Kur?u k?pas

UNESCO Pasaules mantojuma objekts
Kur?u k?pas
	UNESCO Pasaules mantojuma saraksts
Valsts	Lietuva ; Krievija ;
Tips	Kult?ra
Krit?rijs	v
Atsauce	994
UNESCO re?ions	Eiropa un Zieme?amerika
Iek?au?anas v?sture
Iek?au?ana	2000 (24. sesija)

Kur?u k?pas ( lietuvie?u : Kur?i? nerija , krievu : Куршская коса ), ar? Kur?u n?rija vai Kur?u str?le , ir smil?u k?pu str?le, kas atdala Kur?u jomu no Baltijas j?ras . Str?les garums ir ap 98 km , platums 0,4?3,8 km . Faktiski t? ir pussala , jo pie Klaip?das atrodas ?aurums, kur? Kur?u joma savienojas ar Baltijas j?ru. Da?a Kur?u k?pu pieder Lietuvas Republikai , da?a ? Krievijas Feder?cijas Ka?i?ingradas apgabalam .

Kur?u k?pas ir aizsarg?jama dabas teritorija. Taj? izveidots nacion?lais parks .

V?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?eolo?iski Kur?u k?pas izveidoj?s pirms apm?ram 5000 gadiem uz p?d?j? led?ja sanes?m, t?m apaugot ar z?li un kokiem . ^[1]

Arheologi uzskata, ka balti Kur?u k?pas apdz?vo jau kop? neol?ta (no 4000.?2000. gada p.m.?.). ^[2]

1595. gad? Kaspars Hennenbergers pierakst?ja kursenieku teiku par Kur?u k?pu izcel?anos, saska?? ar kuru 1190. gad? ?aj? viet? esot plos?jies tik sp?c?gs negaiss , k?ds neesot bijis kop? ?denspl?du laikiem un k?pas 12 gadu laik? esot sap?tis stiprs zieme?u v?j?, bet Adalberts Becenbergers pierakst?jis kursenieku teiku par ?atenurti , Preilu un Nidu . T?s esot dibin?ju?i tr?s Klaip?d? sag?st?ti laup?t?ji ?varcer?ss ( Schwarzeries ), Prailer?ss un Nider?ss, kas n?vessoda viet? uzs?din?ti uz plostiem un palaisti j?r?, bet aizp?sti l?dz k?p?m, kur izs?du?ies un apmetu?ies uz dz?vi. ^[3]

13. gadsimt? apgabal? ien?ca V?cu orde?a bru?inieki un tas k?uva par koridoru ce?? no K?nigsbergas uz R?gu . ^[2] 1252. gad? tika uzcelta pils M?mel? un 1372. gad? ? Rositen? ^{[
nepiecie?ama atsauce
]}, un l?dz ar bru?iniekiem ien?ca ar? v?cu kolonisti. No 15. l?dz 18. gadsimtam Kur?u k?p?s bija jauns iece?ot?ju vilnis no Dienvidkurzemes un Lietuvas. ^[2]

16. gadsimt? s?k?s jauns k?pu veido?an?s posms. Koku izzu?ana no str?les, ko izrais?ja p?r?k intens?va lopkop?ba un koku izcir?ana laivu b?vei K?nigsbergas 1757. gada aplenkumam, noveda pie t?, ka smil?u k?pas s?ka p?rvietoties, aprokot veselus ciemus. Satraukta par ??m probl?m?m, Pr?sijas vald?ba 1825 . gad? ?eit s?ka finans?t pla?a m?roga apme?o?anas un apza?umo?anas projektus. Pateicoties ?iem centieniem, liel?k? str?les da?a tagad ir kl?ta ar me?u.

