Jaunlatvie?i

Vikip?dijas lapa
Kust?bas galvenais ierosin?t?js ? Kri?j?nis Valdem?rs (ap 1880)
R?gas Latvie?u biedr?bas karogs
Latvijas v?sture
Coat of Arms of Latvia
Sen?k?s kult?ras
Akmens laikmets , Senie balti , Bronzas laikmets , Dzelzs laikmets
Senlatvijas valstis un zemes
Kursa , Zemgale , Jersika , Koknese
L?vu zemes , Idumeja , T?lava , Atzele
Lotigola , S?lija
Kristiet?bas ien?k?ana
Senlatvijas tautu kristianiz??ana
Livonijas krusta kari , Zobenbr??u ordenis
Livonija
R?gas arhib?skapija , Livonijas ordenis , Livonijas Konfeder?cija
Kurzemes b?skapija , S?lijas b?skapija , Zemgales b?skapija
Jaunie laiki
Livonijas kar? , Livonijas un Lietuvas re?l?nija , P?rdaugavas Livonijas hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste , Kurzemes hercogistes kolonijas
R?gas br?vpils?ta , Piltenes apgabals , Inflantijas vaivadija
Po?u-zviedru kar? , Zviedru Livonija , Lielais Zieme?u kar?
R?gas guber?a , R?gas vietniec?ba , Polockas vietniec?ba
Kurzemes guber?a , Livonijas guber?a , Vitebskas guber?a
Jaun?kie laiki
Br??u draudze , Pirm? atmoda , Jaunlatvie?u kust?ba
Jaun? str?va , 1905. gada revol?cija
Pirmais pasaules kar? , B?g?i , Latvie?u str?lnieki , Oberosts , 1917. gada revol?cija
Latvijas valsts izveide un okup?cija
Latvie?u Pagaidu Nacion?l? padome , Pirmais Latgales latvie?u kongress , Apvienot? Baltijas hercogiste
Latvijas br?v?bas c??as , Padomju Latvija
Satversmes sapulce , Parlament?r?s republikas laiks , Ulma?a diktat?ra
V?cbaltie?u izce?o?ana , Savstarp?j?s pal?dz?bas pakts ar PSRS , PSRS okup?cija , V?cu okup?cija , Latvijas ?ener?lapgabals , Latvijas PSR
M?sdienu Latvija
Dziesmot? revol?cija , Latvijas Tautas fronte , Neatkar?bas atjauno?anas deklar?cija , Barik??u laiks
Iest??an?s Eiropas Savien?b? , 2008. gada finan?u kr?ze
Hronolo?ija
Noz?m?g?kie ties?bu akti Latvijas v?stur?
Latvijas port?ls

Jaunlatvie?i ir j?dziens, ko attiecina uz pirm?s latvie?u tautas atmodas intelektu??iem, kas darboj?s 19. gadsimta 50.?80. gados. Jaunlatvie?i deva lielu ieguld?jumu latvie?u nacion?l?s kult?ras att?st?b?, liter?r?s valodas izkop?an?, folkloras v?k?an?, nacion?l?s literat?ras veido?an? u.c.

Priek?v?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Apgaism?bas laikmeta ideju izplat??anai 1802. gad? m?c?t?js Liborijs fon Bergmanis nodibin?ja " R?gas liter?ri praktisko pilso?u savien?bu " ( Literarisch-Praktische Burgerverbindung ). Dr?z p?c dzimtb??anas atcel?anas Johans Gotfr?ds Ageluts kop? ar 12 Vidzemes un diviem Kurzemes un Zemgales m?c?t?jiem 1824. gad? nodibin?ja Latvie?u liter?ro biedr?bu ( Lettisch-literarische Gesellschaft ) latvie?u valodas , folkloras un kult?ras izp?tei un populariz??anai. V?l?k biedr?b? iest?j?s ar? latvie?u sabiedriskie darbinieki Juris B?rs , Ansis L?vent?ls , Juris Neikens un citi.

Kust?bas veido?an?s [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

19. gadsimta vid?, pateicoties ekonomiskaj?m p?rmai??m un dzimtb??anas atcel?anai, notika strauj?ka izgl?t?bas un kult?ras att?st?ba. Tika atv?rtas vair?kas pagastskolas un ar? draudzes skolas. 1856. gada febru?r? T?rbatas Universit?tes latvie?u studenti izveidoja " T?rbatas latvie?u vakaru " kopu, kuras loceklis Juris Alun?ns 1856. gad? izdeva dzejo?u kr?jumu " Dziesmi?as, latvie?u valodai p?rtulkotas ". Nosaukumu "jaunlatvie?i" pirmo reizi laikrakst? Das Inland lietoja v?cbaltie?u m?c?t?js Gustavs Bra?e , [1] kur?, izlasot J. Alun?na dzejo?u kr?jumu, autoram pied?v?ja jaunlatvie?a v?rdu, ar to dom?jot nemiernieku, dumpinieku. S?kotn?ji ?is j?dziens tika lietots niev?jo??, ironisk? noz?m?, ta?u konot?cija main?j?s, pa?iem jaunlatvie?iem to pie?emot un lietojot.

