한국   대만   중국   일본 
Krievijas?Ukrainas kar? ? Vikip?dija P?riet uz saturu

Krievijas?Ukrainas kar?

Vikip?dijas lapa
?is raksts ir par m?sdienu karu. Par karu no 1917. l?dz 1921. gadam skat?t rakstu Ukrainas neatkar?bas kar? .
Krievijas?Ukrainas kar?

Aktu?lais st?voklis
Datums 2014 . gada 20. febru?ris ?pa?laik
Vieta
Ukraina
Izn?kums

No 2014. l?dz 2022. gadam:

Kop? 2022. gada:

Karot?ji

Karogs: Ukraina  Ukraina

Atbalsta:
Valsts karogs: NATO NATO (milit?r? pal?dz?ba) [1]

Karogs: Krievija  Krievija

  • " DTR " (2014?2022)
  • " LTR " (2014?2022)
Atbalsta:
Karogs: Baltkrievija  Baltkrievija (2022?pa?laik)
Karogs: Irāna  Ir?na (milit?r? pal?dz?ba kop? 2022. gada) [2]
Karogs: Ziemeļkoreja  Zieme?koreja (milit?r? pal?dz?ba kop? 2022. gada) [3]
Karogs: Ķīna  ??na (netie?? milit?r? pal?dz?ba kop? 2022. gada) [4]
Karogs: Dienvidāfrika  Dienvid?frika (netie?? milit?r? pal?dz?ba kop? 2022. gada) [5]
Komandieri un l?deri

Valsts karogs: Ukraina Volodimirs Zelenskis (2019?pa?laik)
Valsts karogs: Ukraina Petro Poro?enko (2014?2019)
Valsts karogs: Ukraina Oleksandrs Tur?inovs (2014)
Valsts karogs: Ukraina Oleksijs Rez?ikovs (2021?pa?laik)

Valsts karogs: Ukraina Valerijs Zalu?nijs (2021?2024)

Valsts karogs: Krievija Vladimirs Putins (2014?pa?laik)
Valsts karogs: Krievija Sergejs ?oigu
(2014?2024)
Valsts karogs: Krievija Val?rijs Gerasimovs (2014?pa?laik)

Valsts karogs: Krievija Jevge?ijs Prigo?ins † (2022?2023)

Krievijas?Ukrainas kar? ( ukrai?u : рос?йсько-укра?нська в?йна , krievu : российско-украинская война ) ir bru?ots konflikts starp Krievijas Feder?cijas un t?s atbalst?tajiem prokrievisko separ?tistu sp?kiem un Ukrainas Bru?otajiem sp?kiem , kas s?k?s 2014. gada 20. febru?r? ar Krimas aneksiju un turpin?j?s k? Donbasa kar? . 2022. gada 24. febru?r? Krievijas Bru?otie sp?ki s?ka jaunu iebrukumu Ukrain? .

Priek?v?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1991?2004 [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

P?c Ukrainas PSR referenduma par Ukrainas neatkar?bas pasludin??anas akta apstiprin??anu un tam sekojo?ajiem Belove?as l?gumiem par PSRS likvid?ciju 1991. gad? Ukraina ieguva neatkar?bu, bet jaunizveidot? Krievijas Feder?cija pieteica pretenzijas uz Padomju Savien?bas ties?bu p?r??m?jas statusu.

1994. gada 5. decembr? Ukrainas, Krievijas, Lielbrit?nijas un Amerikas Savienoto Valstu vad?t?ji parakst?ja Budape?tas memorandu  ? dokumentu, saska?? ar kuru Ukraina no PSRS atliku?os kodoliero?u kr?jumus (aptuveni tre?da?u no t?s arsen?la) nodeva Krievijai, kura savuk?rt ap??m?s garant?t Ukrainas neatkar?bu, suverenit?ti un teritori?lo nedal?m?bu. [6]

1997. gad? Krievijas prezidents Boriss Je?cins un Ukrainas prezidents Leon?ds Ku?ma parakst?ja l?gumu par draudz?bu, sadarb?bu un partner?bu, saska?? ar kuru puses vienoj?s izveidot strat??isku partner?bu, ap??m?s savstarp?ji iev?rot abu valstu teritori?lo nedal?m?bu un ap??m?s neizmantot savu teritoriju, lai kait?tu otras valsts dro??bai.