Savulaik latvie?valod?go kursenieku zvejnieku kopienas apdz?voja ar? Klaip?das apk?rtni, Sembas pussalu un Baltijas j?ras piekrasti l?dz pat Gda?skai . ^[4] L?dz 19. gadsimtam Kur?u k?pas apdz?voja pamat? kursenieki , k? ar? noz?m?ga v?cu maz?kumtaut?ba dienvidda?? un lietuvie?i zieme?da??. Kursenieki pak?peniski izn?ka p?rtauto?anas un citu iemeslu d??, un m?sdien?s to gandr?z nav atlicis. L?dz Otrajam pasaules karam , kursenieku valoda bijusi ?oti izplat?ta Kur?u k?p?s. T? ir ?oti l?dz?ga latvie?u valodai , t?p?c latvie?i un kursenieki var labi saprast viens otru. M?sdien?s paliku?i tikai nedaudzi kursenieku valodas prat?ji. ^[4] Liela da?a kara beig?s un PSRS okup?cijas laik? devu?ies trimd? uz V?ciju vai tika deport?ti. Kursenieku identit?te ir ?oti sare???ta, to var p?t?t da??dos aspektos. Kursenieki bie?i vien sevi apzin?s k? v?cie?us , jo Kur?u k?pas bijusi V?cijas (iepriek? Pr?sijas ) teritorija, kura tagad pieder Lietuvai . Par latvie?iem kursenieki sevi neuzskata, jo daudzi no Kurzemes izce?oju?i 16. un 17. gadsimt?, kad latvie?u tautisk? apzi?a v?l nebija izveidojusies. ^[5] Padomju Savien?bas laik? Kur?u k?pas bija sl?gta pierobe?as teritorija. P?c PSRS sabrukuma ?eit uzplauka t?risms. Daudz agr?ko iedz?vot?ju p?cn?c?ji izv?las Kur?u k?pas par savu atp?tas vietu.

Kop? 2000. gada Kur?u k?pas ir iek?autas UNESCO Pasaules mantojuma sarakst?. ^[1]

2014. gada 25. apr?l? Lietuvas Kur?u k?pu da?? izc?l?s pla?s ugunsgr?ks , kur? izdega 130 hekt?ri me?a. ^[6]^[7]^[8]

Apskates objekti [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Koka skulpt?ru ekspoz?cija Raganu kaln? Jodkrant? ? 1979.?1981. gadam, tr?s vasaras sezonu laik?, m?kslinieki un koka griez?ji izveidoja vair?k nek? 70 koka skulpt?ras , kas balst?tas uz lietuvie?u teiku un nost?stu mot?viem.
P?rnidas k?pa pie Lietuvas un Krievijas robe?as.
Skatu tornis Nid?.
Nag?a k?pas rezerv?ts.

Pa?reiz?jais st?voklis [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Kur?u k?p?s atrodas Eirop? liel?k?s ce?ojo??s smil?u k?pas. To vid?jais augstums ir 35 m, lai gan liel?kas k?pas sasniedz 60 m augstumu. Liel?k? apdz?vot? vieta ?eit ir Nida , kas ir ar? iecien?ta k?rortvieta v?cu un lietuvie?u t?ristiem. Kur?u k?p?s ir ??das apdz?vot?s vietas: Smilt?ne , Kopgale , Alksn?ne , Jodkrante , Pervalka , Preila , Nida , Morskoje , Riba?ija , ?esnoje . Pirm?s se?as atrodas Lietuvas pus?, p?r?j?s Krievij?. 1961. gad? apdz?vot?s vietas Alksn?ne, Jodkrante, Pervalka, Preila un Nida tika apvienotas un izveidota Neringas pils?ta. Pa?reiz taj? dz?vo ap 2800 iedz?vot?ji.