T?rbatas latvie?u vakaru kopa 1857. gad? k?uva par studentu korpor?cijas Fraternitas Academica Dorpatensis kodolu, t?s vad?b? tika iev?l?ti Kri?j?nis Valdem?rs , Kri?j?nis Barons , E. Gr?nhofs un J?nis Zakranovi?s . [2] 1860. gad? Juris Alun?ns T?rbat? izdeva tr?s gr?matas ar nosaukumu " S?ta, daba un pasaule ". Pirm?s gr?matas moto bija "Pats lielais sp?ks pie cilv?ka ir pr?ts Un zin??anas; kas tos ien?st, t?ds Jo dr?zi boj? ies." Vis?s trij?s burtn?c?s bija ievietoti Alun?na priek?v?rdi, pirmaj? gr?mat? public?ts atdzejots ?ehu rakstnieka ?elakovska dzejolis ? Nevis slinkojot un p?stot ”, kas k?uva par vienu no jaunlatvie?u kust?bas simboliem. 1909. gad? Jurj?nu Andrejs himnai sacer?ja m?ziku.

Darb?ba [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

P?c studiju beig?anas T?rbat? Juris Alun?ns, Kri?j?nis Barons un Kri?j?nis Valdem?rs p?rc?l?s uz dz?vi P?terburg? , kur izdeva laikrakstu " P?terburgas Av?zes " (1862-1865). Laikraksta redakcij? darboj?s ar? Indri?is Alun?ns , J?kabs Zvaigzn?te , Ernests Dinsbergs , Kaspars Biezb?rdis , Bernhards D?ri?is u.c.

1868. gada 22. novembr? R?gas latvie?i J?nis Fr?drihs Baumanis , Bernhards D?ri?is un Rihards Tomsons izveidoja R?gas Latvie?u biedr?bu (RLB), t?s dibin??anas sapulc? piedal?j?s vair?k nek? 100 biedru, kas iev?l?ja 36 runas v?rus. Biedr?bas galvenie m?r?i s?kotn?ji bija pal?dz?ba tr?kumciet?jiem un der?gu zin??anu, "god?gas k?rt?bas" un "gara apgaismo?anas" izplat??ana starp R?gas latvie?iem. RLB deva milz?gu ieguld?jumu latvie?u izgl?t?bas un kult?ras att?st?b?, tostarp Latvie?u Visp?r?jo Dziesmu sv?tku organiz??an? 1873. gad? un v?l?k. RLB karog? tika ierakst?ti v?rdi "st?vi stipri, str?d? dro?i". [3] Biedr?b? jau 1868. gad? s?ka darboties pirmais latvie?u te?tris, pie RLB Zin?bu komisijas darboj?s Der?go gr?matu noda?a.

1870. gada febru?r? T?rbatas Universit?tes students Kronvaldu Atis ar saviem divdesmit domu biedriem nos?t?ja apsveikuma telegrammu R?gas Latvie?u biedr?bas jaun? nama iesv?t??anas reiz?. Visi telegrammas parakst?t?ji nol?ma atjaunot regul?ras vakarnieku san?ksmes, kas tika nod?v?tas par " T?rbatas latvie?u studentu rakstniec?bas vakariem ". Savu iek??jo uzb?vi un organiz?ciju T.L.R.V. draugi gandr?z piln?b? veidoja uz studentu korpor?ciju principiem. Vakaru dibin?t?ji bija Atis Kronvalds, Fr?drihs Grosvalds , Atis Gr?nbergs , Ei?ens Zemmers un citi. 1881. gada 3. decembr? draugu organiz?cijai tika pie?emts nosaukums "Fraternitas Lettonica", kas 1882. gada 20. febru?r? tika main?ts ar nosaukumu "Lettonia". [4] 1888. gada 10. novembr? Lettoniju pametu?ais K?rlis Kasparsons [5] kop? ar saviem domubiedriem J?ni Kauli?u, J?kabu Ozoli?u, Augustu Krumbergu, J?ni ?rmani nodibin?ja "Liter?ri zin?tnisko latvie?u studentu biedr?bu", kurai v?l?k pievienojas Andrejs Skuja , Aleksandrs Dauge , P?teris P?pkal?js , Konstant?ns ?ders , Eduards Veidenbaums , J?kabs Alksnis , Ernests Ek?teins , Eduards Pavasars , J?nis Lasmanis un citi. [6] Biedr?ba sapulc?j?s reizi ned??? sestdienu vakaros, uz kuru vienam no t?s locek?iem bija j?sagatavo refer?ts. [7] P?c t?s locek?a P?tera P?pkal?ja uzv?rda ?o studentu biedr?bu s?ka d?v?t par P?pkaloniju .

