska?i , pa labi ? noapa?oti paka??j?s rindas patska?i, aug?? ir augsta m?les pac?luma patska?i, bet lej? ? zema m?les pac?luma patska?i. Patska?i ir doti, izmantojot tos apz?m?jo?os burtus un v?rdn?c?s izmantotus apz?m?jumus, kas nav da?a no standarta l?bie?u ortogr?fijas, specifisk?k ? <?>.

L?bie?u valodai ir rakstur?gi ierobe?ojumi attiec?b? pret pie?aujamajiem patska?iem neuzsv?rt? zilb? mantotos v?rdos. Sekojo?aj? tabul? sal?dzin?ti pie?aujamie patska?i 2. zilb? aiz zilbes ar pamata uzsvaru austruml?bie?u izloksn? un Lielirbes un rietuml?bie?u izloksn?s. T?l?k par 2. zilbi aiz zilbes ar pamata uzsvaru pie?aujamo patska?u kl?sts ir v?l ierobe?ot?ks.

L?dzska?i [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Sal?dzinot ar l?bie?u valodas patska?u sist?mu, kas ir sare???t?ka nek? latvie?u valod?, l?bie?u l?dzska?u kl?sts ir ?oti l?dz?gs tam, k?ds tas ir latvie?u valod?.

Lietojot literat?r? bie?i izmantoto ur?lie?u fon?tisko alfab?tu (UPA), l?bie?u valod? ir sekojo?i l?dzska?i: b, d, d', f, g, j, k, l, l', m, n, n', p, r, r', s, ?, z, ?, t, t', v . L?bie?u valod? ir ar? afrik?tas : ts ( ts?? "ezis"), t? ( t?ir?k?o "?ivin?t"), dz ( dz?vib "pulss", v?ndzi "laim?gs"), d? ( i?d??m?a "kr?jums"). L?dzskanis ŋ ( [ŋ] ) sastopams tikai k vai g priek?? ( k?ŋgar "smil?u k?pas j?ras krast?", beŋk "sols"). ^[42] Visi l?dzska?i, iz?emot aizg?to h (nebals?gs vel?rs frikat?vs [x] ), sastopami ar? k? gemin?tas. ^[46]

Svar?gs UPA tr?kums ir fakts, ka tas ne?auj ??irt palat?lus l?dzska?us (piem?ram, palat?lus eksploz?vus sl?dze?us [c ?] k? latvie?u <? ?> vai ung?ru <ty gy>) no palataliz?tiem l?dzska?iem (piem?ram, palataliz?tiem alveol?riem eksploz?viem sl?dze?iem [t? d?] k? krievu <ть дь>), t? pat ar? ? ?, ja tie ir palat?li, to v?rt?bas ir [? ?] (k? latvie?u valod?), bet ja palataliz?ti  ? [l? n?] (k?, piem?ram, krievu valod?). Vien?gais no t. s. m?kstajiem l?dzska?iem, kur ??da ??ir?ana nav aktu?la ir <?>, jo tiek uzskat?ts, ka palat?ls vibrants ir ska?a, ko nav iesp?jams realiz?t, t?pat ar? tam nav IPA simbola, t?d?j?di ar? latvie?u valodas m?kstin?tais <?> tiek pierakst?ts k? palataliz?ts [r?] t? pat k?, piem?ram, krievu palataliz?tais <рь>.

Pie?emot, ka m?kstin?tie l?dzska?i l?bie?u valod? ir fon?miski (piem., t?? "v?j?", t?l "v?ja (?en.)") un m?kstin?jums nav atkar?gs no kontekstu?liem procesiem (k?, piem?ram, t. s. asimilat?v? palataliz?cija lietuvie?u valod? vai l?dz?gais process krievu valod?), l?bie?u l?dzska?u sist?ma ir sekojo?a:

Asimil?cija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Saska?? ar V?ri l?bie?u valod? darbojas vienk?r?as sandhi likum?bas ? v?rda beigu l?dzskanis ieg?st vai zaud? bals?gumu atkar?b? no sekojo??s ska?as (UPA transkripcij?): mie z ?l?'B "v?rs n?k", mie s ?tulaB "v?rs atn?k". ??da asimil?cija notiek ar? v?rdu vid?, tos lokot: ki?? G "s?ns" ? ki?? k st "no s?na", u' D "migla" ? u' t st "no miglas". ^[47] V?rda absol?taj?s beig?s (pirms pauzes) b , d , g , z , ? (da?k?rt ar? d’ , dz ) viet? par?d?s t. s. pusbals?gie l?dzska?i, ko UPA apz?m? ar lielajiem burtiem B , D , G , Z , ? ( D’ , DZ ). ^[42] Pusbals?giem l?dzska?iem ir tieksme b?t bals?giem pirms patska?iem un bals?giem l?dzska?iem, savuk?rt pirms nebals?giem l?dzska?iem ? nebals?giem. ^[48]

L?dz?gi k? latvie?u valod? ??dus asimilat?vus procesus neuzr?da standarta ortogr?fij?: m?ez l?b , m?ez tul?b , ki?g , ki?gst , ud , udst .

L?dzska?u v?sturisk? att?st?ba [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

V?sturiski l?bie?u valodas l?dzska?u sist?mai att?st?ju??s vair?kas rakstur?gas iez?mes. ^[46]

• V?jo (t. i., bals?g? apkaim? bals?go) un stipro sl?dze?u un sibilantu virk?u esam?ba Baltijas j?ras somu pirmvalodas stipro sl?dze?u un sibilantu virknes viet?: tub? "istaba" (sal. igau?u tuba , bet somu tupa ), sad? "simts" (igau?u sada , somu sata ), viz? "ciets", sa'gdo "bie?s; bl?vs", kal?d "zivis" (igau?u kalad , bet somu kalat ) un ar? dent?lspirantes (dent?l? frikat?va) viet? ( sid?m "sirds; vidus"). Retos gad?jumos bals?gie b, d, g, z sastopami ar? mantota v?rda s?kum?.
• ???ce?u ? un ? esam?ba mantotos v?rdos ( ?a'ugoz "glodene", si??likki "?irzaka").
• Baltijas j?ras somu pirmvalodas v?j?s laring?l?s spirantes *h (t. i., bals?g? glot?l? frikat?va [?] ) zudums, izz?dot zilb? ar pamata uzsvaru pirms l?dzska?a eso?s *h vienm?r un starp patska?iem eso?s *h vairum? gad?jumu, izrais?jis lauzta to?a ra?anos: l?'? "lapa" (sal. igau?u leht , somu lehti ), t?'god "pelni" (ig. tuhk , somu tuhka ), r?' "nauda" (ig., somu raha ), va'it "starpa" (ig. vahe , somu vaihe ).
• Puspatska?a *v asimil??an?s *lv > ll , *rv > rr ( * palvodak > pallo "l?gt", *kirvehed > kirrod "cirvji") un zudums savienojumos *dv ( lad? "galotne" sal. ig. latv , somu latva ) un *zv ( raz? "tauki", ig. rasv , somu rasva ), k? ar? puspatska?a *j savienojumu sapl??ana *dj > ? , zj > ? , *nj > ?? , *lj > ?? , *rj > ?? ( pa?? "spilvens", a?? "lieta", mi??o "vedeklu (partit?vs)", pa??od "pliki", pu??od "buras") un p?rvieto?an?s *bj > b ( kab? "(p?rnad?a) nags"), kur a radies no a starplaik? past?v?ju?? m?kstin?t? b ietekm? un *gj > ig ( laig? "plats").
• Alveol?ro *t, *d, *s, *z, *n, *l, *r v?sturiska palataliz??an?s (> ?, ?, ?, ?, ?, ?, ? ) l?dzskanim sekojo?a *i priek??, kas da?k?rt nov?rojama k? m?kstin?ta/nem?kstin?ta l?dzska?a mija paradigm? : *uni > u'? "miegs", bet *unen > u'n "miega (?en.)"
• *n zudums v?rda beig?s ( *pimedan > pi'mdo "tum?a (?en.)")
• Neuzsv?rtai zilbei sekojo?a starp patska?iem eso?a d zudums atv?rtas zilbes s?kum? jeb t. s. pied?k?u pak?pju mija, kas izrais?ja patska?u sapl??anu un iepriek??j? atsevi??? l?dzska?a gemin?ciju ( *sigada > *sigado > si'ggo "c?ku (part.)") Rezult?t? visi l?dzska?i, iz?emot aizg?to h , p?c atsevi??a patska?a vai ?sa divska?a sastopami ar? k? gemin?tas ( je'llo "dz?vot", o'bbo "v?lu", sie'ggo "mais?t", lu'mmi "sniegots", vi'jji "ind?gs"). Starp ?su atsevi??u patskani vai ?su divskani un o neviens l?dzskanis nav bez gemin?cijas.
• L?dzska?a sa?sin??an?s uzsv?rtas zilbes beig?s, ja sekojo?? neuzsv?rt? zilbe bijusi sl?gta (vai neuzsv?rt? zilb? bijis *a un taj? pa?? v?rd? nav bijusi neuzsv?rta 3. zilbe), zilbes beig?s eso??s rezonantes (t. i., skane?a) sa?sin??an?s vienlaikus izrais?jusi patska?a pagarin??anos ( *kandud > *k?ndud (> k?ndod ) "celmi", *kartad > k?rtad "baidies") un zilbes beig?s eso??s sp?c?g?s obstruentes (t. i., nebals?g? troksne?a) sa?sin??an?s vienlaikus izrais?jusi sekojo??s neuzsv?rt?s zilbes patska?a pagarin??anos ( *istud > ist?d "s?di", *musta > must? "melns", *vakka > vak? "p?rs").
• Sonoro gemin??u ar sa?sin?ju?os s?kuma da?u vienk?r?o?an?s aiz gara patska?a vai gara divska?a p?c iepriek??j?m p?rmai??m ( *k? ^r raz > k?raz "cirvis", *p? ^? ?az > p??az "bura").
• Labiodent?l? frikat?va f un nebals?g? vel?r? frikat?va h aizg??ana ap 19. un 20.gs. miju ( film "filma", himn "himna").

