L?gums ar Kursas ??ni?u Lamekinu

L?gums ar Kursas ??ni?u Lamekinu ir Vatik?na arh?vos saglab?jies 1230 . gada 28. decembr? nosl?gts Romas p?vesta Gregora IX p?rst?vja Baldu?na l?gums ar kur?u ??ni?u Lamekinu , kas liecina par p?vesta k?rijas t? laika nodomu dibin?t Kurzem? tie?i Romai padotu Kursas b?skapiju un atbr?vot Lamekinam padot?s zemes no pak?aut?bas D?nijas un Zviedrijas kara?valst?m. 1231. gada 17. janv?r? l?dz?gs l?gums tika nosl?gts ar? ar citu kur?u ciemu vec?kajiem Bandavas un Vanemas zem?s.

L?guma noz?me [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

L?gum? bija paredz?ta kato?u priesteru pie?em?ana ??ni?a Lamekina zem?s, kur?u pak?au?an?s un nodevu maks??ana v?l?k iece?amajam Kurzemes b?skapam un apsol?ta br?v?ba no D?nijas un Zviedrijas , kam?r vi?i neatkr?t no krist?g?s tic?bas. P?c l?guma, ??ni?a Lamekina zemes kur?iem bija j?piedal?s visos aizsardz?bas un uzbrukuma karos pret pag?niem un vis?s liet?s j?klausa viceleg?tam Baldu?nam.

Dom?jams, ka l?gums ar ??ni?u Lamekinu bija sp?k? l?dz kur?u sacel?an?s laikam p?c Saules kaujas 1236.?1242. gad? gad?, kad tika padz?ts 1234. gad? ieceltais Kurzemes b?skaps Engelberts .

Dokumenta teksts [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

"Br?lis Baldu?ns, Alnas m?ks, kardin??a Otona kunga, Apustulisk? Kr?sla leg?ta bikts t?vs un s?tnis, visiem Kristus tic?giem m???b?.

T? k? ??ni?? Lamekins un Kursas pag?ni no Ezertuves, Durbes un Sagares zem?m un kiligund?m, kuru nosaukumi ir ??di: T?rgale, U?ava, Landze, Vendzava, Nurme, ?imale, Pigava, S?rnate, R?va, Saka, ?dole, Alsunga, Ardone, Alokste, k? ar? no cit?m kiligund?m un ciemiem, kas atrodas Ventas ab?s pus?s, ? Sv?t? Gara ??last?bai iedvesmojot, kas dvesmo kur, kad un cik grib ? n?ca pretim Kristus tic?bas pie?em?anai, nododami savas zemes, sevi un savus ??lniekus caur m?su rok?m p?vesta kunga rok?s un apsol?j?s vienm?r paklaus?t visiem vi?a r?kojumiem, tad m?s, p?vesta kunga viet? ?ai pus? darbodamies, kop?gi apspriedu?ies ar R?gas bazn?cu , Daugavgr?vas abatu , visiem [?rzemju] tirgot?jiem, zobenbr??iem , krustne?iem un R?gas namniekiem, nosl?dzam ar vi?iem [kur?iem] ??du l?gumu un apstiprin?j?m ??dus nosac?jumus, proti:

vi?i nekav?joties pie?ems bazn?ckungus, kuru iecel?ana mums pien?kas; godam r?p?sies par vi?u p?rtik?anu un visur vi?iem paklaus?s k? ?sti kristie?i un vis?s liet?s iev?ros vi?u der?gos norad?jumus; vi?i aizsarg?s tos pret ienaidniekiem k? sevi pa?us; visi, k? v?rie?i, t? ar? sievietes un b?rni, t?li? sa?ems no vi?iem sv?t?s krist?bas atdzimumu un iev?ros citu kristie?u para?as.
Bet b?skapu, kas vi?iem ar p?vesta kunga autorit?ti iece?ams, vi?i uz?ems bij?gi un pazem?gi k? savu t?vu un kungu, un ? k? tas j?dara visiem kristie?iem ? vi?am visur k? savam kungam un b?skapam piln?gi paklaus?dami, tam padosies, par?d?dami bij?bu un padev?bu, k?da pien?kas vi?u kungam un b?skapam.
Bez tam vi?iem no visa vienm?r pien?ksies ik gadus maks?t savam b?skapam un saviem prel?tiem t?s pa?as tiesas, kas pien?kas dot Gotlandes iedzimtiem, bet l?dz ar to vi?i nevar?s tikt pak?auti ne D?nijas , nedz Zviedrijas kara?valstij: m?s vi?iem esam devu?i m???gu br?v?bu, kam?r vi?i neatkr?t.
P?c ?? l?guma nosl?g?anas un ierakst??anas ?ai t?stokl?, kas ieg?st m???gu sp?ku, vi?i piedal?sies kara g?jienos pret pag?niem k? kristie?u zemes aizsardz?bai, t? ar? tic?bas izplat??anai.
Divu gadu laik? vi?i ierad?sies pie p?vesta kunga un visur un vienm?r iztur?sies saska?? ar vi?a l?mumu un r?kojumu.
Bet starplaik? piln?gi iev?rodami m?su iest?d?jumus un priek?rakstus, vi?i paklaus?s mums visur un vis?s liet?s, neaizka?ot nekur p?vesta kunga augst?ko varu.

Lai tas ieg?tu m???gu sp?ku, tad ?o uzrakst?to gr?matu m?s esam nostiprin?ju?i, piekarot m?su, Le?les b?skapa Herma?a no Bukshevdenas ( Hermann I de Becheshovede ) un citu aug?? min?to z?mogus. Dots t? Kunga 1230. gada Innocenta dien? [28. decembr?]." ^[1]