Kauja pie Smo?inas

Kauja pie Smo?inas
	; Sv?t?s Dievm?tes par?d??an?s mestram Pletenbergam (zem arkas pa kreisi), l?dz?s sabrucis Maskavas lielk?azs Ivans III . Att?ls no Romas p?vestam d?v?t? albuma " Terra Mariana ".
Datums	1502 . gada 13. septembris
Vieta	Pie Smo?inas ezera , net?lu no Palkinas (tagad Pleskavas apgabals , Krievija ).
Izn?kums	Livonijas sp?ku uzvara.
Karot?ji
Livonijas Konfeder?cija	Maskavas lielk?aziste ; Pleskavas Republika ; Astraha?as han?ts ; Kaza?as han?ts
Komandieri un l?deri
Valters fon Pletenbergs ; Mihaels Hildebrands ; Johans fon der Br?le	Daniils ??enja ; Vasilijs ?uiskis
Sp?ks
5000	90 000
Zaud?jumi
nenoz?m?gi	2500 l?dz 8000

Kauja pie Smo?inas ezera notika 1502 . gada 13. septembr? pie Smo?inas ezera tagad?j? Pleskavas apgabala Palkinas rajon? . P?c Rusova Livonijas hronikas zi??m, 5000 v?ru lielais Livonijas karasp?ks uzvar?ja 90 000 v?ru p?rsp?ku.

Priek?v?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

P?c Adzeles dal??anas 1224. gad? t?s austrumu da?a k?uva par R?gas arhib?skapijas da?u, bet savas pretenzijas uz to uztur?ja ar? Novgorodas k?azi . 1293. gad? R?gas arhib?skaps Johans II fon Fehte uz Vi?akas ezera salas uzc?la nocietin?tu klosteri un nosauca to par " Marienhauzu " (Marijas m?ju). 1348. gad? Novgoroda p?c Bolotovas l?guma ( Болотовский договор ) atzina Pleskavas Republikas suverenit?ti, kur? no 1399. gada vald?ja Maskavijas iecelti vietval?i, tom?r visus galvenos p?rvaldes jaut?jumus izl?ma pils?tas ve?e (pilso?u kopsapulce). 1431. gad? Pleskavas karasp?ks iebruka Aug?pils apvid? un uzb?v?ja tur labi nocietin?tu cietoksni Vi?gorodu ( Вышгородок ). 1461.-1464. gad?, izmantojot Livonijas iek??j?s nesaska?as, Pleskava ie??ma papildu robe?novadus. 1462. gad? pils?tas ve?e nol?ma atst?din?t Maskavas vietvaldi k?azu Vladimiru Andrejevi?u. 1480. gad? Livonijas ordenis mestra Borha vad?b? uzbruka Pleskavai, bet nesp?ja to ie?emt.

1500. gad? s?k?s Krievijas?Livonijas?Lietuvas kar? , kur? Livonijas Konfeder?cijas karasp?ks iesaist?j?s 1501. gada august? p?c tam kad Maskavijas lielk?azs Ivans III 1. august? nos?t?ja uz Pleskavu lielu karasp?ka vien?bu k?aza Vas?lija ?uiska un Daniela Pe?ko vad?b?. 22. august? krievu karasp?ks s?ka virz?ties Livonijas robe?as virzien?. Vi?iem pret? 26. august? dev?s Livonijas karasp?ks Pletenberga vad?b? un 27. august? net?lu no Izborskas kauj? pie Sericas upes ( Schlacht an der Seriza, Битва на Серице ) 27. august? izc?n?ja p?rliecino?u uzvaru un 7. septembr? ie??ma Ostrovas cietoksni.

Kaujas norise [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Livonijas orde?a mestrs Valters fon Pletenbergs 1502. gada 27. august? ar Livonijas Konfeder?cijas apvienoto karasp?ku, kur? bija mestra un Orde?a landmar?ala Johana fon dem Br?les , saukta Pl?tera , un R?gas arbib?skapa Mihaela Hildebranda vad?tie j?tnieki, latvie?u un igau?u k?jnieki iebruka Pleskavas zemes teritorij? un nesekm?gi aplenca Pleskavas kremli. Uzzin?jis, ka gaid?ma krievu papildsp?ku iera?an?s, vi?? ar 5000 v?riem tiem dev?s pret? un uzbruka pie neliel? Smo?inas ezera me?ainaj? apvid? starp Latgali un Pleskavas zemi. Krievu karasp?ks, kura sast?v? bija Maskavas, Novgorodas, Pleskavas karav?ri, algot?i un sabiedroto tat?ru zemju ( Astraha?as un Kaza?as hanu valstu) karav?ri, tika sakauts, pametot 2500 l?dz 8000 ^[1] kritu?o kaujas lauk?. Nesagaid?jis sol?to sabiedrot?s Lietuvas pal?gsp?ku iera?anos, Valters fon Pletenbergs kop? ar Livonijas karasp?ku atgriez?s Livonij?.