Morfolo?ija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

V?rd??iras [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

L?bie?u valod?, t?pat k? cit?s Baltijas j?ras somu valod?s, visus nomenus bie?i apskata k? vienotu kategoriju, jo no to ??ir?anas atsevi???s kategorij?s (piem?ram, lietv?rdi , ?pa??bas v?rdi , personu vietniekv?rdi ) ir mazs praktisks labums. T?, piem?ram, nomens (nosac?ti ?pa??bas v?rds) van? "vecs" lok?ms p?c 18. tipa, t?pat k?, piem?ram, nomeni (nosac?ti lietv?rdi) kan? "vista" vai kal? "zivs", atvasinot p?r?ko pak?pi va??mi "vec?ks", t? tips nosac?ti main?s uz 200. tipu, kas citu vid? ietver visus ar -mi darin?tos lietv?rdus, kas noz?mes zi?? atbilst latvie?u izska?ai "-?ana" ( jel?mi "dz?vo?ana"), t?d?j?di starp nosac?tu nomena v?rd??iru un t? morfolo?iskaj?m ?pa??b?m ir mazs sakars.

Nomenus pretnostata otrai lielai kategorijai ? darb?bas v?rdiem jeb verbiem, ta?u j?piez?m?, ka ar? darb?bas v?rdu nenoteiksmes var tikt loc?tas atsevi??os loc?jumos. Sup?na gad?jum? ir iesp?jams ar? abes?va loc?jums ( ?ndamot "nedodot", likkomot "nekustoties"), ^[49] kas netiek lietots nomenu loc??an?. Somu un igau?u valod?s past?v abes?va loc?jums ar? nomeniem.

Nomenu loc??ana [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Nomeni var tikt loc?ti jeb deklin?ti 2 skait?os un ne vair?k k? 12 loc?jumos, ta?u da?a no loc?jumiem ir neprodukt?vi un vairumu nomenu loka 8 loc?jumos. Rakstur?gi ur?lie?u valod?m l?bie?u valod? nepast?v dzimtes kategorija, tre??s personas vietniekv?rds ta / tam? noz?m? k? "vi??", t? "vi?a".

Saska?? ar V?tso l?bie?u valod?, t?pat k? igau?u un vepsu valod? , nav akuzat?va, piln? objekta loc?juma funkciju pilda ?enit?vs. ^[50] Mozlijs zi?o, ka l?bie?u valodas piln? objekta loc?juma funkcijas pilda akuzat?vs, kas esot identisks nominat?vam. Visticam?k, Mozlijs jauc situ?ciju ar somu valodu, kur ir ??da sist?ma. ^[51] Fakts, ka ?enit?vs at??iras no nominat?va maz? skait? v?rdu, iesp?jams, veicin?jis ??das k??das ra?anos.

T? viet?, lai run?tu par deklin?cij?m , l?bie?u valod? run? par nomenu loc??anas tipiem. L?L kategoriz? nomin?los v?rdus 242 loc??anas tipos.

Pabeigt?ba (pilns un da??js objekts) [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Latvie?u valod?, t?pat k? lietuvie?u un sl?vu valod?s , aspekta (pabeigtas vai nepabeigtas darb?bas) nor?d??anai izmanto pried?k?us , piem?ram, "vi?? las?ja gr?matu, c?la m?ju" pretstat? "vi?? iz las?ja gr?matu, uz c?la m?ju", kur pried?klis nor?da pabeigtu jeb perfektu darb?bu. L?bie?u valod? savuk?rt, t?pat k? cit?s Baltijas j?ras somu valod?s, run? par pilnu un da??ju objektu, kur pilns objekts nor?da pabeigtu darb?bu, bet nepilns ? uz nepabeigtu jeb imperfektu darb?bu. Piln? objekta loc?jums l?bie?u valod? ir ?enit?vs, bet nepiln? ? partit?vs.

Tom?r L?L dokument?tajos valodas lietojuma piem?ros nov?rojama neregularit?te, kur pabeigtas darb?bas objekts var b?t ?enit?v?: ta ???tiz e?t? p?oga ?arlaksto tierroks (nominat?vs/?enit?vs p?oga , bet partit?vs p?igo ) "vi?? iz ?rst?ja savu d?lu no ?arlaka", ta?u izteikti pabeigtas darb?bas objekts var b?t ar? partit?v?: ta ???tiz t?nda sal?ndomost jar? (?enit?vs tam , partit?vs t?nda ) "vi?? iz ?rst?ja vi?u no zag?anas", p?d?j?s fr?zes igau?u tulkojum? objekts ir ?enit?v?: ta arstis tema varastamast ara (nominat?vs/?enit?vs tema , partit?vs teda ).

Nominat?vs [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Nominat?vs ir subjekta ( teikuma priek?meta ) loc?jums, reiz?m ar? apst?k?a loc?jums ( ma brout?ob e??omp?va "es brauk?u pirmdien "). ^[52] J?piez?m?, ka visbie??k, lai izteiktu dienas k? apst?k?us, tiek izmantots dat?vs e??omp?van .

?enit?vs [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?enit?vs ir piln? objekta un ?pa?nieka papildin?t?ja loc?jums ( laps j?lgad at kiev?mod " b?rna k?jas ir vieglas"). ?enit?vs ir ar? dat?v? vai instrument?l? eso?a lietv?rda, ?pa??bas v?rda vai skait?a v?rda papildin?t?ja loc?jums ( e?miz lapson " pirmajam b?rnam"). ?enit?vs ir ar? vairuma prepoz?ciju un postpoz?ciju loc?jums ( i? mier "p?r j?ru "; tu??z vied sizzol "karst? ?den? iek??"). ?enit?vs at??iras no nominat?va maz? skait? nomenu. Daudzskaitl? ?enit?vs at??iras no nominat?va tikai da?? vietniekv?rdu. ^[52]

Partit?vs [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Partit?vs ir da??j? objekta loc?jums ( ta v?st?z le?ti "vi?? pirka butes "), t. s. da??j? subjekta (teikuma priek?meta) loc?jums ( viet? um jenno " ?dens ir daudz") un virknes prepoz?ciju loc?jums ( pids rando "pa j?rmalu ", vast ovvo "pret straumi ", ilmo viet? "bez ?dens "). ^[52]

Dat?vs [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

At??ir?b? no cit?m Baltijas j?ras somu valod?m, tostarp Salacas l?bie?u valodas, Kurzemes l?bie?u valod? sa??m?ju, ?pa?nieku vai pieder?bas zaud?t?ju izsaka nevis ar ?rvietas lokat?viem, bet ar dat?vu, t. i., t?pat k? mordvie?u un baltu valod?s. ?? iemesla d?? dat?v? ir pastarpin?tais objekts ( J?? t?tiz P?toron ?d lambo "J?nis apsol?ja P?terim vienu aitu"), pieder?bas apst?klis ( minnon v?? ibbi " man bija zirgs"; se n?emo um tid?ron "t? govs ir meitas "), pieredz?juma apst?klis ( minnon um k?lma " man ir auksts"), objekta apst?klis ( ta um valston vast?ksnik? "vi?? ir valsts pretinieks"). ^[52]

V?tso saist?jis l?bie?u un mordvie?u valodu dat?va loc?jumus, ??s valodas ir vien?g?s ur?lie?u valodas, kam ir dat?va loc?jums. ^[53] Ern?treits un K?ava l?bie?u dat?vam postul? latvie?u valodas ietekmes izcelsmi, vi?upr?t, l?bie?u dat?vs visticam?k ir c?lies no l?bie?u valod? izzudu?? es?va loc?juma *-nA (k? tas uzskat?ms lokot dienu v?rdus ar apst?k?a noz?mi, piem?ram, e??omp?va n "pirmdien", sal. igau?u esimese na "k? pirmais; pirmaj? viet?", somu paiva na "pa dienu"). ^[54]

Instrument?lis (translat?vs-komitat?vs) [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Citu Baltijas j?ras somu valodu komitat?va ("ar ko?") un translat?va ("(k??stot) par ko?") loc?jumi l?bie?u valod? sapl?du?i vien? loc?jum?, kas, iedvesmojoties no latvie?u valodas, nosaukts par instrument?li. ^[55] Instrument?lim ir daudz funkciju ( b?o? t?eb v?ldi? ?d nad??oks "veikalu atver uz jaunned??u [~ ar jaun ned??u ]"; pi? ad?gtiz laps ruj?ks "suns nobaid?ja b?rnu slimu "; ve? v?? lapston (pa) iz?ks "br?lis bija b?rniem par t?vu "; ma s?eb naggiri k?ordkoks "es ?du kartupe?us ar miz?m "; ma s?eb naggiri i?d??m?aks "es ?du kartupe?us ar kr?jumu "; ma s?eb naggiri veisoks "es ?du kartupe?us ar nazi "; ma s?eb naggiri k?imaks "es ?du kartupe?us kop? ar kaimi?u "; ma s?eb naggiri jov? m?elkoks "es ?du kartupe?us labpr?t [~ ar labu pr?tu ]"; ta pa??mstoks nag?iz palgsto "vi?? sej? izskat?j?s lab?ks " [ pa??mstoz (apst.) "lab?k"]; B???ik v?? s?rd abbondoks m?ez "Buntigs bija v?rs ar lielu b?rdu "; K?ngard at nummoks t?dod "Kangari ir pilni vir?u [~ ar vir?iem ]"). ^[52]

