Klaip?da

Klaip?da
Klaip?da ;
	pils?ta
Klaip?da
	Klaip?das vecpils?ta
; Karogs	; ?erbonis
	Klaip?da
	Koordin?tas: 55°42′N 21°08′E / 55.700°N 21.133°E Koordin?tas : 55°42′N 21°08′E / 55.700°N 21.133°E
Valsts	Lietuva
Pa?vald?ba	Klaip?das
Pirmo reizi min?ta	1252
Pils?tas ties?bas	1254
Plat?ba
? Kop?j?	110 km 2
Augstums	5 m
Iedz?vot?ji (2023)
? kop?	158 420
? bl?vums	1 354,7/km²
Laika josla	EET ( UTC+2 )
? Vasaras laiks ( DST )	EEST ( UTC+3 )
M?jaslapa	www .klaipeda .lt
	Klaip?da Vikikr?tuv?

Klaip?da ( lietuvie?u : Klaip?da ), v?sturiski ar? M?mele ( v?cu : Memel ), ir p?c iedz?vot?ju skaita tre?? liel?k? Lietuvas pils?ta pie Baltijas j?ras , liela neaizsalsto?a osta . Maz?s Lietuvas galvenais centrs. Pils?tas diena ? 15. janv?ris. Katra gada j?lij? pils?t? tiek svin?ta J?ras diena. Klaip?da ir 311 km uz zieme?rietumiem no valsts galvaspils?tas Vi??as .

Klaip?das pils?ta atrodas viet?, kur sapl?st Kur?u joma un Baltijas j?ra. Jomas austrumu pus? ir pils?tas liel?k? da?a ? centrs un vecpils?ta, bet rietumu pus?, kura atrodas Kur?u n?rij? ? atrodas pils?tas da?as Kopgale un Smilt?ne . Klaip?d? ir divas pr?mju piest?tnes: vec? (pils?tas centr?) un jaun? (vair?k uz dienvidiem). Liela osta un starptautisko pr?mju osta. Klaip?d? atrodas unik?ls j?ras muzejs un delfin?rijs.

Vecpils?t? ir Vec? p?rceltuve, Dr?mas te?tris un Te?tra laukums, izst??u ?kas, Pils muzejs, Maz?s Lietuvas v?stures muzejs, luter??u bazn?ca, Etnokult?ras centrs, Tirgus laukums. Ostas rajon? atrodas ar? vec?k? b?ka Lietuv? ? Klaip?das b?ka .

Klaip?da ir basketbola komandas "Nept?nas" un futbola komandu "Atlantas" un "Koralas" m?jvieta.

Klaip?das v?rda izcelsme [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Klaip?da atrodas senaj? kur?u zem? ar nosaukumu Pils?ts , no kura, iesp?jams, ir atvasin?ts latvie?u v?rds "pils?ta". Livonijas orde?a dibin?t?s pils v?rds Memelburg ir c?lies no Nemunas upes kur?u v?rda M?melis (klusi pl?sto?s), savuk?rt pils?tas m?sdienu nosaukuma pamat?, iesp?jams, ir kur?u v?rdi klais un p?d (klaja vieta).

V?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Klaip?das v?sture b?tiski at??iras no p?r?j?s Lietuvas v?stures, jo gadsimtiem t?s ofici?lais nosaukums bija M?mele, t? atrad?s v?cu kult?ras ietekm? un ietilpa Austrumpr?sij? .

Livonijas orde?a pils?ta Pils?ta novad? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

No 1252. l?dz 1253.gadam Livonijas ordenis kur?u pils ( Pils?ts ) viet? uzb?v?ja m?ra pili M?melburgu ( Memelburg, Memele castrum ). Pils?tu koloniz?ja iebrauc?ji no Hol?teinas , L?bekas un Dortmundes , k?du laiku t? neofici?lais nosaukums pat bija "Jaun? Dortmunde" ( Neu Dortmund ). 1254. vai 1258. gad? M?melei pie???ra L?bekas pils?tas ties?bas . 1323. gad? di?kungs ?edimins nodedzin?ja pils?tu un aplenca pili, pan?kdams, ka ordenis nosl?dz miera l?gumu.

