Jauda ? fizik?ls lielums , kas raksturo veikto darbu noteikt? laika period?. Ar jaudu saprot ar? sist?mas ener?ijas izmai?as (ieg??anas vai pat?r??anas) ?trumu. Parasti jaudu apz?m? ar burtu ${\displaystyle P}$ vai ${\displaystyle N}$.
Jaudas defin?cijas formula

${\displaystyle P={\frac {\Delta A}{\Delta t}}\,\!}$

M?rvien?bas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

SI jaudas m?rvien?ba ir vats , to apz?m? ar burtu W.

Da?k?rt tehnik? jaudu joproj?m m?ra ar? zirgsp?kos (zs). 1 zirgsp?ks aptuveni ir 735 vati.

Meh?nisk? jauda [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Jebkur? sp?ks , kas darbojas uz kust?gu ?ermeni, veic meh?nisku darbu. Jaudu ??d? gad?jum? nosaka p?c formulas:

${\displaystyle P=F\cdot v\cdot \cos \alpha }$

F  ? sp?ks, v  ? ?trums, ${\displaystyle \alpha }$ ? le??is starp ?truma un sp?ka vektoriem.

Elektrisk? jauda [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Ar elektrisko jaudu saprot elektromagn?tisk?s ener?ijas p?rveido?anas vai pat?r??anas ?trumu elektrisk?s ier?c?s.

Moment?n? elektrisk? jauda [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Moment?n? jauda, kas izdal?s uz elektrisk?s ??des elementa, ir vien?da ar moment?n?s str?vas un moment?n? sprieguma reizin?jumu:

${\displaystyle P=I\cdot U}$

Ja ??des elements ir rezistors ar pretest?bu R , tad

${\displaystyle P=I^{2}\cdot R={\frac {U^{2}}{R}}}$

L?dzstr?vas jauda [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

T? k? l?dzstr?vas spriegums un str?vas stiprums ir past?v?gi un moment?nie spriegumi un str?vas ir vien?das jebkur? laika moment?, t?s apr??ina p?c formul?m:

${\displaystyle P=I\cdot U=I^{2}\cdot R={\frac {U^{2}}{R}}}$

Mai?str?vas jauda [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Iz??ir akt?vo un reakt?vo mai?str?vas jaudu.

Mai?str?vas akt?v? jauda [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Sinusoid?las mai?str?vas vid?j? jauda: ${\displaystyle P=I_{ef}\cdot U_{ef}\cdot \cos \phi }$

${\displaystyle I_{ef}={\frac {I}{\sqrt {2}}}}$;    ${\displaystyle U_{ef}={\frac {U}{\sqrt {2}}}}$

I un U  ? str?vas stipruma un sprieguma amplit?das v?rt?bas;

I _ef un U _ef  ? str?vas un sprieguma vid?j?s kvadr?tisk?s jeb efekt?v?s v?rt?bas;

${\displaystyle \phi }$ ? f?zu nob?de starp str?vu un spriegumu.

Koeficientu ${\displaystyle \cos \phi }$ sauc par jaudas koeficientu .

Mai?str?vas reakt?v? jauda [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Raksturo ener?ijas apmai?u starp elektrisk?s ??des indukt?vajiem un kapacitat?vajiem elementiem un baro?anas avotu.

${\displaystyle Q=I_{ef}\cdot U_{ef}\cdot \sin \phi }$

Reakt?vo jaudu m?ra reakt?vajos voltamp?ros .

Mai?str?vas piln? jauda [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Mai?str?vas pilno jeb ??ietamo jaudu izsaka ar sprieguma un str?vas efekt?vo v?rt?bu reizin?jumu un m?ra voltamp?ros. Lietder?bas koeficients n=cosф

${\displaystyle S=I_{ef}\cdot U_{ef}}$

Skat?t ar? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Darbs
• Laiks

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Vikikr?tuv? par ?o t?mu ir pieejami multivides faili. Skat?t: Jauda .

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Liel?s enciklop?dijas raksts (krieviski)