Sekas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Kauja uz 50 gadiem aptur?ja krievu inv?ziju Rietumu virzien? un nodro?in?ja mieru Livonij?. D?? t?s noz?m?guma, Livonijas landt?gs nol?ma katru gadu 13. septembr? ?o uzvaru svin?t un atg?din?t. 1503. gada 25. mart? Maskavijas lielk?azs Ivans III nosl?dza pamieru ( krievu : Благовещенское перемирие ) uz se?iem gadiem ar Lietuvas di?kunigaitiju, bet 1503. gada 2. apr?l? pamieru ar Livonijas Konfeder?ciju. 1509. gad? R?gas arhib?skaps Jaspers Linde uz Vi?akas ezera salas nostiprin?ja Marienhauzenas pili aizsardz?bai pret Maskavijas karasp?ka iebrukumiem. 1920. gada Abrenes kaujas laik? Latvijas armijas uzbrukums apst?j?s apm?ram 10 km att?lum? no Smo?inas kaujas vietas, t?d?? t? palika aiz v?l?k novilkt?s Latvijas-Krievijas robe?as .

Hronikas liec?bas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Rusova Livonijas hronika par Smo?inas kauju raksta:

"Livonijas k?rtas 1502. gada august? atkal apbru?oj?s un ar 2000 j?tniekiem un 1500 k?jniekiem, da?iem simtiem zemnieku un da?iem lielgabaliem, ies?ka ka?a g?jienu. Ar? ?oreiz lei?i neierad?s, pret?ji savam zv?rastam. Tom?r Pletenbergs pa??v?b? uz Dievu non?ca l?dz Pliskavai , kur vi?am izdev?s sag?st?t divus krievus, no ku?iem vi?? uzzin?ja krievu sp?ku lielumu, k? ar? to, ka lielk?azs nedom?jot nemaz s?kt kauju, bet aplenkt mazo v?cu ka?asp?ku un dz?t ka?av?rus k? lopus uz Maskavu, un p?c tam ar savu ka?asp?ku izstaig?t visu Livoniju.

Kad mestris izdzirda ??du krievu liel?bu, vi?? savai lietai piegrieza lielu v?r?bu un, k? J?dass Makab?js , pa??v?s uz Dievu. Krusta Pacel?anas dienas vakar? ar lielu steigu un troksni ienaidnieki s?ka uzbrukumu. Mestris bezbail?gi dev?s ienaidniekiem pret?m, ku?i ?oti br?n?j?s par maz? v?cu ka?asp?ka dro?sird?bu. Kad abas puses satik?s, krievi pavisam ielenca v?cus t?, ka vi?iem bija at?emta iesp?ja mekl?t gl?bi?u b?g?an?. V?ci dro?sird?gi pa?? s?kum? ap?aud?ja krievus no lielgabaliem un daudzus non?v?ja. Tad mestris dev?s pret ienaidniekiem, un, tr?s reizes izlauzdamies turpu un atpaka? starp ienaidnieka rind?m, daudzus nok?va un p?r?jos piespieda b?gt. Karasp?ks bija ?oti noguris un, nevar?dams sekot ienaidniekiem, palika 3 dienas uz vietas kaujas gatav?b?, ja ienaidnieks dom?tu griezties atpaka?. Bet ienaidnieks ner?d?j?s, jo negrib?ja otrreiz piedz?vot t?du karstu pirti. ?in? kauj? krita vair?ki t?ksto?i krievu.

Mestris pazaud?ja da?us bru?niekus, 400 ka?eivju un vi?u virsnieku Mat?su Pernaveri, vienu leitenantu un 1 karodznieku. K?ds L?kass Hamersteds, pa?emdams l?dzi bungas, negod?g? k?rt? bija p?rb?dzis pie ienaidniekiem. ?? uzvara uzskat?ma par Dieva br?numu, jo mazs ka?asp?ks bija noveicis 90 000 ienaidnieku un piespiedis vi?us b?gt. Te nu redzam, k?di ka?eivji ir maskavie?i, ja tikai nopietni st?j?s vi?iem pret?m. P?c ??s mest?a uzvaras maskavie?i palika piek?p?g?ki un l?dza, p?c miera, ku?u mestris nosl?dza p?c savas gribas uz ilgiem gadiem. T?dai tik vieglai miera nosl?g?anai par iemeslu bija maskavie?u sakau?ana, bet ar? tas, ka vi?iem bija daudz ienaidnieku un vi?i grib?ja ieka?ot jaunas zemes, k? Kaza?u , Smo?ensku , Pliskavu un t.t., ku?as taj? laik? v?l nebija Maskavas lielk?azam padotas. 1505. gad?, kad nomira Ivans III , vi?a d?ls Vasilijs n?ca pie vald?bas un 1509. gad? ieka?oja Pliskavu".