V?cu orde?a pils?ta [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1328. gad? pan?kta vieno?an?s par M?meles pils un M?meles komturejas atdal??anu no Livonijas orde?a pak?aut?b? eso??s Kurzemes un p?reju Pr?sijas pak?aut?b?. 1422. gad? tika nosl?gts Melno l?gums , kur? fiks?ja Pr?sijas un Lietuvas robe?u uz turpm?kajiem 500 gadiem. 1475. gad? atjaunot? M?mele ieguva Kulmas ties?bas .

Pr?sijas hercogistes/karalistes pils?ta [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1525. gad?, l?dz ar Pr?sijas zaud?jumu Tr?spadsmitgadu kar? , M?mele l?dz ar Pr?sijas zieme?da?u iek??v?s luteriskaj? Pr?sijas hercogist? . M?mele ?aj? laik? strauji uzplauka, tirgojoties ar lab?bu. 1701. gad? iek??v?s Pr?sijas karalist?. 18. gadsimt? M?mele bija viens no stipr?kajiem Pr?sijas cietok??iem. 1757. gad? Septi?gadu kara laik? to ie??ma Krievijas imp?rijas karasp?ks. Napoleona I karu laik? M?mele k?du laiku k?uva par Pr?sijas karalistes faktisko galvaspils?tu. 1807. gada 9. oktobr? ?eit parakst?ja kara?a r?kojumu par dzimtb??anas atcel?anu Pr?sij?.

V?cijas imp?rijas pils?ta [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1871. gad? l?dz ar V?cijas apvieno?anos M?mele k?uva par vist?l?k uz zieme?iem atrodo?os imp?rijas pils?tu. 19. gadsimta r?pniecisk?s revol?cijas laik? M?mele att?st?j?s relat?vi maz, jo to aiz?noja K?nigsbergas strauj? att?st?ba. 19. gadsimta beig?s Klaip?da k?uva par lietuvie?u kult?ras centru. ?eit druk?ja gr?matas lietuvie?u valod?, kuras neleg?li izplat?ja taj? Lietuvas da??, kur darboj?s drukas aizliegums . 1910. gad? M?meles apgabal? 44% (p?c v?cu ofici?lajiem datiem) iedz?vot?ju bija lietuvie?i, v?cie?i domin?ja tikai pa?? pils?t?.

Lietuvas Republikas sast?v? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

P?c Pirm? pasaules kara Klaip?das apgabals k?uva par Antantes protektor?tu . Teritoriju p?rvald?ja autonoms Landt?gs fran?u virsvad?b?. Bija ieceres izveidot Klaip?das p?rvaldi p?c Dancigas mode?a, ta?u 1923. gada janv?r? Lietuvas armija ie??ma Klaip?du un pievienoja to Lietuvas valstij. Fran?u karav?ri simboliski pretoj?s uzbrukumam. 1924. gada mart? N?ciju l?ga akcept?ja Klaip?das iek?au?anu Lietuv?. 1939. gada 20. mart? V?cijas ?rlietu ministrs Joahims fon Ribentrops uzst?d?ja ultim?tu Lietuvas ?rlietu ministram par Klaip?das atdo?anu V?cijai. 1939. gada 22. mart? V?cijas karasp?ks ieg?ja pils?t?. N?kamaj? dien? pils?t? ierad?s ?dolfs Hitlers un teica runu no pils?tas te?tra balkona. 1945. gada 28. janv?r? Klaip?du ie??ma Padomju armija . Pils?tu iek??va Lietuvas PSR sast?v?. Gandr?z visi dz?vi paliku?ie v?cu iedz?vot?ji dev?s b?g?u gait?s vai tika padz?ti no pils?tas. No 1990. gada Klaip?da ietilpst atjaunotaj? Lietuvas Republik?.