P?c Kri?j??a Valdem?ra ierosin?juma Maskavas latvie?u inteli?ence 1870. gada 20. oktobr? nodibin?ja Maskavas latvie?u las?mos vakarus . Fri?a Br?vzemnieka vad?tajos vakaros san?ca Maskavas latvie?u inteli?ence ( Kri?j?nis Kalni?? , Kri?j?nis Barons , Kri?j?nis Valdem?rs u.c.) un gandr?z visi latvie?u studenti. Ar laiku starp "vakaru" vad?t?ju Frici Br?vzemnieku un studentiem rad?s vair?kas nesaska?as. Kop? ar 15 domubiedriem J?nis ?akste 1883. gada 19. (31.) oktobr? sar?koja mielastu un nodibin?ja Maskavas latvju studentu biedr?bu, kas p?rtapa par biedr?bu "Fraternitas Moscoviensis" (1902), biedr?bu "Orients" (1914), ko kuras nosaukumu v?l?k latviskoja uz "Austrums" .

1880. gad? M?teru Jura vad?b? tika nodibin?ta Jelgavas Latvie?u biedr?ba , par kuras priek?nieku 1887. gad? iev?l?ja advok?tu J?ni ?aksti, kur? jau bija paz?stams ar rosmi Maskavas latvie?u vakaros. Vi?a vad?bas laik? Jelgavas latvie?u biedr?ba k?uva par noz?m?g?ko latvie?u sabiedrisko organiz?ciju vis? Kurzemes guber?? .

M?r?i [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Re?laj? dz?v? jaunlatvie?i cent?s atrisin?t galveno visas tautas kop?jo probl?mu - atbr?voties no v?cbaltie?u virskundz?bas. Lai to paveiktu, bija j?veic tr?s galvenie uzdevumi: j?izveido sava kult?ra, kas b?tu br?va no mui?nieku un gar?dznieku ietekmes, saimnieciski j?k??st neatkar?giem un j?ieg?st juridisk? l?dzties?ba. Jaunlatvie?i uzsv?ra, ka latvie?iem ir j?m?c?s. Saist?b? ar izgl?t?bu j?atz?m? K. Valdem?ra nopelns, dibinot Aina?u j?ras skolu .

B?tisk?kais jaunlatvie?u ieguld?jums bija kult?ras jom? ? literat?r?, valodniec?b?, te?tra un t?lot?j? m?ksl?, folkloristik? un m?zik?. Jaunlatvie?u idejas taut? tika nestas ar t? laika preses izdevumiem ? " M?jas Viesis ", " Baltijas V?stnesis ", " S?ta, Daba, Pasaule " un " P?terburgas Av?zes ".

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

  1. ↑ Latvijas kult?ra 19. gs. 1. pus? - 20. gs. s?kum? Arhiv?ts 2011. gada 2. oktobr?, Wayback Machine vietn?., liis.lv
  2. ↑ Dzirkalis K. “Dorpatensis Fraternitas Academica”. Universitas, 33 (1974), 32. lpp. cit?ts no [1]
  3. ↑ Latvie?u konvers?cijas v?rdn?cas XVIII s?jums, 35927 sleja. R?ga, 1938.-1939.
  4. ↑ ≪Lettonias v?sture≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2017. gada 30. j?lij? . Skat?ts: 2017. gada 3. j?nij? .
  5. ↑ ?Ce?a Z?mes” nr. 26, 1955.
  6. ↑ Indulis Zvirgzdi??. 1905. gads Lazdonas draudz? Arhiv?ts 2016. gada 5. mart?, Wayback Machine vietn?. Starptautiska konference INFORM?CIJA, REVOL?CIJA, REAKCIJA: 1905-2005
  7. ↑ Latvijas Republikas pirmajam izgl?t?bas ministram K?rlim Kasparsonam ? 150 Turaidas muzejrezerv?ts , 2015. gada 5. oktobr?

Literat?ra [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Saturs ieg?ts no " https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Jaunlatvie?i&oldid=4016302 "