Kiesti Kallio Kyosti Kallio Person?g? inform?cija Dzimis 1873 . gada 10. apr?l? Ilivieska , Somijas lielhercogiste , Krievijas Imp?rija Miris 1940 . gada 19. decembr? (67 gadi) Helsinki ,   Somija Pilson?ba   Somija Taut?ba soms

Valsts amati 4. Somijas prezidents Amat? 1937. gada 1. marts ? 1940. gada 19. decembris

Somijas premjerministrs Amat? 1936. gada 7. oktobris ? 1937. gada 15. febru?ris

Amat? 1929. gada 16. augusts ? 1930. gada 4. j?lijs

Amat? 1925. gada 31. decembris ? 1926. gada 13. decembris

Amat? 1922. gada 14. novembris ? 1924. gada 18. janv?ris

Kiesti Kallio ( Kyosti Kallio ; dzimis Gustavs Kalliokangass ( Gustaf Kalliokangas ) 1873 . gada 10. apr?l? , miris 1940 . gada 19. decembr? ) bija ceturtais Somijas prezidents (no 1937. l?dz 1940. gadam). Vi?? bija iev?rojams Zemes apvien?bas (tagad Somijas Centra partija ) vad?t?js. ?etras reizes Kallio bijis Somijas premjerministrs un se?as reizes Somijas parlamenta Eduskuntas priek?s?d?t?js.

Agr?n? dz?ve [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Kallio ir dzimis 1873. gad? Iliviesk? , Somijas Lielhercogist? , kas tolaik bija Krievijas Imp?rijas autonoms re?ions. Vi?a t?vs bija lielas zemnieku saimniec?bas ?pa?nieks un iev?rojams viet?jais politi?is. Gustavs izgl?t?bu ieguva Oulu ?imn?zij?, kur ieguva konstitucion?lu, prosomisku ievirzi. Vi?u ?aj? laik? visvair?k ietekm?ja ?imn?zijas direktors Mauno Rosend?ls, kur? bija konstitucion?lists, pietisma piekrit?js. Darbojoties jaunatnes klub?, Kalliokangass iepazin?s ar rakstnieku Santeri Alkio , kur? v?l?k bija vi?a noz?m?g?kais partneris politik? Zemes apvien?b?.

1895. gad? mira vi?a m?te Pieta Kalliokangasa. 1895. gad? Gustavs p?rc?l?s uz Nivalu , kur k?uva par lielas saimniec?bas ?pa?nieku. Vi?? iesaist?j?s viet?j? sabiedriskaj? dz?v?. T? k? vi?am uztic?tie sabiedriskie pien?kumi patika un labi padev?s, tad ?tri vien vi?? ieguva svar?g?kos viet?j?s p?rvald?bas amatus. V?rdu somisko?anas kampa?as laik? Gustavs Kalliokangass nomain?ja v?rdu un uzv?rdu uz Kiesti Kallio ( Kyosti Kallio ).

Politisk?s karjeras s?kums [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Kallio iesaist?j?s politik? pirm?s p?rkrievo?anas kampa?as laik?, iest?joties Jauno somu partij? . Vi?? tika iev?l?ts k? P?polas tiesu apgabala p?rst?vis Zemnieku landt?g? p?d?jo divu Somijas Landt?ga sesiju laik? no 1904. l?dz 1906. gadam.

1905. gad? Somij? notika parlament?r? reforma, ievie?ot visp?r?j?s v?l??anas. Kallio zemnieka b?t?ba rosin?ja vi?u main?t partiju. 1906. gada ruden? vi?? pievienoj?s jaundibin?tajai Zemes apvien?bai un k?uva par vienu no t?s iev?rojam?kajiem l?deriem. 1907. gada Kallio tika iev?l?ts parlament? ( Eduskunt? ) no Zemes apvien?bas. No 1908. l?dz 1917. gadam vi?? bija partijas priek?s?d?t?js.