Cilv?ki [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Klaip?das iedz?vot?ju etniskais sast?vs m?sdien?s ? lietuvie?i (71,3%), krievi (21,3%).

Klaip?d? dzimu?i:

Fr?drihs Vilhelms Argelanders ( Friedrich Wilhelm Argelander , 1799?1875) ? v?cu astronoms;
Simons Dahs ( Simon Dach , 1605?1659) ? v?cu dzejnieks;
Tomass Danilevi?s ( Tomas Danilevi?ius , 1978) ? futbolists;
Art?rs Karni?ovs ( Art?ras Karni?ovas , 1971) ? basketbolists;
Arv?ds Macijausks ( Arvydas Macijauskas , 1980) ? basketbolists;
Sau?us ?tombergs ( Saulius ?tombergas , 1973) ? basketbolists;
Toms Vaitkus ( Tomas Vaitkus , 1982) ? rite?brauc?js;
Eur?lijs ?ukausks ( Eurelijus ?ukauskas , 1973) ? basketbolists.

Kurzemes b?skapa un Livonijas orde?a mestra vieno?an?s [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

"V?cu orde?a virsmestra vietnieks Livonij?, v?cu mestrs Sainas Eberhards apliecina, ka vienojies ar Kursas b?skapu Indri?i par sekojo?o:

1. pie Dangas ietekas Nemun? ce?ama pils, k?dam m?r?im b?skaps solas 5 gadu laik?, l?dz ar b?ves darbu uzs?k?anu, pabalst?t ordeni ar kunga tiesu no 500 arkliem zemes, r??inot 2 p?rus no arkla, k? ar? nodot vi?am lieto?an? v?l [b?skapa] vald??an? nep?rg?ju??s [kur?u] valstis Cekli , Megavu , Pils?tu un Duvzari , iz?emot Razi un B?rtu;
2. kad notiks ?o valstu sadal??ana [starp ordeni un b?skapu], p?d?jais var?s sav? da?? dibin?t 3 mui?as;
3. t?pat no cit?m v?l neiekarot?m [ar? Lametina] kur?u zem?m, kas pieder pie Kursas b?skapijas, ordenis ?ais 5 gados sa?ems visus ien?kumus;
4. p?c 5 gadiem, saska?? ar p?vesta r?kojumu, b?skaps no vis?m ??m zem?m sa?em vienu, bet V?cu ordenis divas tre?da?as;
5. pirm? gad? [Klaip?das] pili cels b?skapa un orde?a ?audis kop?gi, bet n?kamos ?etros ordenis ap?emas to uztur?t un aizsarg?t uz sava r??ina;
6. notekot pirmam gadam, pils tiks sadal?ta, un b?skaps ar laimestu sa?ems savu tre?o da?u, pie kam katrs zemes kungs var?s sav? da?? p?c patikas celt ?kas, tiltus, v?rtus;
7. divu gadu laik? p?c b?ves uzs?k?anas pie pils dibin?ma pils?ta, kur b?skaps izv?l?sies vietu savas katedr?les un k?rijas ?ku cel?anai, bet ordenis savuk?rt izraudz?s divreiz tik lielu zemes gabalu, atst?jot neaizk?rtu pili un tirgus laukumu;
8. katram zemes kungam vi?a da?? pieder visas ties?bas un laic?g? tiesas vara, paturot sp?k? orde?a privil??ijas un b?skapa gar?go tiesas varu ar? orde?a da??;
9. pils zemes gabals paliek nesadal?ts;
10. visa p?r?j? zeme tiks sav? laik? sadal?ta [starp b?skapu un ordeni];
11. gad?jum?, ja k?dreiz ?o pili n?ktos atst?t, vai t? ietu boj?, nevienai pusei nav ties?bu pras?t no otras pils cel?anas izdevumu atmaksu, bet pilij norakst?tie ?pa?umi atgrie?as b?skapa rok?s."