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Vikikr?tuv? par ?o t?mu ir pieejami multivides faili. Skat?t: Kur?u k?pas

↑ ^1,0 ^1,1 ≪Lietuvie?u lepnums ? Kur?u joma≫ . Liep?jniekiem.lv. 2004. gada 23. septembris . Skat?ts: 2009. gada 8. j?lij? . ^{[
novecojusi saite
]}
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 Jan?na Kurs?te (2004. gada 23. septembris). Kur?u k?pu kursenieki . Diena . Atjaunin?ts: 2008. gada 26. febru?r? .
↑ P?teris ?mits . Kur?u k?pu folklora . R?ga : Latvie?u folkloras kr?tuve , 1933. 9.?10. lpp. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2019. gada 21. apr?l? . Skat?ts: 2018. gada 4. august? .
↑ ^4,0 ^4,1 ≪Zi?as - Latvijas Universit?te≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2011. gada 19. august? . Skat?ts: 2010. gada 10. mart? .
↑ Jan?na Kurs?te (2004. gada 26. novembris). "Latvie?i un kursenieki" . Latvijas V?stnesis (Nr. 188 (3136)): 50. lpp.
↑ Anete B?rtule, Ar?ns Vaikutis. ≪Kur?u k?p?s izdegu?i vair?k nek? simts hekt?ru me?a≫ . Panor?ma ( Lsm.lv ), 2014. gada 26. apr?lis . Skat?ts: 2016. gada 18. febru?r? .
↑ ≪Lietuvas Kur?u k?p?s izdegu?i 130 hekt?ri me?a≫ . tvnet.lv . LETA . 2014. gada 27. apr?lis . Skat?ts: 2016. gada 18. febru?r? .
↑ ≪Lietuvas Kur?u k?p?s izdegu?i 130 hekt?ri me?a≫ . Neatkar?g? R?ta Av?ze . LETA . 2014. gada 27. apr?lis . Skat?ts: 2016. gada 18. febru?r? .

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Vikikr?tuv? par ?o t?mu ir pieejami multivides faili. Skat?t: Kur?u k?pas .

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Austrumeiropas enciklop?dijas raksts (v?ciski)
Neringas novada ofici?l? m?jas lapa (angliski)
T?risma ce?? no Ventspils l?dz Klaip?dai, ieskaitot inform?ciju par Kur?u k?pu (latviski)
Latvie?u t?rista darin?ta Neringas novada foto galerija ar koment?riem Arhiv?ts 2008. gada 17. j?nij?, Wayback Machine vietn?. (latviski)
Kur?u k?pas apraksts p?rg?jieniem, kartes, un transporta ?patn?bas (latviski)
Kur?u k?pu fotogr?fijas (krieviski)

[Liepājniekiem-1] 1,0 ^1,1 ≪Lietuvie?u lepnums ? Kur?u joma≫ . Liep?jniekiem.lv. 2004. gada 23. septembris . Skat?ts: 2009. gada 8. j?lij? . ^{[
novecojusi saite
]}

[Kursīte-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 Jan?na Kurs?te (2004. gada 23. septembris). Kur?u k?pu kursenieki . Diena . Atjaunin?ts: 2008. gada 26. febru?r? .

[3] P?teris ?mits . Kur?u k?pu folklora . R?ga : Latvie?u folkloras kr?tuve , 1933. 9.?10. lpp. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2019. gada 21. apr?l? . Skat?ts: 2018. gada 4. august? .

[lu-4] 4,0 ^4,1 ≪Zi?as - Latvijas Universit?te≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2011. gada 19. august? . Skat?ts: 2010. gada 10. mart? .

[5] Jan?na Kurs?te (2004. gada 26. novembris). "Latvie?i un kursenieki" . Latvijas V?stnesis (Nr. 188 (3136)): 50. lpp.

[6] Anete B?rtule, Ar?ns Vaikutis. ≪Kur?u k?p?s izdegu?i vair?k nek? simts hekt?ru me?a≫ . Panor?ma ( Lsm.lv ), 2014. gada 26. apr?lis . Skat?ts: 2016. gada 18. febru?r? .

[7] ≪Lietuvas Kur?u k?p?s izdegu?i 130 hekt?ri me?a≫ . tvnet.lv . LETA . 2014. gada 27. apr?lis . Skat?ts: 2016. gada 18. febru?r? .

[8] ≪Lietuvas Kur?u k?p?s izdegu?i 130 hekt?ri me?a≫ . Neatkar?g? R?ta Av?ze . LETA . 2014. gada 27. apr?lis . Skat?ts: 2016. gada 18. febru?r? .

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]