Leon?da Ku?mas prezident?ras laik? 2003. gada ruden? notika konflikts par Tuzlas str?li . [7] Krievijas puses m??in?jums bez Ukrainas piekri?anas uzb?v?t dambi, kas savienotu Krievijas piekrasti ar ?o Ukrainas teritorijas da?u, izrais?ja Ku?mas reakciju: p?rtraucot virkni viz??u uz Lat??amerikas valst?m, vi?? ierad?s notikuma viet? un organiz?ja pas?kumus, lai demonstrat?vi par?d?tu, ka uz k?pas tiek b?v?ti aizsardz?bas nocietin?jumi. Daudzi p?tnieki un anal?ti?i Tuzlas incidentu uzskat?ja par Krievijas pirmo m??in?jumu "izp?t?t" Ukrainu par t?s iesp?jam?m darb?b?m saist?b? ar iesp?jamo Krimas aneksiju. [ nepiecie?ama atsauce ] ?is m??in?jums tika noraid?ts Ukrainas prezidenta as?s reakcijas d??.

2004?2010 [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

2004. gad?, k?rt?jo prezidenta v?l??anu priek?vakar?, t?br??a Ukrainas prezidents Leon?ds Ku?ma par savu p?cteci izv?l?j?s toreiz?jo premjerministru Viktoru Janukovi?u . V?l??anu kampa?as laik? Viktora Janukovi?a t?ls tika veidots, balstoties uz idej?m par stabilit?ti, varas nep?rtraukt?bu un sai?u stiprin??anu ar Krieviju, savuk?rt galvenais opoz?cijas kandid?ts Viktors Ju??enko sevi pozicion?ja k? prorietumniecisku reformistu demokr?tu , kur? sol?ja izeju no " stagn?cijas " un uzvaru p?r korupciju .

Oran??s revol?cijas laik? Kijiv?

Ju??enko v?l?t?ju elektor?ta b?ze bija Ukrainas rietumu un centr?lie re?ioni, savuk?rt Janukovi?s pa??v?s uz Ukrainas austrumu un dienvidu re?ionu iedz?vot?ju bals?m. Krievija akt?vi atbalst?ja Viktoru Janukovi?u vi?a prezidenta v?l??anu kampa?as laik?, bet Oran?? revol?cija p?c tam ne??va Janukovi?am ieg?t varu. [8]

Kremlis Oran??s revol?cijas uzvaru uztv?ra k? s?p?gu sak?vi. Krievijas vad?bai ?? situ?cija rad?ja dubultu izaicin?jumu: Krievijas ?rpolitiskaj?m interes?m, jo Ju??enko v?l?j?s virz?t Ukrainu uz Rietumiem, un pa?a re??ma saglab??anai Krievij?, jo Ukrainas sabiedr?ba bija r?d?jusi piem?ru, k? g?zt korump?tu un repres?vu vald?bu. Tas iez?m?ja pav?rsienu Krievijas ?rpolitik? : no m??in?jumiem integr?ties ar Rietumiem saska?? ar Krievijas nosac?jumiem l?dz m??in?jumiem s?kt "norobe?o?anos no Rietumiem", k? tas beidzot tika formul?ts Vladimira Putina 2007. gada 10. febru?ra Minhenes run? .

Vladimira Putina runa Minhen?

Krievij? ir izveidojusies p?rliec?ba, ka Rietumi apzin?ti izrais?ja Oran?o revol?ciju, lai pie varas atvestu prorietumnieciski noska?oto Ju??enko. Krievijas vald?bas aprind?s past?v?ja ba?as, ka Rietumu valstis var?tu m??in?t atk?rtot savus pan?kumus Ukrain? pa?? Krievij?, "graujot Krem?a le?itimit?ti" un "atbalstot tautas sacel?anos". Tas ir veicin?jis pretamerik?nisku noska?ojumu un autorit?risma pieaugumu Krievij?. Maskavas politika k?uva v?rsta uz "kr?saino revol?ciju" nov?r?anu.

Viktors Ju??enko k? Ukrainas prezidents ?stenoja izteikti prorietumniecisku politiku. Vi?a vad?b? Ukraina uzs?ka sarunas par asoci?cijas nol?gumu starp Ukrainu un Eiropas Savien?bu un akt?vi cent?s pan?kt dal?bas NATO r?c?bas pl?nu. Taj? pa?? laik? attiec?b?s ar Krieviju past?v?gi past?v?ja konflikti. Piem?ram, Ju??enko prezident?ras laik? Krievija divas reizes, 2006. un 2009. gad?, p?rtrauca g?zes pieg?des Ukrainai, k? rezult?t? tika p?rtrauktas tranz?ta pieg?des uz Eiropu.

2008. gada apr?l? Bukarest? notiku?aj? NATO samit? Ukraina un Gruzija apsprieda R?c?bas pl?na dal?bai NATO pie??ir?anu. Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins stingri iest?j?s pret NATO papla?in??anos.T? rezult?t? V?cija un Francija blo??ja r?c?bas pl?nu iesnieg?anu Ukrainai un Gruzijai.