Somijas neatkar?bas ieg??ana [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

P?c Krievijas Febru?ra revol?cijas 1917. gad?, kad tika g?zts imperators Nikolaju II , Krievijas pagaidu vald?ba uzdeva viceadmir?lim Adrianam ?epe?inam p?rraudz?t vald?bas mai?u Somij?. ?epe?ins s?kotn?ji uzaicin?ja sauji?u Somijas politi?u, lai p?rrun?tu 17. marta situ?ciju. Starp politi?iem bija ar? Kallio, p?rst?vot Zemes apvien?bu. N?kamaj? dien? tika nos?t?ta deleg?cija (tai skait? Kallio) uz Sanktp?terburgu , lai apspriestos par p?rkrievo?anas kampa?as p?rtrauk?anu. Sarunas bija veiksm?gas, un Somijai bija at?auts izveidot piln?b? parlament?ru Sen?tu. 26. mart? Kallio k?uva par Lauksaimniec?bas noda?as vad?t?ju Tokoi sen?t? , pirmo Zemes apvien?bas ministru. Liel?ko da?u laika vi?? pavad?ja, cen?oties nomierin?t lauksaimnieku streikus Dienvidsomijas lauku re?ionos un sag?d?jot p?rtiku valstij, jo Pirmaj? pasaules kar? Eirop? bija c?lu??s cenas.

P?c cara g??anas Somijas parlamentam bija j?izlemj, vai augst?k? vara valst? tiek nodota Krievijas pagaidu vald?bai, Somijas parlamentam vai Somijas Sen?tam. Jaut?jums izrais?ja nopietnas nesaska?as starp lab?j? un kreis? sp?rna deput?tiem Eduskunt?. Kallio s?kotn?ji atbalst?ja soci?ldemokr?tus, kas piepras?ja varu nodot parlamentam, bet nosod?ja vi?u sadarb?bu ar Krievijas bo??evikiem un me??evikiem , un galu gal? balsoja pret likumprojektu, ko vi?i bija sagatavoju?i. Soci?listu priek?likums, ko Krievijas pagaidu vald?ba uzskat?ja par apvainojumu savai varai, tom?r tika pie?emts, t?d?? Aleksandrs Kerenskis 8. septembr? atlaida Eduskuntu. Soci?ldemokr?tu senatori atk?p?s no Sen?ta, kas turpin?ja darboties ?mila Nestora Seteles vad?b?; Kallio turpin?ja darbu Seteles sen?t? .

P?c Krievijas Oktobra revol?cijas bur?u?zisk?s partijas Somij? bija ar mieru pan?kt kompromisu un pie??irt Eduskuntai visaugst?ko varu, baidoties, ka bo??eviku vara var?tu izplat?ties ar? Somij?. Seteles Sen?ts atk?p?s uzreiz p?c ?? jaut?juma nok?rto?anas. Kallio atkal tika nomin?ts par Lauksaimniec?bas noda?as vad?t?ju (Sv?nh?vuda) Sen?t? , kura pirm? priorit?te bija pasludin?t Somijas neatkar?bu. 4. decembr? Sen?ts parlamentam iesniedza neatkar?bas deklar?ciju, un n?kamaj? dien? Kallio uzrakst?ja rezol?ciju, kuru Eduskunta pie??ma ar 100-88 bals?m.

Pilso?u kar? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Kallio stingri nosod?ja sarkano vardarb?bu, t?d?? Pilso?u kara laik? Kallio bija spiests sl?pties sarkano p?r?emtajos Helsinkos. P?c tam, kad v?cu sp?ki bija atbr?voju?i Helsinkus no sarkanajiem, Kallio atjaunoja Sen?ta darbu Helsinkos. Vi?? k?uva par miera atbalst?t?ju un nosod?ja atrieb?bu pret sarkanajiem. Kallio runa Nivalas bazn?c? 1918. gada 5. maij? piesaist?ja lielu uzman?bu, jo vi?? k?uva par pirmo labi paz?stamo balto politi?i, kas piepras?ja nekav?joties s?kt darbu, lai izveidotu Somiju, kur? "nav ne sarkano, ne balto, bet ir tikai somi, kas m?l savu t?vzemi, Somijas Republikas pilso?i, kuri visi j?tas k? sabiedr?bas locek?i un kuri ?eit ir m?j?s”.

Republikas veido?ana [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1918. gada 27. maij? tika apstiprin?ts jauns Sen?ts P?sikivi vad?b?, un Kallio ar? taj? turpin?ja pild?t Lauksaimniec?bas noda?as vad?t?ja pien?kumus. Sen?t? ietilpsto?ie Jauno somu partijas senatori ?oti akt?vi atbalst?ja monarhijas izveido?anu Somij?, izvirzot V?cijas princi Fr?drihu Karlu fon Hessenu par Somijas karali. 29. j?nij? no Sen?ta atk?p?s divi veco somu partijas un viens Zviedru tautas partijas biedrs. 17. august? atk?p?s Kallio un otrs Zemes apvien?bas p?rst?vis, protest?jot pret Sen?ta aktivit?t?m kara?a iev?l??an?. Rudens laik? Kallio k? republikas aizst?vis vair?kas reizes uzst?j?s sabiedrisk?s san?ksm?s vis? valst?. 1918. gada novembr? monarhijas ideja zaud?ja, kad V?cija parakst?ja kapitul?cijas aktu, t?d?j?di beidzot pasaules karu.