Ern?treits un K?ava uzskata, ka translat?va un komitat?va sapl??ana l?bie?u valod? t. s. instrument?l? notikusi latvie?u valodas ietekmes rezult?t?. Vair?kzilbju v?rdos instrument??a paz?me ir -ks , vienzilbes v?rdos -koks . Vienzilbes v?rdu instrument??a galotn? s?kotn?j? translat?va galotne * -ks var?tu b?t sapl?dusi ar s?kotn?jo komitat?va galotni *-ka , t. i., *-ka + *-ks > *-kaks > -koks . Par ??du instrument??a att?st?bu var?tu liecin?t fakts, ka vienzilbes v?rdiem retos gad?jumos ir divas da??das instrument??a formas, viena ar komitat?va noz?mi un viena ar translat?va noz?mi, piem?ram, v?rdam pi? "suns": pi?koks (kom.) "ar suni", pi??oks (transl.) "(k??t) par suni". ^[55]

Illat?vs, ines?vs un elat?vs [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

L?bie?u valod? produkt?vi ir tikai iek??jo vietas attieksmju loc?jumi (jeb iek?vietas loc?jumi, k? tos sauc Rudz?te ), ^[56] tradicion?li tie izsaka: ines?vs  ? atra?anos kaut kur iek??, elat?vs  ? virz?bu no kaut kurienes ?r? un illat?vs  ? virz?bu kaut kur iek??, ^[47] ta?u j??em v?r?, ka ar ?rvietas loc?jumu zu?anu tie var izteikt virzienu uz/no vai atra?anos ar? uz objekta ?r?j?s virsmas, piem?ram, mierro "uz j?ru", mierso "j?r?; uz j?ras", miersto "no j?ras". ^[52] Cit?s Baltijas j?ras somu valod?s ??ds lietojums var?tu tikt interpret?ts k? "j?r? iek??; j?r? (zem ?dens); ?r? no j?ras (?dens)".

L?L sav?s loc??anas tabul?s nesniedz v?rdu ines?va formas, ta?u ines?va forma ir ieg?stama no elat?va formas, iz?emot no pied?k?a <t> (v?rdu j?lga "k?ja", vag "vaga", nu?m "lauks" iek?vietas loc?jumi p?c V?tso): ^[57]

Ines?va un elat?va galotn?s nov?rojama vari?cija, kur t?s var b?t gar?kas (ar o ) vai ?s?kas (bez patska?a o ). L?L ir tieksme dot priek?roku gar?kaj?m galotn?m: v?rda ki?g elat?va forma, kas citviet atrodama k? ki?gst , saska?? ar L?L ir ki?gsto ("no s?na"). Saska?? ar V?tso ?? ir vari?cija, kas nov?rojama austruml?bie?u izloksn?: Mazirbei un Ko?ragam rakstur?ga priek?rokas do?ana partit?va -to un ines?va un elat?va -so un -sto galotn?m, ??ds lietojums bie?i sastopams ar? no Pitraga l?dz Vaidei , turpret? S?krag? un Kolk? gar?s galotnes gandr?z netiek lietotas, dodot priek?roku -t , -s , -st . ^[57] T?d?j?di augst?k dotaj?m form?m vagso , vagsto , nurmso , nurmsto visticam?k sagaid?mi varianti vags , vagst , nurms , nurmst .

Neprodukt?vi loc?jumi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?rvietas loc?jumi (allat?vs, ades?vs, ablat?vs) [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?rvietas loc?jumi ( allat?vs , ades?vs un ablat?vs ) l?bie?u valod? vairs nav produkt?vi, tie ir sastopami tikai vienskaitl? k? noteiktu vietv?rdu loc?jumi (galvenok?rt t?du, kas ir salikte?i ar v?rdu -m? "zeme" otraj? da??): Kurm?lo "uz Kurzemi", Kurm?l "Kurzem?", Kurm?ld(o) "no Kurzemes", papildus ar? frazeolo?iz?ju?os izteicienos: ka??ol "uz ganiem", k??al "ganos", k??ald "no ganiem", suoddol "uz karu; (doties) kar?", suod?l "kar?", suod?ld "no kara", k? ar? apst?k?a v?rdos un postpoz?cij?s: p?lo "uz; virs? (kust?bas virziens)", p?l "uz; virs?", p?ldo(st) "no; no virsas". Uz objekta ?r?j?s virsmas notieko?u kust?bu vai atra?anos izsaka piemin?t?s postpoz?cijas vai iek??jie vietas attieksmju loc?jumi. ^[52]

Instrukt?vs [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Nelielam skaitam v?rdu ir daudzskait?a ^[58] instrukt?va formas (kas atbild aptuveni uz jaut?jumu "k?, k?d? manier??"), ta?u V?tso uzskata, ka ??s formas atbilsto??k b?tu klasific?t k? apst?k?a v?rdus ( ik??? "pa vienam; vienatn?", kuolmi? "pa trijiem", t?onti? "t?ksto?iem", kab?li? "gabaliem", sam?? "so?iem", p?vi? "dien?m", ?omogi? "no r?tiem; r?tos", j?lgi? "k?j?m"). ^[57]

?pa??bas v?rdi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?pa??bas v?rdiem nav nek?du form?lu paz?mju (t. i., nav noteiktu paz?mju, kas ??irtu tos no citiem nomeniem), ta?u tos m?dz ??irt pirmatn?gos ( v?lda "balts", must? "melns", kna? "skaists") un atvasin?tos ar pied?k?iem ( punni "sarkans", k?rabi "raibs", n?lgali "izbad?jies"), kur pied?klis -i p?c V?tso dom?m c?lies no Baltijas somu *-inen ) vai atvasin?tos ar pried?k?iem ( abjov? "nelabs"). ^[59]

Ierobe?otam skaitam ?pa??bas v?rdu p?r?ko pak?pi var izveidot ar pied?kli -imi / -?mi , da?k?rt ar? -im / -?m : pi?ki "mazs" : pi?k?mi "maz?ks", s?? "liels" : s??imi "liel?ks", mad?li "zems" : mad?limi "zem?ks", kuordo "augsts" : kuordimi "augst?ks", n?o? "jauns" : n?o?imi "jaun?ks", van? "vecs" : va??mi "vec?ks", laig? "plats" : laig?m "plat?ks", ov?r "pla?s; ?rts" : ov?rim "pla??ks; ?rt?ks", ?pa?s gad?jums ir jov? "labs" : pa??mi "lab?ks". Vairumam v?rdu p?r?ko pak?pi veido ar prepoz?ciju jo (kurai priek?? var pievienot ar? vel "v?l"): k?lma "auksts" : (vel) jo k?lma "aukst?ks", lem "silts" : (vel) jo lem "silt?ks". Visp?r?ko pak?pi veido ar konstrukciju am? ("viss") + p?r?ko pak?pi, ja v?rdam t?da ir: am? pi?k?mi "vismaz?kais", am? s??imi "visliel?kais" vai ar ?pa??bas v?rdu bez sal?dzin?juma pak?pes: am? k?lma "visaukst?kais", am? lem "vissilt?kais". ^[57]

L?L, kas ir visautoritat?v?kais l?bie?u pareizrakst?bas avots, uzskaita ?o prepoz?ciju k? jo , ta?u, piem?ram, Ern?treita L?bie?u-latvie?u-l?bie?u v?rdn?ca uzskaita tikai formu juo , ?o formu lieto ar? V?ri. ^[59] Suhonens uzskaita komparat?vu veidojo?as prepoz?cijas jo , ju k? aizguvumus no latvie?u juo (t. i., latvie?u pak?rtojuma saik?a "jo"). ^[60]

Apst?k?a v?rdi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

V?rdi, ko var ?pa?i iz??irt k? apst?k?a v?rdus (adverbus), l?bie?u valod? veidoju?ies no citu v?rd??iru v?rdiem. Daudzi apst?k?a v?rdi ir sastingu?as iek??jo vai ?r?jo vietas attieksmju loc?jumu vai instrukt?va formas. ^[61]

Saska?? ar V?ri galven?s apst?k?a v?rdu grupas ir: ^[g]

• laika apst?k?a v?rdi: eggi? "vakar", m?po "r?t", tampo "?odien", sig?o "-ruden; ruden?", tallo "-ziem; ziem?", m?li? "p?rn", am?stiz "sen";
• vietas apst?k?a v?rdi: s??o "turp", t?no "?urp", allo "lej?", ilzo "aug?up", ildo "no aug?puses", ulzo "?r?; lauk?", ullo "?r?; t?ds, kas tr?kst", uldo / uldost "no ?ra" siz?l "iek??; iek?pus?", siz?ld "no iek?as; no iek?puses", sillo (= sizzol ) "iek?? (virziens)", kuonno "m?j?s", kuod?j "m?jup", le?gol "tuvum?";
• veida apst?k?a v?rdi: j?lgi? "k?j?m", k?dski? "divat?", p?iki? "viet?m", pitk?ld "gari; ilgi", laig?ld "izklaidus; plati; pla?i", tij?ld "tuk??; be??", tau?i? "piln?gi; pavisam", v?gi? "klusu; klusi", koz?stiz "nikni", jov?st "labi";
• m?ra apst?k?a v?rdi: jenno / p?gi? "daudz", veito "maz", emmit "vair?k", d?ezgon "diezgan" utt.

V?ri sauc k?dreiz?jo ?rvietas loc?jumu ( -l(o) , -ld(o) ), iek??jo vietas loc?jumu ( -s(o) , -st(o) ) un instrukt?va ( -? ) galotnes un galotnes -stiz , -z , -s , -ld ^[h] par visprodukt?v?kajiem apst?k?a v?rdu veido?anas pied?k?iem, ^[61] ta?u tie p?c defin?cijas ir neprodukt?vi  ? tos nevar izmantot, lai veidotu jaunus v?rdus ar specifiski adverbi?lu noz?mi.

Vairumu ?pa??bas v?rdu lieto adverbi?l? lom? bez jebk?d?m ?pa??m adverba paz?m?m: minnon um k?lma "man ir auksts / auksti ", minnon um k?ebi "man ir karsts / karsti " utt.

