Kibucs
(ivr. ????????; no ????????,
kvuca
- "grupa", "kolekt?vs") - lauku iedz?vot?ju kom?nas tips
Izra?l?
(v?l tur past?v lauksaimniec?bas kooperat?vu tips
mo?avs
[1]
), lauksaimniec?bas kooperat?vs, kura pamatpaz?me ir kop?pa?ums (p?r dz?vesvietu, darba invent?ru), l?dzties?ba darba pien?kumos un soci?lo pakalpojumu izmanto?an?, atteik?an?s no algota darba. Analogs
PSRS
past?v?ju?ajai lauksaimnieku kooper?cijas formai "
kolhozs
". Pamat?
kibucu
iedz?vot?ji nodarbojas ar lauksaimniec?bas kult?ru audz??anu, ta?u atsevi??os
kibucos
past?v ar? r?pn?cas un darbn?cas, kas ra?o r?pniec?bai nepiecie?amas deta?as.
Pirmie ebreju imigranti Palest?n? 1880. gados
XIX gs. beig?s s?k?s
cionisma
ideolo?ijas inspir?ta masveida
ebreju
migr?cija uz
Osma?u imp?rijas
provinci
Palest?nu
. Migr?cija norisa organiz?ti, grup?s, un ar? finansi?lu pal?dz?bu no atbalsta finan?u fondiem pie???ra nevis individu?li, bet grup?m. L?dz ar to zemi kur apmesties, ebreju imigranti no osma?u feod??iem (pamatiedz?vot?ji palest?nie?i bija
dzimtcilv?ku
status?, un osma?u likumi nepie??va tiem zemes priv?t?pa?umu) kolekt?vi iepirka augl?g?k?s
lauksaimniec?bas
zemes, lai veidotu pirm?s ebreju kopienas. Bez tam kolekt?vo apmet?u veido?anos veicin?ja no ??s zemes padz?to viet?jo iedz?vot?ju neapmierin?t?bas (pat agresijas) izpausmes, kas lika organiz?t dz?vi vienkopus, apsarg?tos ciematos. ?o kopienu iek??j? pa?organiz?cija veidoj?s, par pamatu ?emot
j?daisma
pravie?u dz?vesveidu,
utopisk? soci?lisma
un
marksisma
idejas, kuras vienot? koncepcij? apvienoja cionistu akt?visti, piem?ram,
Josifs Trumpeldors
,
Ma?a ?ohata
,
Josifs Baracs
u.c. Tika noteiktas kolekt?vas ?pa?umties?bas (p?r dz?vesvietu, darba invent?ru), l?dzties?ba darba pien?kumos un soci?lo pakalpojumu izmanto?an?, atteik?an?s no algota darba. Pirm? ??da kolekt?v? lauksaimniec?ba - Dganija ("Kvutzat Degania") - tika izveidota 1909. gad?. Uz
Pirm? pasaules kara
beig?m Palest?n? jau bija 8
kibuci
, kuros dz?voja aptuveni 300 locek?u.
Britu mand?ta
laik?
kibucu
skaits, pateicoties pla?ajai cionistu jaunatnes no
ASV
un ebreju imigr?cijai no
Krievijas
strauji pieauga l?dz 176, kuros dz?voja aptuveni 47 400 iedz?vot?ju, nodro?inot sevi ar visu nepiecie?amo lauksaimniec?bas produkciju. Apg?stot jaunas teritorijas, kuras ebreji pl?noja iek?aut sav? topo?aj? valst?, pla?i tika veidotas t.s.
homa u-migdal
("tornis un siena") apmetnes strat??iski svar?g?s viet?s. Praktiski visi pieaugu?ie
kibucu
iedz?vot?ji bija zemessardzes "
Hagana
" biedri, l?dz ar to bru?ojums un milit?r? apm?c?ba ??va papla?in?t
kibucu
teritoriju un nodro?in?ties pret viet?jo iedz?vot?ju uzbrukumiem.
Barkai kibuca panor?ma
Augst?kais
kibuca
p?rvaldes org?ns ir kopsapulce, ko parasti sasauc reizi ned??? svar?g?ko jaut?jumu lem?anai (mazos
kibucos
- ar? ikdienas jaut?jumu lem?anai).
Kibucu
vada
sekretari?ts
(?ener?lsekret?rs, kas k?r? visu
kibucu
skaro?us jaut?jumus, saimniec?bas sektora vad?t?js, kasieris, kur? atbild par finan?u jaut?jumiem un p?rst?v
kibucu
bank?s
u.c. finan?u iest?d?s, k? ar? saimniec?bas, darba, izgl?t?bas un priv?to lietu komisiju priek?s?d?t?ji).