1919. gada v?l??an?s, kur?s galven? t?ma bija jaut?jums par vald?bas formu, Zemes apvien?ba k?uva par liel?ko nesoci?listisko partiju. T?s pieredz?ju??kais politi?is bija Kallio, kura statuss tika izcelts, kad 1922. gad? Santeri Alkio noguruma d?? atst?ja parlamentu.

Kallio bija premjerministrs ?etras reizes (1922 ? 1924, 1925 ? 1926, 1929 ? 1930, 1936 ? 1937) un Eduskuntas priek?s?d?t?js se?as reizes (1920, 1922, 1924 ? 1925, 1927, 1929, 1930 ? 1936). Vi?? bija reformists, kur? uzsv?ra izgl?t?bas, nometin?juma un zemes reformu. Kallio liel?kais sasniegums bija 1922. gad? pie?emtais likumkr?jums Lex Kallio , kas ??va valstij pirkt zemi, lai veicin?tu jaunas apmetnes, un ??va biju?ajiem nomniekiem un bezzemniekiem pirkt maz?s zemnieku saimniec?bas. Ar savu zemes politiku Kallio cent?s gan palielin?t ra?o?anu, gan, jo ?pa?i, uzlabot sabiedr?bas stabilit?ti. Vi?? neatlaid?gi str?d?ja somiskuma ( suomalaisuus ), aizsardz?bas un lauksaimniec?bas un lauku apvidu infrastrukt?ras (autoce?i, dzelzce?i un elektrifik?cija) uzlabo?an?.

Kallio bija centrists politi?is, samierniecisku kompromisu meistars. Vi?? nov?rsa agr?risma tendences, kas 1920. gados ieguva sp?ku Zemes apvien?b?; ??s tendences virz?t?js Juho Sunila bija vi?a dedz?gais un laiku pa laikam veiksm?gais s?ncensis, ?pa?i tad, kad Kallio bija sliktas attiec?bas ar prezidentu Lauri Relanderu , Zemes apvien?bas biedru. Savu orient?ciju partijas iek?ien? Kallio raksturoja k? "soci?lu". Divdesmito gadu beig?s vi?? pat iedom?j?s pamest politiku un k??t par provinces gubernatoru; prezidents dedz?gi pied?v?ja vi?am iesp?ju.

Nevardarb?gs antikomunists [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Kallio bija antikomunistiski noska?ots. Vi?a vad?t? vald?ba 1923. gad? ar likum?g?m metod?m likvid?ja Somijas Komunistisko partiju (SKP), ko sauca par "Kallio [?irur?isko] oper?ciju". Kad 1929. gad? s?k?s Liel? depresija , no Maskavas vad?tie Somijas komunisti pastiprin?ja savu darb?bu un organiz?ja liela m?roga streiku kust?bu. Kallio tre?? vald?ba izstr?d?ja antikomunistiskus ties?bu aktus, bet vi?u p?rsteidza lab?jo iedz?vot?ju reakcija. Taj? laik? rad?s pret komunistiem noska?ot? Lapua kust?ba . Kallio s?kotn?ji izr?d?ja sapratni par to, un kust?ba l?dza Kallio k??t par vi?u l?deri, pat diktatoru, ta?u k? p?rliecin?ts demokr?ts vi?? atteic?s. Kad Lapua kust?ba s?ka pielietot vardarb?bu pret protest?t?jiem, Kallio nosod?ja kust?bas metodes. Vi?? k?uva par kust?bas n?st?kajiem pretiniekiem un sa??ma draudus. Lab?jo un prezidenta Lauri Relandera spiediena rezult?t? 1930. gada 2. j?nij? Kallio bija spiests atk?pties. Vi?u ministru prezidenta amat? nomain?ja P?rs ?vinds Sv?nh?vuds .