Skait?a v?rdi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

L?bie?u skait?a v?rdiem nav nek?du ?pa?u paz?mju, tie iedal?mi pamata un k?rtas skait?a v?rdos.

Baltijas somu valodas, to vid? l?bie?u valoda, attiecas pret v?rdiem, ko modific? pamata skait?a v?rdi, iev?rojami at??ir?gi no vairuma indoeiropie?u valodu. Pie?emot, ka tas neizsaka nek?das citas gramatiskas attieksmes, nomens, ko modific? skait?a v?rds liel?ks par 1, ir vienskait?a partit?v?. Ja skait?a v?rda modific?ts nomens izsaka k?das citas gramatisk?s attieksmes, tad gan skait?a v?rds, gan t? modific?tais nomens ir attiec?gaj? loc?jum? vienskaitl? .

L?L izmantotaj? tekstu korpus? da?k?rt sastopamas neregularit?tes, piem?ram, skait?a v?rdam sekojo?s lietv?rds, kas loc?ts attiec?gaj? loc?jum? vienskaitl?, skait?a v?rdam paliekot nominat?v?: seis sk?olso [septi?i:Vsk.Nom. skola:Vsk.Ines.] "septi??s skol?s" t? viet?, lai lietotu seisos sk?olso sal. standarta igau?u seitsmes koolis ; kuolm ?igstoks [tr?s:Vsk.Nom. gads:Vsk.Instr.] "uz trim gadiem" nevis kuolmoks ?igastoks sal. igau?u kolmeks aastaks . Piem?r? kuolms e?mi?is lugdobr?nti? [tr?s:Vsk.Ines. pirmais:Dsk.Ines. las?mgr?mata:Dsk.Ines.] "tr?s pirmaj?s las?mgr?mat?s" skait?a v?rds ir vienskait?a ines?v?, ta?u sekojo?ie v?rdi ir daudzskait?a ines?v? nerakstur?gi Baltijas j?ras somu valodu skait?a v?rdu lietojumam. Visticam?k, ka ??da neregularit?te skaidrojama ar latvie?u valodas ietekmi, kur vair?ki skait?a v?rdi ir nelok?mi un prasa daudzskaitli.

Visiem pamata skait?a v?rdiem ir vienskait?a un daudzskait?a formas, liel?koties izmanto vienskait?a formas ( ik? , kak? , kuolm utt.) Radniec?gaj? somu valod? pamata skait?a v?rdu daudzskait?a loc?jumus izmanto kop? ar daudzskaitliniekiem .

Darb?bas v?rdu konjug??ana [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Saska?? ar V?ri l?bie?u valodas darb?bas v?rda laiki ir tagadne, ko lieto ar? n?kotnes noz?mes izteik?anai (rakstur?gi Baltijas j?ras somu valod?m n?kotne nepast?v k? darb?bas v?rda laiks), un tr?s pag?tnes laiki ? vienk?r?? pag?tne (imperfekts) un divi saliktie pag?tnes laiki (perfekts un pluskvamperfekts). Saska?? ar vi?u darb?bas v?rdiem ir se?as izteiksmes : ?sten?bas , potenci?l?, v?l?juma , pav?les , vajadz?bas un atst?st?juma . ^[62]

V?tso sauc ar darb?bas v?rdu l?do veidot?s konstrukcijas (ko V?ri sauc par potenci?lo izteiksmi) par salikto n?kotni, t?pat vi?? uzskaita jus?va izteiksmi (kas izsaka atst?st?tu vai netie?u pav?li), V?tso sauc atst?st?juma izteiksmi par kvotat?vu. ^[63] Sekojo?? konjug??anas p?rskat? lietoti V?ri (k? tos p?rpublic?jusi Boiko) un V?tso izmantotie termini.

Nenoteiksmes jeb infinit?vi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

L?bie?u verbiem ir divas nenoteiksmes ? I nenoteiksme (ar pied?k?iem -da , -do , -to , -o ) un II nenoteiksme (ar pied?k?iem -m , -mo ), ^[64] atbilsto?i t?s funkcijai II nenoteiksmi sauc ar? par sup?nu . ^[49] At??ir?b? no igau?u valodas lemmas forma ir I nenoteiksme, nevis sup?ns. ^[65]

Nenoteiksmes var tikt loc?tas da?os nomeniem rakstur?gos loc?jumos: I nenoteiksmes ines?vam ^[66] ir gerundija (vienlaic?gu darb?bu ar izteic?ja darb?bas v?rdu izsako?a) funkcija: v?ldso "esot", n?dso "redzot", andos "dodot", likkos "kustoties". ^[49]

II nenoteiksmei jeb sup?nam ir vair?k loc?jumu: ?ndam "dot" : ?ndamos "dodot, do?an?" : ?ndamost "no do?anas; j?dod" : ?ndamot "nedodot"; likkom kust?ties : likkomos "kustoties, kust?b?" : likkomost "no kust?bas; j?kustas" : likkomot "nekustoties"; l?mo "iet" : l?mos "ejot, ie?an?" : l?most "no ie?anas" : l?most "j?iet" : l?mot "neejot". V?tso specifiski ??ir debit?vu k? atsevi??u sup?na loc?jumu. ^[49] V?rds l?do "iet" ir, iesp?jams, vien?gais verbs, kura sup?na elat?va ( l?most "no ie?anas") un debit?va ( l?most "j?iet") formas ir at??ir?gas, vairumam verbu sup?na elat?vs ir debit?va forma. At??ir?b? no nomeniem sup?nu loka ar? abes?v? ("bez k??")

?sten?bas izteiksme [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?sten?bas izteiksmes tagadn? un pag?tn? (ar? kondicion?l?) ir sapl?du?as vienskait?a 1. un 3. personas formas. ^[67]

Tagadnes nenoliegt? forma "es lasu":

Rakstur?gi Baltijas j?ras somu valod?m tiek lietots nolieguma darb?bas v?rds, ko loka p?c personas , lietojot to kop? ar pamata darb?bas v?rda sakni, ta?u at??ir?b? no cit?m radu valod?m pamata darb?bas v?rds ir ieguvis personu galotnes daudzskaitl?. V?tso izsak?s, ka t?s ir t?das pa?as k? nenoliegt?s formas daudzskait?a galotnes, ^[68] ta?u V?ri dotaj? paraug? noliegtaj? form? daudzskait?a 3. persona atdarina daudzskait?a 2. personas galotni, t?d?j?di "vi?i lasa" ? ne lugg obod , "j?s las?t" ? t?g lugg ot un "vi?i nelasa" ? ne ab lugg ot (nevis ne ab luggobod ). ^[64] ??ds lietojums atrodams ar? L?L : lapst at umbizt ? ab k?ld ot "b?rni ir sp?t?gi ? (vi?i) neklausa", ??da lietojuma piem?ru sniedz ar? Rudz?te : at usk ot "(j?s) neticat", ab usk ot "(vi?i) netic". ^[69]

Tagadnes noliegt? forma "es nelasu".

L?dztekus vienskait?a 1. un 3. personas formu sapl??anai, pag?tn? (t?pat ar? kondicion?l?) ir sapl?du?as daudzskait?a 2. un 3. personas formas. ^[67]

Vienk?r??s pag?tnes nenoliegt? forma "es las?ju".

Nolieguma gad?jum? pamata darb?bas v?rds laik? nemain?s, ta?u tiek lietota nolieguma darb?bas v?rda pag?tnes forma. Sekojo?aj? loc??anas paraug? V?ri fon?tiskaj? transkripcij? pierakst?t?s nolieguma darb?bas v?rda pag?tnes formas aizst?tas ar t?d?m k?das dod V?tso. ^[68]

Vienk?r??s pag?tnes noliegt? forma "es nelas?ju".

Sekojo?? paraug? V?ri lietoti nerakstur?gi pal?gdarb?bas v?rda v?lda "b?t" loc?jumi (k? ?otto , ?tto ), kas nav atrodami L?L un var?tu b?t pretrun? ar p?das izohronijas likum?b?m, ir aizst?ti ar bie?i sastopam?m form?m ?ot "(j?s) esat", at "(vi?i) ir" (citi iesp?jami varianti: ?oto , ?to , atto , ?t ).

Perfekta nenoliegt? forma "es esmu las?jis".

V?ri dot? nerakstur?g? pal?gdarb?bas v?rda forma ?otto daudzskait?a 3. person? aizst?ta ar ?ot k?du vi?? jau dod daudzskait?a 2. personai.

Perfekta noliegt? forma "es neesmu las?jis".

Pluskvamperfekta nenoliegt? forma "es biju las?jis".

Pluskvamperfekta noliegt? forma "es nebiju las?jis".

Potenci?l? izteiksme jeb salikt? n?kotne [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Saska?? ar V?ri konstrukcij?m ar l?do ir noz?me "es laikam b??u", ta?u V?tso t?s interpret? vienk?r?i k? n?kotni izsako?as. L?L k? likums tulko ?? v?rda formas vienk?r?i ar darb?bas v?rda "b?t" n?kotni: n?emo l?b lip??b "govs b?s slaucama", m?g l?m a??o teg?? vel kubso "m?s dr?z b?sim atkal v?l kop?", s?est mid?gost ab l? "no t? (nekas) neb?s ".

V?ri dod gar?kas formas ar o beig?s, ta?u dokument?taj? lietojum? to m?dz atmest.

Potenci?l?s izteiksmes (salikt?s n?kotnes) nenoliegt? forma "es laikam b??u", "es b??u".

Potenci?l?s izteiksmes (salikt?s n?kotnes) noliegt? forma "es laikam neb??u", "es neb??u".

V?l?juma izteiksme jeb kondicion?lis [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

K? piemin?ts kondicion?l? ir sapl?du?as vienskait?a 1. un 3. personas un daudzskait?a 2. un 3. personas galotnes.

