Krievijas Feder?cijas republikas

Vikip?dijas lapa

Krievijas Feder?cijas republikas ir Krievijas Feder?cijas sast?v? eso?i feder?lie subjekti. Atbilsto?i 1993. gada Krievijas Feder?cijas konstit?cijai , valsti veido 85 feder?lie subjekti, no kuriem 22 ir republikas.

Krievijas Feder?cijas republikas, ieskaitot anekt?t?s Ukrainas teritorijas (iesv?trotas, 2022).

V?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pirmajos gados p?c PSRS sabrukuma vair?k?s republik?s, ?pa?i Tatarst?n? , Ba?kortost?n? , Jakutij? (Sah?) un ?e?enij? past?v?ja sp?c?gas neatkar?bas kust?bas, kuras da??di apspieda. 1990. gada 30. august? Tat?rijas APSR parlaments pie??ma deklar?ciju par Tat?rijas PSR valstisko suverenit?ti. 1991. gada 24. maij? Krievijas PFSR konstit?cijas groz?jumos visas autonom?s PSR p?rd?v?ja par padomju soci?listiskaj?m republik?m Krievijas Padomju Federat?v?s Soci?listisk?s Republikas sast?v?. 1991. gada 8./9. j?nij? izveidoj?s ?e?enu republika I?k?rija , kas p?c m?ne?a pasludin?ja valstisko neatkar?bu. 1991. gada j?lij? da?a PSR v?l?j?s parakst?t Gorba?ova virz?to Savien?bas l?gumu k? l?dzties?gi subjekti, bet Augusta pu?a d?? ?is l?gums netika parakst?ts. 1992. gada 21. marta Tat?rijas PSR iedz?vot?ji referendum? nobalsoja par valst?sko suverenit?ti (61,39% par). 1992. gada 31. mart? gandr?z visas Krievijas Feder?cijas republikas, iz?emot I?k?riju un Tatarst?nu , parakst?ja l?gumu par Krievijas Feder?cijas feder?lo org?nu un suver?no republiku pilnvaru norobe?o?anu ( krievu : Договор о разграничении предметов ведения и полномочий между федеральными органами государственной власти Российской Федерации и органами власти суверенных республик в составе Российской Федерации ). ?e?enijas notur??anai Krievijas Feder?cij? bija nepiecie?ami divi ?e?enijas kari .

Borisa Je?cina liber?l?s varas laik? pie?emt? konstit?cija s?kotn?ji republik?m deva lielu patst?v?bu, kas veidojoties Vladimira Putina autorit?rajam re??mam, tiek aizvien vair?k ierobe?ota. Liel?k? ?o republiku da?a past?v maz?kumtaut?bu apdz?votos re?ionos, t? pildot etnisko autonomiju funkciju. Ta?u ir ar? republikas, kur?s iedz?vot?ju vair?kums ir etniskie krievi . At??ir?b? no p?r?jiem feder?lajiem subjektiem (apgabaliem un pils?t?m), republik?m ir ties?bas uz savu nacion?lo valodu un konstit?ciju.

2000. gad? Putins izveidoja asto?us feder?los apgabalus, kuru administrat?vaj? pak?aut?b? atrod?s ar? republikas, 2001. gad? Krievijas Feder?cijas Konstitucion?l? tiesa anul?ja Tatarst?nas Republikas konstit?ciju. L?dz 2010. gadam republiku vad?t?ju tituls bija "prezidents". Republiku parlamenti s?kotn?ji bie?i pie??ma likumus, kas bija pretrun? ar feder?lajiem likumiem, un republiku prezidenti baud?ja lielu viet?jo varu. Putina varas laik? republik?m pie??irt?s autonomiju ties?bas pak?peniski beidz?s, un to vad?t?jus daudzviet iece? Krievijas prezidents, lai ar? da?u republiku vad?t?jus joproj?m iev?l iedz?vot?ji.

Krievijas Feder?cijas republiku uzskait?jums
Name Dibin??anas datums Suverenit?tes deklar??anas datums Iedz?vot?ju skaits Plat?ba (km²) Feder?lais apgabals
Adigeja 1991. gada 3. j?lij? 439 996 7792 Dienvidu feder?lais apgabals
Altaja Republika 1991. gada 3. j?lij? 1990. gada 25. oktobr? 206 168 92 903 Sib?rijas feder?lais apgabals
Ba?kortost?na 1919. gada 23. mart? 1990. gada 11. oktobr? 4 072 292 142 947 Volgas feder?lais apgabals
Burjatija 1923. gada 30. maij? 1990. gada 8. oktobr? 972 021 351 334 T?lo Austrumu feder?lais apgabals
?e?enija 1922. gada 30. novembr? 1991. gada 8. j?nij? 1 268 989 15 647 Zieme?kauk?za feder?lais apgabals
?uva?ija 1920. gada 24. j?nij? 1990. gada 24. oktobr? 1 251 619 18 343 Volgas feder?lais apgabals
Dagest?na 1991. gada 17. septembr? 2 910 249 50 270 Zieme?kauk?za feder?lais apgabals
Hakasija 1991. gada 3. j?lij? 532 403 61 569 Sib?rijas feder?lais apgabals
Ingu?ija 1992. gada 10. decembr? 412 529 3628 Zieme?kauk?za feder?lais apgabals
Kabardija-Balk?rija 1921. gada 1. septembr? 859 939 12 470 Zieme?kauk?za feder?lais apgabals
Kalmikija 1992. gada 31. mart? 1990. gada 18. oktobr? 289 481 74 731 Dienvidu feder?lais apgabals
Kara?aja-?erkesija 1992. gada 9. decembr? 477 859 14 277 Zieme?kauk?za feder?lais apgabals
Kar?lija 1992. gada 21. maij? 1990. gada 9. august? 643 548 180 520 Zieme?rietumu feder?lais apgabals
Komi 1921. gada 22. august? 1990. gada 29. august? 901 189 416 774 Zieme?rietumu feder?lais apgabals
Marijela 1920. gada 4. novembr? 1990. gada 22. oktobr? 696 459 23 375 Volgas feder?lais apgabals
Mordvija 1930. gada 10. janv?r? 834 755 26 128 Volgas feder?lais apgabals
Saha 1922. gada 27. apr?l? 1990. gada 27. septembr? 958 528 3 083 523 T?lo Austrumu feder?lais apgabals
Tiva 1944. gada 11. oktobr? 307 930 168 604 Sib?rijas feder?lais apgabals
Tatarst?na 1920. gada 27. maij? 1990. gada 30. august? 3 786 488 67 847 Volgas feder?lais apgabals
Udmurtija 1920. gada 4. novembr? 1990. gada 20. septembr? 1 521 420 42 061 Volgas feder?lais apgabals
Zieme?osetija-Al?nija 1924. gada 7. j?lij? 1990. gada 20. j?lij? 712 980 7987 Zieme?kauk?za feder?lais apgabals