Gruzijas kara ar Krieviju laik? 2008. gada august? Ukrainas prezidents Viktors Ju??enko stingri atbalst?ja Gruziju. 2008. gada 2. august? Polijas , Lietuvas , Igaunijas un Ukrainas prezidenti un Latvijas premjerministrs bezprecedenta viz?t? apmekl?ja Gruzijas galvaspils?tu Tbilisi , kuru tobr?d apdraud?ja Krievijas karasp?ks , lai atbalst?tu Gruzijas prezidentu Miheilu Saaka?vili .

2008. gada oktobr? Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins tik?an?s laik? ar Ukrainas premjerministri J?liju Timo?enko aps?dz?ja Ukrainu milit?r?s pal?dz?bas snieg?an? Gruzijai. Vi?? ar? apgalvoja, ka kauj?s Gruzijas pus? ir piedal?ju?ies ukrai?i . Ukraina ir noraid?jusi k? nepatiesus apgalvojumus, ka Ukrainas karav?ri piedal?ju?ies 2008. gada kar?, un attiec?b? uz iero?u pieg?d?m Gruzijas pusei ir pazi?ojusi, ka uz Gruziju neattiecas starptautisk?s sankcijas vai embargo , t?p?c, atz?stot pa?u iero?u pieg?des faktu, ir noraid?jusi Krievijas pretenzijas ?aj? sakar?.

2010?2014 [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

2010. gad? par Ukrainas prezidentu tika iev?l?ts prokrievisk?s Re?ionu partijas kandid?ts Viktors Janukovi?s . L?dz ar vi?a uzvaru Krievijas un Ukrainas attiec?bas uzlaboj?s, jaut?jums par dal?bu NATO tika iesald?ts. Tom?r 2012. gada 30. mart? tika paraf?ts Asoci?cijas nol?gums starp Ukrainu un Eiropas Savien?bu, kura sagatavo?ana ilga vair?kus gadus. Ukraina 2012.-2013. gad? s?ka tuvoties Muitas savien?bai . Integr?ciju ar ES galvenok?rt atbalst?ja proeiropeiski noska?otie Centr?l?s un Rietumukrainas iedz?vot?ji, savuk?rt pievieno?anos Muitas savien?bai p?rsvar? atbalst?ja prokrieviski noska?otie Ukrainas Krimas un dienvidaustrumu iedz?vot?ji.

Tuvojoties attiec?bu atjauno?anai ar Eiropas Savien?bu , Krievija 2013. gada j?lij? aizliedza Roshen produktu importu, bet v?l?k ar? kartupe?u, piena un citu produktu importu, t?d?j?di uzs?kot ekonomisko spiedienu uz Ukrainu un faktiski p?rk?pjot Budape?tas memorandu , kas garant?ja ar? atteik?anos no jebk?da ekonomisk? spiediena.

2013. gada novembr? Ukrainas vald?ba pazi?oja, ka t? p?rtrauc sagatavo?an?s darbus asoci?cijas nol?guma parakst??anai ar ES, kura noz?m?g?kais noteikums bija br?v?s tirdzniec?bas nol?gums ar Eiropas Savien?bu. [9] ?is Krievijas spiediena d?? pie?emtais l?mums izrais?ja m?ne?iem ilgus protestus Kijiv? un cit?s Ukrainas pils?t?s, kurus atbalst?ja parlament?r? opoz?cija.

Protesti ar proeiropeiskiem un pret vald?bu v?rstiem sauk?iem noveda pie varas mai?as Ukrain? 2014. gada febru?r?, tostarp Janukovi?a atk?p?an?s no prezidenta amata, Mikolas Azarova vald?bas atlai?anas un valdo??s partijas galveno p?rst?vju b?g?anas no valsts. 2014. gada 23. febru?r? par Ukrainas prezidenta pien?kumu izpild?t?ju tika iecelts Oleksandrs Tur?inovs , kur? tikko bija iev?l?ts par Augst?k?s Radas priek?s?d?t?ju.

Ukrainas vald?bas nomai?u pret Maskavai neloj?lu vald?bu Krievijas vad?ba uztv?ra ?oti negat?vi un ofici?li raksturoja to k? valsts apv?rsumu.