Kondicion??a tagadnes nenoliegt? forma "es las?tu".

V?ri ir devis kondicion??a tagadnes noliegt?s formas vienskait?a 2. personas formu bez -t : sa ad lug?ks , p?c tam dodot kondicion??a perfekta noliegt?s formas vienskait?a 2. personas pal?gdarb?bas v?rdu ar -t : sa ad v?lks t luggon , iesp?jams, ka pirmaj? gad?jum? radusies k??da un -t ir uzr?d?ts vienskait?a 2. personas galotn? zem?k dotaj? paraug?, t?d?j?di kondicion??a noliegtaj?s form?s pamata darb?bas v?rds ir t?d? pa?? form? k? nenoliegtaj?s.

Kondicion??a tagadnes noliegt? forma "es nelas?tu".

Kondicion??a perfekta nenoliegt? forma "es b?tu las?jis".

Kondicion??a perfekta noliegt? forma "es neb?tu las?jis".

Pav?les izteiksme jeb imperat?vs un jus?vs [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Atkar?b? no autora prec?za imperat?va un jus?va defin?cija var at??irties. Saska?? ar V?tso imperat?vs ietver vienskait?a un daudzskait?a 2. personas formas ( lug! "lasi!", luggogid! "lasiet!") un ?oti reti lietotu daudzskait?a 1. personas formu ( ?ndagom "lai dodam", likkogom "lai kustamies"), kuras viet? parasti lieto ?sten?bas izteiksmes daudzskait?a 1. personas formu. L?dztekus imperat?vam V?tso identific? jus?vu, kas veidojies no agr?k past?v?ju??m 3. personas imperat?va form?m un pau? atst?st?tu pav?li vai l?gumu. Izteikumus jus?v? liel?koties ievada saiklis laz "lai". Jus?vam ir tikai vienskait?a un daudzskait?a formas, tam nav at??ir?gu personu galot?u. ^[70]

V?ri savuk?rt ir iek??vis jus?va formas k? 1. un 3. personas pav?les izteiksmes formas, ^[71] t?d?j?di zem?k dotajos paraugos 1. un 3. persona ir jus?vs, bet 2. persona ir imperat?vs, 2. personas jus?vs ir t?ds pats, k? cit?m t? pa?a skait?a person?m: (laz) sa luggog "lai tu lasot", (laz) t?g luggogod "lai j?s lasot", algo sa luggog "lai tu nelasot", algod t?g luggogod "lai j?s nelasot".

Imperat?va un jus?va nenoliegt? forma "(vi??/vi?a teica), lai es lasot", "lasi!", "lasiet!".

Jus?va noliegum? nolieguma darb?bas v?rds saska?ojas ar pamata darb?bas v?rdu.

Imperat?va un jus?va noliegt? forma "(vi??/vi?a teica), lai es nelasot", "nelasi!", "nelasiet!".

Vajadz?bas izteiksme jeb debit?vs [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Debit?vu veido no sup?na elat?va loc?juma ( luggomost "no las??anas; j?lasa"), ta?u V?tso uzskata, ka p?c t? funkcijas to var iedal?t elat?v? (kad lietots ar noz?mi "no las??anas") un debit?v? (kad lietots ar noz?mi "j?lasa").

Debit?vs ir imperson?la konstrukcija, ^[49] ko burtiski tulkojot latviski var?tu izteikt k? "man ir no las??anas" (vai vienk?r?i "man ir j?lasa" atbilsto?i t? funkcijai), k? rezult?t? darb?bas v?rds "b?t" vienm?r ir tre?aj? person?.

At??ir?b? no latvie?u valodas debit?va papildin?t?js (objekts) ir nevis nominat?v?, bet partit?v?: jovv o am?tnikk o um tulkoks v?t?omost "lab s amatniek s ir ar uguni j?mekl?".

Debit?va tagadne "man ir j?lasa".

Debit?va tagadnes nolieguma forma "man nav j?lasa".

Debit?va pag?tne "man bija j?lasa".

Debit?va pag?tnes nolieguma forma "man nebija j?lasa".

Debit?va perfekts "man ir bijis j?lasa".

Debit?va perfekta nolieguma forma "man nav bijis j?lasa".

Debit?va pluskvamperfekts "man bija bijis j?lasa".

Debit?va pluskvamperfekta nolieguma forma "man nebija bijis j?lasa".

Atst?st?juma izteiksme jeb kvotat?vs [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Saska?? ar V?tso kvotat?vs ir izteiksme, ar kuru tiek nodota t?l?k netie?? runa un izteikta darb?ba vai situ?cija, par kuras notik?anas pareiz?bu run?t?js neuz?emas atbild?bu.

Kvotat?va paz?me ( -ji ~ -iji ~ -i ) sakr?t ar dar?t?ja v?rda paz?mi, tam ir tikai vienskait?a un daudzskait?a forma, tam nav atsevi??u personu galot?u. ^[72] At??ir?b? no latvie?u valodas saliktajos laikos pal?gdarb?bas v?rds ir ?sten?bas izteiksm? .

Kvotat?va tagadne "es lasot".

Kvotat?va tagadnes noliegt? forma "es nelasot".

Sekojo?aj? paraug?, ko V?ri saucis par perfektu, ^[66] tas dr?z?k b?tu saucams par pluskvamperfektu, jo pal?gdarb?bas v?rds ir pag?tn?, iesp?jams, ka tas skaidrojams ar neviennoz?m?bu, kas var?tu rasties izmantojot pal?gdarb?bas v?rdu tagadn?: ma um luggiji var?tu tikt interpret?ts k? "es esmu las?t?js". Latvie?u valod? kvotat?vam ir iesp?jama salikt? n?kotne, bet nav iesp?jams pluskvamperfekts (salikt? pag?tne).

Kvotat?va perfekts "es esot las?jis".

Kvotat?va perfekta noliegt? forma "es neesot las?jis".

V?rddarin??ana [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

V?rddarin??anas pied?k?i un pried?k?i [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

T? k? l?bie?u valoda p?c sava morfolo?isk? tipa pieder pie aglutinat?v?m valod?m , tad jauni v?rdi tiek galvenok?rt darin?ti ar pied?k?u (maz?k? m?r? pried?k?u ) pal?dz?bu.

Da?i no v?rddarin??anas pied?k?iem ir: ^[58]

• -ji (izsaka dar?t?ja vai personas noz?mi) ?ndaji "dev?js", op?tiji "skolot?js", k?ratiji "rakst?t?js";
• -mi (izsaka darb?bas vai esam?bas noz?mi l?dz?gi latvie?u verb?l? lietv?rda izska?ai "-?ana") luggimi "las??ana", jel?mi "dz?vo?ana; dz?vesvieta; dz?ve", m?dlimi "atcer??an?s; atmi?a", l?lami "dzied??ana";
• -li (izsaka personas noz?mi) abli "pal?gs", l?vli "l?bietis", le?li "latvietis; latvie?u", kil?li "ciemi??; viesis";
• -g (izsaka priek?meta, par?d?bas noz?mi) kast?g "rasa", gad?g "kadi?is", l?inag "dienvidi", l?inagizt "pusdienas";
• -m (izsaka priek?meta noz?mi vai abstraktu j?dzienu) kik?m "apau?i ~ saite", sid?m "sirds; serde; vidus; centrs", pimdom "tumsa; aklums", jov?m "labums; labest?ba; ieguvums; manta";
• -ks (izsaka darb?bas vai darb?bas rezult?ta noz?mi) ver?toks "drebu?i", lip?toks "slaukums; izslaukums", piet?ks "viltus; kr?p?ana; meli; m?lnes?ba; izvirt?ba", m?doltoks "atmi?a; piemi?a";
• -t (izsaka abstraktas ?pa??bas noz?mi) tovvit "dzi?ums; bezdibenis", vannit "vecums (vecumdienas); vecums (gadu skaits)";
• -ki (izsaka pamazin?juma noz?mi) ka?ki "c?lis", kut?ki "kuc?ns", lap?ki "b?rni??", u?ki "sapn?tis";
• -gond (izsaka kop?bas, kopuma noz?mi) si?gond "iek??jie org?ni; iek?as", k?zgond "k?zas";
• -nik? (apz?m? personu) v?ntanik? "ventspilnieks", valdnik? "valdnieks", k?ranik? "rakstnieks".

Sal?dzino?i ret?k v?rdus darina ar pried?k?u pal?dz?bu: abjov? "?aunums; nelabais; velns; nelabs; ?auns", abkna? "negl?ts", de Z?versa dom?, ka ??du nolieguma verba lietojumu nolieguma pried?k?a lom? var?tu b?t iedvesmojusi latvie?u valoda. ^[73]

Salikte?i [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

No morfolo?iska viedok?a V?ri raksturo vairumu l?bie?u valodas salikte?u k? nominat?va salikte?us, t. i., t?ru lietv?rda celmu savieno?anu, kur pirmajam komponentam nav nek?du gramatisku attieksmju (at??ir?b? no, piem?ram, latvie?u valodas, kur pirmais komponents ir ?enit?v?). Vi?? dod t?dus piem?rus k? mots?kan? "pel?k? irbe" [morfolo?iski "me?s vista"], piv?lind "st?r?is" ["sv?ts putns"], r?dariek "dzelzce??" ["dzelzs ce??"], tab?kp?nga "tabakmaks" ["tabaka maks"]. ^[58] No praktiska viedok?a piemin?tajos piem?ros neb?tu iesp?jams ??irt, vai pirmais komponents ir nominat?v? vai ?enit?v?, jo vairuma nomenu ?enit?va forma ir t?da pati k? to nominat?vs. Ja apl?ko salikte?us, kuru pirmajam komponentam ir ?enit?va paz?me, tad nov?rojami ar? ?enit?va salikte?i: suglizk?? "radniec?ga valoda" ( sugli "radinieks" : sugliz "radinieka; rada (?en.)"), naiziz? "sievast?vs" ( nai "sieviete" : naiz "sievietes (?en.)") utt.