Kibuci
apvienoti 3 pamatorganiz?cij?s:
Ha-Tnu'aha-kibbucitha
, Ha-Kibbucha-arci ? Ha-?omerha-ca'ir un Ha-Kibbucha-dati, kuras izveidoju??s no da??d?m
kibucu
apvien?b?m, kuras s?ka rasties jau XX gs. 20. gados. Reizi 3-4 gados katras apvien?bas p?rst?vji (visu
kibucu
locek?u iev?l?ti) kopsapulc? iev?l
Savien?bas centru
, kur? iev?l
Sekretari?tu
un tam pak?aut?s nozaru
komitejas
. Katrai apvien?bai ir ar? savi savstarp?j?s pal?dz?bas fondi (no tur?g?ko
kibucu
dal?bas maks?m un ziedojumiem no malas), k? ar? centraliz?ta saimniec?bas vad?ba. 1962. gad? izveidot?
Kibucu kust?bas savien?ba
(
Britha-tnu'aha-kibbucit
) vada, saska?ojot savu darb?bu ar katru apvien?bu, kop?go jaut?jumu organiz??anu, k? ar? p?rst?v
kibucu
kust?bu vald?b? un
Ebreju a?ent?r?
.
Kibuca
locek?i algu par darbu nesa?em, t?s viet? tiem nodro?in?ti visi dz?ves apst?k?i. Ir noteikta visp?r?ja 8 stundu darba diena. Sasniedzot pension??an?s vecumu, darba dienas stundu skaits tiek samazin?ts. Fiziski smagus vai net?rus darbus, nakts mai?as, sestdienu un sv?tku dienu de??ras pilda visi
kibuca
locek?i rindas k?rt?b?. Parasti cilv?ks pilda konkr?tus darbus vair?kus gadus bet, ja vi?? pats v?las, vai ir t?da nepiecie?am?ba, to var p?rcelt citu darbu veik?anai. Katram
kibuca
loceklim reizi gad? pien?kas atva?in?jums, k? ar? ir pieejams personiskais bud?ets, kura lielumu nosaka reizi gad? kopsapulc?. T?pat katram loceklim pieejama
kibuca
?dn?ca (ar? dz?vok?os ir virtuves, kur iedz?vot?ji var sev gatavot p?rtiku), ve?as mazg?tava, ap??rbu noliktava un polikl?nika. B?rni tiek audzin?ti kop?gi, vispirms t.s.
sil?t?s
, p?c tam
b?rnud?rzos
. Pievakari b?rni pavada kop? ar vec?kiem (p?d?j?s desmitgades daudzos
kibucos
pat ?auj b?rniem nak??ot vec?ku dz?vok?os). Katr?
kibc?
ir sava
pamatskola
, bet p?c t?s absolv??anas pusaud?i apmekl?
kibucu
kop?j?s
vidusskolas
(da?os tur?g?kajos
kibucos
ir sava vidusskola).
Kibuci
apstr?d? 38% lauksaimniec?bai der?g?s zemes Izra?l?, un sara?o aptuveni 39% lauksaimniec?bas produkcijas. Domin? daudznozaru lauksaimniec?ba (vid?ji 4-5 da??das lauksaimniec?bas kult?ras katr?
kibuc?
). Da??s nozar?s
kibucos
sara?ot?s produkcijas ?patsvars domin? (81%
kokvilnas
, 73%
ban?nu
, 67%
kartupe?u
, 60%
piena
, 100%
zivsaimniec?b?
), bet citur to loma ir maza (piem?ram,
d?rze?u
,
ziedu
,
olu
ra?o?an?). Aptuveni 50%
kibucos
sara?ot? ir r?pniec?bas preces. 1980. gados
kibucu
sist?m? bija 326 r?pniec?bas uz??mumi, kuros str?d?ja 16 500
kibucu
locek?u un algotu str?dnieku, bet viss
kibucu
r?pniec?bas kopprodukts veidoja 5% no valsts r?pniec?bas kopprodukta.
- ↑
Nevajag to sajautkt ar "mo?ava" (sievie?u dzimt?), kas noz?m? vienk?r?i tradicion?lo "ciemats, apmetne".
- Lieblich Amia. Kibbutz Makom: Report From an Israeli kibbutz. - Pantheon Books, 1981.
ISBN 0-394-50724-X
.
- Ulian Richard. Report on Two Israeli Farm Communes. - Yale University Library, Manuscripts and Archives, Scholar of the House dissertation, 1950