Kult?raugi ir cilv?ka vajadz?b?m p?rveidoti un piel?goti augi. ^[1] Tos audz? un iev?c pe??as vai iztikas nol?kos. ^[2] Cilv?ka vajadz?b?m tiek izmantotas atsevi??as nov?ktas kult?raugu da?as, k? ar? att?r?ta (lob?ta, nomizota utt.) ra?a. Liel?ko da?u kult?raugu audz? lauksaimniec?b? vai akvakult?r? . Par kult?raugiem da?k?rt m?dz saukt ar? makroskopisk?s s?nes vai a??es .

Liel?k? da?a kult?raugu tiek nov?kti k? p?rtika cilv?kiem vai m?jlopiem (lopbar?bas kult?raugi). Savva?as augus, ko iev?c cilv?ka vajadz?b?m (tostarp intens?v? v?k?ana, piem?ram, ?e??e?s ), nepieskaita kult?raugiem.

Kult?raugus izmanto ar? d?rzkop?b? , pu?kop?b? un r?pniec?b? . D?rzkop?bas kult?raugi ietver, piem?ram, aug?u kokus. Pu?kop?b? kult?raugi ir telpaugi, pu?u d?rzos izmantojamie ziedo?ie augi, griezto ziedu ieguvei izmantojamie augi. R?pnieciskie kult?raugi tiek izmantoti ap??rbu ra?o?an? (??iedru kult?raugi), biodegvielai (ener?ijas kult?raugi, a??u degvielai), vai medic?n? ( ?rstniec?bas augi ).

Dz?vniekus un mikroskopiskus organismus ( s?n?tes , bakt?rijas vai v?rusus ) ar? m?dz audz?t cilv?ka vajadz?b?m. Dz?vniekus, kas audz?ti cilv?ku vai citu m?jdz?vnieku pat?ri?am, sauc par m?jlopiem , bet mikrobus ? par mikrobiolo?iskaj?m kult?r?m. Mikrobi parasti netiek audz?ti pa?ai p?rtikai, bet tie tiek izmantoti, lai uzlabotu p?rtiku (piem?ram, ra?ojot citronsk?bi , raudz?jot jogurtu , sojas m?rci vai sk?b?jot k?postus ).

Svar?gi p?rtikas kult?raugi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Kult?raugu noz?me iev?rojami at??iras atkar?b? no re?iona. Pasaul? visbie??k cilv?ku p?rtikai tiek izmantoti ??di kult?raugi (2013 gada. r?d?t?ji kcal/pers./diena doti iekav?s): r?si (541 kcal), kvie?i (527 kcal), cukurniedres un citi cukura kult?raugi (200 kcal), kukur?za (147 kcal), sojas pupu e??a (82 kcal), citi d?rze?i (74 kcal), kartupe?i (64 kcal), palmu e??a (52 kcal), manioka (37 kcal), p?k?augi (37 kcal), saulespu?u e??a (35 kcal), rapsis un sinepju e??a (34 kcal), citi aug?i (31 kcal), sorgo (28 kcal), prosa (27 kcal), zemesrieksti (25 kcal), pupas (23 kcal), saldie kartupe?i (22 kcal), ban?ni (21 kcal), da??di rieksti (16 kcal), sojas pupi?as (14 kcal), kokvilnas s?klu e??a (13 kcal), zemesriekstu e??a (13 kcal). Iev?rojiet, ka daudzi no glob?li ??ietami nelielajiem kult?raugiem ir ?oti noz?m?gi k?d? cit? re?ion?. Piem?ram ?frik? domin? saknes un bumbu?i ar 421 kcal / pers / dien?, bet sorgo un prosa attiec?gi 135 kcal un 90 kcal. ^[3]

Attiec?b? uz sara?oto svaru, vissvar?g?kie ir ??di kult?raugi (pasaules produkcija t?ksto?os metrisko tonnu): ^[4]

Skat?t ar? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Lauksaimniec?ba
• Augkop?ba
• Cukurniedres
• Kukur?za
• R?si
• Kvie?i
• Kartupe?i
• ?rstniec?bas augi

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?is ar lauksaimniec?bu saist?tais raksts ir nepiln?gs . J?s varat dot savu ieguld?jumu Vikip?dij?, papildinot to . s d l

?is ar p?rtiku saist?tais raksts ir nepiln?gs . J?s varat dot savu ieguld?jumu Vikip?dij?, papildinot to . s d l