Rudz?te cit? E. Hauzenbergu, kas pamatojoties uz ??gr?na ( Sjogren ) un V?dema?a ( Wiedemann ) Livische Grammatik , apgalvo, ka "divu substant?vu savienojumos, kur viens no tiem tuv?k noteic jeb apz?m? otru, pirmajam ? apz?m?t?ja substant?vam ? t?pat k? latvie?u valod? ? ir ?enit?va forma", piez?m?jot, ka ?enit?vs bie?i piln?b? l?dzin?s nominat?vam. ^[74] T?d?j?di viedok?i par l?bie?u salikte?u pirm? komponenta raksturu ir pretrun?gi.

V?ri nor?da, ka ret?k nov?rojama ar? citu loc?jumu formu (dat?va, instrument??a, daudzskait?a partit?va) savieno?ana. ^[58]

Savdab?gs salikte?u paveids, kas sastopams ar? cit?s Baltijas j?ras somu valod?s, ir salikte?i, kam loka abus komponentus . L?L ??dus salikte?us nor?da ar dubultu sv?tru starp tos veidojo?iem komponentiem. To sastopam?ba liel?koties neseko nek?d?m likumsakar?b?m, piem?ram, starp padsmitiem tikai ik?tuoiston "vienpadsmit" un starp desmitiem tikai v??kimdo "piecdesmit" ir salikte?i, kuros lok?mi abi komponenti, p?r?jiem padsmitiem un desmitiem loka tikai salikte?a otro da?u.

J?piez?m?, ka skait?a v?rdu sakar? l?bie?u valod? ir nov?rojamas at??ir?bas no radu valod?m, kur to otr?s da?as loc?t? forma l?bie?u valod? ir tikusi pak?auta sava veida substantiv??anai (agr?ka loc?ta forma ir sastingusi un no jauna k?uvusi par lemmas formu , ko var atkal loc?t). Igau?u un somu padsmitu nosaukumu uzb?ve ir p?c parauga "[skaitlis] (no) otr?", kas ir sa?sin?jums no "[skaitlis] no otr? desmita" ? "viens no otr? desmita", t. i., "vienpadsmit" utt. Tajos otrais komponents ir identisks k?rtas skait?a v?rda "otrais" ?enit?vam un loc?ts tiek tikai pirmais komponents, piem?ram, somu yksi toista , yhden toista utt. L?bie?u valod? padsmita paz?me -tuoiston ir, iesp?jams, agr?k past?v?jis ?enit?va loc?jums, kas sastinidzis un ticis substantiv?ts. K?rtas skait?a v?rda tuoi "otrais" ?enit?va loc?jums m?sdienu l?bie?u valod? ir tuoiz . L?bie?u padsmitu nosaukumos tie?i otr? da?a ir t?, kuru loka (iz?emot jau piemin?to ik?tuoiston , kam loka abas salikte?a da?as). ??da loc?juma substantiv??ana, iesp?jams, notikusi ar? desmitu gad?jum?. Somu un igau?u valodas veido desmitu nosaukumus p?c parauga skaitlis nominat?v? + "desmit" partit?v? un loka salikte?a abus komponentus. L?bie?u valod? savuk?rt desmita paz?me, s?kot ar divdesmit, ir -kimdo , kas var?tu b?t sastindzis agr?ks v?rda kim partit?vs, m?sdienu l?bie?u valod? kim partit?vs ir kimmo un loc?ts tiek tikai salikte?a otrais komponents (iz?emot jau piemin?to v??kimdo , kam loka abus komponentus).

Salikte?i, kam loka abus komponentus, ir sal?dzino?i reti, pamat? sastopami salikte?i, kam loka tikai otro komponentu.

Leksika [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Saska?? ar V?ri l?bie?u valodas leksikas pamatfondu veido mantoti somugru, Baltijas j?ras somu vai l?bie?u cilmes v?rdi.

Somugru cilmes v?rdi apz?m? ?erme?a da?as, dabas par?d?bas, vienk?r??k?s darb?bas, ar medniec?bu, zvejniec?bu vai celtniec?bu utt. saist?tus j?dzienus: ?? "balss", j?lga "k?ja", ver ~ vier "asinis", sid?m "sirds", ke? "roka", p? "galva", pi? "suns", p? "koks", ik? "viens", ?e "nakts", ?rga "strauts", k?olo "mirt", n?olo "laiz?t", zap "?ults", rebbi "lapsa", ?r "pele", kal? "zivs", kuod? "m?ja", kiv "akmens".

Baltijas j?ras somu valod?m rakstur?gi v?rdi: nu?m "lauks", jeng "dv?sele", pallo "l?gt", sulli "kalps; sulainis", k?zgond "k?zas".

L?bie?u valodai savdab?gi v?rdi, kas nav sastopami cit?s Baltijas j?ras somu valod?s, bet ir sastopami Volgas somu valod?s ( marie?u , mordvie?u ): sal?ndo "zagt", s?m?a "piens", um?rz "?bols". ^[75] L?dztekus V?ri jau uzskait?tajiem piem?riem V?tso dod ar? v?lda "balts" ( erzju valdo , mok?u valda  ? cit?s Baltijas j?ras somu valod?s un marie?u valod? ?aj? v?rd? ir g / k , piem?ram, igau?u valge ), vi?? sal?dzina l?bie?u jei "ledus" ar erzju ej un pretnostata to veru egi un igau?u, votu un somu jaa , l?bie?u v?rdam kops "za?is" vistuv?k radniec?gi vi?apr?t ir komie?u koc' un udmurtu kec' (cit?s Baltijas j?ras somu valod?s ir cits v?rds ? igau?u janes , somu janis , ar? Salacas l?bie?u valod? ? jens ), ^[53] de Z?versa uzskata, ka za?a nosaukumam var?tu b?t apraksto?s raksturs, sal?dzinot to ar igau?u fr?zi kepsu looma "l?k?t". ^[76]

L?dz?s mantotai leksikai l?bie?u valodai ir vair?ki ar p?r?j?m Baltijas j?ras somu valod?m kop?gi, seni aizguvumu sl??i un vair?ki jauni aizguvumu sl??i, kas rakstur?gi tie?i l?bie?u valodai.

Sen?kie aizguvumu sl??i [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Sen?kie aizguvumu sl??i l?bie?u valodai ir kop?gi ar cit?m Baltijas j?ras somu valod?m, de Z?versa tos hronolo?iz? sekojo?i. ^[77]

Tiek uzskat?ts, ka somugri pirmoreiz non?ca kontakt? ar indoeiropie?iem aptuveni 3000 gadu p.m.?., somugri esot labi pazinu?i indoir??u valod?s run?jo?os skitus un oset?nus , no kuriem ir ieg?ti t?di v?rdi k? me? "medus", suod? "kar?" un s?ra "rags". ?aj? laik? tika aizg?ti ar? skait?a v?rdi seis "septi?i", sad? "simt". Vi?aspr?t, ?aj? laik? indoeiropie?u ietekm? darin?ti skait?a v?rdi k?doks "asto?i" (burtiski "divi atskait?ti no desmita") un ?doks "devi?i" ("viens atskait?ts no desmita").

Vi?aspr?t, sen?kie aizguvumi no baltu valod?m s?ku?i iepl?st ap p?d?j? gadu t?ksto?a p.m.?. vidu, pie t?diem vi?a pieskaita mer ~ mier "j?ra", t?vaz "debesis", j?rnaz "zirnis", pub? "pupa", ?rga "v?rsis", a?gorz "zutis", v?joz "v?zis", ?mbaz "zobs", k?ra "spalvas; apspalvojums; kr?sa", l?do "slota", rattod "rati", rieggoz "kamanas; ragavas", laj? "liess; v?j?", l?iska "slinks". ?aj? laik? aizg?ts apst?k?a v?rds vel "v?l" un skait?a v?rds t?onto "t?kstotis".

S?kot ar p?d?jo gadsimtu p.m.?., igau?u-l?bie?u apdz?vot?s teritorijas non?ca cie?? kontakt? ar ?erm??u , it ?pa?i skandin?vu taut?m. ?im aizguvumu sl?nim pieder k?lda "zelts", tin? "svins", r?da "dzelzs", m?ka "desa", addorz "arkls", naggol "nagla", noggol "adata", k?ela "zvans; pulkstenis", r?nda "piekraste", k?p "prece", r? "nauda", l?eno "aizdot", rik?z "bag?ts", var? "vara", r?d?o "str?d?ties", l?mbaz "aita", kan? "vista", riggoz "rudzi", kaggorz "auzas", k???ol "svece".

M?su ?ras pirm?s t?ksto?gades laik? l?dz?s igau?u un l?bie?u priek?te?iem apmet?s sl?vi . ?aj? aizguvumu sl?n? izce?as ar reli?iju saist?ti termini: ri?t "krusts", ri?to "krist?t", ri?todnim "(cilv?ka) v?rds" (t. i., "krist?tais v?rds"), r?ntoz "gr?mata", pap "sludin?t?js; priesteris; m?c?t?js", su?? "sods", nad?? "ned??a", torg "tirgus", v?rod "v?rti", s?pkoz "z?baks", rub?? "robe?a".