1930. gad? Kallio tika atk?rtoti iev?l?ts parlament? p?c tam, kad tas tika atlaists, un 1931. gad? vi?? bija pat Zemes apvien?bas kandid?ts prezidenta amatam. Tom?r, t? k? vi?? bija starp lab?jo radik?lismu un "depresijas kust?b?m", vi?a politisk? n?kotne bija apdraud?ta. Vi?a atbalsta b?zi ?pa?i sasp?l?ja depresijas kust?ba, kas darboj?s vi?a m?ju re?ion? Kalajoki ielej?; tas noveda pie nemieru uzliesmojumiem ("Nivalas nemieri" 1932. gad?) un ??el?an?s Zemes apvien?bas iek?ien?. Sp?c?gs spiediens bija v?rsts ar? uz Kallio k? personu. 1933. gada parlamenta v?l??an?s vi?? gandr?z netika iev?l?ts.

Saus? likuma atcel?ana [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1932. gad? saus? likuma atcel?ana bija smags trieciens Kallio. Vi?? visu m??u bija p?rliecin?ts attur?bnieks un saus? likuma piekrit?js un p?c Alkio ie??ma Saus? likuma atbalsta organiz?cijas Kieltolakiliitto priek?s?d?t?ja amatu. K? Eduskuntas priek?s?d?t?js vi?? bija spiests parakst?t ?? likuma atcel?anu.

Centra koal?cija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Kallio poz?cijas Zemes apvien?b? atkal nostiprin?j?s 1930. gadu vid?, kad Juho Sunila pameta politiku un Juho Niukanens uz v?l??anu laiku atst?ja parlamentu. C??a pret lab?jo radik?lismu bija tuvin?jusi centra partijas un soci?ldemokr?tus, ko Kallio uzskat?ja par pozit?vu pav?rsienu. Tuvojoties prezidenta v?l??an?m, notika ar? diskusijas par sadarb?bu. P?c 1936. gada parlamenta v?l??an?m Zemes apvien?ba un SDP vienoj?s sadarboties vald?bas veido?an?, sekojot Zviedrijas piem?ram. Prezidents Sv?nh?vuds tom?r atteic?s iecelt "sarkani za?o" vald?bu, un Kallio atkal n?c?s veidot centristu kabinetu.

Prezidents [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1937. gada 1. mart? Kallio tika iev?l?ts par Somijas prezidentu, par vi?u balsojot centristu (zemnieku un Progres?vu) un soci?ldemokr?tu koal?cijai, kas v?l?j?s nepie?aut, lai prezidents Sv?nh?vuds tiktu atk?rtoti iev?l?ts. B?dams prezidents, vi?? var?ja ?stenot savas ilg?s politisk?s karjeras m?r?us, jo ?pa?i attiec?b? uz soci?lo izl?gumu un sabiedr?bas salied??anos. Vi?a iev?l??ana notika divu lielu sabiedr?bas kompromisu fon?: "sarkani za??" vald?ba un ieciet?ba valodu politik? ( zviedru valodas statuss Somij?). Kallio izraudz?j?s vair?kuma vald?bu, ko veidoja Zemes apvien?ba un soci?ldemokr?ti Progresa partijas ( Edistyspuolue ) priek?s?d?t?ja Aimo Kajandera vad?b?. Kallio uz??m?s parlament?ra prezidenta lomu un attur?j?s no p?rm?r?gas varas izmanto?anas. Vi?u t?p?c netaisn?gi sauc par v?ju prezidentu; tas nebija v?juma jaut?jums, bet gan Kallio viedoklis par prezidenta funkciju.

Kallio uzsv?ra sabiedr?bas integr?cijas m?r?us, intens?vi ce?ojot pa visu valsti un tikoties ar tautu. ?ajos ce?ojumos vi?u bie?i pavad?ja sieva Kaisa Kallio, un vi?i dr?z vien k?uva par popul?ru un cien?jamu prezidenta p?ri. Kallio bija maz?k noska?ots uz ?rzemju ce?ojumiem, da??ji t?p?c, ka vi?am tr?ka valodu prasmju. Vi?? k? prezidents viz?t? bija devies tikai uz Zviedriju 1938. un 1939. gad?. Vien?g? valsts viz?te Somij? vi?a prezident?ras laik? bija Igaunijas prezidenta Konstant?na Petsa vieso?an?s 1937. gad?.

