Kapetingu dinastija

Kapetingu dinastija ( fran?u : Capetiens ) bija franku kara?u dinastija, kas vald?ja m?sdienu Francijas teritorij? laik? no 987. l?dz 1328. gadam. Pla??k? noz?m? Kapetingu dinastija turpin?j?s Francij? ar? p?c 1328. gada, jo sekojo??s Valu? , Burbonu un Orle?nu dinastijas bija Kapetingu atzari. M?sdien?s dinastijas p?cn?c?ji ir Sp?nijas karalis Huans Karloss I un Luksemburgas lielhercogs Anr? .

Tie?? Kapetingu l?nija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Kapetingu dinastijas vald??anas s?kum? Francijas kara?u vara bija visai v?ja. T?s pirmais aizs?c?js ? Hugo Kapets bija tikai "pirmais starp vienl?dz?gajiem". Tikai Luijam VI (v.1108.-1137.) izdev?s soli pa solim varu valst? konsolid?t kara?a rok?s. Par piln?gu kara?a varas centru s?kotn?ji k?uva tikai Ildefransa ? re?ions ap Par?zi apm?ram 160 km zieme?u dienvidu virzien? un ap 80 km austrumu rietumu virzien?, kur Luijam VI izdev?s apspiest viet?jo augstma?u nepaklaus?bas izpausmes.

Francijas kara?nama vara b?tiski papla?in?j?s p?c Luija VI d?la prec?b?m ar ietekm?g?s Akvit?nijas hercogistes mantinieci Eleonoru. ?? province ar? teritorijas zi?? bija daudz liel?ka par ?le-de-France. T?s abas apvienojot, Luijs VII nodro?in?ja kontroli pla?? re?ion? starp Lu?ras upi un l?dz pat Pireneju kalniem. Tom?r ?is Francijas kara?a uzvaras g?jiens neturpin?j?s ilgi. Vi?? ???r?s no Eleonoras, bet tikusi va?? no Luija Eleonora dr?z vien apprec?j?s ar Normandijas hercogu Henriju. Tas 1154. gad? k?uva par Anglijas karali Henriju II , un rezult?t? Akvit?nija, saska?? ar feod?lisma likumiem un praksi, k?uva par Anglijas provinci.

Kapetingu dinastiju p?c Luija VII n?ves turpin?ja Filips II Augusts ( Augustus ) (1180-1223). Vi?am savas vald??anas laik? gan ar izdev?g?m prec?b?m, gan diplom?tiskiem l?dzek?iem, gan ar iekarojumiem izdev?s b?tiski papla?in?t kara?nama kontrol?jamo Francijas teritoriju. Tom?r noz?m?g?ko ieguld?jumu Francijas kara?a varas nostiprin??an? veica Filips IV Skaistais (1268-1314). Vi?? da??diem l?dzek?iem turpin?ja savu priek?te?u aizs?kto kara?nama kontrol?jamo teritoriju papla?in??anu. XIII gadsimts, Francij? pag?ja sam?r? mier?gi, bez lieliem kariem, bada, aukst?m ziem?m vai m?ra. Vairums Francijas iedz?vot?ju ?aj? laik? baud?ja nosac?tu labkl?j?bu. Tika nodibin?ta La Sorbonne ( Par?zes universit?te ).

Tom?r v?stur? Filips IV vald??anas laiks bie??k tiek piemin?ts sakar? ar vi?a aso konfliktu ar bazn?cu. Filips IV m??in?ja piespiest bazn?cu maks?t nodok?us valsts kas?, k? ar? ieviest da??dus citus gar?g?s varas ierobe?ojumus. S?kot ar 1309 . g. Avi?on? ar Filipa IV r?kojumu tika nodibin?ta p?vesta piespiedu rezidence (t.s. Avi?onas g?sts ), kur? n?c?s pavad?t septi?iem Romas p?vestiem.

Konflikta gait? vai, pareiz?k, k? m??in?jums pan?kt kompromisu starp laic?go un gar?go varu, rad?s cits t?lejo?s jaunin?jums: lai atrisin?tu samilzu?o nodok?u jaut?jumu, Filips IV 1302. gad? sasauca ?ener?l?tatus ( Estates-General ) ? nacion?lu p?rst?vniec?bas instit?ciju (skat. K?rtu p?rst?vniec?ba ), kas iek??va tr?s ??iras vai ?tatus: gar?dzniec?bu , aristokr?tiju un pilso?us . ?ener?l?tati atbalst?ja Filipa IV nost?ju nodok?u jaut?jumos.

1328. gad? izbeidz?s Kapetingu dinastijas tie?? l?nija, jo Filipa IV tr?s d?li mira jauni, neatst?jot p?cn?c?jus. P?c ?arla IV n?ves troni mantoja ?arls Valu?, Filipa IV jaun?kais br?lis un Valu? dinastijas aizs?c?js.

?rpolitika [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Kapetingu dinastijas vald??anas laik? Francija piedal?j?s gandr?z visos Krusta karos , iz?emot 1. Krusta karu, kuru p?vests izsludin?ja 1095. gad?. Toreiz?jais Francijas karalis Filips I pats taj? nepiedal?j?s, jo Bazn?ca vi?u bija ekskomunic?jusi sakar? ar vi?a laul?bas ??ir?anu. ?o krustne?u kampa?u vad?ja Bulo?as gr?fa Eist?ha II (fr. Eustache II ) d?ls Godfr?ds Bujons (fr. Godefroy de Bouillon ). Francija piedal?j?s pavisam septi?os no devi?iem krusta kariem, kas risin?j?s no 1095 . gada l?dz 1272 . gadam.