Jaun?kie aizguvumu sl??i [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Jaun?kajos laikos l?bie?u apdz?votajiem Kurzemes zieme?iem nav zemes robe?as ar Igauniju , tom?r l?bie?iem biju?i kontakti ar igau?iem, piem?ram, V?tso izsak?s, ka "katr? l?bie?u ciem? bija ien?ku?i s?msalie?i ", ^[79] ar to dom?jot imigr?ciju vai ieprec??anos. No igau?u valodas aizg?tu v?rdu vid? V?ri uzskaita sobr? "draugs", sugli "radinieks", s?edobkuod? "?dn?ca", magdobkuod? "viesn?ca", m?gond "apri??is", rum?li "dumj?", ?rguz "g??vul?ba", ?igak?ra "?urn?ls". ^{[75] [i]}

No somu valodas ir aizg?ti da?i liter?rajai valodai rakstur?gi v?rdi: ?t "savien?ba", i??zsk?ol "universit?te", i??m "priek?nieks". ^[80]

Visvair?k aizguvumu l?bie?u valod? ir no latvie?u valodas. ^[80] Suhonens sav? monogr?fij? Die jungen lettischen Lehnworter im livischen ir katalo?iz?jis 2 534 aizguvumus no latvie?u valodas. ^[81] Caur latvie?u valodu aizg?ti ar? daudzi v?cu valodas v?rdi. J?piez?m?, ka, etimolo?iz?jot v?rdus, par avotu tiek uzskat?ts p?d?jais donors, piem?ram, l?bie?u saiklis un tiek uzskat?ts par latvie?u aizguvumu, kaut ar? latvie?u "un" ir s?kotn?ji aizg?ts no lejasv?cu valodas , ^[82] tom?r Suhonens da?? gad?jumu pie?auj ar? tie?u aizg??anu no v?cu valodas.

Suhonens ir uzskait?jis ar? ar pried?k?iem atvasin?tu latvie?u darb?bas v?rdu aizg??anu, ja ar? k?da latvie?u valodas darb?bas v?rda aizguvums var k??t par da?u no liter?r?s l?bie?u valodas, tad latvie?u darb?bas v?rdu pried?k?i nekad netiek uzskat?ti par rakstu valodas da?u. Pirmie desmit Suhonena uzskait?tie v?rdi, kas atrodami m?sdienu v?rdn?c?s ir akur?t "akur?ti", algto "algot", am?t "amats", am?tnik? "amatnieks", ?ndo?ma? "andelmanis", ??dig "dev?gs [no l?bie?u ando "dot" ar latvie?u izcelsmes pied?kli -ig ]", appok?rt [~ advok?t ] "advok?ts [saska?? ar Suhonenu Dundagas latvie?u valod? "apk?rts"]", apostol "apustulis", aprink "apri??is", apt?k "aptieka".

P?risms [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

L?L neliel? m?r? uz?emas leksiku norm?jo?u raksturu, izmantojot "liel?ks par" z?mi (>), ??irk?os, kuriem pieejama alternat?va, kam b?tu dodama priek?roka. Gad?jumos, kad latvie?u aizguvumam ir pieejama mantota alternat?va, priek?roka b?tu dodama tai, piem?ram, d?ezgon "diezgan" > kil . ??das rekomend?cijas gan neskar tikai latvie?u aizguvumus, piem?ram, k?rtas skait?a v?rda "tre?ais" formas kuolmi viet? tiek ieteikts izmantot kuolmoz , saska?? ar V?ri -oz ir austruml?bie?u izloksnes k?rtas skait?a v?rda paz?me, -i ir rietuml?bie?u paz?me ^[59] un liter?r? l?bie?u valoda ir balst?ta uz austruml?bie?u izloksnes.

Mozlijs raksturojis l?bie?u kult?ras darbinieka P?tera Damberga runu k? "izteikti p?ristisku ", nov?rojot, ka t? ir "sal?dzino?i br?va no leticismiem, piem?ram, darb?bas v?rdu pried?k?i, kas ir bie?i sastopami citu l?bie?u valodas run?t?ju run?, visp?r nav atrodami vi?a pieg?d?tajos paraugos". ^[83]

?aj? sakar? savdab?gs ir igau?u-fran?u valodnieces de Z?versas ( Fanny de Sivers ) viedoklis, kura izteikusies kritiski par centieniem skaust darb?bas v?rdu pried?k?us, turkl?t saska?? ar vi?u saiklis ja ir nevis mantots saiklis, kas past?v?jis l?dz?s latvie?u aizguvumam un , bet gan apzin?ti ieviests no igau?u valodas ar m?r?i aizst?t un , iesp?jamos ieguvumus no ??diem centieniem vi?a sauc par "diskutabliem", vi?aspr?t, "var tikpat labi teikt, ka latvie?u ietekme, ja t? ir labi adapt?ta l?bie?u valodas sist?mai, ir tie?i tas, kas dod ?ai valodai ori?inalit?ti". ^[84] Vi?aspr?t, latvie?u pried?k?i pied?v? "kl?stu iesp?jamu nian?u ( les prefixes lettons du verbe: une foule de nuances disponibles )", ^[85] de Z?versa ir ar latvie?u pried?k?iem atvasin?tu l?bie?u darb?bas v?rdu uzskait?juma Die lettischen Prafixe des livischen Verbs autore.

Ietekme uz latvie?u valodu [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Tiek uzskat?ts, ka Baltijas j?ras somu valodu ietekm? latvie?u valod? ir izveidojies fiks?ts pirm?s zilbes uzsvars ar no t? izrieto?u ?su neuzsv?rtu patska?u atme?anu un garu neuzsv?rtu patska?u sa?sin??anos, sava veida regres?va patska?u harmonija ("platais un ?aurais <e>") un savstarp?ji saist?ts patska?u un l?dzska?u garums, ko da?k?rt sauc par p?das izohroniju . ^{[86] [87]}

Run?jot par kalkiem , valda diezgan liela viedok?u neviennoz?m?ba, citu piem?ru vid? t?das paral?les k? latvie?u "z?le(s)", l?bie?u ?ina , igau?u rohi "ve?et?cija; medikamenti" Endzel?ns uzskat?jis par nesaist?t?m, tom?r citos gad?jumos vi?? saskat?jis kalk??anu, to vid? polis?mijai "trenkt; dz?t (prom)" → "sk?t" (l?bie?u abbi?i ajjo , igau?u habet ajama "dz?t b?rdu"), ^[88] savuk?rt Karulis nepiemin ?o paral?li kaimi?u Baltijas j?ras somu valod?s, t? viet? saskatot noz?mes p?rnesumu "sist" → "cirst" → "p?aut" → "sk?t", ^[89] t?pat Endzel?ns pie?auj kalk??anu "labs" → "labais (piem., lab? roka)" (l?bie?u jov? ke? , igau?u hea kasi "lab? roka"), Karulis savuk?rt ?o paral?li nepiemin, t? viet? velkot paral?les ar krievu правый ( pravyj ) "labais virziens; taisns; nevain?gs", v?cu recht / Recht "labais virziens; patiess; ?sts; pareizs; ties?ba", ang?u right "labais virziens; patiess; ties?ba". ^[90]

Tiek uzskat?ts, ka t?das konstrukcijas k?, piem?ram, "rok? dab?t; likt cepuri galv?" u.c. ir kalk?tas no Baltijas j?ras somu valod?m (l?bie?u kaddo s?do ; kib?rt p?zo p?nda , igau?u katte saama ; kubarat pahe panema ). ^[74] Rudz?te neapskata iemeslus faktam, ka ab?s Baltijas j?ras somu valod?s tiek izmantots tie?i illat?vs. M?sdienu l?bie?u valod? tikai iek??jo vietas attieksmju loc?jumi ir produkt?vi, ta?u igau?u valod? produkt?vi ir ar? ?rvietas loc?jumi, ar kuriem var?tu teor?tiski prec?zi izteikt "likt cepuri uz galvas (?r?j?s virsmas)", t? viet? igau?u valod? izv?las lietot fr?zi, ko var?tu ?oti burtiski tulkot k? "likt cepuri iek?? galv?", kas tad ar? ir kalk?ta latvie?u valod?.

Latvie?u valod?, t?pat k? cit?s baltu un sl?vu valod?s, pried?k?us bie?i m?dz lietot ar perfektiv?jo?u noz?mi, ja tiem ir tikai perfektiv?jo?a noz?me, tad tos var atmest, lai ieg?tu verbu, kas izsaka imperfektu darb?bu, ta?u bie?i tiem ir ar? vienlaic?ga telpiskas attieksmes izsako?a noz?me un ?aj? gad?jum? tos aizst?j ar adverbiem , ko Endzel?ns saucis par "aizst?j?jiem v?rdiem", ?aujot izteikt imperfektas darb?bas, tai pat laik? izsakot telpisk?s attieksmes, piem?ram, "aizsiet : siet ciet; piesiet : siet kl?t" ? "es pies?ju (perfekta darb?ba); es s?ju kl?t (imperfekta darb?ba, tom?r izsakot telpisko attieksmi)". Tiek uzskat?ts, ka ??ds lietojums radies Baltijas j?ras somu valodu ietekm?. ^[91] Rudz?te neiztirz?, vai ?is var?tu b?t iemesls faktam, ka latvie?u valod? at??ir?b? no lietuvie?u valodas netiek izmantots regul?rs frekventat?vs/iterat?vs. ^[j] Sal?dzin?jum?, piem?ram, krievu valod? pamata formu un frekventat?va formu (visbie??k ar pied?kli ыв ( yv )) past?v??ana ?auj ??irt veidu (aspektu), neatmetot pried?kli ar t? izteiktaj?m telpiskaj?m attieksm?m: привязать ( privjazat' ) "piesiet" : привяз ыв ать ( privjaz yv at' ) "siet kl?t".

Rudz?te neapskata tuv?k ??ietam?s l?dz?bas ?o adverbu atvasin??an?, piem?ram, viz? "ciets; t?ds, kas nav m?ksts" ? viz?l ; viz?s ; vizzo "ciet; t?ds, kas nav va??", v?lda "vara", e?t?v?lda "patva?a" ? v?ldi? ; v?ldi? "va??; t?ds, kas nav ciet" u.c.