V?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Krimas okup?cija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pamatraksts: Krimas okup?cija
Krievijas karav?ri bez at??ir?bas z?m?m ar lo?met?jiem pie Krimas Autonom?s Republikas Augst?k?s padomes ?kas, 2014. gada 1. marts

Krievijas ?stenot? Krimas okup?cijas oper?cija s?k?s 2014. gada 20. febru?r?, v?l pirms Eiromaidana uzvaras. 23. febru?r? Krimas prokrieviskie akt?visti no organiz?cij?m "Krievu bloks" un "Krievu vienot?ba" s?ka r?kot m?ti?us pussalas teritorij? un izveidoja "Krimas pa?aizsardz?bas kust?bu". 27. febru?r? bru?otas vien?bas bez at??ir?bas z?m?m, kas bija Krievijas milit?rpersonas, ie??ma Krimas Autonom?s Republikas parlamenta un vald?bas ?kas Simferopol? un p?r??ma kontroli p?r viet?j?m iest?d?m, un dr?z vien "za?ie cilv?ci?i" ie??ma visus p?r?jos strat??iskos objektus Krim?, nesastopoties ar Ukrainas sp?c?gu pretest?bu. [10]

"Za?ie cilv?ci?i" Krim?

16. mart? jaun?s Krimas varas iest?des r?koja referendumu par Krimas statusu. [11] 18. mart? Krievija t?s sast?v? iek??va Krimu un Sevastopoli . [12]

Donbasa kar? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pamatraksts: Donbasa kar?

17. mart? ar prezidenta pien?kumu izpild?t?ja Oleksandra Tur?inova dekr?tu Ukrain? pirmo reizi tika pasludin?ta mobiliz?cija .

No 12. l?dz 14. apr?lim prokrieviskie akt?visti ie??ma vair?kas administrat?v?s ?kas Doneckas apgabala pils?t?s: Slovjansk? , Kramatorsk? , Artemivsk? (tagad Bahmuta), Liman? , Dru?kivk? , Makijivk? , Mariupol? un Hor?ivk? .

2014. gada 13. apr?l? Oleksandrs Tur?inovs pazi?oja, ka uzs?k pla?a m?roga pretterorisma oper?ciju, iesaistot Ukrainas bru?otos sp?kus, lai "aptur?tu Krievijas specdienestu organiz?to terorisma uzliesmojumu" Ukrainas austrumu re?ionos. [13]

Protesti Doneck?

28. apr?l? prokrieviski noska?otie sp?ki Luhansk? pazi?oja par LTR dibin??anu un s?ka ie?emt administrat?v?s ?kas Luhanskas apgabal? . 11. maij? notika viltus referendumi par pa?pasludin?t?s DTR un LTR neatkar?bu. Saska?? ar to rezult?tiem par neatkar?bu nobalsoja attiec?gi 89,07 % un 96,2 % iedz?vot?ju. 22. maij? separ?tistu sp?ki uzbruka pretterorisma oper?cijas kontrolpunktam net?lu no Volnovahas , nogalinot 18 karav?rus.

Ukrainas sp?ki atguva kontroli p?r Mariupoli 2014. gada 13. j?nij?. 14. j?nij? separ?tistu sp?ki notrieca Ukrainas bru?oto sp?ku lidma??nu IL-76, kas veda karav?rus uz Luhanskas lidostu , nogalinot 49 cilv?kus. Taj? pa?? dien? separ?tistu bru?otie form?jumi veica vair?kus uzbrukumus Ukrainas kontrolpunktiem, kuru laik? tika nogalin?ti se?i karav?ri. Kopum? ?aj? dien? dz?v?bu zaud?ja 55 Ukrainas karav?ri. Petro Poro?enko nol?ma pagarin?t vienpus?jo pamieru no 27. l?dz 30. j?nijam. ?is l?mums izrais?ja pla?u sa?utumu sabiedr?b?, armij? un br?vpr?t?go bataljonos.

5. j?lij? prokrieviskie sp?ki atk?p?s no Slovjanskas un no Kramatorskas , aptuveni 1000 kaujinieku atva?in?t? Krievijas FDD pulkve?a Igora Girkina vad?b? atk?p?s uz Donecku . Taj? pa?? dien? atbr?voja Dru?kivkas un Kostjanti?ivkas apdz?vot?s vietas. Separ?tisti visus sp?kus novirz?ja Doneckas, Luhanskas un Hor?ivkas aizsardz?bai. 17. j?lij? Doneckas tautas republikas kaujinieki notrieca pasa?ieru lidma??nu Boeing 777 . [14]

Starpvalstu sarun?s Minsk? 2015. gad? pan?ca vieno?anos par 13 miera pl?na punktiem, kas paredz?ja uguns p?rtrauk?anu un smago iero?u atvilk?anu no ukrai?u sp?ku un prokrievisko separ?tistu sadursmes l?nijas. [15] P?c Minskas vieno?an?s nosl?g?anas kar? Donbas? pierima.

Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrain? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pamatraksts: Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrain?
Izn?cin?t? Krievijas milit?r? tehnika Bu??

2022. gada 24. febru?ra Krievija uzs?ka pilna m?roga iebrukumu Ukrain?. [16] Krievijas sp?ki s?ka intens?vu UBS vien?bu ap?audi austrumos un ???rsoja robe?u vis? t?s garum?, iebr?kot ar? no Baltkrievijas teritorijas, k? ar? veica ra?e?u un bumbu triecienus lidlaukiem un iero?u noliktav?m vis? Ukrainas teritorij?.

Ukrainas Augst?k? padome vienbals?gi pie??ma karast?vokli . Iebrukuma laik? tika ie?emtas vair?kas lielas Ukrainas pils?tas , galvenok?rt valsts dienvidos, tostarp Hersona , ta?u Krievija nesp?ja to notur?t, un pils?ta tika atbr?vota . [17]

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

  1. ↑ ≪NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says≫ . Reuters . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2022-02-26 . Skat?ts: 2022. gada 25. febru?ris . NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences
  2. ↑ Izdevums: Ir?na var?tu nodot Krievijai ballistisk?s ra?etes un bezpilota lidapar?tus lsm.lv 2022. gada 16. oktobr?
  3. ↑ ASV nodod ANO pier?d?jumus, ka Zieme?koreja pal?dz Krievijai ar iero?iem la.lv 2023. gada 21. janv?r?
  4. ↑ ≪Politico≫: ??nas uz??mumi pieg?d? Krievijai iero?us lsm.lv 2023. gada 17. mart?
  5. ↑ Dienvid?frikas Republika sola izmekl?t aps?dz?bas par iero?u pieg?di Krievijai lsm.lv 2023. gada 13. maij?
  6. ↑ ≪Будапештский меморандум: что пообещали Украине в 1994 году и как Киев хочет использовать это в свою пользу≫ . hromadske.ua (krievu). 2022-02-22 . Skat?ts: 2023-06-03 .
  7. ↑ ≪Пробная война. 15 лет назад Россия попыталась захватить украинский остров Тузла≫ . nv.ua (krievu) . Skat?ts: 2023-06-03 .
  8. ↑ ≪Победу на выборах президента Украины одержал Виктор Ющенко≫ . Радио Свобода (krievu). 2011-05-15 . Skat?ts: 2023-06-03 .
  9. ↑ ≪Janukovi?s sl?dz Ukrainas ce?u uz iest??anos NATO≫ . www.diena.lv . Skat?ts: 2023-06-03 .
  10. ↑ ≪Kas ir “za?ie cilv?ci?i”, un ko ar vi?iem dar?t? Saruna ar atva?in?to kapteini Bru?u, kas piecus gadus pavad?ja Ukrain?≫ . Latvijas Av?ze (latvie?u) . Skat?ts: 2023-06-03 .
  11. ↑ ≪Krimas referendums tuvojas nosl?gumam; ekstr?misti r?ko nek?rt?bas Ukrain?≫ . www.lsm.lv (latvie?u) . Skat?ts: 2023-06-03 .
  12. ↑ ≪Как России удалось взять Крым без боя?≫ . BBC News Русская служба (krievu). 2015-03-20 . Skat?ts: 2023-06-03 .
  13. ↑ ≪РНБО розпочина? масштабну АТО ?з залученням Збройних Сил - Турчинов≫ . Укра?нська правда (ukrai?u) . Skat?ts: 2023-06-03 .
  14. ↑ ≪P?t?jums: Lidma??nu Ukrainas austrumos notrieca Krievijas armijas vien?ba≫ . ?rvalst?s (latvie?u). 2015-01-12 . Skat?ts: 2023-06-03 .
  15. ↑ ≪Minskas vieno?an?s: ?rvalstu sp?ku izve?ana, jauna konstit?cija un ?pa?s statuss Donbas?≫ . www.lsm.lv (latvie?u) . Skat?ts: 2023-06-03 .
  16. ↑ Iveta ??i??e. ≪?rlietu ministrijas pazi?ojums: gads kop? Krievijas Feder?cijas pilna m?roga milit?r? iebrukuma Ukrain?≫ . www2.mfa.gov.lv . Skat?ts: 2023-06-03 .
  17. ↑ ≪Возвращение. Как живет освобожденный Херсон ? DW ? 22.11.2022≫ . dw.com (krievu) . Skat?ts: 2023-06-03 .

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Autoritat?v? vad?ba
Saturs ieg?ts no " https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Krievijas?Ukrainas_kar?&oldid=4078735 "