Kad Karls Gustavs Mannerheims iesaist?j?s str?dos ar vald?bu un 1939. gada vasar? draud?ja atk?pties no Aizsardz?bas padomes priek?s?d?t?ja amata, Kallio vi?u p?rliecin?ja palikt amat?.

Ziemas kar? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Kallio vienm?r bija centies nomierin?t Padomju Savien?bu, tom?r ?oreiz vi?? neguva pan?kumus; atmosf?ra k?uva arvien nokait?t?ka, nobrieda kara draudi. L?dz ar jau notieko?aj?m sarun?m ar Maskavu Kallio velt?gi mekl?ja atbalstu no Zviedrijas un cit?m Zieme?valst?m. Vienlaikus vi?? atbalst?ja efekt?v?ku gatavo?anos karam. Sarun?s ar PSRS pirms Ziemas kara Kallio ie??ma bezkompromisa poz?ciju. Prezidents baid?j?s, ka tik gr?ti ieg?t? iek??j? vienot?ba tiks sagrauta, ja Somija piekrit?s teritoriju atdo?anai. Vi?? ar? netic?ja, ka Sta?ins v?las tikai to, ko vi?? pieprasa. Kallio dom?ja, ka b?stam?k b?tu tad, ja sadal?ta Somija k??tu par uzbrukuma m?r?i, nek? tad, ja uzbrukums notiktu tagad, kam?r valsts ir vienota. Vi?? ar? zin?ja, ka ?r?ja milit?ra pal?dz?ba netiks sniegta.

Kara laik? Kallio dar?ja visu, lai mor?li iedvesmotu tautu. Vi?? pretoj?s idejai atdot jelk?du teritoriju Padomju Savien?bai. 1940. gada pavasar? vi?? bija spiests piekrist parakst?t Maskavas miera l?gumu , jo saprata, ka alternat?va b?tu kara izple?an?s vis? Somijas teritorij?. Parakstot dokumentu, prezidents izteica labi paz?stamos v?rdus: "Lai mana roka nokalst, ka esmu bijis spiests parakst?t ?o pap?ra lapu." P?c se?iem m?ne?iem vi?a roka k?uva paraliz?ta.

Uzreiz p?c miera nosl?g?anas Kallio uzst?j?s radio ar runu, kur? uzsv?ra to, ka ir izdevies saglab?t n?ciju, t?s pa?apzi?u un cie?u, kas tagad v?l vair?k tiecas n?kamajiem m?r?iem. Tautai vajadz?s salied?t sp?kus, lai atjaunotu sagrauto. Prezidents ?pa?i uzsv?ra to, lai pan?ktu pie?emamus probl?mu risin?jumus p?rce?ot?jiem no teritorij?m, kas p?c miera l?guma tika atdotas Padomju Savien?bai.

Kallio vesel?ba s?ka pasliktin?ties; lab? roka bija paraliz?ta. Vi?a vara tika iev?rojami sa?aurin?ta, un galvenie varas gro?i sakoncentr?j?s Risto Riti , Karla Mannerheima, Rudolfa Valdena , Veines Tannera un Rolfa Vitinga rok?s. 1940. gada august? bez Kallio zi?as tika nosl?gta vieno?an?s ar Tre?o Reihu par tranz?tu.

Atk?p?an?s un n?ve [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

27. august? Kallio p?rcieta smagu insultu . Premjerministrs Risto Riti p?r??ma vi?a pien?kumus. Kallio sirds k?uva v?ja, tom?r vi?? apzin?ti uz??m?s risku, piekr?tot svin?gaj?m atvadu ceremonij?m.

27. novembr? Kallio uzrakst?ja pazi?ojumu par atk?p?anos. Par vi?a p?cteci tika izv?l?ts Risto Riti.

1940. gada 19. decembra vakar? p?c atvadu ceremonijas vi?? pl?noja pamest galvaspils?tu un doties uz savu saimniec?bu Nival?. Vi?? sabruka un nomira taj? nakt? Helsinku Centr?laj? dzelzce?a stacij? sava adjutanta rok?s goda sarga priek??, kam?r k?da grupa sp?l?ja patriotisko somu Porilais mar?u.

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Vikikr?tuv? par ?o t?mu ir pieejami multivides faili. Skat?t: Kiesti Kallio .

• Visuotin? lietuvi? enciklopedija raksts (lietuviski)
• Kallio, Kyosti (1873?1940) Biografiakeskus
• Kyosti Kallio, 4th President of Finland geni.com