Ar Baltijas j?ras somu valodu ietekmi tiek saist?ts fakts, ka latvie?u valod? pieder?bas izteik?anai neizmanto verbu "tur?t". Lietuvie?u izteikumam a? turiu knyg? latvie?u valod? atbilst "man ir gr?mata", kas piln?gi saskan ar l?b. minnon um r?ntoz vai ig. mul on raamat . ^[92]

Igau?u baltists-sl?vists Arum? saskata l?dz?bas latvie?u un igau?u atst?st?juma izteiksm? , piebilstot, ka igau?u un l?bie?u valodas ir vien?g?s Baltijas j?ras somu valodas, kur?m ir atst?st?juma izteiksme. Arum? saskata l?dz?bu fakt?, ka latvie?u "-ot" un "-?ot" ir radu??s sastingstot senam vienskait?a akuzat?vam (ac?mredzot, dom?ts k?ds agr?k past?v?jis divdabis , kas atbilst m?sdienu lietuvie?u -antis ; -siantis ), savuk?rt igau?u atst?st?juma izteiksmes paz?me -vat  ? sastingstot partit?vam: "vi?? n?kot/n?k?ot", ig. ta tulevat , ^[k] "vi?? esot n?cis", ta olevat tulnud . Rudz?te uzskata, ka l?bie?u valod? divdabi esot izspiedis dar?t?jv?rds l?b. ta tu??i(ji) , kur tu??i(ji)  ? "n?c?js", bet tulev  ? "n?ko?s". Vi?a uzskata, ka nepiecie?ami papildu p?t?jumi, jo tie?i visdzi??k?s t?mnieku izloksnes (piem., Dundagas ) ir t?s, kur?s nav atst?st?juma izteiksmes. ^[92]

Arum? pie?auj, ka latvie?u valodas ?patn?ba lietot dar?t?jv?rdu atribut?v? noz?m? var?tu b?t att?st?jusies Baltijas j?ras somu valodu ietekm?: "d?j?ja p?le", ig. muneja part "t. p.", l?b. j?oji v??ki "dz?r?js te??". ^[92]

Leksikas zi??, ne??irot l?bie?u valodu no cit?m t?s radu valod?m un skaitot izloksn?s sastopamus v?rdus, kas nav da?a no liter?r?s latvie?u valodas, Rudz?te l??, ka latvie?u valod? var?tu b?t l?dz 500 somugru aizguvumu. ^[93]

Valodas piem?rs ar audio [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?r?jo resursu video
	Port?l? Youtube — redi??ta versija (tikai audio), noraksts atbilst interv?lam no 0:38 l?dz 1:28.
	Pilna videointervija — noraksts atbilst interv?lam no 0:55 l?dz 1:44.

Videointervijas ar Grizeldu Kristi?u ?sa fragmenta noraksts ar fon?misku transkripciju un tulkojumu latvie?u valod?.

• Min? um sindon Le?m?l, Dundags pagastos, Z?onko k?rands. Min iz? v?? P?tor un jem? v?? L?? un min v?? ik? ve? ? J??. Un m?g jel?zmo Z?onko k?rands ? am?d sug?d. S?l v?? min iz? un ve?, un soz?r, un vel munt sug?d un minnon...
• / min?ː um sind?n lecmoːl dund?ks p?g?st?s zuːoŋk? koːr?nts min iz?ː v?? peːt?r un jem?ː v?? liː? un min v?? ik? ve? joː? un meːg jeliːzm? zuːoŋk? koːr?nts ?m?ːd suguːd sæːl v?? min iz?ː un ve? un s?z?ːr un vel munt suguːd un minː?n /
• Es esmu dzimusi Latvij?, Dundagas pagast?, ?onaku ^[l] s?t?. Mans t?vs bija P?teris un m?te bija L?ze un man bija viens br?lis ? J?nis. Un m?s dz?voj?m ?onaku s?t? ? visi radinieki. Tur bija mans t?vs un br?lis, un m?sa, un v?l citi radinieki un man...

Piez?mes [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Literat?ra [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• V?tso, T?ts Reins (2013). Blumberga, Ren?te; Makelainen, Tapio; Pajusalu, Karl. red. "L?bie?u valodas pamatiez?mes". L?bie?i: v?sture, valoda un kult?ra (R?ga: L?vo Kult?r sid?m): 267.—286. lpp. ISBN   978-9984-49-730-3 .
• V?tso, T?ts Reins (1994). Boiko, Kersti. red. "L?bie?u valoda p?r?jo Baltijas j?ras somu valodu vid?" . L?bie?i: rakstu kr?jums (R?ga: Zin?tne): 258.—266. lpp. ISBN   5-7966-0807-X .
• V?ri, Eduards (1994). Boiko, Kersti. red. "?ss l?bie?u valodas apraksts" . L?bie?i: rakstu kr?jums (R?ga: Zin?tne): 267.—288. lpp. ISBN   5-7966-0807-X .
• Christopher Moseley. Livonian . Muenchen : LINCOM EUROPA, 2002. ISBN   3895861588 .
• Ern?treits, Valts (2007). "Livonian orthography" . Linguistica Uralica : 11.—22. lpp.
• Ern?treits, Valts; K?ava, Gunta (2014). "Grammatical changes caused by contact between Livonian and Latvian" . Eesti ja soome-ugri keeleteaduse ajakiri : 77.—90. lpp.
• Seppo Suhonen. Die jungen lettischen Lehnworter im livischen . Helsinki : Suomalais-Ugrilainen Seura, 1973. ISBN   951-9019-06-5 .
• Rudz?te, Marta (1994). Boiko, Kersti. red. "Latvie?u un l?bie?u valodas savstarp?j? ietekme" . L?bie?i: rakstu kr?jums (R?ga: Zin?tne): 288.—319. lpp. ISBN   5-7966-0807-X .
• Fanny de Sivers. Parlons live: une langue de la Baltique . L'Harmattan, 2001. ISBN   978-2747513371 .
• Konstant?ns Karulis . Latvie?u etimolo?ijas v?rdn?ca . R?ga : Avots, 2001. ISBN   9984-700-12-7 .
• V?ri, Eduards (1994). Boiko, Kersti. red. "Par l?bie?iem un l?bie?u valodu (Tenu Karmas tulkojums latvie?u valod? ar vi?a piez?m?m un labojumiem)" . L?bie?i: rakstu kr?jums (R?ga: Zin?tne): 227.—248. lpp. ISBN   5-7966-0807-X .
• Hir?a, Dzintra (1994). Boiko, Kersti. red. "L?bie?i un l?bie?u izcelsmes vietv?rdi Latvij?" . L?bie?i: rakstu kr?jums (R?ga: Zin?tne): 201.—215. lpp. ISBN   5-7966-0807-X .
• Gr?nt?ls, Riho (2013). Blumberga, Ren?te; Makelainen, Tapio; Pajusalu, Karl. red. "L?bie?u valoda jauno laiku pirmajos gadsimtos". L?bie?i: v?sture, valoda un kult?ra (R?ga: L?vo Kult?r sid?m): 255.—265. lpp. ISBN   978-9984-49-730-3 .
• Vinklers, Eberhards (2013). Blumberga, Ren?te; Makelainen, Tapio; Pajusalu, Karl. red. "Par aizguvumu sl??iem l?bie?u valod?". L?bie?i: v?sture, valoda un kult?ra (R?ga: L?vo Kult?r sid?m): 303.—312. lpp. ISBN   978-9984-49-730-3 .

  Rakstam pieejama tie?saistes versija ang?u valod?:
  Winkler, Eberhard (2014). "Loanword strata in Livonian" . Eesti ja soome-ugri keeleteaduse ajakiri . doi : 10.12697/jeful.2014.5.1.11 . ISSN   2228-1339 .

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Vikikr?tuv? par ?o t?mu ir pieejami multivides faili. Skat?t: L?bie?u valoda .

• Latvijas Nacion?l?s enciklop?dijas ??irklis
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Austrumeiropas enciklop?dijas raksts (v?ciski)
• Tiit-Rein Viitso, Valts Ern?treits. L?vok?el-?stik?el-le?k?el son?r?ntoz (L?L) [ L?bie?u-igau?u-latvie?u v?rdn?ca ] . Tartu / R?ga, 2012-2013. ISBN   9789984815763 . Skat?ts: 2015. gada 9. j?nij? .
• ≪Latvie?u-l?bie?u-latvie?u (igau?u, somu) v?rdn?ca≫ . Oahpa . University of Tromsø. (Saska?? ar projekta sniegto inform?ciju v?rdn?ca ir balst?ta uz tiem pa?iem materi?liem k? L?L, ta?u v?rdn?c? ir atrodami ??irk?i, kas nav atrodami L?L, t? izmanto standarta ortogr?fiju ar da??m papildz?m?m.)
• ≪L?bie?u valodas r?ki (loc?jumu ?enerators u.c.)≫ . Sami giellatekno . University of Tromsø. (V?rdiem, kam notiek mijas to sakn?, ?ener?tie loc?jumi var b?t k??daini.)
• ≪Eesti etumoloogiasonaraamat≫ [Igau?u etimolo?ijas v?rdn?ca] . Eesti Keele Instituut. (Etimolo?ijas v?rdn?ca uzskaita l?bie?u v?rdus igau?u v?rdu ??irk?os, ja tiem ir t?da pati izcelsme.)
• Andreas Johan Sjogren, Ferdinand Johann Wiedemann. Livisch-deutsches und deutsch-livisches Worterbuch [ L?bie?u-v?cu-l?bie?u v?rdn?ca ] . Eggers, 1861. (Igau?u valodas instit?ta izstr?d?ta mekl?jama versija, lietojot s?kotn?jo ??gr?na ortogr?fiju.)
• ≪Septi?as l?bie?u valodas stundas / Seis l?vo k?el stu??o≫ . L?bie?u valodas instit?ts – caur YouTube .

• Vikip?dija